Reģionālie publicitātes semināri, Rēzekne, 20.04.2016

1. Piemērošanās klimataPiemērošanās klimata
pārmaiņām Eiropāpārmaiņām Eiropā
Doc. Jānis ZaļoksnisDoc. Jānis Zaļoksnis
Rēzekne, 2016. gada 20. aprīlisRēzekne, 2016. gada 20. aprīlis

2. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2015. - 2016. gada perioda
programmas "Nacionālā klimata politika" neliela apjoma grantu shēmas
projekta „Klimata izglītība visiem”

3. 1. Vai cilvēks spēj ietekmēt dabu?
2. Zemes klimats un to veidojošie faktori
3. Klimata mainība un klimata pārmaiņas
4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs
5. Globālā sasilšana un tās sekas
6. Klimatisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem
7. Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību
8. Klimats un enerģētika
9. Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme
10. Klimata pārmaiņas un ekonomika
11. Klimata politika
12. Ilgtspējīgas attīstības pamati
13. Adaptācija (piemērošanās) klimata pārmaiņām
14. Klimata pārmaiņas, dzīvesveids un patēriņš,
oglekļa dioksīda zemu emisiju sabiedrība
15. Ilgtspējīgas attīstības īstenošana
16. Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā
Klimats un ilgtspējīga attīstība
Redaktori:
Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis
Klimata pārmaiņas - 3 KP
Klimats un ilgtspējīga attīstība - 2 KP
Lekciju kursi
E-tālmācības kursi
2013. gada 1. jūnijā 119 Latvijas pašvaldībās ievēlēti 1618 deputāti
807 Latvijas skolās mācās 200 207 skolēni, kurus apmāca 28 221 skolotāji
Siltumnīcefekts

4. 4
Parīzes līgums ir vienošanās ANO ietvaros par Vispārējās klimata pārmaiņu konvencijas īstenošanu. Līgums
reglamentē siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmes mazināšanu, pielāgošanos un finansējumu no 2020. gada.
Parīzes līguma īstenošanas izvērtēšana notiks ik pēc 5 gadiem, sākot ar 2023. gadu.
Parīzes līgums tiks atvērts parakstīšanai 2016. gada aprīlī visām 197 ANO dalībvalstīm.
Parīzes līgums stāsies spēkā tikai tad, ja 55 valstis, kas rada vismaz 55 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu
emisijām ratificēs, akceptēs, apstiprinās vai pievienoties līgumam.
Dalībvalstis ir aicinātas “pēc iespējas ātrāk” samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai globālā gada temperatūra
nepaaugstinātos vairāk par 2 o
C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni.
Dalībvalstis brīvprātīgi nodrošināt 100 miljardus ASV dolāru ik gadu kā atbalstu jaunattīstības valstīm.
2016. gada martā ASV prezidenta Obamas administrācija jau iemaksāja 0,5 miljardu dotāciju “Zaļajā klimata fondā” kā
pirmo riecienu no 3 miljardu dolāru apņemšanās Parīzes klimata sarunās.
Par zes l gumsī īPar zes l gumsī ī
12.12.2015.12.12.2015.

5. Videi draudzīgs hibrīdauto
Biogāzes patēriņš
1,5 l/100 km
Elektriskais motors – Saules enerģija un
neliels ģenerators,
ko ar pedāļiem darbina braucēji
Max ātrums140 km/h
CO2 emisijas 45 g/km
MOVEO – ultraviegls elektro skūters; patērē ~1/3 enerģijas , salīdzinot ar standarta skūteri
JaunievedumiJaunievedumi
transportstransports

6. 8 fotoelektriskie kārniņi - ledusskapja
elektronodrošinājums
300-500 fotoelektriskie kārniņi - elektrība
un siltums visai ģimenes mājai
ĒkasĒkas

7. Ekoloģiskais lietussargsEkoloģiskais lietussargs
izgudrots Japānāizgudrots Japānā
vienkārša lietus ūdens attīrīšanas
iekārta, kas izmanto keramisko filtru ar
koloidālo sudrabu
un

8. Apgaismotie celiņi (AK) unApgaismotie celiņi (AK) un
enerģiju ražojošās šosejas (FR)enerģiju ražojošās šosejas (FR)
1 km garš ceļu posms, kas pārklāts ar WATTWAY Saules paneļiem spēj nodrošināt 5 000 iedzīvotāju pilsētiņas ielu apgaismojumu.
Francija plāno piecu gadu laikā noklāt ar Saules paneļiem vismaz 1000 km.

