1. Faktori, kas jāņem
vērā, dodoties uz
citu valsti
Sagatavoja
Mg.psych., Mg.sc.educ.
Diāna Oļukalne

2. I. Savstarpējās attiecības
 Eduards Holls uzskata, ka viens no būtiskiem
faktoriem, kas jāņem vērā, apmeklējot citas valstis,
ir iedzīvotāju savstarpējās attiecības jeb
mijiedarbības paņēmieni kultūrā. Tāpēc
nepieciešams kaut daļēji apgūt konkrētā etnosa
valodu (arī rakstu valodu), jokus, sakāmvārdus,
parunas.
 Piemēram, ar vāciešiem un japāņiem darījumu laikā
jokot nedrīkst.
 Amerikas dienvidu štatos par sieviešu un vīriešu
neuzticību jokot nedrīkst, jo ģimenes attiecības tiek
ļoti augstu vērtētas.

3. II. Sociālā struktūra
 Jāapgūst, kādi statusi valstī pastāv. Piemēram,
ir valstis, kurās ir karaļi, bet valda parlaments.
Viņiem vajag karaļus, lai kādi tie arī nebūtu,
tāpēc, lai saglabātu karaliskās tradīcijas.
 Piemēram, Spānijā ir saglabātas karaliskās
tradīcijas, jo viņu karaļi un karalienes neprecas
ne ar vienu, kurš nav no karaļu dzimtas. Tāpēc
arī tika nosodīta princese Diāna.

4.  Piemēram, austrumvācieši un
rietumvācieši joprojām nesaprot un
neieredz viens otru, kaut arī Berlīnes mūra
sen vairs nav.
 Indijā joprojām pastāv kastu sistēma, kaut
gan tā ir ar likumu aizliegta, un, ja cilvēks
piedzimst konkrētā kastā, tad tam visu
mūžu tā ir jābūt. Indiešiem ir daudz filmu
par to – meitene nabaga, puisis bagāts,
vai otrādi.

5.  Ir tipiski, ka holandietis ir induss,
maskavietis – ķīnietis un vācietis – turks
vai japānis. Tas tāpēc, ka šajās valstīs ir
ļoti daudz emigrantu.
 Vācijā 70.gados ielaida turku ieceļotājus,
jo algas bija zemas un nebija, kas strādā.
Turki sākumā strādāja visnetīrāko darbu,
bet šobrīd viņi ir izglītoti un lielākā daļa
vācu inteliģences ir turki.

6.  Indijā tradicionāli kastas atšķiras ar apģērbu,
bet, ja cilvēks pārģērbjas, tad par kastu liecina
punkts uz pieres, jo pēc šī punkta tad varēja
redzēt, pie kuras kastas cilvēks pieder.
 Šobrīd zemākā Indijas kasta (neaizskaramie) var
bez maksas un par stipendiju mācīties, bet viņi
parasti nav par to informēti. Viņi nevar skolā
iegūt izglītību, jo strādā no 6 g.v., tāpēc grūti no
tā visa distancēties un apgūt kaut ko vairāk.

7.  Anglijā runā dažādās angļu valodās
atkarībā no sociālā slāņa. Maz apmaksātā
darbā strādājošos var atpazīt pēc viņu
valodas un, ja viņi grib, lai viņus pieņem
citur, viņiem vispirms jāiemācās pareizi
angliski runāt. Daudzus angļu dialektus
var uztvert kā pilnīgi atsevišķas valodas.

8. Subkultūra –
 tās ir dažādas subkultūras vienas kultūras
robežās (dažādas nacionalitātes, reliģiskās
subkultūras, panku, rokeru, spēlmaņu
subkultūras, vēsturiskās modelēšanas
subkultūras (piem., cilvēki, kas apsēsti ar 13
g.s. kultūru).
 Tādājādi subkultūru pārstāvjiem ir vienādi
uzskati, kaut kas, pēc kā viens otru atpazīst,
simboli (katoļu vai pareizticīgo krusti,
datorfanu valoda, auskari, drēbes).

