Kursīšu pagasta 2010/2011.gada GADAGRĀMATA. Notikumi Kursīšu pagastā.
Prezentācija tapusi projekta "3i - ieraugi, iekadrē, ievieto" laikā un ir viens no projekta rezultātiem.
Pedagogu darba samaksas jaunā modeļa projekts / Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles prezentācija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 20.05.2015. sēdē
Kursīšu pagasta 2010/2011.gada GADAGRĀMATA. Notikumi Kursīšu pagastā.
Prezentācija tapusi projekta "3i - ieraugi, iekadrē, ievieto" laikā un ir viens no projekta rezultātiem.
Pedagogu darba samaksas jaunā modeļa projekts / Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles prezentācija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 20.05.2015. sēdē
Education International is the global union federation representing over 30 million education workers. This policy paper outlines the human and trade union rights framework that guides EI's work. It discusses how EI promotes the rights of all teachers and education workers to organize unions and engage in collective bargaining. The paper also emphasizes the right of all people to free, quality public education and the role of education in developing critical thinkers and global citizens who can advance human rights.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasības Ministru kabinetam un Saeimai pedagogu atalgojuma reformas un valsts budžeta kontekstā / 2015.gada oktobris
Iedzīvotāju mobilitātes problēma izglītības tīkla reformas un apdzīvojuma kontekstā / Jānis Turlajs / Saeimas ilgtspējīgas attīstības komisijas 21.11.2015. sēdē
Latvia: Trade union activities on social dialogue to empower teachers for quality education / ETUCE CEE Round Table Bucharest, 19 -21 October 2015 / by Edgars Grigorjevs, Vice President of LIZDA
Izglītības un zinātnes ministrijas aktualitātes sporta nozarē / Sporta departamenta direktors Edgars Severs / Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes Sporta apakškomisijas sēdē 22.09.2015.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izstrādātie priekšlikumi pedagogu darba samaksas jaunā modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016. gadā
Par pēdējos trīs mēnešos (2015 g. jūnis - augusts) paveikto:
- Jaunas vēsmas arodbiedrībā un tās turpmākā darbā
- Nozīmīgākās tikšanās nozares problēmu risināšanai
Iestāžu reorganizācija un šogad 3 milj. eiro modelim
- Plānotā pedagogu darba samaksas reforma (modelis)
- Pasākumi modeļa uzlabošanai, grafiks 2017 – 2019
Par rudens periodā plānoto:
- Plānotās tikšanās nozares problēmu risināšanai
- Konkursi, Skolas diena, Pasaules Skolotāju diena u.c
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iebildumu pamatojums Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajam Ministru kabineta (MK) noteikumu projektam „Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi”
15. 6. pielikums
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” stipro pušu analīze pēc pāru metodes
1.tabula
IZM Izglītības departamenta direktora vietnieces pedagogu un pieaugušo izglītības jomā B.Bašķeres vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4
1 1 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai X 2 3 1
1 2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 X X 3 4
3 3
Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu,
pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbu
X X X 3
1 4 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
2.tabula
LIVA prezidentes I.Tamanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4
2 1 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai X 1 3 1
0 2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 X X 3 4
3 3
Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu,
pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbu
X X X 3
1 4 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
16. 6. pielikuma turpinājums
3.tabula
LIZDA ekspertes vispārējās izglītības jautājumos M.Jansones vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4
1 1 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai X 1 3 4
0 2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 X X 3 4
3 3
Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu,
pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbu
X X X 3
2 4 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
4.tabula
Dobeles novada pašvaldības Izglītības pārvaldes finansistes I.Abramovičas vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4
1 1 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai X 1 3 4
0 2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 X X 3 4
2 3
Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu,
pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbu
X X X 4
3 4 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
17. 6. pielikuma turpinājums
5.tabula
Ķeguma komercnovirziena vidusskolas direktora vietnieces izglītības jomā A.Gūtmanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4
1 1 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai X 1 3 4
0 2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 X X 3 4
3 3
Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu,
pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbu
X X X 3
2 4 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
6.tabula
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” stipro pušu analīzes ekspertu vidējais vērtējums
Punktu
skaits Kritērijs
1.2 Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai
0.2 Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250
2.8
Novados un republikas pilsētās, kur ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu, pedagogiem ir iespējams saņemt adekvātu
atalgojumu par ieguldīto darbu
1.8 Pašvaldībai, pārdalot mērķdotācijas, ir iespējas atbalstīt mazās lauku skolas
Avots: autores veidots un aprēķini pēc ekspertu atbildēm, 2013.
