2. Table of Contents
Morning Chanting
Vandāna
Pubbabhāganamakara
Homage to the Buddha
Homage to the Dhamma
Homage to the Sangha
Ratanattayappanāma Ghātā
Taṇkhanigapajjavekkhanapādha
Dhātupadhigū lapajjavekkhanapātha
Devatāpattidāna Ghātā
Libation “Iminā”
Evening Chanting
Vandāna
Pubbabhāganamakara
Recollection of the Buddha
Supreme Praise of the Buddha
Recollection of the Dhamma
Supreme Praise of the Dhamma
Recollection of the Sangha
Supreme Praise of the Sangha
Atītapaccavekkhaṇapātha
A Chapel Service
Pre Pātimok chanting
Astro-chanting
Invitation to Devas
Namakāra siddhi Gāthā
Sambuddhe
Namokāraaṭṭhakaṃ
Maṇgala Suttaṃ
Sun (Mora Paritta & Vaṭṭaka Paritta)
Moon (Abhaya Gāthā)
Mars (Karaṇīya Mettā Sutta)
Mercury (Khandha Paritta &Jaddanta Paritta)
3. Saturn (Angulimāla Paritta & Bojjhaṇga Paritta)
Jupiter (Ratana Sutta)
Rahu (Āṭānāṭiya Paritta)
Venus (Dhajagga Sutta)
Neptune
- Buddhajayamaṇgala Gāthā
- Jaya Gāthā
- Mahāmaṇgalacakkavāḷa
Monk’s Blessing
Religious Ceremony
Vesak Ceremony
Āsālha Pūjā Ceremony
Māgha Pūjā Ceremony
Annex
Devadham
The Grand Homage
Āpattidesanā
Anumodanāvidhī
Cullamangalacakkavāla
Kāladānasuttagāthā
Vihāradā nagāthā
Ātiyasuttagāthā
Tirokutthakanathapajjimabhāga
Aggappasātasuttagāthā
Bhojanābananumodanāgāthā
Ratanattayānubhāvadigāthā
Ātānātiyaparitagāthā
Devatādissadakkhinānumodanagāthā
Devatābhisammantanagāthā
Formal Request
Triple Gems Offering
Request the Five precepts
Requesting Blessings
Requesting a Discourse
Grace: Offering sustenance to the Lord Buddha
Reclaimimg the remainder of the offerings
Offering General Saṇghadana
13. Supreme Praise of the Buddha
(Handa mayaṃ buddhābhīgitiṃ karoma se)
Buddhavārahantavaratādigunābhiyutto,
Suddhābhin͂ ānakarunāhi samāgatatto,
Bodhesi yo sujanataṃ kamalaṃ va sū ro,
Vandāmahaṃ tamaranaṃ sirasā jinendaṃ,
Buddo yo sabbapānīnaṃ saranaṃ khemamuttamaṃ,
Pathamānussatit̥ thānaṃ vandāmi taṃ sirenahaṃ,
Buddhassāhasmi dāsova buddho me sāmikissaro,
Buddho dukkhassa ghātā ca vidhātā ca hitassa me,
Buddhassāhaṃ niyyādemi sarāran͂ jīvitan̄ cidaṃ,
Vantantohaṃ carissami buddhasseva subodhitam,
Natthi me saraṇaṃ an͂ n͂ aṃ buddho me saranaṃ vanaṃ,
Buddham me vandamānena yaṃ pun͂ n͂ uṃ pasutataṃ idha,
Sabbepi antarāyā me māhesuṃ tassa tejasā.
(bow and whisper)
Kāyena vācāya va cetasā vā,
Buddhe kukammaṃ pakataṃ mayāyaṃ,
Buddho patigganhatu accayantaṃ,
Kālantare saṃvarituṃ ca buddhe.
Recollection of the Dhamma
(Handa mayaṃ dhammānussatinayaṃ karoma se)
Svākkhāto bhagavatā dhammo, sanditthiko akāliko
ehipassiko, opanayiko paccattaṃ veditabbo vin͂ n͂ uhī ti.
14. Supreme Praise of the Dhamma
(Handa mayaṃ dhammābhigītiṃ karoma se)
Svākkhātatādiguṇayogavasena seyyo,
Yo maggapākapariyattivimokkhabhedo,
Dhammo kulokapatanā tadadhāridhārī,
Vandāmahaṃ tamaharaṃ varadammametaṃ,
Dhammo yo sabbapānīnsṃ saranaṃ khemamuttama
Dutiyānussatitthanaṃ vandāmi taṃ sirenahaṃ,
Dhammassāhasmi daso va dhammo me sāmikissaro,
Dhammo dukkhassa ghāta ca vidhātā ca hitassa me,
Dhammassāhaṃ niyyādemi sarīran͂jīvitan͂cidaṃ,
Vandantohaṃ carissāmi dhammasseva sudhammataṃ
Natthi me saranaṃ an͂ n͂ aṃ dhammo me saranaṃ varaṃ,
Etena saccavajjena vaddheyyaṃ satthu sāsane,
Dhammaṃ me vandamāmena yaṃ pun͂ n͂ aṃ pasutaṃ idha,
Sabbepi antarāyā me mahesuṃ tassa tejasā.
(bow and whisper)
Kāyena vācāya vacetasā vā,
Dhamme kukammaṃ pakataṃ mayā yaṃ,
Dhammo patiggaṇhatu accayantaṃ,
Kālantare saṃvarituṃ va dhamme.
Recollection of the Sangha
(Handa mayaṃ saṇghānussatinayaṃ karoma se)
Supatipanno bhagavato sāvakasaṇgho, ujupatipanno
bhagavato sāvakasaṇgho, n͂āyapatipanno bhagavato
sāvakasaṇgho, sāmīcipatipanno bhagavato
sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni attha
15. purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṇgho, āhuneyyo
pāhuneyyo dakkhineyyo an͂ jalīkaranīyo, anuttaraṃ
pun͂n͂akkhettaṃ lokassā ti.