9.  Subkultūra un dzīvesveids tomēr ir
nedaudz atšķirīgas lietas, jo dzīvesveids
cilvēkam var būt parasts, bet svētdienā
viņš brauc kopā ar rokeriem.

10. Kontrkultūra –
 tas, ko sabiedrība nepieņem, nosoda u.c.
 Piem.: cilvēku upurēšana u.c.
 Cilvēki, kas atsakās no īpašuma, sātanisti, agrāk arī hipiji
(tagad vairs nē), narkomāni.
 Jehovieši neļauj pārliet asinis, bet tas it kā nav slikti, jo viņiem ir
tādas tiesības.
 Sekta ir mazskaitliska slēgta reliģiska organizācija un tā ir
bīstama, jo nevar zināt, kas norisinās sektas iekšpusē.
 Cietumu kultūra arī ir kontrkultūra (cietumnieku dziesmas,
attiecības, žargons, tetovējumi u.c.) tetovējumi, protams, tagad
ir modē un arī žargonu mēs lietojam. Cietumnieki no cietuma
iznāk kā cietumnieki kultūras ietekmē.

11. III. Dzīves nodrošinājums
 Cilvēkam dod iespēju dzīvot daudz un dažādi
faktori.
 Piem., kad mēs pirmo reizi iegādājamies
dzīvnieciņu, pirmais, ko jautājam, ir – ko
dzīvnieciņš ēd?
 Vācieši ēd treknu pārtiku. Amerikāņi ēd
daudzkaloriju pārtiku (hamburgerus u.c.),
korejieši ēd ļoti asus ēdienus, pat daudz
asākus nekā meksikāņu ēdieni.

12. Otrais jautājums – kā ēd?
 Piem., mēs neēdam tārpus, gliemežus, tarakānus,
bet Korejā ēd. Korejā ēd arī suņus. Tāpēc, kad
ķīnieši ierodas kā bēgļi citā zemē, pirmos apēd
klejojošos suņus.
 Ķīnieši cep siļķes.
 Afrikāņi ar rokām ēd zupu.
 Afgāņi arī ļoti daudz ēd ar rokām, tāpēc rokām
vienmēr jābūt tīrām, tādēļ tās tiek nepārtraukti
mazgātas, viņi arī sēž uz grīdas.

13.  Arābu valstīs sasveicinās ar abām rokām.
Arābu valstīs neviens nepieskarsies tam, ko
kāds aizskāris ar kreiso roku, jo tas viss skaitās
netīrs.
 Ķīnā ēdot ir jāšmakstinās, jāstrebj, lai
gatavotājs saprastu, ka jūs ēdienu uzskatāt par
garšīgu, tā ir labā toņa pazīme.

14.  Amerikā drīkst ēdot runāt par
fizioloģiskām problēmām, bet spāņi
uzskata, ka tas ir nepieļaujami.
 Spānijā nevarēja pierast pie Makdonalda,
jo tur nedod vīnu.

15. Kāda amerikāņu sieviete
brauca pie Austrālijas
aborigēniem mācīt valodu,
taču viņai nācās braukt atkal
prom. Kāpēc?

16. IV. Dzimumu savstarpējās
attiecības
 Ir zemes (piemēram, arābu valstis), kur
sieviete staigā parandžā un nestrādā, no
mājas iziet salīdzinoši reti. Tomēr ģimenē
arābu sieviete nosaka, kā notiks bērnu
audzināšana un visi procesi ģimenē utt.
 Ļoti aktīva pozīcija sievietēm ir Krievijā, jo
sieviete spiesta būt aktīva.

17.  Līdz 1985. g. Ķīnā meitenes vienkārši
iznīcināja, meitene nebija nekas, tukša vieta.
Rezultātā presē parādījās foto ar māju, kurā
tika atdotas šīs meitenes, lai viņas iznīcinātu,
tādēļ ķīnieši vīriešiem nebija, ar ko veidot
ģimeni, jo trūka sieviešu.
 Visās kultūrās kreiļi ir nosodāmi cilvēki, tāpat
arī rižiki. Viduslaikos kreiļus sodīja ar nāvi, jo
tā bija burvju pazīme.