9. Cauri Stokholmas Centrālajai dzelzceļa stacijai
katru dienu iziet vairāk nekā 250 000 cilvēku,
radot lielu siltuma daudzumu
Tā vietā, lai ķermeņa siltums izkliedētos
stacijas gaisā, šī enerģija tiek izmantota,
lai sildītu tuvējo biroju ēku,
kas pieder valsts īpašumu uzņēmumam
Tāds risinājums samazina apkures
izmaksas pat par 25 %, salīdzinot ar
dabas gāzes izmantošanu
Cilvēku ķermeņa siltuma izmantošanaCilvēku ķermeņa siltuma izmantošana

10. Hurdale ir
Norvēģijas pirmais
eko-ciemats un jau
ir uzbūvētas 200
mājas;
tas tiek veidots kā
«Ilgtspējīga ieleja».
Hurdale - pašvaldības komūna ,Hurdale - pašvaldības komūna ,
Akershusas reģionā Norvēģijas austrumosAkershusas reģionā Norvēģijas austrumos
Vietējā pašvaldība
ir izvirzījusi mērķi
līdz 2025. gadam
padarīt ciematu
par CO2 neitrālu
Hurdalē ir izveidojušies labi kontakti starp iedzīvotājiem, zemes īpašniekiem
un pārdevējiem – visiem iedzīvotājiem jāiesaistās
eko-ciemata mērķu īstenošanā un ir nepārtraukti jāstrādā drošas, laimīgas un
ilgtspējīgas sabiedrības dzīves veicināšanai

11. Samso – Dānijas atjaunojamās enerģijas sala
Sala ir tikai 114 km2
liela un tur mājvietu
rod 3800 cilvēki, kas
dzīvo kā paraugs
dāņu sabiedrības
pašpietiekamībai
Lauksaimnieki, kuru īpašumā bija potenciālās vēja turbīnu uzstādīšanas
vietas (zeme) – uzstādīja vienpadsmit 1 MW vēja turbīnas, 77 m augstas,
kas tika uzstādītas trijās grupās uz salas
Tika subsidēta Saules paneļu uzstādīšanu Samso salā un jau 2005. gadā
tika saražots vairāk enerģijas, nekā bija nepieciešams, lai apmierinātu
salas vajadzības, tāpēc enerģijas pārpalikumu sāka eksportēt uz Dānijas
cietzemi

12. Saragosas “Ūdens taupīšanas programma”Saragosas “Ūdens taupīšanas programma”
SpānijāSpānijā
Saragosas pilsēta atrodas pussausajā klimata joslā Spānijas ZA – tās
saņemtais vidējais nokrišņu daudzums ir tikai 314 mm gadā un tāpēc
lielāko daļu ūdens apgādei ņem no Spānijas lielākās upes Ebro
Lai samazinātu ūdens patēriņu
tika
izmantotas trīs atšķirīgas pieejas:
1) tika veicināta «ūdens taupīšanas
kultūra», kas kļuva par daļu no
pilsētas un iedzīvotāju identitātes,
2) izmantojot ekonomiskos līdzekļus,
ūdens patērētāji kļuva jutīgāki pret
ūdens trūkumu, vides
piesārņojumu un ūdens pārmērīgu
lietošanu,
3) tika atjaunota un uzlabota
ūdensapgādes infrastruktūra,
izmantojot dažādas modernās
tehnoloģijas un atbilstošus
materiālus.