Supreme Praise of the Sangha
(Handa mayaṃ saṇghābhigītiṃ karoma se)
Saddhammajo supatipattigunadiyutto,
Yotthābbidho ariyapuggalasaṇghasettho,
Sīlādidhammapavarāsayakācitto,
Vandāmahaṃ tamariyānaganaṃ susuddhaṃ,
Saṇgho yo sabbapānīnaṃ saranaṃ khemamuttamaṃ,
Tatiyānussatitthānaṃ vandāmi taṃ sirenahaṃ,
Saṇghassāhasmi dasa va saṇgho me sāmikissaro,
Saṇgho dukkhassa ghātā ca vidhātā ca hitassa me,
Saṇghassāhaṃ niyyādemi sarīran͂jitan͂cidaṃ,
Candanto haṃ carissāmi saṇghassopatipannataṃ,
Natthi me saranaṃ an͂ n͂ aṃ saṇgho me saranaṃ varaṃ,
Etena saccavajjiena vaddheyyaṃ satthu sāsane,
Saṇghaṃ me vandamānena yaṃ pun͂ n͂ aṃ pasutaṃ idha,
Sabbepi antarāyā me māhesuṃ tassa tejasā.
(bow and whisper)
Kāyena vācāya va cetasā vā,
Saṇghe kukammaṃ pakataṃ mayā yaṃ,
Saṇgho patiggaṇhatu accayantaṃ,
Kālantare saṃvarituṃ va saṇghe.
16. Atītapaccavekkhaṇapātha
(Handa mayaṃ atītapaccavekkhaṇapāthaṃ bhanāma
se)
Ajja mayā apaccavekkhitvā yaṃ cīvaraṃ paribhuttaṃ
taṃ yāvadeva sītassa patighātāya unhassa patighātayā
daṃsama-savātātapasiriṃsapasamphassānaṃ
patighātayā yāvadeva hirikopina paticchādanatthaṃ.
Ajja mayā apaccavekkhitvā yo pindapāto paribhutto, so
neva davāya na madāya na mandanāya na
vibhūsananāya, yāvadeva imassa kāyassa thitiyā
yāpanāya vihiṃsuparatiyā brahmacariyā-nugghahāya, iti
puran͂ca vedanaṃ patihakhāmi navan͂ca vedanaṃ na
uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca
phāsuvihāro cati.
Ajja mayā apaccavekkhitvā yaṃ senāsanaṃ
paribhuttaṃ, taṃ yāvadeva sītassa patighātāya, un̥hassa
patighātāya daṃsama-savātātapasiriṃsapasam-
phassānaṃ patighātāya, yāvadeva
utuparissayavinodanaṃ patisallānaārāmatthaṃ.
Ajja mayā apaccavekkhitvā yo
gilānapaccayabhesajjaparik-khāro paribhutto, so
yāvadeva uppannānaṃ veyyābādhikanaṃ vedanā naṃ
patighātāya, abhyāpajjhapramatāyā ti.
17. A Chapel Service
Pre-Pātimok chanting
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
(think of buddha)
Yo sannisinno varabhodimū le,
Māraṃ sasenaṃ mahatiṃ viceyyo,
Sambhodimagacji unnatn͂ āno,
Lokuttamo taṃ banamāmi buddhaṃ,
Ye ca Buddha atītā ca ye ca buddha anāgatā
Paccuppānna ca ye Buddha ahaṃ vandā mi sabbadā .
Itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho
vijjācarana-sampanno sugato lokavitū anuttaro
purisadammasārati saddā devamānussanaṃ buddho
bhagavāti buddhaṃ jīvidaṃ yāva nibbānaṃ saranaṃ
kajjāmi.
Natthi me saranaṃ un͂ n͂ aṃ buddho me saranaṃ varaṃ
Etēna saccavajjena hotu me jayamaṃgalaṃ
Uttamaṃkena vantehaṃ padapaṃsu varuttamaṃ
Buddhe yo khalito toso buddho khamatu taṃ mamaṃ.
(bow)
18. (think of dhā mma)
Uddaṃkhiko ariyapadho janānaṃ
Mokkhappavesāya ujū ca maggo
Dhammo ayaṃ santikaro paṇīto
Niyāniko taṃ panamāmi dhammaṃ
Ye ca dhammā atītā ca ye ca dhammā anā gatā
Paccuppānna ca ye dhammā ahaṃ vandāmi sabbadā.
Savākkhato bhagavatā dhammo sanditt̥hiko akāliko
ehipas-siko, opanayiko paccatt̥ aṃ veditabbo vin͂ n͂ uhīti.
Dhammaṃ jīvitaṃ yāva nibbānaṃ saranaṃ kajjāmi.
Natthi me saranaṃ un͂ n͂ aṃ dhammo me saranaṃ varaṃ
Etēna saccavajjena hotu me jayamaṃgalaṃ
Uttamaṃgena vantehaṃ dhamman͂ca duvidhaṃ varaṃ
dhamme yo khalito toso dhammo khamatu taṃ mamaṃ.
(bow)
(think of sangha)
Saṇgho visuddho varadakkhineyyo
Santindriyo sabbamarappaheno
Gunehi nekehi samiddhipatto
Anāsavo taṃ panamāmi saṇghaṃ
Ye ca saṇgha atītā ca ye ca saṇgha anā gatā
Paccuppānna ca ye sāvakasaṇgho ahaṃ vandāmi
sabbadā.
19. Supatipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujupatipanno
bhagavato sāvakasaṅgho, n͂āyapatipanno bhagavato
sāvakasaṇgho, sāmīcipatipanno bhagavato
sāvakasaṇgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni attha
purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṇgho, āhuneyyo
pāhuneyyo dakkhineyyo an͂ jalīkaranīyo, anuttaraṃ
pun͂n͂akkhettaṃ lokassā ti. Saṇghaṃ jīvitaṃ yāva
nibbānaṃ saranaṃ kajjāmi.
Natthi me saranaṃ un͂ n͂ aṃ saṇgho me saranaṃ varaṃ
Etēna saccavajjena hotu me jayamaṃgalaṃ
Uttamaṃgena vantehaṃ saṇghan͂ ca duvidhuttamaṃ
Saṇghe yo khalito toso saṇgho khamatu taṃ mamaṃ.