18. 6. pielikuma turpinājums
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” vājo pušu analīze pēc pāru metodes
7.tabula
IZM Izglītības departamenta direktora vietnieces pedagogu un pieaugušo izglītības jomā B.Bašķeres vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4 5 6
1 1 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti X 1 3 4 5 6
2 2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem X X 3 4 2 2
4 3
Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbu
saņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no izglītības iestādes tipa un lieluma
X X X 4 3 3
5 4
Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādas
iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī rada
pārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukos
X X X X 4 4
2 5 Pilsētu skolās veidojas lielas klases X X X X X 5
1 6 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju, darba zaudēšana pedagogiem X X X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
19. 6. pielikuma turpinājums
8.tabula
LIVA prezidentes I.Tamanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4 5 6
1 1 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti X 1 3 4 5 6
1 2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem X X 3 4 2 6
5 3
Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbu
saņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no izglītības iestādes tipa un lieluma
X X X 3 3 3
4 4
Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādas
iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī rada
pārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukos
X X X X 4 4
1 5 Pilsētu skolās veidojas lielas klases X X X X X 6
3 6 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju, darba zaudēšana pedagogiem X X X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
20. 6. pielikuma turpinājums
9.tabula
LIZDA ekspertes vispārējās izglītības jautājumos M.Jansones vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4 5 6
2 1 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti X 1 3 4 1 6
1 2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem X X 3 4 2 6
3 3
Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbu
saņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no izglītības iestādes tipa un lieluma
X X X 4 3 6
4 4
Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādas
iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī rada
pārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukos
X X X X 4 6
0 5 Pilsētu skolās veidojas lielas klases X X X X X 6
5 6 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju, darba zaudēšana pedagogiem X X X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
21. 6. pielikuma turpinājums
10.tabula
Dobeles novada pašvaldības Izglītības pārvaldes finansistes I.Abramovičas vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4 5 6
0 1 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti X 2 3 4 5 6
3 2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem X X 2 2 5 6
1 3
Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbu
saņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no izglītības iestādes tipa un lieluma
X X X 4 5 6
3 4
Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādas
iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī rada
pārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukos
X X X X 4 6
3 5 Pilsētu skolās veidojas lielas klases X X X X X 6
5 6 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju. Darba zaudēšana pedagogiem X X X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
22. 6. pielikuma turpinājums
11.tabula
Ķeguma komercnovirziena vidusskolas direktora vietnieces izglītības jomā A.Gūtmanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3 4 5 6
0 1 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti X 2 3 4 5 6
4 2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem X X 2 4 2 2
3 3
Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbu
saņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no izglītības iestādes tipa un lieluma
X X X 4 3 3
5 4
Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādas
iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī rada
pārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukos
X X X X 4 4
1 5 Pilsētu skolās veidojas lielas klases X X X X X 6
2 6 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju, darba zaudēšana pedagogiem X X X X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
23. 6. pielikuma turpinājums
12.tabula
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” vājo pušu analīzes ekspertu vidējais vērtējums
Punktu
skaits
Kritērijs
0.8 Mērķdotācijas apjomu izglītības iestādē negatīvi ietekmē atšķirīgie izglītības pakāpēm noteiktie koeficienti
2.2 Liela pedagoga darba algas likmes diferenciācija starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem
3.2
Finansēšanas modelis traucē sakārtot/pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par atbilstošu darbu saņemtu adekvātu atalgojumu neatkarīgi no
izglītības iestādes tipa un lieluma
4.2
Modelis netaisnīgs un diskriminējošs attieksmē pret skolēniem, jo finansējums nenodrošina vienādas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, t.sk. organizēt
pagarinātās dienas grupas, pulciņus u.c., kā arī rada pārpildītas klases republikas pilsētās un apvienotās klases laukos
1.4 Pilsētu skolās veidojas lielas klases
3.2 Modelis vērsts uz mazo skolu likvidāciju, darba zaudēšana pedagogiem
Avots: autores veidots un aprēķini pēc ekspertu atbildēm, 2013.
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” iespēju analīze pēc pāru metodes
13.tabula
IZM Izglītības departamenta direktora vietnieces pedagogu un pieaugušo izglītības jomā B.Bašķeres vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3
1 1 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu X 1 3
1 2 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi X X 2
1 3 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
24. 6. pielikuma turpinājums
14.tabula
LIVA prezidentes I.Tamanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3
2 1 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu X 1 1
0 2 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi X X 3
1 3 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
15.tabula
LIZDA ekspertes vispārējās izglītības jautājumos M.Jansones vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3
1 1 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu X 1 3
0 2 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi X X 3
2 3 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
25. 6. pielikuma turpinājums
16.tabula
Dobeles novada pašvaldības Izglītības pārvaldes finansistes I.Abramovičas vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3
2 1 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu X 1 1
1 2 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi X X 2
0 3 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
17.tabula
Ķeguma komercnovirziena vidusskolas direktora vietnieces izglītības jomā A.Gūtmanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2 3
2 1 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu X 1 1
1 2 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi X X 2
0 3 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā X X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
26. 6. pielikuma turpinājums
18.tabula
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” iespēju analīzes ekspertu vidējais vērtējums
Punktu
skaits
Kritērijs
1.6 Motivē novadu un republikas pilsētu pašvaldības sakārtot skolu tīklu
0.6 Pašvaldībai ar domes lēmumu ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi
0.8 Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt izglītības iestādes attīstības un izglītības kvalitātes nodrošināšanā
Avots: autores veidots un aprēķini pēc ekspertu atbildēm, 2013.
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” draudu analīze pēc pāru metodes
19.tabula
IZM Izglītības departamenta direktora vietnieces pedagogu un pieaugušo izglītības jomā B.Bašķeres vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2
0 1 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī X 2
1 2 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
27. 6. pielikuma turpinājums
20.tabula
LIVA prezidentes I.Tamanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2
1 1 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī X 1
0 2 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
21.tabula
LIZDA ekspertes vispārējās izglītības jautājumos M.Jansones vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2
1 1 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī X 1
0 2 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
22.tabula
Dobeles novada pašvaldības Izglītības pārvaldes finansistes I.Abramovičas vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2
0 1 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī X 2
1 2 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
28. 6. pielikuma turpinājums
23.tabula
Ķeguma komercnovirziena vidusskolas direktora vietnieces izglītības jomā A.Gūtmanes vērtējumā
Punktu
skaits
Nr. Kritērijs 1 2
1 1 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī X 1
0 2 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte X X
Avots: autores veidots pēc ekspertes sniegtā vērtējuma, 2013.
24.tabula
Finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” draudu analīzes ekspertu vidējais vērtējums
Punktu
skaits
Kritērijs
0.6 Pedagogu darba samaksu iespaido demogrāfiskā situācija valstī
0.4 Modelis mudina pedagogu strādāt slodzi no 1.5 līdz 2.0 likmēm, kā rezultātā pazeminās izglītības kvalitāte
Avots: autores veidots un aprēķini pēc ekspertu atbildēm, 2013.
29. 7. pielikums
Pieaugums pie likmes (piemaksa pie kvalitātes pakāpēm netiek ņemta vērā)
2013. gads
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 280 (zemākā samaksa par likmi) = Ls 6 132 319
+ 40% (piemaksa par papildus veicamajiem pienākumiem) = Ls 8 585 247 3.33 Ls/h
+ 15% (atalgojums direktoriem un vietniekiem) = Ls 9 873 034
+ VSAOI (24.09%) = 12 251 447 Ls/mēn.
Gadā = Ls 147 017 364
2014. gads
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 336 (zemākā samaksa par likmi) = Ls 7 358 783
+ 40% = Ls 10 302 296 4.00 Ls/h
+ 15% = Ls 11 847 640
+ VSAOI (24.09%) = 14 701 737 Ls/mēn.
Gadā = Ls 176 420 844
2015. gads
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 378 (zemākā samaksa par likmi) = Ls 8 278 631
+ 40% = Ls 11 590 083 4.50 Ls/h
+ 15% = Ls 13 328 595
+ VSAOI (24.09%) = 16 539 454 Ls/mēn.
