Seminārs "Mazie Kurzemes uzņēmēji", Liepāja (Kurzemes Biznesa inkubators)
Latvijas makroekonomiskais apskats, tendences
A.Vilks, SEB banka galvenais ekonomists
Semināra norisi nodrošināja un atbalstīja SEB banka, Kurzemes Biznesa inkubators, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks
Seminārs "Mazie Kurzemes uzņēmēji", Liepāja (Kurzemes Biznesa inkubators)
Eksporta loma un jaunu tirgu apgūšana
Jānis Vilnītis, AS Liepājas papīrs prezidents
Semināra norisi nodrošināja un atbalstīja SEB banka, Kurzemes Biznesa inkubators, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks
Labarības izsole "Bērni sapņo - Liepāja dara"Addiction SIA
Piektdien, 16. martā, pulksten 16:00 viesnīcā "Promenade Hotel" "Rietumu Radio" sadarbībā ar Liepājas Universitātes Studentu padomi rīko labdarības izsoli "Bērni sapņo – Liepāja dara". Pasākumā iegūtie līdzekļi tiks ziedoti biedrībai "Dižvanagi", nodrošinot finansiālu atbalstu bērnu paliatīvajai mājas aprūpei
Liepājas pilsētas attīstības tendences un uzņēmējdarbības lomaAddiction SIA
Seminārs "Mazie Kurzemes uzņēmēji", Liepāja (Kurzemes Biznesa inkubators)
Liepājas pilsētas attīstības tendences un uzņēmējdarbības loma
G.Ansiņš, Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētāja vietnieks
Semināra norisi nodrošināja un atbalstīja SEB banka, Kurzemes Biznesa inkubators, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks
Drosmīgu ideju atbalsta programmas prezentācijaAddiction SIA
Seminārs "Mazie Kurzemes uzņēmēji", Liepāja (Kurzemes Biznesa inkubators)
Drosmīgu ideju atbalsta programmas prezentācija
S.Roga, KBI valdes loceklis
Semināra norisi nodrošināja un atbalstīja SEB banka, Kurzemes Biznesa inkubators, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks
Seminārs "Mazie Kurzemes uzņēmēji", Liepāja (Kurzemes Biznesa inkubators)
Eksporta loma un jaunu tirgu apgūšana
Jānis Vilnītis, AS Liepājas papīrs prezidents
Semināra norisi nodrošināja un atbalstīja SEB banka, Kurzemes Biznesa inkubators, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks
Labarības izsole "Bērni sapņo - Liepāja dara"Addiction SIA
Piektdien, 16. martā, pulksten 16:00 viesnīcā "Promenade Hotel" "Rietumu Radio" sadarbībā ar Liepājas Universitātes Studentu padomi rīko labdarības izsoli "Bērni sapņo – Liepāja dara". Pasākumā iegūtie līdzekļi tiks ziedoti biedrībai "Dižvanagi", nodrošinot finansiālu atbalstu bērnu paliatīvajai mājas aprūpei
Liepājas pilsētas attīstības tendences un uzņēmējdarbības lomaAddiction SIA
Seminārs "Mazie Kurzemes uzņēmēji", Liepāja (Kurzemes Biznesa inkubators)
Liepājas pilsētas attīstības tendences un uzņēmējdarbības loma
G.Ansiņš, Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētāja vietnieks
Semināra norisi nodrošināja un atbalstīja SEB banka, Kurzemes Biznesa inkubators, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks
Drosmīgu ideju atbalsta programmas prezentācijaAddiction SIA
Seminārs "Mazie Kurzemes uzņēmēji", Liepāja (Kurzemes Biznesa inkubators)
Drosmīgu ideju atbalsta programmas prezentācija
S.Roga, KBI valdes loceklis
Semināra norisi nodrošināja un atbalstīja SEB banka, Kurzemes Biznesa inkubators, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks
LIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā LatvijāAddiction SIA
Seminārs "Mazie Kurzemes uzņēmēji", Liepāja (Kurzemes Biznesa inkubators)
LIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā Latvijā
Māris Ēlerts, LIAA direktora vietnieks, investīciju projektu departamenta direktors
Semināra norisi nodrošināja un atbalstīja SEB banka, Kurzemes Biznesa inkubators, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks
Biznesa inkubatora sniegtās iespējas un atbalsts jaunajiem uzņēmējiemAddiction SIA
Seminārs "Mazie Kurzemes uzņēmēji", Liepāja (Kurzemes Biznesa inkubators)
Biznesa inkubatora sniegtās iespējas un atbalsts jaunajiem uzņēmējiem
M.Vidzenieks, KBI direktors
Semināra norisi nodrošināja un atbalstīja SEB banka, Kurzemes Biznesa inkubators, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks
Šīs stundas mācību mērķis ir prast noteikt un analizēt konkurentus uzņēmumam, kas nodarbojas ar sieviešu un modes un stila žurnālu izdošanu. Situācijas analīze šai stundai ir ņemta no sieviešu un modes un stila žurnālu tirgus. Šo prezentāciju var izmantot vidusskolas ekonomikas stundās par konkurenci. Prezentācijā ir sagatavots vizuālais materiāls, kas izmantojams, lai ilustrētu iedomātu tirgus situāciju un audzēkņi izveidotu darba grupas un radītu ideju uzmetumus jaunam sieviešu vai modes un stila žurnālam.
