Inovācijas pārvades sistēmā – sinhronie kompensatori un lieljaudas baterijas / Antons Kutjuns, AS “Augstsprieguma tīkls”
Vebinārs “Impulss straujākai izaugsmei. Mūsu vieta nākotnes pasaulē”
2021.gada 20.decembris
E-mobilitāte vietējā līmenī: KPFI programma pašvaldībāmAivars Rubenis
E-mobilitāte vietējā līmenī: KFPI programma pašvaldībām 2013.gadā. Prezentācijas VARAM atvērto durvju dienās Jūrmalā.
Presentation on financing opportunities in e-mobility for municipalities in climate change financial instrument programme in 2013. In Latvian.
Inovācijas pārvades sistēmā – sinhronie kompensatori un lieljaudas baterijas / Antons Kutjuns, AS “Augstsprieguma tīkls”
Vebinārs “Impulss straujākai izaugsmei. Mūsu vieta nākotnes pasaulē”
2021.gada 20.decembris
E-mobilitāte vietējā līmenī: KPFI programma pašvaldībāmAivars Rubenis
E-mobilitāte vietējā līmenī: KFPI programma pašvaldībām 2013.gadā. Prezentācijas VARAM atvērto durvju dienās Jūrmalā.
Presentation on financing opportunities in e-mobility for municipalities in climate change financial instrument programme in 2013. In Latvian.
Ieskats Latvijas energoapgādes sistēmas aktualitātēsLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistu Dainas Paulas un Dzintara Jaunzema prezentācija Latvijas Bankas seminārā skolotājiem "Aktualitātes ekonomikā" 2022. gada 8. decembrī.
Enerģijas nozares attīstības iespējas makroekonomiskā skatījumāLatvijas Banka
2017. gada 13. septembrī notika Kapitāls Network organizētā konference Enerģētika 2017. Tajā ar prezentāciju "Enerģijas nozares attīstības iespējas makroekonomiskā skatījumā" uzstājās arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Daina Paula.
Moderatore: Kristīne Garklāva
Dalībnieki: Marta Zvejniece (Elektrum Energoefektivitātes centra projektu speciāliste), Linda Lauva (mārketinga pētījumu uzņēmuma "Berg Research" pētniece), Kārlis Lakševics (Latvijas Universitātes sociālantropologs, biedrības "Zaļā Brīvība" pētnieks), Kaspars Zakulis (SIA "Latvijas Zaļais punkts" direktors)
2. 15.05.20132
Kas ir OIK?
OIK un elektroenerģijas ražošanas tendences Baltijā
OIK (obligātā iepirkuma komponentes) – maksājums, ar
kuru Latvijas elektroenerģijas galalietotāji solidāri
(proporcionāli elektroenerģijas patēriņam) kompensē
iepriekšējā gada obligātā iepirkuma izmaksas virs tirgus
cenas
Obligātais iepirkums – valsts garantēts iepirkums no
atbalstāmajiem elektroenerģijas ražotājiem par
paaugstinātu elektroenerģijas iepirkuma cenu vai
maksājums par jaudu (divdaļīgā tarifa gadījumā)
3. 15.05.20133
OIK – daļa no elektroenerģijas rēķina
OIK un elektroenerģijas ražošanas tendences Baltijā
4. 15.05.20134
Obligātais iepirkums 2012.gadā
OIK un elektroenerģijas ražošanas tendences Baltijā
Nelielas gāzes
koģenerācijas
stacijas
• 77 stacijas
• 82.4 MW
• 458.5 GWh
Lielas jaudas
gāzes
koģenerācijas
stacijas
• 4 stacijas
• 798.6 MW
• 1 353.3
GWh
Biogāzes
stacijas
• 38 stacijas
• 42.9 MW
• 214.3 GWh
Biomasas
stacijas
• 17 stacijas
• 23.1 MW
• 57.6 GWh
Vēja
elektrostacijas
• 53 stacijas
• 59.7 MW
• 101.3 GWh
Mazie HES
• 146 stacijas
• 27.2 MW
• 77.7 GWh
Kopā 335 stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu 1034 MW
(bez AS «Latvenergo» Rīgas TECiem – 298 MW)
7. 15.05.20137
OIK ir Eiropā izplatīts atbalsta modelis
OIK un elektroenerģijas ražošanas tendences Baltijā
-
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
Igaunija Latvija Lietuva Vācija
Sant./kWh
OIK apmērs un lielākie OIK saņēmēji Baltijā un Vācijā
Pārējie
Saules paneļi
Gāzes kondensācija
Bāzes jaudas
VES
42%
43%
1.91
3.71
49%
53%
0.61
1.89
8. 15.05.20138
Kāpēc ir nepieciešams atbalsts?
