Kā atbildīgi uzņēmumi Latvijā veido partnerības vietējā kopienā to ilgtspējai?Kitija Balcare
Prezentācija Kopienu ekonomikas forumā (http://parmainupilseta.wordpress.lv/2013/12/16/kopienu-ekonomikas-forums), stāstot par pārmaiņu ekonomikas piemēriem Latvijā un par partnerības veidošanu vietējā kopienā.
Tendences interaktīvajā komunikācijā: kā runāt ar auditoriju šodien?Kitija Balcare
Vieslekcija Rīgas Stradiņa universitātes studentiem programmā "Multimediju komunikācija" par tendencēm komunikācijas laukā un interaktīvās komunikācijas risinājumos.
Kā atbildīgi uzņēmumi Latvijā veido partnerības vietējā kopienā to ilgtspējai?Kitija Balcare
Prezentācija Kopienu ekonomikas forumā (http://parmainupilseta.wordpress.lv/2013/12/16/kopienu-ekonomikas-forums), stāstot par pārmaiņu ekonomikas piemēriem Latvijā un par partnerības veidošanu vietējā kopienā.
Tendences interaktīvajā komunikācijā: kā runāt ar auditoriju šodien?Kitija Balcare
Vieslekcija Rīgas Stradiņa universitātes studentiem programmā "Multimediju komunikācija" par tendencēm komunikācijas laukā un interaktīvās komunikācijas risinājumos.
Kurzemes NVO atbalsta centra organizētās konferences "Kurzemes pašvaldību un NVO sadarbība" prezentācija.
Autors: Priekules novada pašvaldība
Nosaukums: Priekules novads: Sadarbība ar NVO
Materiāls tapis, sadarbojoties Baltijā pirmajam ilgtspējas konsultāciju uzņēmumam Sustinere un InCSR, un tā mērķis ir sniegt ieskatu svarīgākajos soļos ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā.
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītājas Daces Avenas prezentācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības organizētajā diskusijā par Ilgtspējas indeksu 2012. gada 16. jūlijā
Informatīvā apkopojumā Korporatīvā sociālā atbildība meža nozares uzņēmumos Pasaules dabas fonds Latvijā sniedz relatīvi vienkāršotus korporatīvās sociālās atbildības indikatorus un to skaidrojumu biznesa sektoram meža nozarē. Indikatori ir sadalīti sešās tēmās: uzņēmumu vadība, uzņēmējdarbība, vides pārvaldība, meža apsaimniekošana, attiecības ar darbiniekiem, atbalsts sabiedrībai. Indikatoru skaidrojumi sadalīti trīs korporatīvās sociālās atbildības īstenošanas līmeņos uzņēmumā – vāji īstenota korporatīvā atbildība, vidēji un attīstīta korporatīvā atbildība. Informatīvā materiāla mērķa auditorija ir uzņēmumu vadītāji, korporatīvo attiecību speciālisti.
Informatīvā apkopojumā Korporatīvā sociālā atbildība meža nozares uzņēmumos sniegti relatīvi vienkāršoti korporatīvās sociālās atbildības indikatori un to skaidrojums biznesa sektoram meža nozarē. Indikatori ir sadalīti sešās tēmās: uzņēmumu vadība, uzņēmējdarbība, vides pārvaldība, meža apsaimniekošana, attiecības ar darbiniekiem, atbalsts sabiedrībai. Indikatoru skaidrojumi sadalīti trīs korporatīvās sociālās atbildības īstenošanas līmeņos uzņēmumā – vāji īstenota korporatīvā atbildība, vidēji un attīstīta korporatīvā atbildība. Informatīvā materiāla mērķa auditorija ir uzņēmumu vadītāji, korporatīvo attiecību speciālisti. Informatīvais materiāls pieejams Pasaules Dabas Fonda mājas lapā: www.pdf.lv
Sabiedrības integrācijas fonda materiāls ietver pētījumu , kura mērķis: iegūt datus par izpratnes līmeni un apstākļiem, kas ietekmē dažādības vadības pieejas īstenošanu uzņēmumos Latvijā, un apzināt 10 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu uzņēmumu labos prakses piemērus, kas piemērojami Latvijas uzņēmējdarbības videi.
Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora sociālās jomas ekspertiem ir izstrādājusi koncepciju, kuras ietvaros ir izveidots sociālā pakalpojuma privātās-publiskās partnerības modelis, kura mērķis ir nodrošināt sociālā riska ģimeņu ar bērniem sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā un nepieļautu bērnu izņemšanu no bioloģiskās ģimenes vai veicinātu bērnu atgriešanu bioloģiskajā ģimenē.
Koncepcija izstrādāta ES fonda projekta "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas administratīvās kapacitātes stiprināšana Ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai" ietvaros.
Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem / Baiba Kūma, Kurzemes plānošanas reģions
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
More Related Content
Similar to Kā kļūt par sirdsgudru uzņēmumu jeb kā veidot stratēģiskas attiecības ar vietējo kopienu?
Kurzemes NVO atbalsta centra organizētās konferences "Kurzemes pašvaldību un NVO sadarbība" prezentācija.
