Ķemmes - bedrīšukeramika Kaula ķemme keramikas rotāšanai Dažādi ķemmes - bedrīšu keramikas ornamenta varianti
4.
Auklas keramikas unlaivveida akmens kaujas cirvju kultūras tipiskākās senlietas: Māla pods ar auklas nospieduma rotājumu Māla pods ar auklas nospieduma rotājumu Māla pods ar auklas nospieduma rotājumu Akmens laivveida cirvis Akmens kalts Raga plāksnīte rokas aizsardzībai šaujot ar loku
Bronzas laikmeta arheoloģiskokultūru izplatība Austrumeiropā Auklas keramikas izplatības apgabals Švīkātās keramikas izplatības apgabals Baltu hidronīmu izplatības apgabals Švīkātās keramikas kultūras apgabals Dņepras-Daugavas kultūras apgabals Juhnovas kultūras apgabals Augšvolgas kultūras apgabals Milogradas kultūras apgabals
7.
8.
Dažādi bronzas izstrādājumi:Nortikenas tipa cirvis 2., 4. Bronzas iemalu cirvji 3. Atkāpes cirvis 5., 7. Bronzas uzmavas šķēpu gali 6. Plakanspirāles galvas rotadata
9.
Bronzas laikmeta apbedīšanastradīcijas Bronzas laikmetā Latvijas teritorijā jau izsekojama mirušo apbedīšana bluķa zārkos (Doles Ķivutkalns)
10.
Bronzas laikmetā sakarāar jaunām sabiedriskām attiecībām – vadonības sabiedrības rašanos - parādās jauns apdzīvoto vietu tips – nocietinātas apmetnes un pilskalni Attēlā – bronzas laikmeta pilskalna rekonstrukcija
Bronzas laikmetā Latvijasteritorijā, iespējams, pastāvējusi arī neliela skandināvu ieceļotāju kolonija – par to liecina Talsu rajonā atklātie ap desmit laivveida akmenskrāvuma senkapi – tā saucamās “Velna laivas”, kas ļoti izplatītas Gotlandē un Centrālzviedrijā
13.
Dzelzs laikmets Senākaisdzelzs laikmets (500. g.pr.Kr. – m.ē. 1. gs.) Agrais dzelzs laikmets (1. – 4. gs.) Vidējais dzelzs laikmets (5. – 8. gs.) Vēlais dzelzs laikmets (9. – 12. gs.)
Atklāta tipa apmetneAgrajā dzelzs laikmetā bija vērojama daudzu iepriekšējā perioda nocietināto dzīvesvietu pamešana un pāriešana uz dzīvi atklāta tipa apmetnēs. Apdzīvotība saglabājās tikai dažos lielākajos iepriekšējā perioda pilskalnos.
16.
Agrajā dzelzs laikmetā pastāvēja gan līdzenie kapulauki (kuršu teritorijā), gan uzkalniņu kapulauki ar akmens riņķi pamatā nākamo zemgaļu sēļu un latgaļu teritorijās. Baltijas somi savus mirušos joprojām turpināja apbedīt akmens krāvuma kapos.
Saimniecība Graudberžus pamazāmsāk aizstāt rotējošās rokas dzirnas (attēlā) Vertikālos aužamos stāvus (attēlā) pamazām sāk nomainīt horizontālie Līdzšinējām koka lāpstām parādās metāla apkalumi