Aicinot sabiedrību pievērst uzmanību aplokšņu algu negatīvajai ietekmei uz būvniecības sektoru, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība pirmdien, 17. oktobrī, atklāja sociālo kampaņu “Aploksne nav ķieģelis”. Kampaņas ietvaros arī ir izstrādāta vietne www.bezaploksnes.lv, kur parakstoties, ikviens var atbalstīt Latvijas Būvuzņēmēju partnerības centienus noslēgt ģenerālvienošanos par minimālajām algām nozarē un aicināt šajā procesā iesaistīties nozarē strādājošos uzņēmumus. Ģenerālvienošanās ir Darba likumā iekļauts, bet Latvijā vēl neizmantots instruments. Lai noslēgtu ģenerālvienošanos, par to jāvienojas uzņēmumiem, kuri kopā pārstāv 60% no nozares apgrozījuma.

2. Par ĒNU EKONOMIKU...
un BŪVNIECĪBAS NOZARI
Dr. Arnis Sauka
SSE Riga asociētais profesors, BASE valdes loceklis
E-pasts: arnis.sauka@sseriga.edu

3. Vai iesaiste ēnu ekonomikā vienmēr ir ‘slikta’,
‘neproduktīva uzņēmējdarbības forma’?

4. W. Baumol- produktīva, neproduktīva un
destruktīva uzņēmējdarbība
I: Veiksmīgi
uzņēmumi
(produktīva uz-ba)
II: Uzņēmumi-
‘katalizatori’
(produktīva uz-ba?)
III: Re- distribūtīvi
uzņēmumi
(neproduktīvi?)
IV:‘Zaudētāji’
(vienmēr
neproduktīva
uz-ba?)
Darbības rādītāji
uzņēmuma līmenī+ -
+
-
Pienesums
sabiedrībai
Avots: Davidsson (2004)

5. • Realitāte- daudz uzņēmumi kuri maksā nodokļus no tiem
arī daļēji izvairās.
• Tas ne vienmēr ir ‘neproduktīvi’
• Sevišķi ekonomikas lejuplīdes laikā, kad būtiskākais ir nodrošināt
jebkādas darbavietas!
• Neattīstītu institūciju ietekme- pārejas perioda valstīs...
• Uzņēmējdarbības sākumā- tie, kuri uzsāk ‘neformāli’ (t.sk.
nereģistrējoties, izvairoties no nodokļiem), vēlak var būt pat
‘produktīvāki’/ lielāki (Williams, at. al. 2016)
Ne melns, ne balts!

6. • Jo ilgāk pastāv augsta ēnu ekonomika, jo vairāk tā
iesakņojas uztverē- kļūst par normu- jo grūtāk to ir
samazināt
• Kas notiek pēc ekonomikas lejupslīdes?
• Kas notiek valstij attīstoties, nostiprinoties formālajām
institūcijām (likumdošanas, tieslietu, drošības u.c. aspektiem)?
• SSE Riga ‘Ēnu ekonomikas indekss- uzņēmēji nereti atzīst, ka tā
vietā lai domātu par gudrākām stratēģijām, tie cenšas gūt lielākus
ienākumus izvairoties no nodokļiem...
Īstermiņa/ ilgtermiņa aspekts- ļoti svarīgi!

7. • Ja nodokļus nemaksā daudzi, konkurētspējīgāki attiecībā
pret ko? Pret tiem kas maksā vēl mazāk?
• Ar laiku visi/ liela daļa nemaksājot nodokļus kļūst vienādi
(ne)konkurētspējīgi!
• Ierobežota pieeja kredītiem attīstībai!
• Jāuztraucas par pieķeršanu!
Arguments- nevaram konkurēt ja maksājam
nodokļus. Izvairāmies- lai būtu konkurētspējīgāki

8. Rezultāts- uzņēmumu konkurētspēja krītas,
nemaz nerunājot par valsts konkurētspēju:
• Ēnu ekonomikas apjoms var negatīvi ietekmēt IKP- tas
uzrādās mazāks nekā ir patiesībā...
• ... valsts reitings, pieeja starptautiskajiem aizdevumiem,
investīcijām, u.c.

9. Ēnu ekonmika Latvijā ir augsta- ilgstoši. Gandrīz
droši- ‘norma’ lielā sabiedrības daļā

10. Ēnu ekonomika ļoti augsta tieši būvniecības nozarē
(Putniņš un Sauka, 2016)

11. ..Ēnu ekonomikas īpatsvars tās atsevišķās komponentēs:
Latvijas būvniecības nozares salīdzinājums ar kopējiem rādītājiem
Latvijā, 2015. gadā
36.30%
31.60%
23.35%
17.90%17.90%
19.90%
9.60%
7.60%
0.00%
5.00%
10.00%
15.00%
20.00%
25.00%
30.00%
35.00%
40.00%
Aplokšņu algu līmenis Uzņēmumu ienākumu
neuzrādīšanas līmenis
Darbinieku skaita neuzrādīšanas
līmenis
Neoficiālo maksājumu līmenis,
lai ‘nokārtotu lietas’ (korupcija)
Būvniecības nozarē Latvijā kopumā (Putniņš un Sauka, 2016)

12. No kādu nodokļu nomaksas uzņēmumi būvniecības
nozarē izvairās visvairāk?
(Sauka, 2016)
58.64%
15.45%
25.91%
0.00%
10.00%
20.00%
30.00%
40.00%
50.00%
60.00%
70.00%
Darbaspēka nodokļi Ienākuma nodoklis PVN

13. Būtiskākās ēnu ekonomikas apjomu veiconošās
problēmas Latvijas būvniecības nozarē
Galvenais secinājums- ēnu ekonomika ir kompleksa parādība,
kas prasa kompleksu pieeju tās risināšanā- neizdalot vienu vai
tikai dažas konkrētas problēmas, kurām jāpievērš pastirprināta
uzmanība.
Latvijas politikas veidotājiem ir jāstrāda pie vairākiem,t.sk.
• Likumdošanu, nodokļu sistēmas sakārtošanu;
• ‘Domāšanas’, motivācijas uzlabošanu, nozari kontrolējošo
iestāžu kvalitātes uzlabošanas;
• Komunikācijas ar nozari uzlabošanas saistītiem pasākumiem!

14. Pozitīvi- aktīva nozares iesaiste problēmas risināšanā!
Lielai daļai nozares uzņēmumu ēnu ekonomka
(ilgtermiņā) NAV IZDEVĪGA!
• Sociālās kampaņas- viens no veidiem ēnu ekonomikas
mazināšanai!
LBP, BASE un SSE Riga pētījumā (2016) identificētās problēmas
un ieteicamie risinājumi norāda uz nepieciešamību:
• Problēmas risināšanā iesaistīties dažādām nozaru ministrijām-
adekvāta resursa iedalīšana ēnu ekonomikas mazināšanas
pasākumu plānošanai, ieviešanai un rezultātu izmērīšanai!
• Savstarpēji koordinēts darbs- virsvadība!
• Dialogs ar nozari!