(bow)
Astro-chanting
Invitation to Devas
Pharitvāna mettaṃ samettaṃ bhadantā avikkhittacittā
parittaṃ bhaṇantu sagge kāme ca rū pe girisikharatate
cantalikkhe vimāne dīpe ratthe ca gāme taruvanagahane
gehavatthumhi khette bhummācāyantu devā
jalathalavisame yakkhagandhabbanāgā titthantā santike
yaṃ munivaravacanaṃ sādhavo me saṇantu
dammassavanakālo ayambhadhantā dammassavanakālo
ayambhadhantā dammassavanakālo ayambhadhantā.
33. Vacasā manasā ceva vandāmete tathāgate
Sayane asā ne thā ne gamane cā pi sabbadā
Sadā sukkhena rakkhantu buddhā santikarā tuvaṃ
Tehi tavaṃ rakkhito santo mutto sabbabhayehi ca
Sabbarogavinimutto sabbasantāpavajjito
Sabbaveramatikkanto nibbuto ca tuvaṃ bhava
Tesaṃ saccena silena gantīmettābalena ca
Tepi tumhe anurakkhantu ārogena sukhena ca
Puratthimasmiṃ disā bhā ge santi bhutā mahiddhikā
Tepi tumhe anurakkhantu ārogena sukhena ca
Dakkhinasamiṃ disā bhā ge santi devā mahiddhikā
Tepi tumhe anurakkhantu ārogena sukhena ca
Pacchimasmiṃ disā bhā ge santi nā gā mahiddhikā
Tepi tumhe anurakkhantu ārogena sukhena ca
Uttarasmiṃ disā bhā ge santi yakkhā mahiddhikā
Tepi tumhe anurakkhantu ārogena sukkhena ca
Purimadisaṇ dhatarattho dakkhinena virulhako
Pacchimena virū pakkho kuvero uttaraṃ disaṃ
Cattāro te mahārājā lokapālā yasassino
Tepi tumhe anurakkhantu ārogena sukhena ca
Ākāsatthā ca bhumatthā devā nāgā mahiddhikā
Tepi tumhe anurakkhantu ̄ārogena sukhena ca
Natthi me saranaṃ annaṃ buddho me saranaṃ varaṃ
Etena saccavajjena hotu te jayamangalaṃ
Natthi me saranaṃ annaṃ dhammo me saranaṃ varaṃ
Etena saccavajjena hotu te jayamangalaṃ
Natthi me saranaṃ annaṃ sangho me saranaṃ varaṃ
Etena saccavajjena hotu te jayamangalaṃ
34. Yaṃ kin ci ratanaṃ loke vijjati vividhaṃ puthu
Ratanaṃ buddhasamaṃ natthi tasmā sotthī bhavantu te
Yam kin ci ratanaṃ loke vijjati vividhaṃ puthu
Ratanaṃ dhammasamaṃ natthi tasmā sotthī bhavantu te
Yam kin ci ratanaṃ loke vijjhati vividhaṃ puthu
Ratanaṃ sanghasamaṃ natthi tasmā sotthī bhavantu te
Sakkatvā buddharatanaṃ osadhaṃ uttamaṃ varaṃ
Hitaṃ devamanussā naṃ buddhatejena sotthinā
Nassantupaddavā sabbe dukkhā vūpasamentu te
Sakkatvā dhammaratanaṃ osadhaṃ uttamaṃ varaṃ
Parilāhupasamanaṃ dhammatejena sotthinaṃ
Nassantupaddavā sabbe bhayā vūpasamentu te
Sakkatvā sangharatanaṃ osadhaṃ uttamaṃ varaṃ
Āhuneyyaṃ pahuneyyaṃ sanghatejena sotthinā
Nassantupaddavā sabbe rogā vupasamentu te
Sabbītiyo vivajjantu sabbarokho vinassatu
Ma te bhavantutantarā yo sukhī dīghayuko bhava
Abhivādanasīlissa niccaṃ vuddhā pacā yino
Cattāro dhammā vaddhanti āyu vanno sukhaṃ balaṃ.
Venus
Dhajagga Sutta
Evam me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ
viha-rati jetavane anāthapindikassa ā rāme. Tatra kho
bhagavā bhik-khu ā mantesi bhikkhavoti bhadanteti te
bhikkhu Bhagavato paccassosum bhagavā etadavoca
Bhūtapubbaṃ bhikkhave devā surasangāmo
samupabyulho ahosi. Athakho bhikkhave Sakko
35. devānamindo deve tāvatiṃse ā mantesi sace mā risā
devānaṃ sangāmagatanaṃ uppajjeyya bhayam vā
jambhitattaṃ vā lomahaṃso vā , mameva tasmiṃ samaye
dhajaggaṃ ullokeyyātha mamaṃ hi vo dhajaggaṃ
ullokayataṃ yam bhavissati bhayaṃ vā jambhitattaṃ vā
loma-haṃso vā , so pahiyissati. No ce me dhajaggaṃ
ullokeyyātha, atha Pajā patissa devarā jassa dhajaggaṃ
ullokeyyātha. Pajāpa-tissa hi vo devarā jassa dhajaggaṃ
ullokayataṃ yambhavissati bhayaṃ vā jamhitattaṃ vā,
lomahaṃso vā so pahiyissati. No ce Pajā patissa
devarājassa dhajaggaṃ ullokeyyātha, atha varunas-sa
devarājassa dhajaggaṃ ullokeyyātha varunassa hi vo
deva-rājassa dhajaggaṃ ullokayataṃ yambhavissati
bhayaṃ vā jamhitattaṃ vā, lomahaṃso vā so pahiyissati.
No ce varunaassa devarā jassa dhajagaṃ ullokeyyātha
atha isānassa devarā jassa dhajaggaṃ ullokeyyātha
isānassa hi vo devarā jassa dhajaggaṃ ullokayataṃ
yambhavissati bhayaṃ vā jamhitattaṃ vā, loma-haṃso
vā so pahiyissati.
