SEB bankas Austrumeiropas ekonomikas apskats: Krievija un Polija izrāda cienī...SEB banka
Turpmākajos divos gados Krievijai un Polijai - reģionālajiem smagsvariem cīņā ar starptautiskās krīzes ietekmi veiksies labāk nekā daudzām citām Austrum- un Centrāleiropas valstīm, jo īpaši reģiona centrālajā un dienvidu daļā, kur ekonomikas no pašreizējās stagnācijas/lejupslīdes atgūsies ļoti lēni. Baltijas valstīs pieaugošais iekšzemes pieprasījums un konkurētspējīgais eksports palīdzēs IKP rādītājam pietuvoties tā potenciālajai izaugsmei. Turklāt Latvija, kuru lejupslīde skāra vissmagāk, tuvāko divu gadu laikā uzrādīs vienu no pārliecinošākajiem izaugsmes tempiem reģionā, secināts jaunākajā SEB bankas ekonomistu sagatavotajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā.
Atsaucoties LIZDA aicinājumam, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izbraukuma sēde par Latvijas zinātnes finansējumu un ilgtspējīgu attīstību 06.02.2013. / www.lizda.lv
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums Baltijas valstīs
Pētījuma mērķis
- Salīdzināt izdevumus pārtikai ģimenei Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,
izveidojot vienotu pārtikas grozu un apsekojot cenas pārtikas grozā
iekļautajiem produktiem
- Novērtēt atlaiž u ietekmi pārtikas izdevumu samazināšanai
Veiktie uzdevumi
- Izveidots pārtikas grozs ar Igaunijas Uzturzinātņu asociācijas un
Zviedrijas Nacionālā pārtikas dienesta rekomendācijām
- Veikts cenu apsekojums pārtikas grozā iekļautajiem produktiem
Pētījuma veicējs un laiks
- Swedbank Privātpersonu finanšu institūts Baltijas valstīs
- Cenu apsekojumu veica pētniecības kompānija “Nielsen”
2013.gada janvārī Baltijas valstu galvaspilsētu – Rīgas, Viļņas un
Tallinas – lielveikalos
Izglītības reformas - konkurētspējas un izaugsmes atslēgaLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieka Mareka Gruškevica prezentācija "Izglītības reformas - konkurētspējas un izaugsmes atslēga", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".
SEB bankas Austrumeiropas ekonomikas apskats: Krievija un Polija izrāda cienī...SEB banka
Turpmākajos divos gados Krievijai un Polijai - reģionālajiem smagsvariem cīņā ar starptautiskās krīzes ietekmi veiksies labāk nekā daudzām citām Austrum- un Centrāleiropas valstīm, jo īpaši reģiona centrālajā un dienvidu daļā, kur ekonomikas no pašreizējās stagnācijas/lejupslīdes atgūsies ļoti lēni. Baltijas valstīs pieaugošais iekšzemes pieprasījums un konkurētspējīgais eksports palīdzēs IKP rādītājam pietuvoties tā potenciālajai izaugsmei. Turklāt Latvija, kuru lejupslīde skāra vissmagāk, tuvāko divu gadu laikā uzrādīs vienu no pārliecinošākajiem izaugsmes tempiem reģionā, secināts jaunākajā SEB bankas ekonomistu sagatavotajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā.
Atsaucoties LIZDA aicinājumam, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izbraukuma sēde par Latvijas zinātnes finansējumu un ilgtspējīgu attīstību 06.02.2013. / www.lizda.lv
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums Baltijas valstīs
Pētījuma mērķis
- Salīdzināt izdevumus pārtikai ģimenei Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,
izveidojot vienotu pārtikas grozu un apsekojot cenas pārtikas grozā
iekļautajiem produktiem
- Novērtēt atlaiž u ietekmi pārtikas izdevumu samazināšanai
Veiktie uzdevumi
- Izveidots pārtikas grozs ar Igaunijas Uzturzinātņu asociācijas un
Zviedrijas Nacionālā pārtikas dienesta rekomendācijām
- Veikts cenu apsekojums pārtikas grozā iekļautajiem produktiem
Pētījuma veicējs un laiks
- Swedbank Privātpersonu finanšu institūts Baltijas valstīs
- Cenu apsekojumu veica pētniecības kompānija “Nielsen”
2013.gada janvārī Baltijas valstu galvaspilsētu – Rīgas, Viļņas un
Tallinas – lielveikalos
Izglītības reformas - konkurētspējas un izaugsmes atslēgaLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieka Mareka Gruškevica prezentācija "Izglītības reformas - konkurētspējas un izaugsmes atslēga", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasības Ministru kabinetam un Saeimai pedagogu atalgojuma reformas un valsts budžeta kontekstā / 2015.gada oktobris
Iedzīvotāju mobilitātes problēma izglītības tīkla reformas un apdzīvojuma kontekstā / Jānis Turlajs / Saeimas ilgtspējīgas attīstības komisijas 21.11.2015. sēdē
Latvia: Trade union activities on social dialogue to empower teachers for quality education / ETUCE CEE Round Table Bucharest, 19 -21 October 2015 / by Edgars Grigorjevs, Vice President of LIZDA
Izglītības un zinātnes ministrijas aktualitātes sporta nozarē / Sporta departamenta direktors Edgars Severs / Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes Sporta apakškomisijas sēdē 22.09.2015.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izstrādātie priekšlikumi pedagogu darba samaksas jaunā modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016. gadā
