1. Ak, Dzērbene Tavs skaistums bērzu šalkās vīts, Tev putnu dziesmās ataust katrs rīts, Un ezeri plaukst ūdensrožu rotā, Tā tava dāvanā no laiku ,laikiem Dieva dotā. / I.Gusmane/ LABDIEN DZĒRBENĒ

2. 1. Dzērbenes pilsmuiža 2.Spēka ozols 3.Dzērbenes luterāņu baznīca 4.Aumaņu Andža kapavieta 5.Jette Užāne 6.Ernests Felsbergs 7.Augstais kalns 8.Dzērbenes vidusskola 9.Juvera ezers 10.Viesu nams „Ezerjoki” 9 10 3 1 8 6 2 5 7 4 MARŠRUTA SHĒMA

3. Dzērbenes pagasta vizuālā tēla , kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšana. Tūrisma attīstības veicināšana Dzērbenes pagastā. DARBA MĒRĶIS:

4. Pils būvēta 18.gadsimta beigās viduslaiku pils vietā uz 15. gs. pils drupām. Saglabāts senais nocietinājumu sistēmas reljefs - ēku no trim pusēm ieskauj aizsarggrāvis. 19.gs. otrajā pusē piebūvēts tornis, tolaik modē esošā gotiskā stila formās - ar dzeguļotu augšdaļu un smailloku logu ailēm. /Iespējams ēkas pārbūvē piedalījies Liepājas arhitekts Pauls Berči / 1905 .g. pili nodedzināja, līdz 1910 .g., ēka bijusi atjaunota. 1927 -1937 gados notikuši iekštelpu pārbūves un remonta darbi pēc arhitekta D.Zariņa un inženiera P.Bērziņa projektiem. 1947.g . ēka atkal cieš ugunsgrēkā. Tagad Dzērbenes pilī atrodas pagasta padome, bibliotēka, tautas nams, mūzikas skola un kafejnīca. Dzērbenes pilsmuiža Mūsu pils glabā noslēpumus, cilvēku dzīvesstāstus un laikmetu elpu... Dzērbenes pilsmuiža /I.Saksa foto/

5. Apmeklētājiem ieteicams uzkavēties spoku kambarī noklausīties gida stāstītos spoku stāstus , satikties ar dzīviem spokiem, un protams baidīties… Kapteinis Āķis "Pils"spoku kambarī / D.Šmites foto/ Ragana Rumpumpele "Pils "spoku kambarī /D.Šmites foto/

6. Ozols atrodas pils parka teritorijā – Jāņkalniņa virsotnē. Teika vēsta, ka senos laikos zem šī ozola zariem, notikušas kāzu ceremonijas, jo tika uzskatīts, ka ozols dos jaunajai ģimenei stiprumu un garu mūžu. Tās pēcteči tiks pasargāti no slimībām un citām nelaimēm. Mūsdienās paražas ir izmainījušās, bet tomēr vēl joprojām šis ozols tiek uzskatīts par spēka, varenības, vīrišķības un ilga mūža simbolu. Saskarsme ar šo ozolu dos jums spēku un veselību. SPĒKA OZOLS Spēka ozols Dzērbenes pils parkā. /I.Saksa foto/

7. Celta no 1840.-1842.gadam būvmeistara Mārča Sāruma vadībā. Projekta plāna autors un būvdarbu virsuzraugs H.fon.Hagemeistars uzsvēris, ka Dzērbenes jaunais dievnams esot “vienīgā baznīca visā Vidzemē un varbūt arī pasaulē, kas uzcelta bez apreibināšanās”. Dzērbenes baznīcā atrodas Martinsa firmas būvētas ērģeles, bet altāri grezno P.P.Rubensa gleznas “Kristus pie krusta” kopija, kuras oriģināls atrodas Minhenē. 1928.gadā par draudzes dāmu komitejas savāktiem līdzekļiem, baznīcas altārdaļā uzstādītas divas marmora piemiņas plāksnes 1. pasaules karā un brīvības cīņās kritušo draudzes locekļu piemiņai. Dzērbenes luterāņu baznīca Dzērbenes ev.lut .baznīca / I. Saksa foto/ Ir dienas, kad negribas smaidīt, Ir dienas, kad ļoti sāp, Bet tieši tad tavs Dievs vistuvāk tev nāk. /Inese Baltpurviņa/