Komandas darbs = viens par visiem, visi par vienuAddiction SIA
Komandas spēks, gars, vērtības; Komandas darbs; Plānošana; Organizēšana; Personālvadība; Vadība (komunikācija, konflikti, motivācija); Kontrole; Ideju meklēšana; Vadītājs un vadīšana; Argumentācija; Komandas veidošanas spēles
LIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā LatvijāAddiction SIA
Seminārs "Mazie Kurzemes uzņēmēji", Liepāja (Kurzemes Biznesa inkubators)
LIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā Latvijā
Māris Ēlerts, LIAA direktora vietnieks, investīciju projektu departamenta direktors
Semināra norisi nodrošināja un atbalstīja SEB banka, Kurzemes Biznesa inkubators, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks
Biznesa inkubatora sniegtās iespējas un atbalsts jaunajiem uzņēmējiemAddiction SIA
Seminārs "Mazie Kurzemes uzņēmēji", Liepāja (Kurzemes Biznesa inkubators)
Biznesa inkubatora sniegtās iespējas un atbalsts jaunajiem uzņēmējiem
M.Vidzenieks, KBI direktors
Semināra norisi nodrošināja un atbalstīja SEB banka, Kurzemes Biznesa inkubators, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks
Šīs stundas mācību mērķis ir prast noteikt un analizēt konkurentus uzņēmumam, kas nodarbojas ar sieviešu un modes un stila žurnālu izdošanu. Situācijas analīze šai stundai ir ņemta no sieviešu un modes un stila žurnālu tirgus. Šo prezentāciju var izmantot vidusskolas ekonomikas stundās par konkurenci. Prezentācijā ir sagatavots vizuālais materiāls, kas izmantojams, lai ilustrētu iedomātu tirgus situāciju un audzēkņi izveidotu darba grupas un radītu ideju uzmetumus jaunam sieviešu vai modes un stila žurnālam.
Komandas darbs = viens par visiem, visi par vienuAddiction SIA
Komandas spēks, gars, vērtības; Komandas darbs; Plānošana; Organizēšana; Personālvadība; Vadība (komunikācija, konflikti, motivācija); Kontrole; Ideju meklēšana; Vadītājs un vadīšana; Argumentācija; Komandas veidošanas spēles
Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem / Baiba Kūma, Kurzemes plānošanas reģions
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiEkonomikas ministrija
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrija
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu / Daina Cinovica, Attīstības finanšu institūcija Altum
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
LIAA atbalsts Tava uzņēmuma izaugsmei / Ilga Maļina, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
2. Latvijas ekonomikas līkloči
Latvijas ekonomikas galvenie rādītāji, 2000-2009 (%)
20
15
10
5
0
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
-5
-10
-15
-20
-25
IKP PCI KMK Bezdarbs Dati: CSP, Latvijas Bank a
2
3. Ekonomikas krituma sekas
IKP kritums divos gados virs 20%
S&P kredītreitings samazinājies no A- līdz BB
Nodokļu ieņēmumi -30% gada laikā
Budžeta izdevumi samazināti par 7% 2009.gadā (15%
divos gados)
Bezdarbs trīskāršojies, no 7% līdz 20%
Darba samaksa kritusies par 10-20% 2009.gadā
Nodokļu pieaugums (PVN, akcīze)
Mājokļu cenas lejā par 70% no maksimuma 2007.gadā
Peļņu nenesošie kredīti bankās līdz pat 20% 2009.gadā
3
4. Atpakaļ uz 2006.gadu?
%
IKP pieaugums pa ceturkšņiem
14
12
10
8
6
4
2
0
03 I III 04 I III 05 I III 06 I III 07 I III 08 I III 09 I III 10 I III
-2
-4
-6
-8
-10
-12
-14
-16
-18
-20
Dati: CSP, SEB bank a
4
5. Ko
m
er
-40
-35
-30
-25
-20
-15
-10
10
15
-5
0
5
cp
ak
al
po
ju
La m
uk i
sa
im
n.
