2. Jelgavas ģerbonis
Savu identitātes zīmi – ģerboni – pilsētas
iegūst reizē ar pilsētas tiesībām. Vēsturiskajā
literatūrā minēts, ka Jelgavai pilsētas tiesības
piešķirtas 1573. gadā. Savukārt pirmās
atsauces uz ģerboni saglabājušās no 1574.
gada, kad pilsētas kases grāmatā tapis ieraksts
par to, ka kādam zeltkaļa zellim Hansam
samaksāta 11 marku liela atlīdzība par pilsētas
zīmoga grebšanu. Par pilsētas galvu
(birģermeistaru) toreiz minēts kāds Jēkabs
Laude.
2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisijas
lēmums apliecina pašreizējā Jelgavas pilsētas
ģerboņa statusu: «Purpura laukā aļņa galva
dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis
(bez zvaigznēm).»
3. Jelgavas karogs
1938. gada 28. oktobrī tika apstiprināts pilsētas
karogs
1938.g.29.10. Likums par Jelgavas pilsētas karogu
(Valdības Vēstnesis nr. 247)
1. Jelgavas pilsētai ir savs karogs. Tas dalīts divās vienāda platuma daļās: augšā tumši zils, bet apakšā sarkans; karoga centrā ir Jelgavas pilsētas ģerbonis.
2. Privātpersonām un organizācijām ir aizliegts lietot Jelgavas pilsētas karoga attēlu, ar vai bez ģerboņa,
biedrību karogos un nozīmēs. Visos pārējos gadījumos privātas personas un organizācijas var lietot
karoga attēlu vai tā atdarinājumu ar katrreizēju pilsētas valdes atļauju.
3. Tuvākus noteikumus par karoga lietošanu Jelgavas pilsētas iestādēs izstrādā Jelgavas pilsētas valde un
apstiprina Iekšlietu ministrija.
K.Ulmanis
Valsts un ministru prezidents
Rīgā, 1938.28.X
4. Jelgavas ģeogrāfiskā atrašanās vieta
Jelgavas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir ļoti
izdevīga. Pilsēta ir dzelzceļa krustpunkts,
kurā krustojas sliežu ceļi austrumu rietumu un ziemeļu - dienvidu virzienos.
Gar pilsētas robežu iet 1996.gadā
izbūvētais modernais apvedceļš, kas
savieno autostrādes Jelgava - Rīga un
Jelgava - Lietuvas robeža, un tālāk ved uz
Rietumeiropu.
Jelgavas kopplatība ir 60 km2, no kuriem:
- atklātās ūdensplatības ir 2,34 km2
- parki aizņem 1,62 km2
Attālumi:
Jelgava - Rīga - 42 km
5. Jelgavas vēsture (1)
Romas pāvesta Klementa
sūtnis Modenas bīskaps
Vilhelms 1225.gadā liek celt
pie Lielupes pili, kā atbalsta
punktu Zemgales
kristianizēšanai.
Zemgaļu pretošanās dēļ pils
celtniecība tiek uzsākta
1264.gadā Livonijas ordeņa
mestra Konrāda fon Menderna
laikā, un pils uzcelšana
1265.gadā tiek uzskatīta par
Jelgavas sākumu.
6. Jelgavas vēsture (2)
Jelgava atrodas Zemgales līdzenumā,
līdzenumā, kurš veidojies ledus
laikmeta beigās bijušā Baltijas
saldūdens ezera vietā. Grūti
iedomāties, ka apmēram 6-7
tūkstošus gadu atpakaļ Jelgavas vieta
bija zem ūdens. Senākā zināmā
iedzīvotāju - klejotāju, mednieku un
zvejnieku dzīves vieta atrasta
apmēram 8 km uz dienvidiem no
Jelgavas Jaunsvirlaukas tuvumā,
netālu no Lielupes, kur toreiz bija
jūras krasts. Atkāpjoties ledājiem uz
ziemeļiem uz ziemeļiem atkāpās arī
jūra. Tad veidojās gan Zemgales
līdzenums, gan Lielupe un tās
daudzās pietekas, gan lielie purvi.
