2. Teorētiskais ietvars
• Postkoloniālisma studiju koncepciju un jēdzienu izmantošana
postpadomju telpas procesu analīzei (Moore, David Chioni. Is the
Post- in Postcolonial the Post- in Post-Soviet? Toward a Global
Postcolonial Critique, 2001; Kelertas, Violeta (ed). Baltic Postcolonialism:
On the Boundary of Two Worlds: Identity, Freedom and Moral
Imagination in the Baltics. 2006; Korek, Janusz (ed). From Sovietology to
Postcoloniality: Poland and Ukraine from a Postcolonial Perspective,
2007)
• Dominējošais stāsts (dominant narrative): nomāc visus
pārējos stāstus un balsu daudzveidību; dominējošos stāstus var
veidot ne tikai elites, bet arī ietekmīgākas minoritātes
• Nesadzirdētās grupas (subaltern groups): nav tas pats kā
apspiestās vai diskriminētās grupas; pat maza un vāja
minoritāte ne vienmēr ir nesadzirdēta (iezemiešu ciltis
Čjapasā)
3. Ietekmīgākās minoritātes, to stāsti un
attiecības ar nesadzirdētajām grupām
• Minoritāšu stāsti – minoritāšu interpretācijas par savu
stāvokli un vietu sabiedrībā
• Dominējošie minoritāšu stāsti (tos parasti veido
ietekmīgākās minoritātes; tie ir spējīgi konkurēt ar
valdošās elites stāstiem; balto minoritāšu stāsti dažās
postkoloniālajās zemēs)
• Ietekmīgāko minoritāšu attiecības ar nesadzirdētajām
grupām: (a) apspiešana (vietējās etniskās oligarhijas
daudznacionālajās impērijās); (b) aizstāvēšana
(iekļaujošais atbrīvošanas vēstījums ASV
pilsoņtiesību kustībā); (c) vienaldzība (cīņa ar
valdošo eliti par varu un privilēģijām)
4. Minoritātes un nesadzirdētās grupas Latvijā
• Bikulturālisms, nevis multikulturālisms (viena
spēcīga sociolingvistiskā minoritāte ar
konkurētspējīgiem masu informācijas līdzekļiem un
lieliem politiskajiem resursiem)
• Nesadzirdētās grupas: bezpajumtnieki un citas
sabiedrības nabadzīgākās grupas, čigāni, seksuālās
minoritātes, invalīdi, bijušie ieslodzītie, jaunie
imigranti un nebaltās ādas pārstāvji u.c.
5. Latvijas ietekmīgākās minoritātes attiecības
ar nesadzirdētajām grupām (pirmie rezultāti)
• Metodes: fokusa grupas, citu pētnieku veikto
pētījumu dati par sabiedrības grupu attieksmēm,
mediju analīze
• Drīzāk vienaldzība: rezervēta vai pat negatīva
attieksme pret čigāniem, seksuālajām minoritātēm,
bijušajiem ieslodzītajiem, nebaltās ādas pārstāvjiem,
ubagiem un bezpajumtniekiem; dominē valodas
identitāte, citas identitātes (dzimuma, reliģiskās,
sociālās, šķiriskās utt.) ir ignorētas; simpātijas pret
nacionālistiskajiem līderiem un iekļaujošā
atbrīvošanas vēstījuma trūkums