Autors: Priekules novada pašvaldība
Nosaukums: Priekules novads: Sadarbība ar NVO
Materiāls tapis, sadarbojoties Baltijā pirmajam ilgtspējas konsultāciju uzņēmumam Sustinere un InCSR, un tā mērķis ir sniegt ieskatu svarīgākajos soļos ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā.
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītājas Daces Avenas prezentācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības organizētajā diskusijā par Ilgtspējas indeksu 2012. gada 16. jūlijā
Informatīvā apkopojumā Korporatīvā sociālā atbildība meža nozares uzņēmumos Pasaules dabas fonds Latvijā sniedz relatīvi vienkāršotus korporatīvās sociālās atbildības indikatorus un to skaidrojumu biznesa sektoram meža nozarē. Indikatori ir sadalīti sešās tēmās: uzņēmumu vadība, uzņēmējdarbība, vides pārvaldība, meža apsaimniekošana, attiecības ar darbiniekiem, atbalsts sabiedrībai. Indikatoru skaidrojumi sadalīti trīs korporatīvās sociālās atbildības īstenošanas līmeņos uzņēmumā – vāji īstenota korporatīvā atbildība, vidēji un attīstīta korporatīvā atbildība. Informatīvā materiāla mērķa auditorija ir uzņēmumu vadītāji, korporatīvo attiecību speciālisti.
Informatīvā apkopojumā Korporatīvā sociālā atbildība meža nozares uzņēmumos sniegti relatīvi vienkāršoti korporatīvās sociālās atbildības indikatori un to skaidrojums biznesa sektoram meža nozarē. Indikatori ir sadalīti sešās tēmās: uzņēmumu vadība, uzņēmējdarbība, vides pārvaldība, meža apsaimniekošana, attiecības ar darbiniekiem, atbalsts sabiedrībai. Indikatoru skaidrojumi sadalīti trīs korporatīvās sociālās atbildības īstenošanas līmeņos uzņēmumā – vāji īstenota korporatīvā atbildība, vidēji un attīstīta korporatīvā atbildība. Informatīvā materiāla mērķa auditorija ir uzņēmumu vadītāji, korporatīvo attiecību speciālisti. Informatīvais materiāls pieejams Pasaules Dabas Fonda mājas lapā: www.pdf.lv
Sabiedrības integrācijas fonda materiāls ietver pētījumu , kura mērķis: iegūt datus par izpratnes līmeni un apstākļiem, kas ietekmē dažādības vadības pieejas īstenošanu uzņēmumos Latvijā, un apzināt 10 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu uzņēmumu labos prakses piemērus, kas piemērojami Latvijas uzņēmējdarbības videi.
Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora sociālās jomas ekspertiem ir izstrādājusi koncepciju, kuras ietvaros ir izveidots sociālā pakalpojuma privātās-publiskās partnerības modelis, kura mērķis ir nodrošināt sociālā riska ģimeņu ar bērniem sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā un nepieļautu bērnu izņemšanu no bioloģiskās ģimenes vai veicinātu bērnu atgriešanu bioloģiskajā ģimenē.
Koncepcija izstrādāta ES fonda projekta "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas administratīvās kapacitātes stiprināšana Ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai" ietvaros.
Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem / Baiba Kūma, Kurzemes plānošanas reģions
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
LIAA atbalsts Tava uzņēmuma izaugsmei / Ilga Maļina, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu / Daina Cinovica, Attīstības finanšu institūcija Altum
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiEkonomikas ministrija
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrija
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Kā kļūt par sirdsgudru uzņēmumu jeb kā veidot stratēģiskas attiecības ar vietējo kopienu?
1. Excellence | Reliability | Contribution | Passion & Dedication | Diversity
K k t par sirdsgudru uz mumuā ļū ņē
jeb
k veidot strat iskas attiec bas arā ēģ ī
viet jo kopienu?ē
Kitija Balcare,
«Hauska & Partner» korporat vo attiec bu konsultanteī ī
Korporat v s ilgtsp jas un atbild bas instit ta eksperteī ā ē ī ū
12.12.2013.
7. 7.
Kādi ir galvenie principi?
1. Sociālo vajadzību vai problēmu identificēšana
2. Partnerība
3. Plānošana un vadība
4. Darbinieku, klientu un piegādātāju iesaiste
5. Novērtējums
8. 8.
Kāpēc jādefinē stratēģija un
principi sabiedrības
atbalstam?
1. Caurspīdīguma laikmets un tā diktēta uzvedība
2. Vienlīdzīga un godīga pieeja procedūrai
3. Sadarbības un partnerības veidošana; ietekmes pušu
iesaiste
4. Efektīvāka darba organizācija
5. Konkrēts un skaidrs mehānisms
6. Lomu sadalījums un atbildības noteikšana
7. Regulārs jautājums dienaskārtībā
Ja meklētājprogrammā ierakstām vārdu «sirdsgudrs», tad rezultātos parādās dažādu sabiedrībā cienījamu cilvēku fotogrāfijas. Tostarp arī dzejnieks Imants Ziedonis. Tas ir cilvēks, kurš ir darījis vairāk, nekā sagaida no dzejnieka. Viņš ar sociālām un vides aktivitātēm ir savulaik radījis pievienoto vērtību savai vietējai kopienai.