, m
ež
sa
im
n.
08 I
El Fi
ek na
tr. ns
,g es
āz
es
08 II
, ūd
en
s
ap
gā
d e
Tr
an
sp
or
08 III
ts
un
sa
In ka
di ri
v id
uā
lie
pa
ka
lp
08 IV
oj
u m
i
Dziļa lejupslīde visās jomās
Ap
st
rā
de
s
rū
pn
09 I
.
Ti
rd
zn
ie
cī
ba
IKP pa nozarēm (% , pret iepr. gada atb. periodu)
09 II
Bū
vn
i ec
īb
a
Vi
es
nī
ca
s,
re
st
or
ān
i
Dati:CSP
5
6. Abiem posmiem ir jāstrādā
7.5 miljardi eiro Bija līdz pat 1 miljardam
atbalsts problēmu eiro ekonomikas
novēršanai aktivizēšanai 2009.gadā
– Budžeta deficīta – ES struktūrfondi
segšanai – Riska kapitāls un
– Valsts parāda eksporta garantijas (LGA,
restrukturizācijai LZHB)
– Banku sektora – Uzņēmējdarbības
stabilizācijai atbalsts (LZHB)
Rezultātā efektīvākas – Citi (ERAB,
valsts funkcijas energoefektivitāte)
Stabila banku sistēma Ekonomika stabilizējas,
reitingi uzlabojas,
Stabila valūta uzņēmējdarbības vide
pievilcīgāka
6
7. Pieredze no iepriekšējiem cikliem
IKP 1991-2012 (% pret iepr.gadu)
15
Ekonomikas Globālā
modeļa krīze +
10 maiņas vietējie
periods faktori
5
0
1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
-5
-56%
-10 1991-1993 Iestāšanās ES
Banku krīze
crisis +33%
-15
2004-2007
Krievijas krīze
-20
-25 -25%
2008-2010?
-30
-35
Dati: CSP, SEB b anka
7
8. Stabilizācijas pazīmes I
Situācija ir labāka nekā pirmajā pusgadā!
Pasaules ekonomika atgūstas straujāk
Vairāk pasūtījumu eksportētājiem, pozitīvi
signāli ražotājiem
Stabila tranzīta plūsma caur ostām
Krituma stabilizācija mazumtirdzniecībā,
būvniecībā
Milzīgs pārpalikums kārtējo maksājumu kontā
Izmaksu kritums uzlabo konkurētspēju
8
9. Stabilizācijas pazīmes II
Nodokļu ieņēmumi nav tik dramatiski kritušies
kā gada sākumā
2 miljardi eiro rezervē no SVF,EK
Saskaņots nākamā gada budžets
Bezdarba pieaugums privātajā sektorā lēnāks
Nekustamā īpašuma cenas stabilizējas/pieaug
Nestandarta kredītu pieaugums lēnāks
Likmes naudas tirgū stabilizējas
Latvijas Bankai atjaunotas rezerves
9
10. Pasaules ekonomika atlabst…
Finanšu injekcijas dod rezultātu:
Fiskālie un monetārie stimuli
Daudz/maz?
Atgūšanās vēl ir vārga:
Jauni pasūtījumi
Laiks
Gaidas, cerības
Stabilizācija arvien pārliecinošāka:
Kreditēšana
Nekustamā īpašuma tirgus
Nodarbinātība
10
12. Straujāk vairs nekritīsim
Rūpniecība, būvniecība un mazumtirdzniecība
%
30
20
10
0
06 I IV VII X 07 I IV VII X 08 I IV VII X 09 I IV VII X
-10
-20
-30
-40
Rūpniecība Mazumtirdzniecība Būvniecība Dati: CSP
12
13. Eksporta dati arvien uzlabojas
Preču eksports un imports pa ceturkšņiem (LVL miljoni)
2100
Eksports Imports
1800
1500
1200
900
600
05 I II III IV 06 I II III IV 07 I II III IV 08 I II III IV 09 I II III
Dati: CSP
13
14. No dziļiem mīnusiem lielos plusos
Kārtējo maksājumu konts (milj. latu)
800
600
400
200
0
-200
-400
-600
-800
-1000
-1200
07 I II III IV 08 I II III IV 09 I II
PRECES PAKALPOJUMI IENĀKUMI KĀRTĒJIE PĀRV. Dati: Latvijas Banka
14
15. Nu jau cenas arī mīnusos
Patēriņa cenu pārmaiņas gada laikā
30
25
20
15
10
5
0
07 III V VII IX XI 08 III V VII IX XI 09 III V VII IX
I I I
-5
Visas preces Pārtikas preces Nepārtikas preces Pakalpojumi Kopējā inflācija
Dati: CSP
15
18. Darba samaksa strauji samazinās
Darba samaksas izmaiņas (%, pret iepr.gada atb. per.)