Taṃ kho pana bhikkhave Sakkassa vā devānamindassa
dhajaggaṃ ullokayataṃ, pajāpatissa vā devarājassa
dhajaggaṃ ullokayataṃ, isānassa vā devarājassa
dhajaggaṃ ullokayataṃ yambhavissati bhayaṃ vā
jamhitattaṃ vā, lomahaṃso vā , so pahiyetha nopi
pahiyetha. Taṃ kissa hetu sakko hi bhikkhave
devānamindo avitarāgo avitadoso avitamoho bhiru
jambhi utrā si palā yīti. Ahanca kho bhikkhave evaṃ
vadāmi sace tumhā kaṃ bhikkhave aran͂n͂agatānaṃ vā
36. rukkhamūlagatānaṃ vā sun͂n͂ākhārakhatānaṃ vā
uppajjeyya bhayaṃ vā jambhitattaṃ vā lomahaṃso vā ,
mameva tasmiṇ samaye anussareyyā tha itipi so
bhagavā arahaṃ, sammāsambud-dho,
vijjācaranaasampanno, sugato, lokavidu, anuttaro
purisadammasarāthi, satthā devamanussānaṃ,
buddho bhagavā ti. Mamaṃ hi vo bhikkhave
anussarataṃ yambhavis-sati bhayaṃ vā jambhitattaṃ vā
lomahaṃso vā , so pahiyissati. No ce maṇ
anussareyyātha, atha dhammaṃ anussareyyātha.
Svakkhāto bhagavatā dhammo, sanditthiko,
akāliko, ehipassiko, opaneyyiko paccattaṃ
veditabbo vin͂ n͂ūhiti. Dhammaṃ hi vo bhikkhave
anussarataṃ yambhavissati bha-yaṃ vā jambhitattaṃ vā
lomahaṃso vā , so pahiyissati. No ce dhammaṃ
anussareyyātha, atha saṇghaṃ anussareyyātha.
Suppatipanno bhagavato sā vakasaṇgho,
ujuppatipanno bhagavato sā vakasaṇgho,
n͂āyappatipanno bbagavato sā vakasaṇgho,
sāmīcippatipannno bhagavato sā vaka-saṇgho,
yadidaṃ cattāri purisayukhāni attha purisapug-
galā esa bhagavato sā vakasaṇgho, āhuneyyo
pahuney-yo, dakkhineyyo, anjalikaraniyo,
anuttaraṃ pun͂n͂ak-khettaṃ lokassati. Saṇghaṃ hi
vo bhikkhave anussarataṃ yambhavissati bhayaṃ vā
jambhitattaṃ vā lomahaṃso vā , so pahiyissati.Taṃ kissa
hetu tathāgato hi bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho
vītarāgo vītadoso vītamoho abhiru acjambhī anutrasī
52. Tatiyampi sā dho sutthu āvuso saṃvarissāmi.
Na punevaṃ karissāmi. (Junior: Sādhu)
Na punevaṃ bhāsissāmi. (Junior: Sādhu)
Na punevaṃ cintayissāmi. (Junior:
Sādhu)
Minor: Sabbā tā āpattiyo ārocemi. (Three times)
Sabbā kharulahukā āpattiyo ārocemi (Three
times)
Ahaṃ bhante sambahulā nānāvatthukāyo
āpattiyo āpajjiṃ tatumhamule pattidesemi.
Senior: Passasi āvuso tā āpattiyo.
Minor: Ukāsa āma bhante passāmi.
Senior: Āyatiṃ āvuso saṃvareyyasi.
Minor: Sādho sutthu bhante saṃvarissāmi.
Dutiyampi sā dho sutthu bhante
saṃvarissāmi.
Tatiyampi sā dho sutthu bhante
saṃvarissāmi.
Na punevaṃ karissāmi. (Senior: Sādhu)
Na punevaṃ bhāsissāmi. (Senior: Sādhu)
Na punevaṃ cintayissāmi. (Senior: Sādhu)
(Minor bow to senior one time)
53. Anumodanāvidhī
(Yathā vārivahā pūrā paripūrenti sāgaraṃ
Evameva ito dinnaṃ petānaṃ upakappati
Icchitaṃ patthitaṃ tumhaṃ khippameva samijjhatu
Sabbe pūrentu saṅkappā cando paṇṇaraso yathā
Maṇi jotiraso yathā.)
Sabbītiyo vivajjantu sabbarogo vinassatu
Mā te bhavatvantarāyo sukhī dīghāyuko bhava
Sabbītiyo vivajjantu sabbarogo vinassatu
Mā te bhavatvantarāyo sukhī dīghāyuko bhava
Sabbītiyo vivajjantu sabbarogo vinassatu
Mā te bhavatvantarāyo sukhī dīghāyuko bhava
Abhivādanasīlissa niccaṃ vuddhāpacāyino
Cattāro dhammā vaḍḍhanti āyu vaṇṇo sukhaṃ, balaṃ.
Cullamangalacakkavāla
Sabbabuddhānubhāvena sabbadhammānubhāvena
sabbasaṇ-ghānubhāvena buddharatanaṃ
dhammaratanaṃ saṇgharata-naṃ tinnaṃ ratananaṃ
ānubhāvena caturā sītisaha sasadham-
makkhandhānubhāvena pithakattayānubhāvena
jinasāvakā-nubhāvena sabbe te rogā sabbe te bhayā
sabbe te antarā yā sabbe te upaddavā sabbe te
dunnimittā sabbe te avamaṇgalā vinassantu āyuvatthako
dhanavatthako sirivatthako yasavat-thako balavatthako
vannavatthako sukhavatthako hotu sabbadā.
Dukkharogabhayā verā sokā sattu cupaddavā
Anekā antarāyā pi vinassantu ca tejasā
54. Jayasiddhi dhanaṃ lābhaṃ sotthī bhāgyaṃ sukhaṃ balaṃ
Siri āyu ca vanno ca bhogaṃ vuddhī ca yasavā
Satavassā ca āyū ca jīvasiddhī bhavantu te.
Bhavantu sabbamaṇgalaṃ rakkhantu sabbadevatā
Sabbabuddhānubhāvena sadā sotthī bhavantu te.