Tas pats attiecas uz organizācijām. Tātad būt sirdsgudram nozīmē radīt pievienoto vērtību. Dot vairāk nekā no Tevis sagaida citi vai vairāk nekā nosaka likums.
Mēs dzīvojam laikmetā, ko raksturo kardināla caurskatāmība un pieaugošas prasības. Organizācijām un uzņēmumiem tas jāņem vērā. Īpaši vietējā kopienā. Ar vietējo kopienu nereti saprot vienkāršoti sabiedrību, bet ar atbalstu vietējai kopienai – labdarību.
Sociālās atbildības kontekstā vietējā kopiena ir kopiena, kurā dzīvo, strādā, tirgojas indivīdi, ģimenes un organizācijas. Līdz ar to atbalsts vietējai kopienai var attiekties gan uz indivīdu, gan uz vidi, gan uz veselību, gan uz nodarbinātību, gan infrastruktūru, gan citām organizācijām, kas darbojas šai vietējā kopienā. Kopienu var skatīt ne tikai ģeogrāfiskā griezumā, kad vienojoša ir fiziskā vide, bet arī interešu griezumā. Kopiena dala ne tikai telpu, bet arī vajadzības, resursus un riskus.
Piemēram, vietējās kopienas iedzīvotājus uztrauc tas, lai vide, kurā tie dzīvo, ir droša un veselīga. Tas organizācijai jāņem vērā un jāierauga, kurai no vajadzībām vai problēmām uzņēmums var kļūt par daļu no risinājuma.
Mērķtiecīga sabiedrības atbalsta politika nav atrauta no uzņēmuma darbības specifikas. Tai ir atbalstoša funkcija.
Stratēģiska pieeja sabiedrības atbalstam veicina uzņēmuma reputācijas nostiprināšanu, tas savukārt veicina gan esošo, gan potenciālo darbinieku lojalitāti uzņēmumam, iespēju lepoties ar savu darbavietu.
Tā rezultātā uzņēmums iegūst motivētus darbiniekus un veselīgāku biznesa attīstību, jo līdz ar reputācijas nostiprināšanos pieaug arī uzņēmuma klientu uzticība un konkurētspēja, kas rezultējas konkrētā biznesa attīstībā.
Ja runājam par maziem uzņēmumiem, tad jāsaka, ka tiem ir asāka redze. Tie tuvāk redzēt vietējās kopienas vajadzības un problēmjautājumus, kā arī vieglāk var tajos iesaistīties, jo tas tiešā veidā attiecas arī uz pašu organizāciju, tās darbiniekiem, to ģimenēm.
No 17 min līdz 19 min
Lai ilustrētu, kā vietējā kopiena var uzlabot savu dzīves kvalitāti gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, jāmin Baltinavas zemnieku izveidotais hokeja laukums pierobežā.
Baltinavā daži vietējie zemnieki kopīgiem spēkiem uzbūvēja kārtīgu hokeja laukumu ar visiem bortiem, apgaismojumu un komentētāju skaļruņiem. Ierasto sponsoru reklāmu vietā uz apmalēm ir uzpindzelēti septiņu zemnieku saimniecību nosaukumi.
Īstermiņā tā ir iespēja piedāvāt kvalitatīvu brīvā laika pavadīšanu vietējai sabiedrībai, pasargājot no dīkdienības un alkoholisma, bet ilgtermiņā šīs pašas zemnieku saimniecības iegūst sportiskus, veselīgus un motivētus potenciālos darbiniekus. Ieguvēji ir visa vietējā kopiena, iegūstot gan drošu vidi, gan veselīgu izklaidi, pilnveidojot sociālās attiecības.
Lai veidotu stratēģisku sabiedrības atbalsta politiku, var ņemt vērā šos principus. Vispirms identificējam vajadzību vai problēmu, kura eksistē un kuras risināšanai mums ir nepieciešamie resursi. Nosakām mērķus. Tad izpētām, kam vēl tas ir aktuāli un kurš vēl varētu piedalīties.
Mazo uzņēmumu lielais spēks ir tieši partnerībā un sadarbībā. Kad tas ir skaidrs, skatāmies, kā organizējam īstenošanu, kurš un par ko atbild, kurš uzrauga. Īstenošanā iesaistām arī darbiniekus, klientus un piegādātājus, jo īpaši, ja viņi ir vietējās kopienas daļa. Pirms sākt darīt noteikti jādefinē pašiem sev mērķi (ideāli, ja izmērāmi), kā arī tas, kā tiks novērtēts paveiktais.
Bieži vien rodas jautājums, kāpēc, īpaši mazam uzņēmuma, ir jādefinē un jāpublisko savi sabiedrības atbalsta principi. Te ir vairāki argumenti par labu tam.
Vienmēr pastāv izvēle gan indivīdam, gan organizācijai, kur un kā tie vēlas dzīvot. Jo augstāka būs dzīves kvalitāte vietējā kopienā, jo veiksmīgāka būs organizācijas attīstība ilgtermiņā.