Gadā = Ls 198 473 448
2016. gads
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 420 (zemākā samaksa par likmi) = Ls 9 198 478
+ 40% = Ls 12 877 870 5.00 Ls/h
+ 15% = Ls 14 809 550
+ VSAOI (24.09%) = 18 377 171 Ls/mēn.
Gadā = Ls 220 526 050
30. 7. pielikuma turpinājums
Pieaugums kvalitātes pakāpēm (ja pamatlikme ir Ls 280)
Skolotāju skaits kvalitātes pakāpēs uz 04.10.2012.
1. pakāpe 529
2. pakāpe 5 874
3. pakāpe 15 257
4. pakāpe 1 580
5.pakāpe 174
2013. gads
1. pakāpe – 0
2. pakāpe – 0
3. pakāpe – 6% - Ls 17 *15 257 = Ls 259 369 + VSAOI = Ls 321 851
4. pakāpe – 8% - Ls 22 * 1 580 = Ls 34 760 + VSAOI = Ls 43 134
5. pakāpe – 12% - Ls 34 * 174 = Ls 5 916 + VSAOI = Ls 7 341
1 mēnesī kopā = 372 326 Ls/mēn.
4 mēnešos = Ls 1 489 304
2014. gads
1. pakāpe – 5% - Ls 14 * 529 = Ls 7 406 + VSAOI = Ls 9 190
2. pakāpe – 7% - Ls 20 * 5 874 = Ls 117 480 + VSAOI = Ls 145 781
3. pakāpe – 10% - Ls 28 * 15 257 = Ls 427 196 + VSAOI = Ls 530 108
4. pakāpe – 15% - Ls 42 * 1 580 = Ls 66 360 + VSAOI = Ls 82 346
5. pakāpe – 20% - Ls 56 * 174 = Ls 9 744 + VSAOI = Ls 12 091
1 mēnesī kopā = 779 516 Ls/mēn.
Gadā = Ls 9 354 192
2015. gads
1. pakāpe – 10% - Ls 28 * 529 = Ls 14 812 + VSAOI = Ls 18 380
2. pakāpe – 12% - Ls 34 * 5 874 = Ls 199 716 + VSAOI = Ls 247 828
3. pakāpe – 15% - Ls 42 * 15 257 = Ls 640 794 + VSAOI = Ls 795 161
4. pakāpe – 20% - Ls 56 * 1 580 = Ls 91 640 + VSAOI = Ls 113 716
5. pakāpe – 25% - Ls 70 * 174 = Ls 12 180 + VSAOI = Ls 15 114
1 mēnesī kopā = 1 190 199 Ls/mēn.
Gadā = Ls 14 282 388
2016. gads
1. pakāpe – 15% - Ls 42 * 529 = Ls 22 218 + VSAOI = Ls 27 570
2. pakāpe – 17% - Ls 48 * 5 874 = Ls 281 952 + VSAOI = Ls 349 874
3. pakāpe – 20% - Ls 56 * 15 257 = Ls 854 392 + VSAOI = Ls 1 060 215
4. pakāpe – 25% - Ls 70 * 1 580 = Ls 110 600 + VSAOI = Ls 137 244
5. pakāpe – 30% - Ls 84 * 174 = Ls 14 616 + VSAOI = Ls 18 137
1 mēnesī kopā = 1 593 040 Ls/mēn.
Gadā = Ls 19 116 480
31. 7. pielikuma turpinājums
Pieaugums pie likmes + pieaugums pie kvalitātes pakāpēm
Pieaugums pie likmes – katru gadu pieaugums pie zemākās likmes par 5%.
Skolotāju skaits kvalitātes pakāpēs uz 04.10.2012.
1.pakāpe 529
2.pakāpe 4 874
3.pakāpe 15 257
4.pakāpe 1 580
5.pakāpe 174
2013.gads
Pieaugums pie likmes
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 280 (samaksa par likmi) = Ls 6 132 319
+ 40% (piemaksa par papildus veicamajiem pienākumiem) = Ls 8 585 247
+ 15% ( atalgojums direktoriem un vietniekiem) = Ls 9 873 034
+ VSAOI (24.09%) = 12 251 447 Ls/mēn.
Gadā = Ls 147 017 364
Pieaugums pie kvalitātes pakāpēm
1.pakāpe – 0
2.pakāpe – 0
3.pakāpe – 6% = Ls 17 * 15 257 = Ls 259 369 + VSAOI = Ls 321 851
4.pakāpe – 8% = Ls 22 * 1 580 = Ls 34 760 + VSAOI = Ls 43 134
5.pakāpe – 12% = Ls 34 * 174 = Ls 5 916 + VSAOI = Ls 7 341
1 mēnesī kopā = 372 326 Ls/mēn.
4 mēnešos = Ls 1 489 304
Ls/h
Likme – Ls 280 3.33 Ls/h
1.pakāpe – Ls 280 3.33 Ls/h
2.pakāpe – Ls 280 3.33 Ls/h
32. 7. pielikuma turpinājums
3.pakāpe – Ls 280 + 6% = Ls 297 3.54 Ls/h
4.pakāpe – Ls 280 + 8% = Ls 302 3.60 Ls/h
5.pakāpe – Ls 280 + 12% = Ls 314 3.74 Ls/h
2014. gads
Pieaugums pie likmes
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 294 (samaksa par likmi) = Ls 6 438 935
+ 40% (piemaksa par papildus veicamajiem pienākumiem) = Ls 9 014 509
+ 15% ( atalgojums direktoriem un vietniekiem) = Ls 10 366 685
+ VSAOI (24.09%) = 12 864 020 Ls/mēn.
Gadā = Ls 154 368 235
Pieaugums pie kvalitātes pakāpēm
1.pakāpe – 5% = Ls 15 * 529 = Ls 7 935 + VSAOI = Ls 9 847
2.pakāpe – 7% = Ls 21 * 5 874 = Ls 123 354 + VSAOI = Ls 153 070
3.pakāpe – 10% = Ls 29 * 15 257 = Ls 442 453 + VSAOI = Ls 549 040
4.pakāpe – 15% = Ls 44 * 1 580 = Ls 69 520 + VSAOI = Ls 86 267
5.pakāpe – 20% = Ls 59 * 174 = Ls 10 266 + VSAOI = Ls 12 739
1 mēnesī kopā = 810 963 Ls/mēn.