Bhavatu sabbamaṅgalaṃ rakkhantu sabbadevatā
Sabbadhammānubhāvena sadā sotthī bhavantu te.
Bhavatu sabbamaṅgalaṃ rakkhantu sabbadevatā
Sabbasaṇghānubhāvena sadā sotthī, bhavantu te
Kāladānasuttagāthā
Kāle dadanti sapan͂n͂ā vadannu vītamaccharā
Kālena dinnaṃ ariyesu ujubhūtesu tadisu
Vippasannamanā tassa vipulā hoti dakkhinā
Ye tattha anumodanti veyyāvaccaṃ karonti vā
Na tena dakkhinā onā tepi punnassabhāgino
Tasmā dade appativānacitto yattha dinnaṃ mahapphapaṃ
Pun͂n͂āni paralokasmiṃ patitthā honti pāninan͂ ti.
Vihāradā nagāthā
Sītaṃ unhaṃ patihanti tato vā ramigāni ca
Sarinsape ca makase sisire cāpi vuthiyo
Tato vātātapo ghoro sanjāto pathihan͂n͂ati
Lenatthan͂ca sukhatthan͂ ca jāyituṃ ca vipassituṃ
Vihāradānaṃ saṇghassa aggaṃ buddhehi vanniti
Tasmā hi panghito poso sampassaṃ atthamattano
Vihāre kāraye ramme vāsayettha bahussute
Tesaṃ an͂nan͂ca pānan͂ca vatthasenāsanāni ca
55. Dadeyya ujubhūtesu vippasannena cetasā
Te tassa dhammaṃ desenti sabbadukkhāpanūdanaṃ
Yaṃ so dhammamidhan͂n͂āya parinibbātayanāsavoti.
Ātiyasuttagāthā
Bhuttā bhogā bhaṭā bhaccā vitinnā āpadāsu me
Uddhaggā dakkhinā dinnā atho pañca balī katā
Upaṭṭhitā sīlavanto saññatā brahmacārino
Yadatthaṃ bhogamiccheyya panḍito gharamāvasaṃ
So me attho anuppatto kataṃ ananutāpiyaṃ
Etaṃ anussaraṃ macco ariyadhamme ṭhito naro
Idheva naṃ pasaṃsanti pecca sagge pamodatīti.
Tirokutthakanathapajjimabhāga
Adāsi me akāsi me n͂āti mittā sakhā ca me
Petānaṃ dakkhinaṃ dajjā pubbe katamanussaraṃ
Na hi runnaṃ vā soko vā yā vaññā paridevanā
Na taṃ petānamatthāya evaṃ tiṭṭhanti ñātayo
Ayañca kho dakkhiṇā dinnā sanghamhi supatiṭṭhitā
Dīgharattaṃ hitāyassa thānaso upakappati
So ñātidhammo ca ayaṃ nidassito
Petānapūjā ca katā uḷārā
Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ
Tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappakanti.
Aggappasātasuttagāthā
Aggato ve pasannānaṃ aggaṃ dhammaṃ vijānataṃ
Agge buddhe pasannānaṃ dakkhineyye anuttare
56. Agge dhamme pasannānaṃ virāgūpasame sukhe
Agge saṇghe pasannānaṃ puññakkhette anuttare
Aggasmiṃ dānaṃ dadataṃ aggaṃ puññaṃ pavaḍḍhati
Aggaṃ āyu ca vaṇṇo ca yaso kitti sukhaṃ balaṃ
Aggassa dātā medhāvī aggadhammasamāhito
Devabhūto manusso vā aggappatto pamodatīti.
Bhojanābananumodanāgāthā
Āyudo balado dhīro vannado paṭibhāṇado
Sukhassa dātā medhāvī sukhaṃ so adhigacchati
Āyuṃ datvā balaṃ vaṇṇaṃ sukhañca paṭibhānado
Dīghāyu yasavā hoti yattha yatthūpapajjatīti.
Ratanattayānubhāvadigāthā
Ratanattayānubhāvena ratanattayatejasā
Dukkharogabhayā verā sokā sattu cupaddavā
Anekā antarāyāpi vinassantu asesato
Jayasiddhi dhanaṃ lābhaṃ sotthi bhāgyaṃ sukhaṃ balaṃ
Siri āyu ca vaṇṇo ca bhogaṃ vuḍḍhī ca yasavā
Satavassā ca āyū ca jīvasiddhī bhavantu te.
Ātānātiyaparitagāthā
Sabbarogavinimutto sabbasantāpavajjito
Sabbaveramatikkanto nibbuto ca tuvaṃ bhava
Sabbītiyo vivajjantu sabbarokho vinassatu
Ma te bhavantutantarā yo sukhī dīghayuko bhava
57. Abhivādanasīlissa niccaṃ vuddhā pacā yino
Cattāro dhammā vaddhanti āyu vanno sukhaṃ balaṃ.
Devatādissadakkhinānumodanagāthā
Yasmiṃ padese kappeti Vasaṃ panḍitajātiyo
Sīlavantettha bhojetvā saññate brahmacārino
Yā tattha devatā āsuṃ tāsaṃ dakkhiṇamādise
Tā pūjitā pūjayanti mānitā mānayanti naṃ
Tato naṃ anukampanti mātā puttaṃ va orasaṃ
Devatānukampito poso sadā bhadrāni passati.
Devatābhisammantanagāthā
Yānīdha bhūtāni samāgatāni,
Bhummāni vā yāni antalikkhe,
Sabbeva bhūtā sumanā bhavantu,
Athopi sakkacca sunantu bhāsitaṃ.
Subhāsitaṃ kin͂cipi vo bhanemu,
Puññe satuppādakaraṃ apāpaṃ,
Dhammūpadesaṃ anukārakānaṃ,
Tasma hi bhū tāni samentu sabbe,
Mettaṃ karotha mā nusiyā pajāya,
Bhūtsu bā lhaṃ katabhattikāya,
Divā ca ratto ca haranti ye baliṃ.
