Jānis Irbe, Latvijas atjaunojamās enerģijas federācija

1. Atjaunojamā enerģija –
Latvijas iespējas
tautsaimniecībai un
klientam.
1
LAEF - Latvijas Atjaunojamās
Enerģijas Federācija
Valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe
Jūrmala, 2017.gada 24. maijā.

2. 2
Īsumā par LAEF
LAEF – Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija pārstāv lielāko daļu
vietējo energoresursu asociāciju, ieskaitot sekojošas darbības jomas:
• Biomasas, koksnes šķeldas ražošana, t.sk. granulas
• Enerģijas ražošana biomasas koģenerācijas stacijās
• Enerģijas ražošana biogāzes stacijās
• Vēja elektrostacijas
• Mazās hidroelektrostacijas,
• Saules enerģija
Ar mums sadarbojas sekojošas nozares:
• Lauksaimniecības organizācijas (LOSP), Kūdra (enerģētiskās kūdras
ieguve), biodegvielas ražotāji, Latvijas tirgotāju un ražotāju kamera
(LTRK)

3. 3
Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?

4. Plānotais 2020. gada mērķu izpildījums
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
Belgium
Bulgaria
CzechRepublic
Denmark
Germany
Estonia
Ireland
Greece
Spain
France
Croatia
Italy
Cyprus
Latvia
Lithuania
Luxembourg
Hungary
Malta
Netherlands
Austria
Poland
Portugal
Romania
Slovenia
Slovakia
Finland
Sweden
UnitedKingdom
Iceland
Norway
EU(28countries)
Eurostat dati saskaņā ar nacionālajiemziņojumiem
2014 2020

5. Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
5
Enerģētiskā pašpietiekamība;
LV 56% atkarība no ārējiem piegādātājiem un cenām:
milj. EUR
2013.g. katras dienas bilance:
• izdevumi par importētajiem fosilajiem -17,3 milj. EUR/dienā
• ieņēmumi par eksportēto enerģētisko koksni +3,1 milj. EUR/dienā

6. Maksājumi par vietējo siltumenerģiju un to
cikls noslēdzas nacionālās robežās
6

7. Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
7
Enerģētiskoresursu pieejamība pasaulē

8. Enerģētiskā tirgus attīstības dinamika

9. Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
9
• Saules enerģijas izmantošana Latvijā – virzība uz
mazoglekļa ekonomiku, drošu energosistēmuun klimata
pārmaiņu novēršanu.

10. Saules enerģija –pasaules nākotne
. Iepriekšējā desmitgadē saules enerģijas izmantošana pieauga
eksponenciāli, uzstādītā PV paneļu kopējā jauda 2000. gadā bija
1,4 GW, taču 2010.gadā jau 40 GW, no tā var secināt, ka vidējais
pieauguma ātrums bijis apmēram 49% gadā. Gandrīz puse – 44%
no pasaulē uzstādītajiem PV paneļiem bija uzstādīti Vācijā, 10%
Spānijā, 9% Itālijā. Saules termisko tehnoloģiju izmantošana
(siltumenerģijas iegūšanai) pieauga 5 reizes – no 40 GW kopējās
uzstādītās jaudas 2000.gadā, līdz 185 GW 2010.gadā. Straujais
pieaugums lielā mērā skaidrojams ar enerģētikas politikas
atbalstu saules tehnoloģijām Vācijā, Itālijā, Japānā, Ķīnā u.c.
2010.gadā 85% no uzstādītajiem PV paneļiem bija pieslēgti
kopējam elektroenerģijas tīklam, vairāk kā 80% bija kristāliskā
silīcija moduļi, atlikušie 20% gandrīz pilnībā bija plānās filmas
moduļi. Populārākās termiskās tehnoloģijas bija vakuuma cauruļu
kolektori – apmēram 56% no uzstādītās jaudas.
10

11. Saules enerģijas tehnoloģijas
• Saules paneļi jeb PV (fotovoltu) moduļi saules starojumu
pārvērš elektroenerģijā. PV tehnoloģijas saules starojuma
enerģiju, kas atrodas gaismas fotonos, pārvērš elektroenerģijā ar
pusvadītāju materiāliem.Tirgū izplatītākās ir divu veidu saules
sistēmas elektroenerģijas ražošanai – plānās filmas (thin film) un
kristāliskā silīcija moduļi. Plānās filmas moduļiem ir zemāks
lietderības koeficients, apmēram 5 – 11%, taču tie ir ievērojami
lētāki par otra tipa moduļiem, l. Kristāliskā silīcija paneļu
sistēmas standarta apstākļos darbojas ar 11% – 19% efektivitāti.
Jau 2010.gadā apmēram 80% no iekārtu tirgus aizņēma
kristāliskā silīcija
• Saules kolektors akumulē saņemto siltumenerģiju, šīs sistēmas ir
balstītas uz vienkāršiem principiem, kas cilvēcei zināmi jau
vairākus gadsimtus: saules starojums uzkarsē ūdeni, kas iepildīts
melnā traukā. Saules starojuma enerģiju var izmantot gan karstā
ūdens sagatavošanai, gan telpu un baseinu papildus apsildei.
11

12. Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
12
Saules enerģijas pieejamība Latvijā vidēji
no 950 līdz 1250 kWh/gadā uz m2
• Latvijā kopējā
• jauda 0,69 MWe
• Lietuvā uz 2016.g.
jauda 69 Mwe, tagad
72,54 MWe
• Igaunijā 2014. gadā
saražotas 524 MWhe
Sociālās aprūpes centrs Tērvete, Jauda 51 kW

13. Saules starojuma intensitāte Latvijā
Pac SIA “Baltic
Solar” un SIA
“Saules enerģijas
ieleja” datiem 2015.
gadā saules
elektrostacijas
saražoja 1200 -
1440 kWh uz vienu
uzstadīto kW.

14. 2016. gada 7. aprīlī AS "Sadales tīkls" elektrotīklā oficiāli reģistrētiun
pieslēgti bija 223 saules mikroģeneratoriar kopējo jaudu 1242 kW un
16 saules elektrostacijasar kopējo jaudu 924 kW

15. BērnudārzsCēsīs. Jauda 101,08kW
Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
15
:

16. Jēkabpils reģionālā slimnīca. Jauda 285,168kW
Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
16
:

17. 1998.gada beigās Latvijā darbojās 35 mazās hidroelektrostacijas.
1999.gada beigās darbojās jau 55 mazās HES, bet 2002.g. beigās to
skaits sasniedza 149 (šobrīd – 145).
Pēdējos gados mazās HES saražo ap 70 milj. kWh elektroenerģijas,
kas tuvu 1 % no Latvijā kopā patērētās elektroenerģijas gadā.

18. Hidroenerģijas resursu potenciāls
Hidroenerģijas
stacijas ar jaudu
Gada apjoms
(GWh)
2013
Enerģētiskais
potenciāls
(GWh)
Neapgūtais
Potenciāls
(GWh)
< 1MW 77 280 205
Hidroenerģijas
stacijas ar jaudu
Kopējā
uzstādītā
jauda (MW)
Nākotnes jauda
(MW)
Neapgūtā jauda
(MW)
< 1MW 26 96 70

19. Sociāli – ekonomiskais nozīmīgums
Esošo hidrostacijuskaits (uz 01.01.2015)145
Potenciālojauno hidrostacijuskaits(uz 01.01.2022)210
Kopējaisjaunu darba vietu skaitsuz (uz 01.01.2022)180
Modernizācijasun būvniecības darbos iesaistītodarba vietu skaits 7 gados
2 800– 3 000
Kopējaisinvestīcijuapjoms, EUR(2016.- 2022.) 214 miljoni
Gada vidējais investīcijuapjoms30,5miljoni
Vidējais investīcijuatmaksāšanāsperiods (gados) 8 – 10 gadi
pie realizācijas tarifa atbilstoši MKNr. 262
Maksājumibudžetā:
Šobrīd (vidēji gadā, t.sk SEN,DRN ) 8 000000 euro
Ja notiktu attīstība 24 000000 euro

20. Attīstības ierobežojumi
Daudzkārtēja obligātā iepirkuma nosacījumu maiņa pēdējo 5 gadu laikā
Obligātā iepirkuma apturēšana / iesaldēšana
No 2014.gada valsts piemēro absurdu dabas resursu nodokli HESiem ar
jaudu līdz 2 Mw , tagad arī virs, par caurplūdušu ūdeni! Uzņēmumiem, kas
elektroenerģiju pārdod brīvajā tirgū, tas sastāda līdz 70% no gada bruto
ieņēmumiem!!!
MK noteikumi Nr. 27 par “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām
zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot
hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus”

21. Vēja parki Latvijā
• Neattīstīta un fragmentētanozare;
• 2 projektipēc būtības: Grobiņa19.8 MW un Tārgale 20.7 MW;
• Pēdējo 2 gadu laikā Latvijā nav uzsākts neviensprojekts;
• VARAM un EM nelabvēlīgi likumdošanasakti VES.
0,6
Uzstādītās VES MW uz
01.01.2016
0,5
1,1
20,7
11,0
1,0 0,9
0,8 2,0
2,8 4,8
0,8
2,0
19,8
0,2
0,8
69.8