Gadā = Ls 9 731 556
Ls/h
Likme – Ls 294 3.50 Ls/h
1.pakāpe – Ls 294 + 5% = Ls 309 3.68 Ls/h
2.pakāpe – Ls 294 + 7% = Ls 315 3.75 Ls/h
3.pakāpe – Ls 294 + 10% = Ls 323 3.85 Ls/h
4.pakāpe – Ls 294 + 15% = Ls 338 4.02 Ls/h
5.pakāpe – Ls 294 + 20% = Ls 353 4.20 Ls/h
33. 7. pielikuma turpinājums
2015. gads
Pieaugums pie likmes
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 309 (samaksa par likmi) = Ls 6 767 452
+ 40% (piemaksa par papildus veicamajiem pienākumiem) = Ls 9 474 433
+ 15% ( atalgojums direktoriem un vietniekiem) = Ls 10 895 598
+ VSAOI (24.09%) = 13 520 347 Ls/mēn.
Gadā = Ls 162 244 165
Pieaugums pie kvalitātes pakāpēm
1.pakāpe – 10% = Ls 31 * 529 = Ls 16 399 + VSAOI = Ls 20 350
2.pakāpe – 12% = Ls 37 * 5 874 = Ls 217 338 + VSAOI = Ls 269 695
3.pakāpe – 15% = Ls 46 * 15 257 = Ls 701 822 + VSAOI = Ls 870 891
4.pakāpe – 20% = Ls 62 * 1 580 = Ls 97 960 + VSAOI = Ls 121 559
5.pakāpe – 25% = Ls 77 * 174 = Ls 13 398 + VSAOI = Ls 16 626
1 mēnesī kopā = 1 299 121 Ls/mēn.
Gadā = Ls 15 589 452
Ls/h
Likme – Ls 309 3.68 Ls/h
1.pakāpe – Ls 309 + 10% = Ls 340 4.05 Ls/h
2.pakāpe – Ls 309 + 12% = Ls 346 4.12 Ls/h
3.pakāpe – Ls 309 + 15% = Ls 355 4.23 Ls/h
4.pakāpe – Ls 309 + 20% = Ls 371 4.42 Ls/h
5.pakāpe – Ls 309 + 25% = Ls 386 4.60 Ls/h
2016.gads
Pieaugums pie likmes
21 901. 139 (likmju skaits 01.09.2012.) * Ls 324 (samaksa par likmi) = Ls 7 095 969
+ 40% (piemaksa par papildus veicamajiem pienākumiem) = Ls 9 934 357
+ 15% ( atalgojums direktoriem un vietniekiem) = Ls 11 424 510
34. 7. pielikuma turpinājums
+ VSAOI (24.09%) = 14 176 675 Ls/mēn.
Gadā = Ls 170 120 096
Pieaugums pie kvalitātes pakāpēm
1.pakāpe – 15% = Ls 49 * 529 = Ls 25 921 + VSAOI = Ls 32 165
2.pakāpe – 17% = Ls 55 * 5 874 = Ls 323 070 + VSAOI = Ls 400 898
3.pakāpe – 20% = Ls 65 * 15 257 = Ls 991 705 + VSAOI = Ls 1 230 607
4.pakāpe – 25% = Ls 81 * 1 580 = Ls 127 980 + VSAOI = Ls 158 810
5.pakāpe – 30% = Ls 97 * 174 = Ls 16 878 + VSAOI = Ls 20 944
1 mēnesī kopā = 1 843 424 Ls/mēn.
Gadā = Ls 22 121 088
Ls/h
Likme – Ls 324 3.86 Ls/h
1.pakāpe – Ls 324 + 15% = Ls 373 4.44 Ls/h
2.pakāpe – Ls 324 + 17% = Ls 379 4.51 Ls/h
3.pakāpe – Ls 324 + 20% = Ls 389 4.63 Ls/h
4.pakāpe – Ls 324 + 25% = Ls 405 4.82 Ls/h
5.pakāpe – Ls 324 + 30% = Ls 421 5.01 Ls/h
35. 8. pielikums
Aptauja
Labdien!
Esmu Latvijas Lauksaimniecības universitātes (turpmāk LLU) Ekonomikas fakultātes
maģistrantūras studente Ilze Priževoite, kas maģistra darba ietvaros veic pētījumu „Pedagogu
darba samaksu ietekmējošie faktori vispārējās izglītības iestādēs Latvijā”. Lūdzu Jūs atbildēt uz
anketas jautājumiem, atbildes atzīmējot ar vai ierakstot atbilstošo atbildi. Aptauja ir
anonīma, un tās rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā.
1. Kurā Latvijas reģionā atrodas Jūsu izglītības iestāde: _______________ (lūdzu ierakstiet)
2. Kurā klašu grupā Jūs strādājat? (var atzīmēt vairākas atbildes)
3. Skola, kurā strādājat, ir Jūsu vienīgā darba vieta? (atzīmējiet 1 atbildi)
4. Kā Jūs apmierina finansēšanas modelis „Nauda seko skolēnam” (kopš 2009./2010.m.g.),
pēc kura tiek aprēķināta Jūsu darba samaksa? (atzīmējiet 1 atbildi)
5. Kā izmainījusies Jūsu darba samaksa kopš finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam”
ieviešanas? (atzīmējiet 1 atbildi)
6. Valsts novērtē skolotāja profesiju ar atbilstošu darba samaksu? (atzīmējiet 1 atbildi)
1. līdz 4. klasei
5. līdz 9. klasei
10. līdz 12. klasei
Jā
Nē, strādāju vēl citā skolā par skolotāju
Nē, strādāju vēl papildus darbā par ____________ (lūdzu ierakstiet)
Pilnībā apmierina
Vairāk apmierina nekā neapmierina
Vairāk neapmierina nekā apmierina
Pilnībā neapmierina
Nezinu
Samazinājusies
Bez izmaiņām
Palielinājusies
Nezinu
Jā
Daļēji
Nē
Nezinu
36. 8.pielikuma turpinājums
7. Jūsu izglītības iestādē tarifikācijas process notiek objektīvi? (atzīmējiet 1 atbildi)
8. Ja 8. jautājumā atbildējāt, ka Jūsu izglītības iestādē tarifikācijas process nenotiek
objektīvi, lūdzu precizējiet iemeslu ____________________ (lūdzu ierakstiet)
9. Jūsu vidējā darba slodze nedēļā: (lūdzu ierakstiet stundu skaitu un atzīmējiet ar „A”, ja tās ir
apmaksātas, ar „N”, ja tās nav apmaksātas un „D”, ja tās ir daļēji apmaksātas)
10.Jūs būtu gatavs (a) strādāt lielāku slodzi nekā šobrīd? (atzīmējiet 1 atbildi)
11.Jūs saņemat piemaksu pie darba algas? (atzīmējiet 1 atbildi)