8. Aumaņu Andžs ir ievērojamākais brāļu draudzes kustības organizētājs Dzērbenē. Dzimis 1783.gadā, miris 1852.gadā. Ar A.Aumaņa palīdzību tika uzcelts pirmais brāļu draudžu saiešanas nams „Jaunietēs”. Savā darbības laikā kļuvis ievērojams kā apriņķa brāļu draudžu dziesminieks, viņa sacerētās dziesmas izdotas trīsdaļīgā kopojumā „Teic to Kungu mana dvēsele”. Tiem, kuri gaudušies, ka dievvārdu izmācīšanās maksājot daudz naudas A.Aumanis teicis : „Jā, Jums pašiem tie dievvārdi daudz maksā, tāpēc Jūs arī nevarat dot viņus par velti, bet mēs esam viņus par velti iemantojuši un tāpēc arī dodam par velti pilnām saujām.” Saiešanu pretiniekiem viņš sacījis: „Ļaujaties jel! Ja tā lieta nebūs no Dieva, tad viņa iznīks pati no sevis.” Hernhrūtietis Aumaņu Andžs Hernhrūtieša Aumaņu Andža kapavieta Dzērbenes vecajos kapos / D.Šmites foto/

9. Var pabeigt visādas skolas, bet ir kāda skola, kas nekad nav pabeigta, tā ir dzīves skola, tajā jāmācās visu mūžu. Cenšoties neko ap sevi nesabojāt, nesamīt ne dabā ne otrā cilvēkā. / Jette Užāne./ Jete Užāne ir Latvijas cimdu adīšanas karaliene un reizē arī burve, kas ikvienu nomierina un apskaidro. Cimdu Jettiņas mūžs aizsākas 1924.gada 7.maijā Dzērbenes pagasta “Auļos”. 12 gadu vecumā, pēc pārslimotās kaulu tuberkulozes, skaudra ir patiesība, ka Jettiņa nekad nestaigās. Un tā – māte iedeva ratiņos sēdošajai meitai adāmadatas un teica: ”Ko sēdi bez darba? Še, adatas un adi. Bērniem plikas kājas.” Bagāts ir Jettiņas dzīvesgājums. Viņu apbrīno ļaudis ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Viņas mājās pabijuši ciemiņi no ASV , Japānas, Austrālijas, Somijas un citām tālām zemēm. Jetei Užānei dzīvē ir divi spēka avoti. Viens - tā ir neatlaidīga mācīšanās, otrs - daba. JETE UŽĀNE/ tautā saukta CIMDU JETTIŅA/ tautas daiļamata meistare, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni Jette Užāne ar viņai veltīto grāmatu “Cimdu Jettiņa” ( foto L. Ridūze)

10. Visu cilvēka dzīvi var ieadīt cimdos. Cimdi dzied, raud un smejas. Katrā cimdiņā jāieliek dvēselīte. Skatieties uz maniem cimdiem un topiet bagātāki. Ja esmu spējusi aizskart jūsu dvēselē kaut stīdziņu, tad varu būt laimīga, jo neesmu nodzīvojusi velti. / Jette Užāne/

11. Johans Ernests Teodors Felsbergs, īsāk – Ernests Felsbergs, arī Felsberģis.Pirmais latviešu profesionālais mākslas vēsturnieks. Pirmais Latvijas Universitātes rektors. Ernests Felsbergs piedzimis 1866. gada 7. novembrī (25. oktobrī – pēc vecā stila) Nēķenes pagasta Pīkāņu mežsarga mājās, Reiņa (1839–1869) un Kristīnes (1845–1909) Felsbergu ģimenē. Pirmo izglītību Ernests iegūst mājās, tad seko mācības Taurenes un Dzērbenes draudzes skolā, Cēsu apriņķa skolā. Rosinājumu tālākām mācībām Ernests rod Dzērbenes draudzes skolas skolotāja Toma Gailīša un Paulīnes Gailītes namā, kurā tiek modināta arī interese par Senās Grieķijas kultūru. 1890. gadā E. Felsbergs nokārtojis draudzes skolotāja eksāmenu un 1897. gadā - Rīgas Aleksandra ģimnāzijas pārbaudījumus par vidējo izglītību, iestājās Tērbatas universitātē, kur studēja klasisko filoloģiju, 1904. gadā Tērbatas universitātē tika nokārtots maģistra pārbaudījums, bet 1905. gadā ieguva tiesības strādāt par augstskolas pasniedzēju. Ernests Felsbergs Reiņa Felsberga dzimtas kapi Dzērbenes jaunajos kapos / D.Šmites foto/ REIŅA FELSBERGA DZIMTAS KOKS