13. Freiburga – Vācijas “Saules
enerģijas galvaspilsēta”
Freiburga ir unikāla, jo veiksmīgi izmanto vietējos faktorus – pašvaldības politiku,
pilsoņu apņemšanos un iesaistīšanos, apkārtējo dabu un klimatu, kā arī zināšanas un
inovācijas
Saules paneļi atrodas daudzās vietās gan uz privātām, gan sabiedriskām
ēkām un var izmantot vairāk nekā 1800 stundu saulainā laika gadā, jo
Freiburga ir viena no saulainākajām pilsētām Vācijā
Velosipēdu braucienu skaits ir
trīskāršojies, sabiedriskā
transporta izmantošana ir
dubultojies, bet automašīnu
izmantošanas īpatsvars ir
samazinājusies no 38 % līdz 32 %.
Pilsēta tagad ir 500 km
velosipēdistu joslu un iekārtotas
9 000 velosipēdu stāvvietas.

14. Pielāgošanās paaugstinātam plūduPielāgošanās paaugstinātam plūdu
riskam pie Temzasriskam pie Temzas
15 % no Londonas atrodas upes
palienēs un aptuveni 1,25
miljoni cilvēku tiek pakļauti
riskam. Nākotnē tiks izmantotas
aizvien modernākas aizsardzības
metodes.
1. variants. Uzlabot esošo aizsargsistēmu.
2. variants. Mazināt plūdmaiņas plūdu risku: identificēt četras vietas labajā krastā, kuras varētu izmantot, lai uztvertu
un uzglabātu paisuma–bēguma ūdeņus un līdz ar to varētu samazināt vētras bangu līmeni.
3. variants. Būvēt jaunu barjeru.
barjera būtu jāveido tā, lai tā izturētu augstākās plūdmaiņu bangas, kas tiek prognozētas valdības pašreizējās klimata
pārmaiņu vadlīnijās.
4. variants. Būvēt barjeru ar aizvariem.

15. Dānijas «zaļā» sala BornholmaDānijas «zaļā» sala Bornholma
Bornholma ir uzsākusi projektu «Bright Green
Island», un tā mērķis ir līdz 2025. gadam izveidot
ilgtspējīgu, oglekļa-neitrālu sabiedrību, kas būtu
pašpietiekama ar atjaunojamo enerģiju
Pašlaik enerģiju Bornholmā nodrošina vējš (64 %),
Saule (1 %) un biomasa (10 %), kas kopā veido 85 %.
Atlikušo daļu nodrošina akmeņogles (18 %) un
naftas produkti (7 %).
Bornholma ir ES Ekotīkla projekta dalībniece un visi
iedzīvotāji ir saņēmuši viedos elektrības skaitītājus, kas
uzrāda esošo elektroenerģijas cenu ik pēc piecām
minūtēm. Tas ļauj gala lietotājam tieši piedalīties
elektroenerģijas tirgū, pielāgojot patēriņa pieaugumu vai
samazinājumu atkarībā no cenas. Tādā veidā
elektroenerģijas patēriņa un ražošanas maksimumi var tikt
samazināti, padarot sistēmu elastīgāku pret svārstībām.

16. Pielāgošanās klimata pārmaiņām NīderlandesPielāgošanās klimata pārmaiņām Nīderlandes
lauksaimniecības nozarēlauksaimniecības nozarē
CO2 koncentrācijas palielināšanās var novest pie 15-20%
ražas pieauguma kopumā Nīderlandē
Augstāks CO2 līmenis arī pastiprinās ūdens izmantošanas
efektivitāti, taču paaugstinātas iztvaikošanas dēļ augstākas
temperatūras neitralizēs šo efektu
Kaitēkļu un slimību riska iespējas nākotnē būs lielāks un
Nīderlandē ir īpaši neaizsargāta sakarā ar augsto dzīvnieku
blīvumu un lielo mijiedarbību ar ārzemēm
Jūras līmeņa celšanās radīs virszemes ūdeņu pārsāļošanās
pieauguma risku, kas var kaitēt sāls jutīgām kultūrām
lauksaimniecībā
Sakarā ar temperatūras izmaiņām, augu veģetācijas periods palielinās, tāpēc lauksaimniekiem jāpielāgo tam augu
sekas shēmas, sēšanas vai stādīšanas, kā arī ražas novākšanas laiks.
Lai risinātu ūdens pārsāļošanās, mitruma, sausuma, kaitēkļu, slimību, salnu, augu augšanas sezonas Izmaiņas
jautājumus, nepieciešams veikt kultūraugu šķirņu un genotipu atbilstošu atlasi.
Lai samazinātu sauso vasaras periodu ietekmi, jāizmato augsnes mitruma saglabāšanas labākā pieredze, piemēram,
saudzējošā augsnes apstrāde.
Jāregulē summāro apūdeņošanu visā gada garumā, lai samazinātu sauso vasaru ietekmi un optimizētu ūdens
izmantošanu.