12. Ja 12.jautājumā atbildējāt, ka Jūs saņemat piemaksu pie darba algas, tad kādā apjomā?
(atzīmējiet 1 atbildi)
Jā
Nē
Cits (lūdzu ierakstiet)____________________________
A N D
Kontaktstundas _____________ mācību h
Gatavošanās _____________ mācību h
Labošana _____________ mācību h
Konsultācijas, individuālais darbs _____________ mācību h
Olimpiādes, konkursi ______________ mācību h
Klases audzinātāja pienākumi ______________ mācību h
Skolas pasākumi un gatavošanās tiem ___________ mācību h
Darbs ar vecākiem ___________ mācību h
Metodiskais darbs, tālākizglītība ______________ mācību h
Sanāksmes ______________ mācību h
Darbs e – vidē, dokumentācija ____________ mācību h
Dežūras _____________ mācību h
Cits (lūdzu ierakstiet)____________________________
Jā
Nē
Nezinu
Cits (lūdzu ierakstiet) ____________________________
Jā
Nē
Nezinu
Cits (lūdzu ierakstiet) ____________________________
Līdz 5% no mēnešalgas
No 5% līdz 10% no mēnešalgas
Vairāk par 10%
Ja nevarat aprēķināt, tad, lūdzu, ierakstiet summu ____________
37. 8.pielikuma turpinājums
13. Kādiem kritērijiem, Jūsuprāt, vajadzētu ietekmēt pedagoga darba samaksu? (var atzīmēt
vairākas atbildes)
14. Kuru pedagoga darba samaksas palielināšanas variantiem Jūs atbalstītu? (atzīmējiet 1
atbildi)
15.Jūs būtu gatavs pāriet uz 40 stundu darba nedēļu? (var atzīmēt vairākas atbildes)
16. Jūsu darba stāžs?:_____________ (lūdzu ierakstiet)
17. Jūsu vecums: (atzīmējiet 1 atbildi)
18.Jūsu dzimums:
Sieviete
Vīrietis
Paldies par Jūsu atsaucību!
Skolēnu skaitam
Darba stāžam profesijā
Slodzei
Iegūtajaii izglītībai
Kvalitātes pakāpēm
Cits (lūdzu ierakstiet) ____________________________
Likmes paaugstināšana
Procentuālais pieaugums kvalitātes pakāpēm
Likmes paaugstināšana un procentuālais pieaugums kvalitātes pakāpēm
Cits (lūdzu ierakstiet):____________________________
Jā, bet skolotāja alga jāpielīdzina neto vidējai algai valsts iestādēs (Ls 526)
Jā, bet skolotāja alga jāpielīdzina neto vidējai algai sabiedriskajā sektorā (Ls 492)
Jā, ja pedagoga atalgojums 3. kvalitātes pakāpei būtu vismaz 5 Ls/h , jeb alga pēc
nodokļu nomaksas aptuveni Ls 590 mēnesī
Nē, jo esošā atalgojuma sistēma daudzējādā ziņā ir labāka
Nē, jo skolotāja 8 stundu darba dienai nav radīta atbilstoša darba vide
Nezinu, jo trūkst informācijas par ieguvumiem un zaudējumiem no šīs pārejas
Cits (lūdzu ierakstiet):____________________________
līdz 29 gadi
30 līdz 39 gadi
40 līdz 49 gadi
50 līdz 59 gadi
60 gadi un vecāki
38. 9. pielikums
1. tabula
Ekspertaptauja ar Baibu Bašķeri
Vārds, uzvārds Baiba Bašķere
Darba vieta IZM
Amats ID direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā
Intervijas diena 17.februāris
Intervijas jautājums Eksperta atbilde
1. Kāds ir Jūsu viedoklis par
finansēšanas modeli „Nauda seko
skolēnam”?
Ja runa ir par finansēšanas modeli kā
tādu, tad šāds modelis varētu būt
pietiekami efektīvs, īpaši gadījumos,
kad ir aprēķināts skolēna izglītības
vajadzībām nepieciešamais naudas
daudzums.
2. Vai šis finansēšanas modelis ir
dzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!
1) Uzskatu, ka šis finansēšanas
modelis ir dzīvotspējīgs, ja runa ir
par modeli vispār;
2) Ja runa ir par finansēšanas
modeli, kas attiecas uz Latvijas
izglītības sistēmu, tad tas ir
dzīvotspējīgs gadījumā, ja tiks
mainīta pedagogu darba samaksas
sistēma. Ja šī sistēma paliks
iepriekšējā, tad nav pamatojuma
noliegt modeļa dzīvotspēju (jo tas
eksistē jau no 2008.gada), bet ir
pamats apstrīdēt tā caurspīdīgumu un
efektivitāti. Šobrīd nav pierādījumu,
kādēļ pedagogiem ar vienāda līmeņa
izglītību un vienotas izglītības
politikas īstenošanu būtu jāsaņem
atšķirīgs atalgojums par vienu likmi.
3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagoga
profesiju ar atbilstošu darba samaksu?
Pamatojiet savu atbildi!
Grūti atbildēt. Ņemot vēra kopējo
situāciju valstī, būtu nekorekti sniegt
atbildi, jo tad jautājums, kuru
profesiju valsts novērtē. Tomēr jāņem
vērā, ka pedagoga profesijā, nosakot
zemāko darba samaksu un nenorādot
ierobežojumus, rodas iespēja
manipulēt ar patieso pedagoga
atalgojuma lielumu. To ietekmē
daudzi faktori, bet īpaši skolēnu
skolotāju attiecība. Šobrīd Latvijā ir
skolas, kurās ir 2.6 bērni uz vienu
pedagogu.