Paccopakāraṃ abhikankhamānā,
Te kho manussā tanukānubhāvā,
Bhūtā visesena mahiddhikā ca,
Adissamānā manujehi ñā tā.
Tasmā hi ne rakkhatha appamattā.
58. Formal Request
Triple Gems Offering
Iminā sakkārena Buddhaṃ pujemi
Iminā sakkārena dhummaṃ pujemi
Iminā sakkārena saṇghaṃ pujemi
Request the Five precepts
Mayaṃ bhante visuṇ visuṇ rakkhanathāya tisaranena
saha pan͂ ja sīrani yā jāma
Dutiyampi Mayaṃ bhante visuṇ visuṇ rakkhanathāya
tisaranena saha pan͂ ja sīrani yā jāma
Tatiyampi Mayaṃ bhante visuṇ visuṇ rakkhanathāya
tisaranena saha pan͂ ja sīrani yā jāma
Requesting Blessings
Vipattipathibāhāya sabbasampattisiddhiyā
Sabbadukkhavināsāya parittaṃ barūdha maṇkalaṃ
Vipattipathibāhāya sabbasampattisiddhiyā
Sabbabhayavināsāya parittaṃ barūdha maṇkalaṃ
Vipattipathibāhāya sabbasampattisiddhiyā
Sabbarokavināsāya parittaṃ barūdha maṇkalaṃ
Requesting a Discourse
Brahmā ca lokādhipatī sahampati
Katan͂jalī undhivaraṇ ayācatha
Santīdha sattāpparajakkhajātikā
Desetu dhammaṃ anukampimaṃ pajaṃ.
59. Grace: Offering sustenance to the Lord Buddha
Imaṃ sūpabayan͂janasampannaṃ sārenaṃ bojanaṃ
sautakaṃ varaṃ buddhassa pū jemi.
Reclaimimg the remainder of the offerings
Sesaṃ maṇkalaṃ yācā mi.
Offering General Saṇghadana
Imāni mayaṃ bhante bhattā ni saparivārāni
bhikkhusaṇ-ghassa onojayāma sātu no bhante
bhikkhusaṇgho imā ni bhattā ni saparivārāni
pathikkanhātu umhākaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhā ya.
Traditional Ordination
Before entering the ordination, a faithful son of
Buddism needs to practice the ordainable request
and procedure, and prepares the eight requisites
for monks (set of Monk’s robe, alms-bow, knife,
needle, a girdle, and a piece of waterfilter cloth).
On the ordination day, the appricant’s head,
beard, and mustache is shaved; also his nails is
cut. Before get in to a chapel, he needs to make a
triple circumambulation around the consecrate
convention hall while holding flower, joss sticks,
60. and candle with his palms together. The meaning
of the procedure is to pay respect to the the Triple
Gem (Lord Buddha, Dhamma, and Sangha)…
After that, the ordinard (or Naga) may ask for
forgiveness from the abbot by light the joss sticks
and candle, then bow to the abbot three times.
The ordinard stand up then say:
Ukāsa vandāmi bhante // sabbaṃ aparā dhaṃ
khamatha me bhante // mayā kataṃ puññaṃ sāminā
anumoditabbaṃ // samina kataṃ puññaṃ mayhaṃ
dātabaṃ // sadhu / sadhu / sadhu / anumodami //
Kneel then say:
Sabbaṃ aparā dhaṃ khamatha me bhante // ukāsa
davārattayena kataṃ / sabbaṃ aparā dhaṃ khamatha me
bhante //
Bow one times; stand up then say:
Vandāmi bhante // sabbaṃ aparā dhaṃ khamatha me
bhante // mayā kataṃ puññaṃ sāminā anumoditabbaṃ
// samina kataṃ puññaṃ mayhaṃ dā tabaṃ // sadhu /
sadhu / sadhu / anumodami //
Kneel then bow three times…
The ordinard’s parents and family lead the
ordinard into the consecrated convocation hall.
Inside the hall, the ordinard has to asking for
forgiveness from the principle Buddha image
(same as the abbot) one time. The parents or
elder family member give a set of Monk’s robe to
61. the appricant. The odinard kneel, bow three times,
then takes the set while put his palms together.
The ordinard walks with his knees to his
preceptor, gives the set, and bow three times.
After the preceptor give back the set, the ordinard
takes it with his palms together, stand up then
say:
Ukāsa vandāmi bhante // sabbaṃ aparā dhaṃ
khamatha me bhante // mayā kataṃ puññaṃ sāminā
anumoditabbaṃ // samina kataṃ puññaṃ mayhaṃ
dātabaṃ // sadhu / sadhu / sadhu / anumodami //
Ukāsa karun͂ n͂ aṃ katvā / pabbajjaṃ detha me bhante
//
Kneel, palms together than say:
Ahaṃ bhante pabbajjaṃ yācāmi // dutiyampi ahaṃ
bhante pabbajjaṃ yācāmi // tatiyampi ahaṃ bhante
pabbajjaṃ yācāmi
Sabbadukkhanissarana / nibbānasacjikaranatthāya //
imaṃ kā sā vaṃ gahetvā // pabbājetha maṃ bhante //
anukambaṃ upādāya (Three times)
Gave the set of monk’s robe to the preceptor
then say:
Sabbadukkhanissarana / nibbānasacjikaranatthāya //
evaṃ kā sā vaṃ datvā // pabbājetha maṃ bhante //
anukambaṃ upādāya (Three times)
62. Sit with legs folded back to one side and put the
palms together
Concentrate with the preceptor’s speech…
After the speech, the preceptor will teach the
meditation, the ordinard has to repeat word by
word:
Kesā // lomā // nakhā // dantā // taco //
Taco // dantā // nakhā // lomā // kesā //
After the teaching, the preceptor wears the rope
to the ordinard, and teachs how to wear. The
ordinard leaves the place, wears the rope, and
comes back. The ordinard pays respect with
offering to the one of two master monks, who
gives the formal words of an act, and bow three
times.