08 I II III IV 09 I II
25
20
15
10
5
0
-5
-10
-15
Dati: Latvijas Bank a
18
19. Pirktspējas būtisks kritums
Pirktspēja un bezdarbs (%)
40 20
35 18
30
16
25
14
20
12
15
10
10
8
5
6
0
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009F 2010F
4
-5
-10 2
-15 0
gada vidējā inflācija bruto darba algas pieaugums bezdarbs Dati: CSP, SEB b anka
19
20. Ērkšķainais budžeta ceļš
Centrālās valdības budžets (milj. latu)
5500
5000 * spēkā esošais budžets
** plānotās izmaiņas
*** jaunākās izmaiņas
4500
4000
3500
3000
2500
2000
1500
1000
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009* 2009** 2009*** 2009*** 2010*
IZDEVUMI IEŅĒMUMI Dati: CSP, FM
20
21. Lata piesaistes kurss saglabāsies
Izvēlētais iekšējās devalvācijas ceļš
Sadarbības turpināšana ar starptautiskajiem aizdevējiem
Stingrs atbalsts latam sabiedrībā un biznesā
Augsts aizņemšanās līmenis citās valūtās
Mazas iespējas spekulēt pret latu
Tomēr: netiešs risks saglabājas
Taupības politika var būt ekonomikai, sabiedrībai
nepanesama
Pieaugoša sociālā neapmierinātība
Lielāka politiskā nenoteiktība
21
23. Vai pārmaiņas ekonomikas struktūrā?
Izaugsmi nevar ilgstoši balstīt uz iekšējo tirgu
No krīzes Latviju izvilks ārējais pieprasījums
(preču eksports, pakalpojumi - tranzīts, loģistika)
Krīzes laikā jāpārstrukturizē ekonomika straujam
izrāvienam un ilgtermiņa stabilitātei
23
24. Izmaiņas nepieciešamas
IKP pa nozarēm 2008.gadā
Tirdzniecība
22,2% 17,3%
Apstrādes rūpniecība
Transports, sakari
Komercpakalpojumi
3,0% 10,6%
2,8% Būvniecība
6,3% Finanses
10,8%
Enerģētika
8,9%
17,6% Lauksaimniecība
Citi pakalpojumi
24
25. Ar standarta virzību nepietiks
Dubultšoks ekonomikā
Šoka terapija
ekonomikā un
sabiedrībā
Šoka (paātrinājuma)
risinājums
25
26. Krīze liek kardināli rīkoties
Ātra un efektīva uzņēmējdarbības vides uzlabošana,
izšķiršanās par atbalstāmajām nozarēm
Vispārīgs atbalsts Atbalstāmās nozares
– Pieejamo atbalsta – Klasteri
programmu priekšrocība – Eksporta potenciāls
– Jaunu uzņēmumu – Dabiskās priekšrocības
dibināšana – Vietējie resursi
– Administratīvā sloga būtiska – Uzkrātā pieredze
mazināšana – Iegūtais tēls
– Banku finansējums – Koncentrētais finansiālais
atbalsts
26
27. Cieša mijiedarbība un monitorings
Privātais sektors Sabiedriskais sektors
Kopējā rīcības
platforma
Konkurētspējas
reitingu nepārtraukts
monitorings
27
28. Virzība ir skaidra
Globālās konkurētspējas indekss (GCI)
Institucionālais ietvars
6
Inovācijas Sabiedrisko tīklu infrastruktūra
5
4
Uzņēmēj-darbības kvalitāte Augstākā izglītība un apmācība
3
2
Atvērtība un tirgus lielums Produktu tirgus efektivitāte
Tehnoloģiju līmenis Darba tirgus efektivitāte
Finanšu tirgus attīstības līmenis
Latvija Uz inovācijām balstītās ekonomikas
28
30. Riski un izaicinājumi
2010.gada budžets
Valsts funkciju restrukturizācija
Kredītreitings, signāli
Iesākusies Saeimas priekšvēlēšanu
kampaņa
Biznesa vide
Atbalsta koncentrēšana
Valdības komunikācija
Atsitiens pasaules ekonomikā
30
31. Secinājumi un vadlīnijas ekonomikā:
Dziļākais kritums aiz muguras
Iekšējās devalvācijas ceļš
Nesabalansētību mazināšana
ekonomikā
Kredītu sloga samazināšanās
Pārliecinoša virzība uz eiro
ieviešanu
Baltijas, Skandināvijas tirgu
saplūšana
31