39. 9.pielikuma turpinājums
4. Kādiem kritērijiem vajadzētu ietekmēt
pedagoga darba samaksu?
Pedagoga darba samaksu, būtu
jāietekmē kvalitātei, profesionālajai
pilnveidei un darba stāžam.
5. Kāds būtu efektīvākais pedagogu
darba samaksas paaugstināšanas
variants:
a) likmes paaugstināšana;
b) procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm;
c) likmes paaugstināšana un
procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm.
Pamatojiet savu atbildi!
Ja runa ir par efektīvāko –a) likmes
paaugstināšana var neattaisnoties kā
paaugstinājums, jo jau šobrīd daudzos
novados likme ir augsta, tātad tā var
būt tikai kā izlīdzināšana, kas
efektivitāti nedos;
b) arī procentuālais pieaugums nav
efektīvs, te runa var būt par noteiktu
procentu pie darba samaksas,
atbilstoši iegūtajai kvalitātes pakāpei;
c) tas pats, kas iepriekš minēts.
6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40
stundu darba nedēļu? Kāpēc?
Jā. Būtu jāpāriet, jo jau šobrīd
pedagogiem nedrīkst tarificēt vairāk
kā 40 stundas, tomēr esošajā darba
samaksas sistēmā ir iespēja
,,šmaukties”, tādējādi noslēpjot
patiesi tarificēto stundu skaitu,
izsakot to lielākā likmē. Lai to
realizētu, nepieciešami papildus
līdzekļi, bet tas varētu atsevišķiem
pedagogiem ievērojami apdraudēt
esošo izpeļņas iespēju/ daudzumu.
Tomēr ar papildus finansējumu šāda
atalgojama sistēma būtu labāka, arī
tāda apstākļa dēļ, ka netiktu
sadrumstaloti pedagogu veicamie
pienākumi, kurus tā īsti nemaz nevar
aprakstīt.
7. Ar kādiem nosacījumiem un kādu
darba samaksu pedagogi būtu gatavi
pāriet uz 40 stundu darba nedēļu?
Uz šo jautājumu jājautā atbilde
pedagogiem.
Mans viedoklis – pie finansējuma
palielinājuma kopumā;
Pie pedagogu profesionālās
attieksmes, par galveno izvirzot
skolēnu, nevis atalgojumu; pie
vienotas izpratnes par pedagoga
profesiju un tam nepieciešamo
izglītību, profesionālās darbības
kvalitāti un noteiktu darba laiku.
Iespējams, ka šajā kontekstā arī
iespējams apspriest jautājumu par
normālo saīsināto darba laiku
pedagogiem.
Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.
40. 9.pielikuma turpinājums
2.tabula
Ekspertaptauja ar Ingrīdu Mikiško
Vārds, uzvārds Ingrīda Mikiško
Darba vieta LIZDA
Amats Priekšsēdētāja
Intervijas laiks 4.marts
Intervijas jautājums Eksperta atbilde
1. Kāds ir Jūsu viedoklis par
finansēšanas modeli „Nauda seko
skolēnam”?
Modelis „Nauda seko skolēnam” tika
ieviests, meklējot veiksmīgāko
risinājumu ekonomiskās krīzes
radītajām izglītības finansēšanas
problēmām un pedagogu atalgojuma
nodrošināšanai. Diemžēl ekonomiskā
krīze radīja daudzus blakus efektus,
kas turpina negatīvi ietekmēt
finansējuma apjomu izglītībai, un
modelis „nauda seko skolēnam”
situāciju ietekmē negatīvi, radot
milzīgu atšķirību pedagogu
atalgojumā. Šis finansējuma modelis
negatīvi ietekmē mazo un nelielo
skolu pedagogu atalgojumu un nākas
papildus meklēt koeficentus jeb citus
indikatorus, kas noturētu pedagogus
šajās skolās. Finansējuma
nepietiekamība piespiež pedagogus
strādāt uz izpeļņu (pēc iespējas vairāk
apmaksāto stundu), kas bieži negatīvi
ietekmē izglītības kvalitāti.
2. Vai šis finansēšanas modelis ir
dzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!
Analizējot šā brīža situāciju: ja būtu
atbilstošs (pietiekams) finansējums
un sakārtota likumdošana, modelis,
iespējams, būtu dzīvotspējīgs.
Apstākļos, kas pašlaik ietekmē
izglītības politiku: daudz mazu skolu;
bērnu skaits turpina samazināties;
pedagogs nevar pasniegt vairākus
savstarpēji saistītus priekšmetus,
modelis nerisina problēmas, bet rada
tās no jauna.
41. 9.pielikuma turpinājums
3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagoga
profesiju ar atbilstošu darba samaksu?
Pamatojiet savu atbildi!
Pedagoga darbs valstī netiek
atbilstoši finansiāli atalgots.
Minimālā alga valstī ir LVL 200.00,
iztikas minimums - LVL 176,
pedagoga minimālā samaksa par
likmi ir LVL 270 – 280, bet gan
atbildība, gan izglītības iegūšanai
patērētais laiks, gan nepārtrauktais
darbs ar cilvēkiem un stress ir faktori,
kas netiek adekvāti novērtēti.
4. Kādiem kritērijiem vajadzētu
ietekmēt pedagoga darba samaksu?
1) profesionālā sagatavotība;
2)profesijā pavadītais laiks;
3) klases piepildījums;
4) sasniegtie rezultāti;
5) dalība reģiona, valsts un
starptautiskās aktivitātēs;
6) darba grupu, komisiju vadība
5. Kāds būtu efektīvākais pedagogu
darba samaksas paaugstināšanas
variants:
a) likmes paaugstināšana;
b) procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm;
c) likmes paaugstināšana un
procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm.
Pamatojiet savu atbildi!
No minētajiem - „c” variants, bet
varētu būt arī citi darba samaksas
modeļi.
6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40
stundu darba nedēļu? Kāpēc?
Pāreja uz 40 stundu darba samaksu
mazinātu milzīgās starpības pedagogu
atalgojumā, izlīdzinātu slodzes,
uzlabotu izglītības kvalitāti un
likvidētu strādāšanu uz izpeļņu.