The ordinard stands up then say:
Ukāsa vandāmi bhante // sabbaṃ aparā dhaṃ
khamatha me bhante // mayā kataṃ puññaṃ sāminā
anumoditabbaṃ // samina kataṃ puññaṃ mayhaṃ
dātabaṃ // sadhu / sadhu / sadhu / anumodami //
Ukāsa karun͂ n͂ aṃ katvā / tisaranena saha sīlani detha
me bhante //
Kneel, palms together than say:
Ahaṃ bhante saranasīlaṃ yā cā mi // dutiyampi ahaṃ
bhante saranasīlaṃ yā cā mi // tatiyampi ahaṃ bhante
saranasīlaṃ yācāmi
63. The master monk says “Namo tassa…” three
times, the the ordinade repeats after…
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
The master monk says: (yamahaṃ vatāmi taṃ
vadehi)
The ordinard repiles: Ukasa āma bhante //
The master monk chant “Ti-sarana,” the
ordinard repeats after word by word:
Buddhaṃ // saraṇaṃ // gacchāmi.
Dhammaṃ // saraṇaṃ // gacchāmi.
Saṅghaṃ // saraṇaṃ // gacchāmi.
Dutiyampi // buddhaṃ // saraṇaṃ // gacchāmi.
Dutiyampi // dhammaṃ // saraṇaṃ // gacchāmi.
Dutiyampi // saṅghaṃ // saraṇaṃ // gacchāmi.
Tatiyampi // buddhaṃ // saraṇaṃ // gacchāmi.
Tatiyampi // dhammaṃ // saraṇaṃ // gacchāmi.
Tatiyampi // saṅghaṃ // saraṇaṃ // gacchāmi.
The master monk says: (Tisaranagamanaṃ
nitthitaṃ)
The appricant repiles: Āma bhante //
64. In this procedure, the master monk announces
that the novice’s odination was complete. The
request for ten precepts will begin…
(Pāṇātipātā veramaṇī // sikkhāpadaṃ samādiyāmi.)
-repeat after
(Adinnādānā veramaṇī // sikkhāpadaṃ samādiyāmi.)
-repeat after
(Abrahmacariyā veramaṇī // sikkhāpadaṃ
samādiyāmi.)
-repeat after
(Musāvādā veramaṇī // sikkhāpadaṃ samādiyāmi.)
-repeat after
(Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī //
sikkhāpadaṃ samādiyāmi.)
-repeat after
(Vikālabhojanā veramaṇī // sikkhāpadaṃ samādiyāmi.)
-repeat after
(Naccagītavāditavisūkadassanāmālāgandhavilepanadhā
raṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā veramaṇī // sikkhāpadaṃ
samādiyāmi.)
-repeat after
(Mālāgandhavilepanamanthanavibhusanatthānā
veramaṇī // sikkhāpadaṃ samādiyāmi.)
-repeat after
(Uccāsayanamahāsayanā veramaṇī // sikkhāpadaṃ
samādiyāmi.)
-repeat after
65. (Jātarūpajatapatiggahanā veramaṇī // sikkhāpadaṃ
samādiyāmi.)
-repeat after
The master monk says:
(Imāni dasa sikkhā-padāni samādiyāmi.)
-repeat after three times
Bow one time, stand up and say:
Vandāmi bhante // sabbaṃ aparā dhaṃ khamatha me
bhante // mayā kataṃ puññaṃ sāminā anumoditabbaṃ
// samina kataṃ puññaṃ mayhaṃ dā tabaṃ // sadhu /
sadhu / sadhu / anumodami //
Kneel and bow three times. The novice takes the
alms-bowl then walks with knees to the
preceptor, offers the bowl, bow three times,
stands up, and says:
Ukāsa vandāmi bhante // sabbaṃ aparā dhaṃ
khamatha me bhante // mayā kataṃ puññaṃ sāminā
anumoditabbaṃ // samina kataṃ puññaṃ mayhaṃ
dātabaṃ // sadhu / sadhu / sadhu / anumodami //
Ukāsa karun͂ n͂ aṃ katvā / nissayaṃ detha me bhante //
Kneel then say:
Ahaṃ bhante nissayaṃ yācāmi // dutiyampi ahaṃ
bhante nissayaṃ yācāmi // tatiyampi ahaṃ bhante
nissayaṃ yācāmi //
66. Upajjāyo me bhante hohi //
Upajjāyo me bhante hohi //
Upajjāyo me bhante hohi //
The preceptor says: (Patirūpaṃ)
The novice repiles: Ukāsa sampaticjāmi
The preceptor says: (Opāyikaṃ)
The novice reliess: Sampaticjāmi
The preceptor says: (Pāsādikena sampādehi)
The novice replies: Sampaticjāmi
Continue:
Ujjataggedāni / thero mayhaṃ bhāro / ahampi
therassa bhāro //
Ujjataggedāni / thero mayhaṃ bhāro / ahampi
therassa bhāro //
Ujjataggedāni / thero mayhaṃ bhāro / ahampi
therassa bhāro //
Bow one times, stand up then say:
Vandāmi bhante // sabbaṃ aparā dhaṃ khamatha me
bhante // mayā kataṃ puññaṃ sāminā anumoditabbaṃ
// samina kataṃ puññaṃ mayhaṃ dā tabaṃ // sadhu /
sadhu / sadhu / anumodami //
Bow three times
In the next procedure, the preceptor gives the
Buddhist name in Bihari language
The master monks asks “kinnāmosi” //
67. The novice replies “ahaṃ bhante (your Buddhist
name) nāma”
The master monks asks “ko nā ma te upajjāyo”
//
The novice replies “upajjāyo me bhante āyasmā
(the preceptor’s name) nāma”//
The preceptor announces the alms-bowl and the
rope to the appricant by saying:
(Pathamaṃ upajjaṃ gāhāpetabbo / upajjaṃ
gāhāpetavā / pattacīvaraṃ ācikkhitabbaṃ // ayante
patto)
The novice repiles: Āma bhante
The preceptor says: (Ayaṃ saṇghā ti)
The novice replies: Āma bhante
The preceptor says: (Ayaṃ uttarāsaṇgo)
The novice replies: Āma bhante
The preceptor says: (Ayaṃ antavāsako)
The novice replies: Āma bhante
The preceptor continues “gacja amumhi okāse
titthāhi”
In the next procedure, the novice stands away
the convocation 60 centimetres away, and put the
palms together.