18.  Irānā, Irākā un daudzās citās valstīs ir tā, ka šīs
valstis pilnīgi atšķiras – tajās ir pilnīgi atšķirīgas
attiecības starp vīriešiem un sievietēm. Tur vīrieši
raud, krīt histērijā, plēš drēbes, vīrieši satiekoties
apkampjas un skūpstās, turas pie rokām, lasa
dzeju utt.
 Savukārt pie mums ir tikai 3 varianti filmās, kad
redz raudam vīriešus:
4. pie drosmīga drauga kapa;
5. traģiskā situācijā uz ekrāna;
6. sievietes dēļ, ja tā mirusi un bijusi vīrieša iemīļotā.
 Irānā un Irākā sievietes ir cietsirdīgas
aprēķinātājas.

19.  Japāņu sievietēm nekad nav bijis augsts statuss, pat
ne policijas komisāra statuss, kaut arī tās iegūst labu
izglītību.
 Japāņu sieviete ir „mājas dvēsele”, un viņai nekad
netiks atļauts kaut ko vadīt.
 Ja darījumu sarunā piedalās sieviete, tad darījums
nekad netiks noslēgts.
 Sievietei Japānā nekad nav iespējams tikt uz augšu,
augstu statusu nevar sasniegt, arī jaunie vīrieši un
pat ārkārtīgi gudrie nē, jo tur ciena vecumu, tādēļ
jaunie brauc veidot karjeru citās valstīs.

20.  Irākā apgūt jaunās zonas agrāk brauca
sievietes, viņas taisīja jaunas aizrobežu
pases, kur foto visam apģērbam bija jābūt
slēgtam. Nedrīkst būt iegriezumi, kailas
rokas, izlīduši mati utt.
 Kāds vīrietis Irākā izgāja uz ielas ar
maisiņu, uz kura bija attēlota sieviete
bikini. Viņu gandrīz nomētāja ar
akmeņiem, tad ieslodzīja cietumā un
atbrīvoja tikai pret galvojuma naudu.

21.  Godīgs cilvēks – nācijām katrai ir savs
uzskats par to. Japānā sievietes un vīrieši
mazgājas kopā, bet ēd katrs savā istabā.

22.  Psihofiziologs Kitajevs – Smigs, kas
gatavoja kosmonautus lidojumiem, runā
par to, ka tas, ko sievietes nēsā, visādi
ietekmē vīriešu veselību.
 Arābu valstīs, kur sievietes ietinas un
noslēpjas, vīriešiem nav ne prostatas
iekaisumu, ne kas cits, bet citās kultūrās ir
aizvien vairāk.

23.  Amerikā apmēram 16% nācijas ir
homoseksuāļi.
 Eiropā dzimstība ir ļoti zema,
Skandināvijas valstīs arī.
 Lielākā dzimstība joprojām ir Ķīnā un
Indijā, tāpēc balto cilvēku kļūst aizvien
mazāk. 30 gadu laikā cilvēku skaits vispār
palielinājies par 1 miljardu, bet pamatā šo
skaitli veido ķīnieši un japāņi.

24.  Eiropā 60% iedzīvotāju ir vecie cilvēki un tur ir ļoti
daudz šķirtu ģimeņu.
 Maltā ir labi dzīves apstākļi, bet tur visas jaunās
sievietes ir ļoti resnas un tas skaitās normāli.
 Kanādā Vankūverā nav balto cilvēku, tur ir tikai
ķīnieši.
 Krievu tūristi atstāj vislielāko naudu.
 Vācieši Spānijā pērk ļoti daudz zemes un ceļ mājas
pensionāriem, tur ir veselas pilsētas ar vācu
pensionāriem. Turcijā faktiski visas viesnīcas ir cēluši
vācieši.

