3. FRENE DZIVES NOTEICOSIE FAKTORI : Jaun ī bas dienu pavad ī šana starp Haute-Provences zemniekiem Haute-Provences daba Vi ņ a nodošan ā s cilv ē ces lab ā , soci ā la taisn ī guma apzi ņ a Organiz ē šanas dot ī bas un neatlaid ī ba Zin ā tk ā re un v ē l ē šan ā s m ā c ī ties - - , Cilv ē km ī lest ī ba, sirsn ī ba
4. ā rpusklases p ē t ī jumi diskusija klas ē kop ī go secin ā jumu pierakst ī šana pierakst ī to materi ā lu korekcija un uzlabošana pamats tradicion ā lo pamatzin ā šanu un prasmju apguvei Darba process un metodes A A A V & C
6. VIDES MACIBA _ _ A A Individu ā lie projekti (no kuriem rodas br ī vie teksti) Skolas av ī ze Starpskolu sarakste C Komunik ā cija (= socializ ā cija) k ļū st par instrumentu par excellence piek ļ uvei druk ā tajam v ā rdam
8. VARDI (uztverti un atpazīti kā viens veselums) ZILBES (vārda saskaldīšanas rezultāts, saprotot līdzības) SKANAS (iegūtas, turpinot vārda dalīšanu) A A A A - , A A A Jaunu vardu darinasana C - - ,
9. teksts = m ū su v ē lmes komunic ē t rezult ā ts V ā rdu dal ī šana netiek s ā kotn ē ji mudin ā ta. T ā aizs ā kas br ī d ī , kad pats b ē rns pašpl ū smas ce ļā to atkl āj un k ļū st vi ņ am nepieciešama. => Vispirms j ā saprot j ē ga => Las ī šana nav atraujama no rakst ī šanas Bernu stasts - - A Skolotajs pieraksta uz tafeles - - A Atklatnes ar vardiem - - Jauni stasti - A Grupesana - , A
11. IESPIEDMASINU IZMANTOSANA IZGLITIBA - - - - , , Druk ā šana = valodas analiz ē šana, gramatikas likumu iev ē rošana Pareizrakst ī bas un gramatikas likumi k ļū st par praktisku nepieciešam ī bu Las ī tprasme K ļū das = š ķē rš ļ i veiksm ī gai komunik ā cijai sabiedr ī b ā
12. Pareizrakstiba un gramatika . _ Skol ē ni var br ī vi darboties, lietojot v ā rdn ī cu vai gramatikas gr ā matas, ja nepieciešams, lietot v ā rdu kart ī tes sevis labošanai. Skolot ā js pasniedz stundas, kad rodas vajadz ī ba, BET tas nav n ā košais solis abstrakt ā , teor ē tisk ā virz ī b ā uz priekšu m ā c ī bu viel ā . Atmi ņ a netiek apgr ū tin ā ta ar abstraktiem likumiem. M ēģ in ā šana A k ļū d ī šan ā s, iedrošinoši v ā rdi. Fren ē pa ļ aujas, ka skol ē ni iem ā c ī sies pareizu gramatikas lietojumu praktiski darbojoties, veidojot prezent ā cijas par saviem atkl ā jumiem.