7. Ar kādiem nosacījumiem un kādu
darba samaksu pedagogi būtu gatavi
pāriet uz 40 stundu darba nedēļu?
Kā minimumam būtu jābūt samaksai
par stundu, kas vienāda vismaz ar
LVL 5.00. Noteikts pedagogu
veicamo pienākumu apjoms.
Atrisināts jautājums par vairāku
mācību priekšmetu pasniegšanu
vienam pedagogam. Noteikts mazo
lauku skolu statuss.
Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.
42. 9.pielikuma turpinājums
3.tabula
Ekspertaptauja ar Inetu Tamani
Vārds, uzvārds Ineta Tamane
Darba vieta LIVA prezidente, Ogres 1. vsk.direktore
Amats
Intervijas laiks 8.marts
Intervijas jautājums Eksperta atbilde
1. Kāds ir Jūsu viedoklis par
finansēšanas modeli „Nauda seko
skolēnam”?
Atbalstu, ja ir programma kā atbalstīt
mazās skolas vietās, kurās ir mazs
iedzīvotāju īpatsvars.
2. Vai šis finansēšanas modelis ir
dzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!
Ja ir kārtība, kurā atrunā naudas
sekošanu gadījumos, ja skolēns maina
skolu, tad jā.
3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagoga
profesiju ar atbilstošu darba samaksu?
Pamatojiet savu atbildi!
Valsts nenodrošina pedagogu ar
atbilstošu darba samaksu. Pedagoga
alga ir nedaudz virs valstī noteiktās
minimālās algas. Pedagogam vajag
līdzekļus, lai sevi pilnveidotu,
izglītotos, sakārtotu savu ārējo
izskatu, veselību. Ar esošo algu
pedagogs nevar normāli izskolot
savus bērnus.
4. Kādiem kritērijiem vajadzētu
ietekmēt pedagoga darba samaksu?
Skolēnu sasniegumiem - izaugsmei.
Atbilstošai izglītībai. Radošumam,
inovācijām, IKT, pozitīvai
komunikācijai
5. Kāds būtu efektīvākais pedagogu
darba samaksas paaugstināšanas
variants:
a) likmes paaugstināšana;
b) procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm;
c) likmes paaugstināšana un
procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm.
Pamatojiet savu atbildi.
c) tādēļ, ka paaugstinās minimālā
alga un iztikas minimums.
6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40
stundu darba nedēļu? Kāpēc?
Tikai tad, ja ir atbilstošs finansējums.
Šobrīd neredzu tādas iespējas.
7. Ar kādiem nosacījumiem un kādu
darba samaksu pedagogi būtu gatavi
pāriet uz 40 stundu darba nedēļu?
Manuprāt, 500Ls pēc nodokļu
nomaksas. Taču šī ziema un lielie
apkures rēķini liecina, ka arī ši
summa būtu jāpalielina.
Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.
43. 9.pielikuma turpinājums
4.tabula
Ekspertaptauja ar Modru Jansoni
Vārds, uzvārds Modra Jansone
Darba vieta LIZDA birojs
Amats Eksperte vispārējās izglītības jautājumos
Intervijas diena 8.februāris
Intervijas jautājums Eksperta atbilde
1. Kāds ir Jūsu viedoklis par
finansēšanas modeli „Nauda seko
skolēnam”?
Ieviešot šo modeli, IZM panāca divas
lietas: 1) strauju skolu tīkla
optimizāciju, 2) skolu direktoru
vietnieku skaita optimizāciju
2. Vai šis finansēšanas modelis ir
dzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!
Modelis ir būtiski jāpilnveido,
sasaistot ar vienotas darba samaksas
sistēmu, iespējams, 40 h darba nedēļu
3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagoga
profesiju ar atbilstošu darba samaksu?
Pamatojiet savu atbildi!
Pedagogu darba samaksa lielākajā
daļā skolu nav pietiekama
4. Kādiem kritērijiem vajadzētu ietekmēt
pedagoga darba samaksu?
Darba kvalitātei un skolēnu skaitam
klasē.
5. Kāds būtu efektīvākais pedagogu
darba samaksas paaugstināšanas
variants:
a) likmes paaugstināšana;
b) procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm;
c) likmes paaugstināšana un
procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm.
Pamatojiet savu atbildi!
Likmes paaugstināšana un
procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm. Lai nonāktu pie adekvātas
darba samaksas par 40 h stundu darba
nedēļu.
6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40
stundu darba nedēļu? Kāpēc?
Jā. Lai darba samaksas noteikšana
katrā skolā un visā sistēmā būtu
„caurspīdīgāka”, jo pašlaik, cik
maksāt par gatavošanos,
konsultācijām u.c. katrā konkrētā
skolā ir atkarīgs no skolas vadības
viedokļa, bez tam skolās ir arī daudz
pienākumu, par kuru veikšanu netiek
saņemts atalgojums
7. Ar kādiem nosacījumiem un kādu
darba samaksu pedagogi būtu gatavi
pāriet uz40 stundu darba nedēļu?
700 – 800 Ls par 40 h darba nedēļu
Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.
44. 9.pielikuma turpinājums
5.tabula
Ekspertaptauja
Vārds, uzvārds Ilze Abramoviča
Darba vieta Dobeles novada pašvaldības Izglītības pārvalde
Amats Finansiste
Intervijas diena 8.marts
Intervijas jautājums Eksperta atbilde
1. Kāds ir Jūsu viedoklis par
finansēšanas modeli „Nauda seko
skolēnam”?
Finansēšanas modelis „Nauda seko
skolēnam” apmierinātu, ja tam
sekotu papildus finansējums visiem
jaunajiem darba samaksas kritērijiem,
t.i. piemaksām par kvalitātes pakāpi.
2. Vai šis finansēšanas modelis ir
dzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!
Dzīvotspējīgs šis modelis ir, bet tam
jārod finansiāls nodrošinājums. Ar
katru mācību gadu būtu jāpaaugstina
amata algas likme par apmēram 10
%, un tālāk paaugstinātos arī samaksa
par papildus pienākumu veikšanu
(klases audzināšana, stundu
gatavošana, skolēnu darbu labošana).
Papildus finansējums nepieciešams
arī kvalifikācijas pakāpju apmaksai.
