1. DEMOKRĀTISKA VALSTS
1. Kas ir demokrātija?
2. Kā strādā likumdošanas vara, izpildvara un
tiesu vara?
3. Ko dara pašvaldības?
4. Kādēļ korupcija „nerullē”?
Jauniešu Saeima
Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!

2. Kas ir demokrātija I
Vārds demokrātija ir cēlies no sengrieķu
valodas (demos – „tauta”, kratos – „vara”) un
nozīmē
tautas vara jeb tautvaldība

3. Kas ir demokrātija II
Senās Grieķijas pilsētvalstīs balsstiesīgie pulcējās
laukumos un, kopīgi diskutējot, valstiski svarīgus lēmumus
pieņēma tur.
Šo demokrātijas veidu,
kad pilsoņi tieši piedalās
sabiedrības pārvaldībā
jeb politikā, tā arī
dēvē - par
tiešo
demokrātiju.

4. Kas ir demokrātija III
Mūsdienās tiešo demokrātiju realizēt vairs nav
iespējams lielā pilsoņu skaita dēļ. Senās Grieķijas
pilsētvalstīs iedzīvotāju skaits bija salīdzinoši neliels,
turklāt par pilsoņiem neuzskatīja ne sievietes, ne
vergus.
Savukārt, runājot par mūsdienām, iedomājieties šādu
ainu: visi Latvijas pilsoņi grib satilpt, teiksim, Doma
laukumā Vecrīgā. Šķiet, ka viņiem
neizdosies...
http://www.flickr.com/photos/greenpeacefinland

5. Tādēļ tauta savu
varu īsteno,
ievēlot pārstāvjus.
Saeima.lv

6. Kas ir demokrātija IV
Mūsdienās demokrātija ir valsts pārvaldes forma, kurā
valsti vada šie tautas vēlētie pārstāvji un kurā vienlaicīgi
sabiedrība līdzdarbojas lēmumu pieņemšanas procesā.
Tādā veidā tiek panākta valsts darbība sabiedrības
interesēs.
-
To sauc par
līdzdalības demokrātiju.

7. DEMOKRĀTIJA KĀ TIESĪBU SISTĒMA
CILVĒKA TIESĪBAS
Kas un kādas ir cilvēka tiesības?
Kā tiesības saistītas ar pienākumiem?
Kāda ir saistība cilvēka tiesībām un demokrātijai?
Katram no mums, t.i. cilvēkiem, ir tiesības uz dzīvību, personas, apziņas un
domu brīvību, vārda brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, un daudzām
citām tiesībām. Tiesības varētu raksturot arī kā indivīda iespējas brīvi
izpausties un sevi pilnveidot sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Šīs tiesības
cilvēkam ir dotas tādēļ, ka viņš ir cilvēks. Neviens tās nevar atņemt. Šīs
tiesības tiek iegūtas, cilvēkam piedzimstot, tādēļ tās mēdz dēvēt arī par
dabiskajām tiesībām.

8. CILVĒKA TIESĪBAS II
Cilvēka tiesības un brīvības ir noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas
(ANO) Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Šo deklarāciju ir parakstījušas
vairāk nekā 130 pasaules valstis, arī Latvija.
Tiesībām ir ārkārtīgi liela nozīme ikviena cilvēka dzīvē. Parasti tās pilda
aizsargfunkciju, kas nozīmē, ka tās pasargā mūs no valsts un līdzpilsoņu
iejaukšanās mūsu „brīvības teritorijā”. Tādējādi tiesības ir mūsu
imunitāte. Tomēr tās uzliek arī pienākumu.
Mūsu tiesības vienlaicīgi ir saistītas ar citu cilvēku pienākumiem un
otrādi. Piemēram, tiesības uz izglītību citiem uzliek par pienākumu
mums šīs tiesības nodrošināt. Līdzīgi arī mums pašiem ir pienākums
rīkoties tā, lai citi cilvēki varētu netraucēti īstenot savas tiesības un viņu
brīvība netiktu ierobežota.
Avots: Waldron Jeremy. The Philosophy of Rights. In An Encyclopaedia of Philosophy. Routledge, 1988, p.727.

9. CILVĒKA TIESĪBAS III
Cilvēka tiesību un demokrātijas saistību varētu salīdzināt ar
noslēgtu apli, kur cilvēka tiesības veido demokrātiju, bet
demokrātija tās garantē. Svarīgi atcerēties, ka mūsu tiesības
darbosies tikai tad, ja tās būs nodrošinātas dzīvē. To, savukārt,
var garantēt vienīgi, ja valsts vara ir balstīta uz likuma spēku.
Demokrātija nodrošina arī to, lai mēs savas tiesības varam attīstīt
tālāk, brīvi veidojot likumus un kontrolējot valsts varu. Tā,
piemēram, mēs varam izmantot tiesības pulcēties un paust savu
viedokli tikai tad, ja mūs tādēļ neapdraud valsts vara. Citiem
vārdiem, būs grūti sarīkot piketu vai aizrakstīt ministram vēstuli,
un tālāk dzīvot mierīgi, ja valsts vara par to mūs grūdīs aiz
restēm.

10. CILVĒKA TIESĪBAS IV
Cilvēktiesības iedala pēc dažādiem kritērijiem, bet
viens no izplatītākajiem klasifikācijas veidiem ir izdalīt
trīs paaudžu cilvēktiesības
Avots: Pleps, J., Pastars, E., Plakane, I. Konstitucionālās tiesības. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004, 668.-697.lpp.