25. V. Bioloģiskie faktori
 Klimats – klimata dēļ, piemēram, čukči
smērājas ar roņu taukiem un, ja gribam čukču
pieradināt dzīvei šeit, šie tauki ir jānoņem un
viņam ir jānomazgājas. Bet, kad čukčas
nomazgājās, viņi sāka mirt, jo izzuda ādas
aizsargkārta un viņi slimoja.
 Ar mongoļiem arī notiek tas pats. Arī viņi
smērējas ar taukiem, smērē pat matus. Tādēļ
parasti tiek uzskatīts, ka viņi ir mežonīgi, netīri
utt.

26.  Amerikas sieviete, kas kļuva par pirmo
melnādaino miljonāri, par tādu kļuva,
izgudrojot līdzekli, kas palīdz izveidot
pinkainos matus (dredus), kurus atvīt ir
ārkārtīgi grūti.

27.  Mēs bieži nosodām amerikāņu indiāņus par
alkoholismu u.c. Bet viņu asinīs nav fermenta,
kas šķeļ alkoholu, tādēļ šie cilvēki jau pēc vienas
glāzītes kļūst par alkoholiķiem.
 Arī sievietēm undaļai vīriešu ir mazāk šis
ferments.
 Afrikāņiem nav fermenta, kas šķeļ pienskābi,
tādēļ viņi nedzer govs u.c. pienu. Dzer tikai
sauso pienu.
 Japānā arī nedzer govs pienu, jo tur govju nav,
ir tikai aitas. Sākot dzert pienu, viņi saslimst.

28.  Visi ķīnieši ir vienas asinsgrupas. Viņiem
visiem ir 2 asinsgrupa.
 Amerikā ir sirpjveida anēmija, kad baltie
asinsķermenīši ir sirpjveida. Šo slimību
sastop tikai afrikāņiem, baltajiem cilvēkiem
šīs slimības nav. Ja tā parādās baltajam,
tad kaut kur tālu senčos ir bijis nēģeris.
 Ķīnā reti sastopama ir šizofrēnija, bet Īrijā
šizofrēnijas slimnieki ir vislielākajā skaitā
pasaulē. Īri pēc dabas ir noslēgti.

29.  Japānā uzskata, ka jākaunas, ja nosarkst, ja drēbes
ir ar sviedriem.
 Japānā ir psihiska slimība, kuras rezultātā cilvēks
sajūk prātā un tas tā ir tādēļ, ka ir aizspriedumi pret
visādām lietām, tajā skaitā fizioloģiskām.
 Japāņi izgudrojuši, kur jāpārliek sviedru dziedzeri, lai
nevarētu redzēt, ka cilvēks sasvīdis, ir pat speciāli
krekli, rīsu pūderis utt.
 Japānā ir arī santehnikas problēmas – ļoti dārgas
tualetes iekārtas ar temperatūras sensoriem.

30.  Ķīnā nav atsevišķi sieviešu un vīriešu
tualetes, tikai kopējās tualetes. Problēmu
nav, kamēr nenotiek kādi lieli pasākumi –
ķīniešu tualetēs nav kabīņu. Ķīniešu
kultūrā tas nav nekas nosodāms. Korejā ir
minutkas, kur var ieskriet un visu izdarīt,
pat zobus iztīrīt.

31.  Indijā reklāmas, kur rāda kaut ko ar vīriešu un
sieviešu savstarpējo attiecību palīdzību, netiek
rādītas, jo vecāki nosaka, ar ko precēties. 14 gv.
Indiešu meitenes jau ir precējušās.
 Florencē (Itālijā) ir sindroms – Florences
sindroms, jo tur ir ļoti daudz kultūras objektu,
mākslas darbu. Gadās, ka cilvēki, kas atbrauc,
neiztur un sāk sevi just kā Da Vinči u.c. Izraēlā
arī ir līdzīgs sindroms – sāk sevi izjust kā Jēzu.
 Amerikā ir fobija pret citplanētiešiem un fobija
pret kodolkaru, tās ir jau kā psihiskas slimības.