12. Vizuāli iespaidīgākais senatnes piemineklis ir Dzērbenes pilskalns - Augstais kalns , pašā pagasta centrā, ar neparasti stāvām, ap 20 m augstām nogāzēm, kas apaugušas ar priedēm un lazdām. Tā virsotnē atrodas 50 x 50 m liels laukums, kas nocietināts ar vaļņiem un diviem grāvjiem. Vietējie ļaudis runā, ka kalnu esot sanesuši karavīri ar cepurēm, gatavojoties uz kādu kauju, jo pretim kalnam uz vakariem esot atradusies kāda pils. Domājams, ka Augstais kalns ir Pilskalns, jo pati vieta to rāda. Šajos laikos Augsto kalnu apdzīvo kultūras ļaudis, jo pašā kalna virsotnē ir brīvdabas estrāde. Augstais kalns Dzērbenes pilskalns Augstais kalns - pilskalns /D.Šmites foto/

13. Dzērbenes vidusskolas sākumu var datēt ar 1719.gadu. Tā ir vienīgā skola Dzērbenes - Drustu draudzē. Dzērbenes pagastskola tika iesvētīta 1858.gada 10. novembrī. Skola dibināta pie Dzērbenes pilsmuižas visiem Dzērbenes - Drustu draudzes bērniem. 1911.g. Dzērbenes pagastskolu pārdēvēja par divklasīgo Ministrijas skolu. No 1941. gada līdz 1945. gadam vācu okupācijas laikā skolas telpās iekārtoja slimnīcu. 1944./45.m.g. Dzērbenes sešklasīgo pamatskolu pārdēvēja par Dzērbenes septiņgadīgo pamatskolu. 1953.gada 12. septembrī Dzērbenes skola pārtapa par vidusskolu. Dzērbenes vidusskola Dzērbenes vidusskola / R.Pērkona foto/

14. Kopš seniem laikiem, kad vēl tie labie gadi bij’, kad mācība par zemes apaļumu vēl nebija pazīstama un tālumam nebij` robežu, kad pa gaisu laidās ezeri sev skaistākās vietas meklēdami, kādā nelielā nostūrī sev vietu nolūkoja Juveris. Tie gadi ir tāli. Un, raug, klīst aizlaiku migla, savijas laiki, atkal zūd tāluma robežas un tepat jau viņš ir. Varens savos plašumos, biedējošs savos dziļumos, bet ļaudīm acis priecējošs – Juvera ezers. Ezera kopējā spoguļvirsmas platība ir 77,5 hektāri, Bet dziļākā vieta 20 metri. Ezers iecienīts, kā atpūtas vieta. Juvera ezers Juvera ezers /R.Pērkona foto/

15. "Ezerjokos" tiek piedāvāta lieliska atpūta Juvera ezera krastā. Nakšņot iespējams kā speciāli viesiem būvētajā mājiņā (līdz 6 cilvēkiem), tā arī savās teltīs. Ja vien jums būs vēlēšanās, saimnieks izkurinās pirti, kurā iespējams nopērt līdz 15 cilvēkiem. Iznomājot laivu, variet aizairēt apskatīt divas ezerā esošās salas. Ar tiem jokiem joki mazi, ar tiem jokiem vispār joku nav jo, Jūs aicina Viesu nams “ Ezerjoki” Atpūtas komplekss "Ezerjoki" /A.Ozolanta foto/

16. Paldies par uzmanību, tiksimies Dzērbenē ! Cilvēkiem gan vajadzētu vairāk celt acis uz augšu. Viņi tā steidzas, galvas nokāruši, baidīdamies paklupt, ka nepamana zvaigžņu bezgalību tur, augšā un skaistumu sev apkārt. /J. Užāne/