22. Nākotnē plānotie Vēja parki
Parki, kuri nav realizēti, bet ir saņēmuši būvatļauju (MW).
50
40
66
6,9
40
202,9
72,9
Iespējams tiks uzstādītas
No tiem ar atbalstu

23. Vēja elektrostacijas kaimiņos
• Igaunijā uzstādītas
jaudas 302.7 MW,
Hījumā izstrādē
1000MW;
• Lietuvā2015. g.
279,3 MW. Līdz
2016. gada beigām
jau 498,9 MW;
• Baltijā vidēji VES
jaudas aug par 60
MW gadā;
• Norvēģijasmērķis
3000 MW līdz 2020
gadam.

29. Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
29
Vai resursi tiek izmantoti racionāli:
Avots: Latvijas Kokrūpniecībasfederācija

30. Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
30
Enerģētiskā pašpietiekamība;
• Latvijai ir visi priekšnosacījumi 100% pašpietiekamībai:
• Ap 55% Valsts teritorijas klāj meži;

31. Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
31
• Latvijai ir visi priekšnosacījumi 100% pašpietiekamībai:
• 55% Valsts teritorijasklāj meži;
• 10 milj. m³ šķeldas ekvivalentagadā paliek mežā;
• 8 milj. m³ šķeldasekvivalenta gadā tiek eksportēti;
1780 1747 1917
2439 2578
2782 2888 2923 2958
3241 3260
27% 27%
30%
38% 40%
43% 45% 45% 46%
50% 51%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
3 000
3 500
4 000
4 500
5 000
1923 1935 1949 1961 1973 1983 2000 2003 2006 2009 2014
Milj.ha
Meža platība, milj.ha Mežainums, %
Datu avots: 2000.- 2014.Zemkopības ministrija, 1923 - 1990 Meža fonds

32. 32
Lielākā biomasas
koģenerācijas stacija Latvijā
 Vidējas jaudas
koģenerācijas
stacija Jelgavā
 24 MWel
 45 MWsilt
 Izmanto
nežāvētu
koksnes
biomasu
 Investors
FORTUM

33. Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
33
:

34. Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
34
:

35. Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
35
:

36. Veiksmīgākie enerģijas ražotāji savām
un citu vajadzībām: Ferma, biogāze,
apkure un alus ražošana…..
AS «Agrofirma Tērvete»

37. Veiksmīgākie enerģijas ražotāji savām un citu
vajadzībām: SIA «BIOZIEDI»
Liellopu ferma, biogāze, zivis un garneles

38. Veiksmīgākie enerģijas ražotāji savām
un citu vajadzībām: Liellopu ferma,
biogāze un siltumnīcas……
ZS «Mežacīruļi»

39. Veiksmīgākie enerģijas ražotāji savām
un citu vajadzībām: Biogāze un
apdzīvotu vietu siltumapgāde….
SIA «AGROIECAVA»

40. 40
Atbalsta samazināšanās

41. Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
41
Samazina SEG emisijas:
Latvijai ir jāsasniedz ambiciozi 2030 mērķi SEG
mazināšanā:
• AER neizdala SEG emisijas (VES, HES, Saule);
• Biogāzes stacijas utilizē SEG gāzes izdalošās organiskās vielas;
• CO2 1 tonnas kaitējums sabiedrībai sastāda 35EUR:
• Veselības aprūpes izdevumi;
• Iedzīvotāju produktivitātes samazinājums;
• Kaitējums videi;
• Lauksaimniecības produkcijas izlaides samazinājums.

42. Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
42
Tehnoloģiju pārnese un izstrāde:
AER tehnoloģijas ir inovatīvas un inovācijas rosinošas:
AER iekārtas apkalpojošie inženieri gūst ieskatu modernās tehnoloģijās;
Tehnisko zinātņu studenti gūst iespēju lokāli pētīt AER tehnoloģijas;
Uzņēmēji gūst iespēju attīstīt augstas pievienotās vētības produktus:
• Apkalpojot iekārtas;
• Ražojot iekārtu komponentes;
• Izstrādājot jaunus IT risinājumus;
• Izstrādājot jaunus tehnoloģiskos risinājumus;
• Ražojot jaunas AER iekārtas.