The master monks kneels in front of the
principle Buddha image, bow three times, says
“namo Tassa…” three times, then sits with legs
68. folded back to one side. The master will begin to
chant:
(Sunātu / me bhante saṇgho // (Buddhist name of the
ordinard) / āyasmato (preceptor’s name)
upasampadāpakkho // yati / saṇghassa pattakallaṃ //
ahaṃ / n͂ānavajiraṃ anusāseyyaṃ)
(Sunāsi / (Buddhist name of the ordinard) / ayante
saccakālo bhū takalo // yaṃ jā taṃ // taṃ saṇghamajje
pujjante // santaṃ atthīti vattabbaṃ // asantaṃ natthīti
vatabbaṃ // mā kho vitthāsi // mā kho maṇku ahosi //
evantaṃ pucjissanti // santi / te evarū pā / āpātā)
The master monk asks: The novice replies:
Q: (Kutdhaṃ) A: Natthi bhante
Q: (Ganto) A: Natthi bhante
Q: (Kilāso) A: Natthi bhante
Q: (Soso) A: Natthi bhante
Q: (Apamāro) A: Natthi bhante
Q: (Manussasosi) A: Āma bhante
Q: (Purisosi) A: Āma bhante
Q: (Bhujisosi) A: Āma bhante
Q: (ananosi) A: Āma bhante
Q: (Nasi rājabhatho) A: Āma bhante
Q: (Anun͂n͂ātosi mātāpitūhi) A: Āma bhante
Q: (Paripunnevīsativassosi) A: Āma bhante
Q: (Paripunnanete pattacīvaraṃ)A: Āma bhante
Q: (Kinnāmosi) A: Ahaṃ bhante
(Buddhist name of the
ordinard) nāma
69. Q: (Ko nāma te upajjāyo) A: Upajjāyo me
bhante
āyasma (preceptor’s
name) nāma
The master monks get back convocation, and
chant the formal words of an act:
(Sunātu / me bhante saṇgho // (Buddhist name of the
ordinard) / āyasmato (preceptor’s name)
upasampadapekkho // anusttho so mayā // yati /
saṇghassa pattakallaṃ // n͂ānavajiro / āgacjeyya //
āgacjāhi)
The preceptor calls the novice…
The novice comes back to the convocation, bows
three times (right, left, and middle), put the palms
together and chants the ordainable request:
Saṇghambhante upasampataṃ yācāmi // ullumpatu
maṃ bhante saṇgho // anukampaṃ upādāya //
Dutiyampi bhante saṇghaṃ upasampataṃ yācāmi //
ullumpatu maṃ bhante saṇgho // anukampaṃ upādāya
//
Tatiyampi bhante saṇghaṃ upasampataṃ yācāmi //
ullumpatu maṃ bhante saṇgho // anukampaṃ upādāya
//
The master monks chant:
(Sunātu / me bhante saṇgho // ayaṃ (Buddhist name
of the ordinard) / āyasmato sobhanassa (preceptor’s
71. The master monk will chant the motion and
announce a new monk three times:
Sunatu me bhante saṇgho. Ayaṃ (Buddhist name of
the ordinard) āyasmato (preceptor’s name)
upasampadāpekkho. Parisuddho antarāyikehi dhammehi.
Paripunnassa Pattacivaram. (Buddhist name of the
ordinard) saṇghaṃ upasampadaṃ yācati, āyasmatā
(preceptor’s name) upajjhāyena. Yadi saṇghassa
pattakallam, saṇgho (Buddhist name of the ordinard)
upasampadeyya, āyasmatā ( preceptor’s name)
upajjhāyena. Esā n͂atti
Sunatu me bhante saṇgho. Ayaṃ (Buddhist name of
the ordinard) āyasmato (preceptor’s name)
upasampadāpekkho. Parisuddho antarā yikehi dhammehi.
Paripunnassa Pattacivaram. (Buddhist name of the
ordinard) saṇghaṃ upasampadaṃ yā cati, āyasmatā
(preceptor’s name) upajjhāyena. Saṇgho (Buddhist name
of the ordinard) upasampādeti, āyasmatā (preceptor’s
name) upajjhāyena. Yassāyasmato khamati, (Buddhist
name of the ordinard) upasampadā, āyasmatā
(preceptor’s name) upajjhayena, sotunhassa. Yassa na
khamati, sobhāseyya.
Dutiyampi etamatthaṃ vadami. Sunatu me bhante
saṇgho. Ayaṃ (Buddhist name of the ordinard)…
Tatiyampi etamattham vadami. Sunatu me bhante
saṇgho. Ayam (Buddhist name of the ordinard)…
Upasampanno Saṇghena (Buddhist name of the
ordinard) āyasmatā (preceptor’s name) upajjhāyena.
72. Khamati saṇghassa, tasmā Tunhī. Evametaṃ
Dhārayāmi…
The new monk bow three times, crawls pass the
covocation than stand up. Now, the new go back
to the first point. The master monk follows, and
tell the new monk about eight basic rules for new
monk in Pali language (new monk has to replie
“āma bhante” for each rule).
Every monk in the ceremony Chants Anumodāna
to a new monk. The new monk pours ceremonial
water as the end of the ordination.
Dhammacakkappavattana Sutta
Evamme sutaṃ, Ekaṃ samayaṃ Bhagavā,
Bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tatra kho
Bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi.
Dveme bhikkhave antā pabbajitena na sevitabbā, Yo
cāyaṃ kāmesu kāmasukhallikānuyogo, Hīno gammo
pothujjaniko anariyo anatthasañhito, Yo cāyaṃ
attakilamathānuyogo, Dukkho anariyo anatthasañhito.
Ete te bhikkhave ubho ante anupagamma, Majjhimā
paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, Cakkhukaraṇī
ñānakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya
nibbānāya saṃvattati.
Katamā ca sā bhikkhave majjhimā paṭipadā
tathāgatena abhisambuddhā, Cakkhukaranī ñānakaranī