32. VI. Attieksme pret darbu,
mācībām un spēli
 Ir tāds uzskats:
 1 ķīnietis ir spēks; strādā vieni paši
 2 ķīnieši ir pa pusei vājums;
 3 ķīnieši ir vājums.
 1 japānis ir vājums;
 2 japāņi ir pusspēks; strādā grupās
 3 japāņi – liels spēks.

33.  Japānā cilvēku pieņem darbā uz visu
mūžu līdz nāvei un nekad neatlaiž. Skolas
tur ir bezmaksas.
 Skandināvijas valstīs, arī Vācijā
bezdarba gadījumos u.c. maksā ļoti lielus
pabalstus.
 Izraēlā ir kibuci, kur grūti tikt darbā, bet, ja
tiek, tad viss, pat ēdiens, ir par velti, bet ir
smagi klimatiskie apstākļi un grūti strādāt.

34.  Japānā ciems vienmēr bija ap kādu, un, ja
cilvēku izdzina no ciema, tad tas bija tāpat kā
nolemt nāvei. Ja klasē kāds nogrēkojas, tad
viņam ir jāēd vienam, atsevišķi no citiem un tas
ir briesmīgs sods. Ja Japānā cilvēku par kaut ko
noliek atsevišķi, piem. Darba vietā uzceļ
speciālu būdiņu un maksā algu, bet darīt neko
neliek, tad pēc mēneša cilvēkam ir nervu
sabrukums.
 Amerikāņi nekad aiz sevis neaizver durvis, bet
mēs aizveram. Viņu dzīve noris atvērti, bet
mums slēgti.

35. Mācīšanās
 Japānā bērniem ir ļoti grūti mācīties un
tāpēc lielās slodzes dēļ viņu pusaudži ļoti
bieži izdara pašnāvību. Meitenes viņiem
nodarbojas ar prostitūciju tikai citādi, nekā
pie mums. Viņas dāvina savas
apakšbiksītes, pusdieno ar vīriešiem, ļauj
paglaudīt. Ar to nodarbojas apmēram 50%
visu meiteņu.

36.  Taizemē visprofesionālāk maina
dzimumu, tādēļ tur brauc arī no citām
zemēm. Ļoti daudz cilvēku Taizemē maina
dzimumu, īpaši vīrieši.
 Taizemē un Honkongā vispār ir ļoti daudz
transvestītu. Ķīnas operā visas lomas
vienmēr izpilda vīrieši. Grieķu teātrī arī
nekad nespēlēja sievietes. Modes
vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs saka, ka
sievietes sāka šūt, adīt u.c. tad, kad bija
kara laiks.

37.  Mēs pamazām pārejam uz amerikāņu izglītības
stilu. Skolā mācīties viegli, bet augstskolā grūti.
Amerikā nav lekcijas, bet pasniedzējs mazliet
pastāsta to, ko jāapgūst, tikai to, ko paši nekur
nevar atrast. Lielākoties mācās patstāvīgi.
 Anglijā ir speciāls cilvēks, kurš atbild uz studentu
jautājumiem. Tur studenti izvēlas priekšmetus,
kurus vēlas noklausīties.
 Melnādainie ir ļoti viegli apmācāmi, bet nespēj
ilgi nodarboties ar vienu un to pašu darbību,
tāpēc bieži, sasniedzot kādu līmeni, viņi zaudē
interesi un tāpēc pārstāj mācīties.

38.  Vācijā katram firmas vadītājam ir doktora grāds,
bet Anglijā nē.
 Amerikā maģistra un doktora grāds ir
nesasniedzams augstums, bet pie mums ir ļoti
daudz maģistru un doktoru.
 Citās valstīs jau bakalaura grāds ir ļoti augsts
līmenis, bet pie mums bakalaurs nav nekas.
 Eiropas savienībā uzskata, ka pie mums
sagatavo pārāk daudz maģistru un doktoru.

39. Spēles
 Ir valstis, kurās populāras ir komandu
spēles, un ir valstis, kurās tās nav
populāras.
 Japāņiem ir savs gumijas putnubiedēklis
(priekšnieks), kuru var sist, ja kāds tev
nodarījis pāri.