43. Izteikti negatīva naudas plūsmas bilance
-€600 000 000
-€500 000 000
-€400 000 000
-€300 000 000
-€200 000 000
-€100 000 000
€0
€100 000 000
€200 000 000
€300 000 000
2010 2011 2012 2013 2014
Naudas plūsma
par granulu
eksportuEUR
Naudas plūsma
par šķeldas
eksportuEUR
Naudas plūsma
par gāzi EUR
Avots: LAEF

44. Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
44
Jaunas darba vietas reģionos un sakārtota vide:
Jaunradītasdarba vietas, izpildot 2020 nacionālo AER mērķi*
Latvijas Republikas Rīcība atjaunojamās enerģijasjomā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.
gada 23. aprīļa direktīvas2009/28/EKpar atjaunojamo energoresursu izmantošanas
veicināšanu un ar ko groza un sekojošiatceļ Direktīvas 2001/77/EKun 2003/30/EK ieviešanai
līdz 2020. gadam.
Avots: ZA Fizikālās enerģētikas institūts

45. Vietējā enerģija - vai Latvijai to vajag?
45Avots:Latvijas Kokrūpniecības federācija
Katri 10 privātajā sektorā strādājošie cilvēki
palīdz
“uzturēt” 21 citu Latvijas iedzīvotāju:
■9 “iztikas” pabalstu saņēmējus,
■3 valsts funkciju īstenojošus darbiniekus,
■9 apgādājamos.

46. 46
Kādēļ atjaunojamie resursi enerģētikā?
1. Globālā cīņa par resursiem nekad nav rimusi;
2. Resursi pieejami savā jurisdikcijā;
3. Enerģijas un finansu cikls ražošanas laikā
noslēdzas valstī;
4. Blakusefekti – nodarbinātība, iekārtu ražošana,
tehnoloģiskā pārnese, lauks izglītībai un
zinātnei;
5. Vēja, saules un hidro resursu cena ir nulle;
6. Pamats ilgtspējīgai ekonomiskai attīstībai un
tehnoloģiskam progresam.

47. Kādēļ vajadzīgs jauns vietējās
enerģijas likums?
Sešos gados likumi un MK noteikumi par atjaunojamiem
resursiem mainīti vairāk kā desmit reizes, tomēr:
• Lielā mērā ir apdraudēta Latvijas apņemšanās izpildīt
2009/28/EC direktīvas uzstādītos mērķus
• 2030. gada enerģētikas mērķus attiecībā ar esošiem tempiem
neizdosies sasniegt,
• Nav nekāda pozitīva scenārija attīstītas un OECD valsts
pienākumu klimata pārmaiņu procesā realizācijai,
• Administratīvās barjeras pret jauniem projektiem ir dārgas un tās
pavada tiesu procesi;
• Bažas par elektrības cenu augšanu nenoteiktas un pretrunīgas
likumdošanas ietekmē pretēji ekonomiskai loģikai ir iesaistījušas
valsts budžeta līdzekļus juridisku kļūdu seku, bet ne iemeslu
„ labošanai” .
• Pēdējos trīs gadus palielinās importētās elektrības daudzums
un naudas aizplūšana
47

48. Kādēļ tieši tagad vajadzīgs jauns
vietējās enerģijas likums?
• Valsts 2030. gada enerģētikas mērķu
sasniegšana.
• Parīzes klimata mērķu sasniegšana.
• Ievērot OECD sadarbības principus.
• Samazināt administratīvās barjeras jauniem
projektiem.
• Samazināt enerģētisko atkarību no
importētajiem resursiem.
48

49. Kādēļ tieši tagad vajadzīgs jauns
vietējās enerģijas likums?
.
2014. gadā ES apņemšanās līdz 2030. gadam
siltumnīcefekta gāzu emisiju visās tautsaimniecības
nozarēs samazināt vismaz par 40 % salīdzinājumā ar
1990. gadu.
Dalībvalstīm laika posmam no 2021. līdz 2030. gadam
noteikti siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG)
samazinājuma mērķrādītāji transportam, ēku sektoram,
lauksaimniecībai, atkritumu nozarei, zemes
izmantošanai un mežsaimniecībai.
Latvijai paredzēts 6% SEG emisiju
samazinājums attiecībā pret 2005.gadu
49

50. Ko jāsasniedz jaunam vietējās
enerģijas veicināšanas likumam?
50
1. Jānodrošina taisnīga juridiskā vide vietējās
enerģijas ieguvei, pārveidei pielietojamās formās
un vides ilgtspējai.
2. Jāveicina resursu izmantošana bez uzsvara uz
kādas tehnoloģijas pārākumu.
3. Nav jāsadārdzina enerģijas izmaksas virs apgādes
drošības, ilgtspējīgas attīstības, sociālās un reģionu
izaugsmes kritērijiem.

51. 51

52. 52
Enerģija jūsu dienai – lai tā būtu ilgtspējīga!
Paldies!