Par pēdējos trīs mēnešos (2015 g. jūnis - augusts) paveikto:
- Jaunas vēsmas arodbiedrībā un tās turpmākā darbā
- Nozīmīgākās tikšanās nozares problēmu risināšanai
Iestāžu reorganizācija un šogad 3 milj. eiro modelim
- Plānotā pedagogu darba samaksas reforma (modelis)
- Pasākumi modeļa uzlabošanai, grafiks 2017 – 2019
Par rudens periodā plānoto:
- Plānotās tikšanās nozares problēmu risināšanai
- Konkursi, Skolas diena, Pasaules Skolotāju diena u.c
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iebildumu pamatojums Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajam Ministru kabineta (MK) noteikumu projektam „Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi”
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasības Ministru kabinetam un Saeimai pedagogu atalgojuma reformas un valsts budžeta kontekstā / 2015.gada oktobris
Iedzīvotāju mobilitātes problēma izglītības tīkla reformas un apdzīvojuma kontekstā / Jānis Turlajs / Saeimas ilgtspējīgas attīstības komisijas 21.11.2015. sēdē
Latvia: Trade union activities on social dialogue to empower teachers for quality education / ETUCE CEE Round Table Bucharest, 19 -21 October 2015 / by Edgars Grigorjevs, Vice President of LIZDA
Izglītības un zinātnes ministrijas aktualitātes sporta nozarē / Sporta departamenta direktors Edgars Severs / Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes Sporta apakškomisijas sēdē 22.09.2015.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izstrādātie priekšlikumi pedagogu darba samaksas jaunā modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016. gadā
Par pēdējos trīs mēnešos (2015 g. jūnis - augusts) paveikto:
- Jaunas vēsmas arodbiedrībā un tās turpmākā darbā
- Nozīmīgākās tikšanās nozares problēmu risināšanai
Iestāžu reorganizācija un šogad 3 milj. eiro modelim
- Plānotā pedagogu darba samaksas reforma (modelis)
- Pasākumi modeļa uzlabošanai, grafiks 2017 – 2019
Par rudens periodā plānoto:
- Plānotās tikšanās nozares problēmu risināšanai
- Konkursi, Skolas diena, Pasaules Skolotāju diena u.c
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iebildumu pamatojums Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajam Ministru kabineta (MK) noteikumu projektam „Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi”
1. FINANSĒJUMS IZGLĪTĪBĀ LATVIJĀ
Valsts kopējā budžeta izdevumi (neto) atbilstoši valdības funkcijām 2011. gadā bija
Ls 5 540 237 516, %
Vispārējie valdības dienesti
Aizsardzība
2,6 Sabiedriskā kārtība un drošība
11,4
Ekonomiskā darbība
4,9
30,5
Vides aizsardzība
Pašvaldību teritoriju un mājokļu
18,9
apsaimniekošana
Veselība
14,8
Atpūta, kultūra un reliģija
8,6
3,2 1,7 Izglītība
3,5
Sociālā aizsardzība
No valsts kopējā budžeta izdevumiem (neto) finansējums izglītībai 2011. gadā bija
Ls 817 748 877, t.sk. no valsts budžeta tika izlietoti Ls 271 156 394 un no pašvaldību
budžeta Ls 546 592 483, %
Valsts budžets
33,2
66,8 Pašvaldību
budžets
LIZDA informatīvais izdevums "Finansējums izglītībā Latvijā" www.lizda.lv
2. Pašvaldību finansējums izglītībai 2011. gadā
Izdevumi Ls %
Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās
vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības
147 392 410 27
iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu
darba samaksai un VSAO iemaksām
Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu
un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un VSAO 7 167 388 1.3
iemaksām
Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālajām
pirmskolas izglītības iestādēm, internātskolām, izglītības
iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas 48 615 467 8.9
centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un
garīgās attīstības traucējumiem
Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs
bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto 12 324 000 2.3
pedagogu darba samaksai un VSAO iemaksām
Valsts budžeta grozījumi 700 000 0.1
Pirmskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai,
330 393 218 60.4
VSAO iemaksām un izglītības iestāžu uzturēšanai
Kopā 546 592 483 100
Valsts budžeta finansējums izglītībai 2011. gadā
Izdevumi Ls %
Programmai – vispārējā izglītība 2 201 561 0.8
Sociālās korekcijas izglītības iestādēm 558 409 0.2
Dotācija privātajām mācību iestādēm 1 235 964 0.5
Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1. klases izglītojamajiem 2 264 018 0.8
Mācību literatūras iegādei 157 188 0.1
Profesionālajai izglītībai 87 771 854 32.4
Augstākajai izglītībai 70 270 890 25.9
Koledžām 5 347 850 2
Valsts valodas politikai un pārvaldei 494 001 0.2
Zinātnei 32 726 290 12.1
Nozares vadībai 2 871 253 1.1
Sportam 28 481 201 10.5
Citi izdevumi 36 775 915 13.6
Kopā 271 156 394 100
LIZDA informatīvais izdevums "Finansējums izglītībā Latvijā" www.lizda.lv