Amata algas likmi būtu nepieciešams
paaugstināt tik ilgstoši, kamēr
pedagogu tā sasniegtu iegūtajai
augstākajai izglītībai atbilstošu
apmēru. (~500 Ls par likmi).
3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagoga
profesiju ar atbilstošu darba samaksu?
Pamatojiet savu atbildi!
Nē, darba samaksa ir par zemu, jo
izglītot citus var tikai labi izglītots
pedagogs. Jaunieši, kuri apgūst
pedagoga profesiju, neredz sev
nodrošinātu nākotni, ja darba
samaksa ir tikai par 40 % lielāka par
jekura vienkāršās profesijas pārstavja
algu (sētnieks, apkopējs,
palīgstrānieks).
45. 9.pielikuma turpinājums
4. Kādiem kritērijiem vajadzētu ietekmēt
pedagoga darba samaksu?
Darba stāžam (kas jau ir tagad).
Kamēr mācās augstskolā un strādā, tā
ir tā kā prakse vairāk, kas noteiktu vēl
citu darba samaksu, nedaudz zemāku
nekā līdz 5 gadu darba stāžam. Katrs
iestādes vadītājs var izvērtēt savus
darbiniekus un noteikt darba algas
likmi arī pēc radošas pieejas mācību
procesam, olimpiāžu dalībnieku
sagatavošanu, ārpusstundu darbu. Tas
varētu stimulēt gan jaunos, gan
vecāka gada gājuma pedagogus.
Dažreiz var izveidoties tā, ka jaunais
ar savu darba stilu un radošumu var
saņemt vairāk nekā „iesūnojis” vecais
pedagogs.
Jāņem vērā arī iegūtā kvalifikācijas
pakāpe.
5. Kāds būtu efektīvākais pedagogu darba
samaksas paaugstināšanas variants:
a) likmes paaugstināšana;
b) procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm;
c) likmes paaugstināšana un
procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm.
Pamatojiet savu atbildi!
Visefektīvākais un darba
neietilpīgākais būtu pakāpeniski
paaugstināt amatalgas likmi.
6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40
stundu darba nedēļu? Kāpēc?
Tas ir diezgan sarežģīti pašreizējā
modelī, kas tiek veidots. Ja ir
finansiāls nodrošinājums, tad ir
vienalga, vai likme ir 21 stundu vai
40 stundu darba nedēļa.
7. Ar kādiem nosacījumiem un kādu
darba samaksu pedagogi būtu gatavi
pāriet uz 40 stundu darba nedēļu?
700.00 (ja stāžs līdz 5 gadi)
750.00 (5.- 10.g)
800.00 (virs 10.gadiem)
Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.
46. 9.pielikuma turpinājums
6.tabula
Ekspertaptauja ar Valdi Krastiņu
Vārds, uzvārds Valdis Krastiņš
Darba vieta Rīgas 93.vidusskola
Amats Direktors
Intervijas diena 12.februāris
Intervijas jautājums Eksperta atbilde
1. Kāds ir Jūsu viedoklis par
finansēšanas modeli „Nauda seko
skolēnam”?
Modelis saasina skolu savstarpējo
konkurenci. Ne vienmēr tas veicina
izglītības kvalitāti. Pilsētas skolām
situācija ir labvēlīgāka, visgrūtāk
klājas lauku skolām, kur maz
skolēnu, tur nepieciešams cits
modelis.
2. Vai šis finansēšanas modelis ir
dzīvotspējīgs? Pamatojiet savu atbildi!
Ilgtermiņā šis modelis nav
dzīvotspējīgs, jo lauku skolas
„neizdzīvos”; iesākumā vajadzētu
mainīt koeficientus, paaugstinot tos
sākumskolā, pamatskolā, jo tas būtu
nozīmīgi lauku skolām.
3. Vai šobrīd valsts novērtē pedagoga
profesiju ar atbilstošu darba samaksu?
Pamatojiet savu atbildi!
Pedagoģisko darbinieku darba
samaksas jautājumi ir aktuāli. Tieši
un netieši šo atalgojumu samērojam
ar valsts noteikto minimālo samaksu
visos sektoros. Tas ir par pamatu
taisnīgumam, adekvātumam,
prestižam, jaunu darbinieku
piesaistīšanai. Ne velti raugāmies
Somijas piemēra virzienā.
4. Kādiem kritērijiem vajadzētu
ietekmēt pedagoga darba samaksu?
Pedagoga izglītība (t.sk. profesionālie
un zinātniskie grādi- maģistrs,
doktors); darba stāžs; slodze.
5. Kāds būtu efektīvākais pedagogu
darba samaksas paaugstināšanas
variants:
a) likmes paaugstināšana;
b) procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm;
c) likmes paaugstināšana un
procentuālais pieaugums kvalitātes
pakāpēm.
Pamatojiet savu atbildi!
Samaksas likmes paaugstināšana +
iespēja pedagogiem iesaistīties darba
kvalitātes pakāpes sistēmā, veicinot
viņa pašvērtējuma kvalitāti,
motivāciju sistēmiski un sistemātiski
rūpēties par darba rezultātiem, savu
profesionālo izaugsmi.
47. 9.pielikuma turpinājums
6. Vai pedagogiem būtu jāpāriet uz 40
stundu darba nedēļu? Kāpēc?
Pie esošās darba samaksas – domāju,
ka nē. Ja tiks nodefinēts – kas veido
40 st. par bāzes samaksu- iespējams,
ka būs vajadzīgi papildus darbinieki;
esošā prakse (tarifikācija) rāda, ka
skolotāji dažādi nonāk līdz 40
stundām; reglamentācija neveicina
radošumu, elastīgu darba plānošanu;
Pastāv arī viedoklis, ka tarifikācijas
jēdziens ir novecojis, mantots no
padomju laikiem; ir darba alga, par
kuru darbinieks salīgst ar darba
devēju.
7. Ar kādiem nosacījumiem un kādu
darba samaksu pedagogi būtu gatavi
pāriet uz40 stundu darba nedēļu?
Ir jābūt augstai bāzes samaksai,
orientējoši 6oo-700 Ls, varētu būt
atgriešanās pie 18 h kontaktstundām
nedēļā kā atskaites kritērija.
Avots: Autores veidots pēc ekspertaptaujā sniegtajām atbildēm, 2013.