Pārbaudes darbs 11.klasei. Lāčplēsis
A. Pumpurs sarakstīja savu apjomīgo poēmu laika posmā no 1872. līdz 1887. gadam. Eposs tika izdots 1888. gadā III Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku laikā.[1] "Lāčplēsis" ir balstīts uz tautas teikām un radīts tautiskā romantisma periodā, kad aktualizējas nepieciešamība izveidot senatnē balstītu nacionālo ideoloģiju. Pumpura poēma sabiedrībā ir folklorizējusies, tā tiek uzskatīta par latviešu tautas nacionālo eposu. Tā centrā ir dievu izvēlētais varonis Lāčplēsis un viņa cīņa ar vācu krustnešiem, kuras beigās Lāčplēsis iet bojā. Folklorizējušies ir poēmas tēli Laimdota, Spīdala, Kangars, Melnais bruņinieks. Eposa manuskripts gāja bojā Pirmajā pasaules karā, tomēr vēlāk tika atrasti pirmizdevuma eksemplāri ar Pumpura sākotnējā varianta labojumiem, kuri 1947. gadā iestrādāti eposa atjaunotā teksta izdevumā.[2]
Eposa sižets izmantots vairākkārt - gan Raiņa lugā "Uguns un nakts", Fallija lugā "Lāčplēsis", gan Aleksandra Rusteiķa kinofilmā "Lāčplēsis", Jāņa Mediņa operā "Uguns un nakts", Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperā "Lāčplēsis" un citos darbos.
Pārbaudes darbs 11.klasei. Lāčplēsis
A. Pumpurs sarakstīja savu apjomīgo poēmu laika posmā no 1872. līdz 1887. gadam. Eposs tika izdots 1888. gadā III Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku laikā.[1] "Lāčplēsis" ir balstīts uz tautas teikām un radīts tautiskā romantisma periodā, kad aktualizējas nepieciešamība izveidot senatnē balstītu nacionālo ideoloģiju. Pumpura poēma sabiedrībā ir folklorizējusies, tā tiek uzskatīta par latviešu tautas nacionālo eposu. Tā centrā ir dievu izvēlētais varonis Lāčplēsis un viņa cīņa ar vācu krustnešiem, kuras beigās Lāčplēsis iet bojā. Folklorizējušies ir poēmas tēli Laimdota, Spīdala, Kangars, Melnais bruņinieks. Eposa manuskripts gāja bojā Pirmajā pasaules karā, tomēr vēlāk tika atrasti pirmizdevuma eksemplāri ar Pumpura sākotnējā varianta labojumiem, kuri 1947. gadā iestrādāti eposa atjaunotā teksta izdevumā.[2]
Eposa sižets izmantots vairākkārt - gan Raiņa lugā "Uguns un nakts", Fallija lugā "Lāčplēsis", gan Aleksandra Rusteiķa kinofilmā "Lāčplēsis", Jāņa Mediņa operā "Uguns un nakts", Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperā "Lāčplēsis" un citos darbos.
Академічна доброчесність: проблеми дотримання та пріоритети поширення серед м...Катерина Сопова
Академічна доброчесність: проблеми дотримання та пріоритети поширення серед молодих вчених : кол. моногр. / за заг. ред. Н. Г. Сорокіної, А. Є. Артюхова,І. О. Дегтярьової. – Дніпро : ДРІДУ НАДУ, 2017. – 169 с.
Академічна доброчесність: проблеми дотримання та пріоритети поширення серед м...Катерина Сопова
Академічна доброчесність: проблеми дотримання та пріоритети поширення серед молодих вчених : кол. моногр. / за заг. ред. Н. Г. Сорокіної, А. Є. Артюхова,І. О. Дегтярьової. – Дніпро : ДРІДУ НАДУ, 2017. – 169 с.
Особистісне зростання вчителя, як мета і результат педагогічного процесу
Eseja
1. E. Krjukova
Eseja par pārmaiņām izglītībā un e-studiju vietu tajās
Arvien vairāk un vairāk tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvē un arvien vairāk tās tiek
izmantotas ikdienā sadzīvē. Arī skolā tehnoloģijas ieņem savu lomu, tāpēc skolotājiem un
skolēniem, kā arī viņu vecākiem ir jāapgūst šo tehnoloģiju plašās iespējas.
Ir laiks, kad dators ar internetu ir pieejams gandrīz katra skolēna mājās. Pēc mācībām
viņi daudz laika pavada strādājot ar datoru – pārsvarā izklaidējoties. Dators ir skolēnu ikdiena
un tieši tāpēc viņi vēlas, lai arī skolā dators un citas tehnoloģijas tiktu biežāk izmantotas.
Dažādojot mācību metodes un izmantojot stundās informācijas tehnoloģijas, skolotājs var
padarīt stundas interesantas un skolēniem vairāk pieņemamas, kā arī pieejamas, jo apgūt un
nostiprināt jaunās zināšanas var arī mājās vai citā viņiem pieejamā vietā. Modernizētas
stundas skolēniem vairāk piesaista uzmanību un līdz ar to mācāmā viela šķiet interesantāka un
ļoti iespējams, ka skolēns labāk apgūst mācīto, kā rezultātā jaunieši ir daudz zinošāki un
praktiskāki.
Kā jau minēju, skolotājam izmantojot informācijas tehnoloģijas mācību stundās,
skolēniem jaunā informācija ir daudz pieejamāka un labāk nostiprinās atmiņā, ja pats skolēns
to vēlas, jo jauno vielu var atkārtot jebkurā vietā, laikā un savā tempā. Tehnoloģiju
izmantošana mācību stundās noder arī, ja skolēns bieži kavē skolu, piemēram, slimības dēļ.
Mājās uzkrājot spēkus pēc slimošanas, skolēns var sekot līdzi mācītajām vielām un pats apgūt
tās, lai, atgriežoties skolā, varētu konsultēties ar skolotāju, ja radušās neskaidrības un līdz ar
to neiekavēt mācību tematus.
Lai arī tehnoloģiju izmantošana padara mācības interesantākas un pieejamākas, ir arī
savi „mīnusi”. Ilgstoša informācijas tehnoloģiju lietošana nav īpaši veselīga, īpaši skolēniem,
kuru organismi vēl attīstās. Ilgstoši strādājot ar datoru tiek bojāta redze un stāja. Mācot
bērniem darboties ar datoru, gan vecākiem, gan skolotājiem būtu jāmāca arī kontrolēt laiku,
ko pavada pie šīm tehnoloģijām. Ir jāprot arī pareizi atpūsties un izkustēties, strādāšanas laikā.
Diemžēl daļa skolēnu pie datora pavada lielu dienas daļu, par atslodzi aizmirstot un nosēžot
pie datora pat vairākas stundas pēc kārtas. Liela daļa vecāku nepievērš uzmanību laikam, ko
viņu atvases pavada pie šīm ierīcēm.
Jācer, ka skolotāji spēs pielāgoties jaunajam tehnoloģiju laikmetam un dažādos savas
mācību stundas, taču darīs to apdomīgi, sabalansējot e-mācības ar darbošanos praktiski skolā.
Kā arī jācer, ka skolēni spēs pārvarēt vēlmi darboties ar datoru bez apstājas un spēs dažādot
arī savu ikdienu, piemēram, sportojot vai biežāk uzturoties svaigā gaisā.