OIK un elektroenerģijas ražošanas tendences Baltijā
Fundamentāla spot
tirgus problēma –
ilgtermiņa
kapitālieguldījumi, bet
īstermiņa tirgus
Tirgū
konkurētspējīgākie ir
ražotāji ar zemākajām
ražošanas īstermiņa
(kurināmā) izmaksām,
nevis ilgtermiņa
izmaksām (ietver
kapitālieguldījumus)
9. Elektroenerģijas tirgus cenas signāls
neiedrošina investēt
15.05.2013OIK un elektroenerģijas ražošanas tendences Baltijā9
10. Ģenerācija Baltijā samazinājusies par 30%
15.05.2013OIK un elektroenerģijas ražošanas tendences Baltijā
10
Reģions ir deficīts komerciālu
apsvērumu dēļ (imports lētāks par
ražošanu)
Lielākais ražotājs ir Igaunija (50%),
seko Latvija (30%), Lietuva (20%)
Būtiski nodrošināt
pašnodrošinājuma kapacitāti un
iespējami lētāko cenu, nevis
mērķtiecīgi atteikties no importa0
5
10
15
20
25
30
2007 2008 2009 2010 2011 2012
TWh
Elektroenerģijas ģenerācijaBaltijā
Atomelektrostacija Degakmens
Gāze Ūdens
Ūdeni akumulējošā stacija Vējs
Citi Patēriņš
11. 15.05.201311
Pēc-Ignalinas periodā ikgadēji sastrēgumi
pārvades tīklā
OIK un elektroenerģijas ražošanas tendences Baltijā
Pie sastrēguma, Latvijā
tirgus cena bija caurmērā
par 50% augstāka, nekā
Igaunijā
Ja Rīgas TEC neražotu,
stundu skaits, kad EE-LV
līnija noslogota maksimāli,
pieaugtu par 60%, kas
patērētājiem radītu ap 15-
20 MEUR/gadā papildus
izmaksas.
12. 15.05.201312
Rīgas TEC nozīme Latvijas energosistēmā
OIK un elektroenerģijas ražošanas tendences Baltijā
Zemākās izmaksas uz uzstādīto kW (435 Ls/kW),
salīdzinoši:
Fortum Jelgavas biomasas stacija 2300 Ls/kW)
Auvere degakmens stacija 1500 Ls/MW
Tehniskā rezerve (palu, mazūdens vai pārvades
ierobežojumu periodos)
Iespēja izmantot koģenerācijas potenciālu (efektivitāte
~ 88%)
Nodrošina Latvijas elektroenerģijas importa «cenas
griestus»
13. Galvenie secinājumi
Pašreizējais tirgus modelis neiedrošina investēt jaunās jaudās
bez atbalsta mehānisma
Atbalsts ir izplatīts visā Eiropā, bet valstis nosaka
prioritātes
Rīgas TECu ietekme proporcionāli samazinās, bet strauji
pieaug biomasa un biogāze
Bez atbalsta Rīgas TECiem, Latvija būtu par 70% atkarīga
no Krievijas elektroenerģijas importa piegādēm
Racionāli ir atbalstīt uzstādīto jaudu, nevis ražošanu
(nekompensēt gāzes dedzināšanu)
15.05.2013OIK un elektroenerģijas ražošanas tendences Baltijā13