17. Piekrastes plānošana Horvātijā
«Piekrastes plānu» mērķis ir panākt ilgtspējību
attīstību septiņās plašās jomās: iedzīvotāji, teritorija,
piekraste, jūra, ūdens, daba un tautsaimniecība
Plāni paredz izstrādāt vadlīnijas un rekomendācijas
politikas veidotājiem, kā arī paplašināt iedzīvotāju
līdzdalību un izglītības līmeņa paaugstināšanu, īpaši
par vietējās piekrastes kopienu pārvaldību
Sadarbībā ar Pasaules Vides fondu,
ANO Vides programmu un Horvātijas
piekrastes zonas apsaimniekošanas
programmu ir izstrādāti vietējie
«Piekrastes plāni», lai
mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi
piekrastes teritorijās

18. „KLIMATA BĒGĻI”
ANO aprēķini parāda, ka 2009. gadā dabas katastrofu un neražas dēļ pārvietojušies
apmēram 36 miljoni cilvēku. Zinātnieki prognozē, ka to skaits varētu pieaugt līdz
200 miljoniem 2050. gadā – tas nozīmē, ka 34 gadu laikā, viens no katriem 45 cilvēkiem
pasaulē būs spiests pārvietoties klimata pārmaiņu dēļ.

19. Norvēģijas Klimata līgumsNorvēģijas Klimata līgums
Norvēģijas Klimata līgums tika
saskaņots vienojoties sešām
partijām un nodrošina jaunas
politikas pamatnostādņu
pieņemšanu
neatkarīgi no iespējamām
izmaiņām valdībā
Norvēģija būs klimata neitrāla 2050. gadā
Norvēģija būs oglekļa neitrāla pirms 2030. gada, ja arī citām
valstīm būs līdzīga apņemšanās
Norvēģija līdz 2020. gadam samazinās SEG emisijas 30 %
apmērā salīdzinot ar 1990. gadu
Norvēģijas klimata mērķi tiks palielināti līdz pat 40 % SEG
emisiju samazinājumam 2020. gadā, salīdzinot ar 1990.
gada līmeni, ja galvenās piesārņojumu emitējošās valstis
uzņemsies līdzīgas emisiju samazināšanas saistības
Emisiju samazinājums tiks veikts Norvēģijā apmēram 1/3 līdz
1/2 apjomā, bet pārējais – iegādājoties oglekļa kvotas
starptautiskā tirdzniecībā

20. RĪGARĪGA

21. KURZEMEKURZEME

22. VIDZEMEVIDZEME

23. ZEMGALEZEMGALE

24. LATGALELATGALE

25. VIDES AIZSARDZĪBAS LIKUMSVIDES AIZSARDZĪBAS LIKUMS
Saeima, 2006. gada 2. novembrisSaeima, 2006. gada 2. novembris
VIII nodaļa. Vides zinātne, vides izglītība un izglītība ilgtspējīgai
attīstībai
…
42. pants.
…
(2) Augstskolu un koledžu visu studiju programmu obligātajā daļā iekļauj
vides aizsardzības kursu.
(3) Visu augstskolu un koledžu pedagogu studiju programmās iekļauj kursu
par ilgtspējīgu attīstību.
……
PARĪZES VIENOŠANĀSPARĪZES VIENOŠANĀS
12.12.2015.
12. pants
Puses sadarbojas , veicot pasākumus , lai vajadzības gadījumā uzlabotu klimata pārmaiņu
izglītību, apmācību, sabiedrības izpratni , sabiedrības līdzdalību un sabiedrības piekļuvi
informācijai , atzīstot šo soļu nozīmību saskaņā ar šo vienošanos .

26. Pat īkamu
21. gadsimt u !