14. Galvenais l ī dzeklis – meru sistema A Nepieciešam ī ba izgatavot da žā dus priekšmetus darbn ī c ā s, iekopt d ā rzu, tur ē t dz ī vniekus, tirgoties ar produktiem. A Likumi un sakar ī bas joproj ā m j ā m ā c ā s, ta č u tie ir k ā risin ā jumi praktisk ā m probl ē m ā m - -
16. Kopsavilkums, ko b ē rni iem ā c ā s Grupas kop ē js nov ē rojumu process ar stingru uzraudz ī bu Nov ē rotie fakti tiek pierakst ī ti Skolot ā js izskaidro Nov ē rojumu sist ē mas izveide C C C C F MACIBU PROCESS TOBRID - - -
17. Zinatkare Nov ē rojums, kas izdar ī ts dab ā Izskaidrojuma meklejumi DISKUSIJA PIERĀD Ī JUMS kop ī gi izdom ā tas metodes lietojums - - C C - TEHNISKA DARBOŠANĀS
18. Svar ī gi saprast b ū t ī bu, svar ī g ā ko ģ eogr ā fij ā un v ē stur ē Izejas punkts - vide M ēģ in ā jumi rekonstru ē t apkaimes v ē sturi, p ē tot pieminek ļ us un drupas; k ā ar ī pierakstot vai ierakstot vec ā ko paaud ž u st ā st ī jumus. Apkaimes saimniec ī bu, r ū pn ī cu, satiksmes ce ļ u, dz ī vojamo m ā ju veidu izpēte, floras un faunas apzin ā šana k ā pamats visp ā r ī g ā kiem p ē t ī jumiem, kam atbildes tiks atrastas ‘darba bibliot ē k ā ’ V ē stures m ā c ī bas: Geogr ā fijas m ā c ī bas: , t t
20. Iespiestie teksti tiek papildin ā ti ar ilustr ā cij ā m, z ī m ē jumiem Liel ā kus darbus glezno viens vai vair ā ki skol ē ni Stils - bag ā t ī gs kr ā su lietojums, lieli kr ā su laukumi ar meln ā m kont ū r ā m => nor ā da uz neapzin ā tu, atbr ī votu izpausmi Svar ī ga b ē rna PAŠIZPAUSME PAMATPRINCIPI & & & &
23. Skolas ē ka sast ā v no centr ā l ā s telpas un apk ā rt izvietot ā m 7 darbn ī c ā m . 1 Praktisk ā darbm ā c ī ba (ar koku, met ā lu) 2 M ā jtur ī ba 3 apvien ī bas aktivit ā tes, saist ī tas ar tirdzniec ī bu 4 Dokument ā cija 5 Eksperimenti 6 Reprodukcija (iespiešana, maš ī nrakst ī šana) 7 M ā ksla + d ā rzs + lauksaimniec ī bas plat ī ba
24. Nepl ā notu aktivit ā šu liel ā noz ī me, kas izriet ē ja no dabas par ā d ī bu neprognoz ē jam ī bas, gad ī juma rakstura v ē l ē šan ā s izkopt skol ē nu neatkar ī bu, patst ā v ī bu elast ī gs stundu pl ā ns, kur daudz laika iedal ī ts klases kop ē jam darbam, k ā ar ī individu ā lo ‘ darba pl ā nu ’ izpildei. tiek izveidoti katram skol ē nam ned ēļ as s ā kum ā , = darba l ī gumi Var tikt izveidotas speci ā las grupas. + D A A A
25. Pašv ē rt ē šana - iekr ā sojot attiec ī g ā s ieda ļ as p ē c jaunu iema ņ u apg ū šanas Ī pašas kart ī tes skol ē nu zin ā šanu pašp ā rbaudei Paspietiekamiba Sociala izpratne - . , -
26. FREINE KUSTIBA - - Br ī vpr ā t ī ga sadarb ī bas kust ī ba, kas apvienoja idejas, past ā v ē ja par Frein ē rad ī to skolu sist ē mu. Praktisks kust ī bas atzarojums, kas veidoja un izplat ī ja dokument ā ciju un m ā c ī bu materi ā lus. LAICIGA IZGLITIBAS APVIENIBA - - - - Izgl ī t ī ba A ce ļ š, k ā main ī t sabiedr ī bu.
27. FRENE FILOZOFIJA - ‘ dz ī vošanas pa ņē mieni’ - netic ī ba visam ofici ā lajam, visam uzspiestajam un m ā kslotajam un uztic ī ba dabai, br ī v ī bas m ī lest ī ba, kas sak ņ ojas god ī gum ā , darb ā un pa ļā v ī b ā . M ī lest ī ba pret b ē rniem, r ū pes par vi ņ u att ī st ī bu un laimi. ‘ eksperiment ā la m ēģ in ā juma un k ļū d ī šan ā s’ metode (I.Pavlovs) M ēģ in ā jums ir k ā vajadz ī bas apmierin ā šana Veiksm ī gs m ēģ in ā jums nodrošina atcer ē šanos; atk ā rtošana + G G