11. 1. paaudzes tiesības: pilsoniskās un
politiskās tiesības
Šīs ir citu tiesību funkcionēšanas priekšnoteikums, tās
piemīt ikvienam cilvēkam un bez tām dzīve mūsdienu
sabiedrībā nebūtu iespējama – diskriminācijas
aizliegums; aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības;
vienlīdzība likuma un tiesas priekšā; tiesības uz dzīvību;
tiesība uz personas brīvību un drošību; nevainīguma
prezumpcija; reliģijas un ticības brīvība; tiesības uz
īpašumu; pulcēšanās un biedrošanās tiesības; vārda
brīvība, cenzūras aizliegums; spīdzināšanas aizliegums;
verdzības aizliegums; līdzdalība valsts lietu kārtošanā
u.c.

12. 2. paaudzes tiesības: sociālās,
ekonomiskās un kultūras tiesības
Sociālo un ekonomisko tiesību atzīšana kļuva
iespējama, palielinoties indivīda atkarībai no valsts – jo
vairāk valstij bija iespējams ietekmēt indivīdu, jo vairāk
sabiedrībā pieauga prasības pēc efektīviem aizsardzības
līdzekļiem. Daļa no šī tiesībām kļuva aktuālas jau
viduslaikos. Pie šīs cilvēktiesību grupas pieder – tiesības
uz darbu; tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos;
tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecumu, invaliditātes
un citos gadījumos; tiesības uz izglītību; tiesības uz
veselības aprūpi; tiesības uz uzturu, apģērbu un
mājokli; tiesības piedalīties kultūras dzīvē; tiesības uz
kultūras mantojumu u.c.

13. 3. paaudzes tiesības: solidaritātes
tiesības
Tās veidojušās 20.gs. otrajā pusē – tiesības uz atbalstu
cilvēces katastrofu gadījumā; tiesības uz atšķirību;
tiesības uz attīstību, mieru, tīru vidi; tiesības uz
aizsardzību pret starptautisko terorismu u.c.
Pārbaudi, kuras no minētajām
cilvēktiesībām ir iekļautas Latvijas
Republikas Satversmes VIII nodaļā –
„Cilvēka pamattiesības”:
http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980
!!!

14. DEMOKRĀTIJA KĀ VALDĪŠANAS
FORMA
• Ja demokrātija ir tautas valdīšanas forma, tad
kādēļ ir nepieciešama valsts un vēlētas varas
institūcijas?
• Kas veido varu un kā tā darbojas?
• Kādas ir tautas iespējas ietekmēt varu?

15. DEMOKRĀTIJA KĀ VALDĪŠANAS
FORMA II
Sabiedrība, kurā mēs dzīvojam, ir veidota no
daudzām un atšķirīgām interešu grupām, kuru vēlmes
atšķiras. Piemēram, panks vēlas redzēt citādāku
sabiedrību kā balerīna. Vēlmēm saduroties, rodas strīdi.
Valsts darbojas kā strīdu izlīdzinātājs un interešu
samērotājs, lai nerastos “visu karš pret visiem” – lai
pankam labi un balerīna apmierināta. Tātad valsts
nodrošina kārtību. Lai šo kārtību varētu uzturēt, mums ir
jāziedo kāda daļa savas brīvības.
Filozofi to nodēvējuši par dabisko līgumu, kur
indivīds “slēdz līgumu” ar valsti. Tas nozīmē - valsts
apņemas rūpēties par mūsu (tajā skaitā panka un
balerīnas) drošību un labklājību, bet mēs solām
pakļauties tās noteikumiem.

16. Varas dalīšanas princips
Demokrātiskās sabiedrībās tiek ievērots varas dalīšanas princips, lai
politiķu rokās neatrastos visi groži.
Varas atzari:
likumdevēja varā, izpildvarā, tiesu varā 
tie cits citu uzrauga un līdz ar to nepieļauj cilvēktiesību pārkāpumus,
varas koncentrēšanos vienās rokās vai tās ļaunprātīgu izmantošanu.
Varas dalīšanas princips nostiprina mūsu tiesības un brīvības. Varu
savstarpējā uzraudzība nodrošina divkāršu drošību pret valsts pārlieku
iejaukšanos mūsu dzīvē un seko līdzi, lai mūsu dāvātā uzticība
ievēlētajām personām netiek izmantota savtīgiem nolūkiem. Varu
sadalot vairākās „rokās”, tiek novērsta situācija, kad likumus pieņem tie
paši indivīdi, kas tos arī īsteno un strīda gadījumā izšķir.

18. VALDĪŠANAS FORMAS I
Pirms pievēršamies katra varas atzara lomai,
apskatīsim valdīšanas formas, kas atšķiras ar pienākumu un
atbildību apjomu.
Pēc valdīšanas formas demokrātijas iedala
monarhijās un republikās, savukārt republikas tālāk iedalās
parlamentārās, prezidentālās un pusprezidentālās
republikās. Republikas ir vairums valstu pasaulē. Tālāk
ielūkosimies, kā tās atšķiras pēc valdīšanas formas.
Prezidentālas un parlamentāras demokrātijas
būtiskākā atšķirība ir ietverta pašā nosaukumā, uzsverot
varas institūciju, kurai ir galvenā loma.

20. VALDĪŠANAS FORMAS II
Parlamentārā demokrātija
noteicošā ir likumdevēja vara jeb parlaments, kas tiek ievēlēts
tiešās vēlēšanās. Parlaments pārstāv sabiedrību, veidojot
izpildvaru un pieņemot likumus. Šāda pārvaldes forma ir
lielākajā daļā Eiropas valstu, arī Latvijā.
Prezidentālā demokrātija
lielākas pilnvaras ir prezidentam, kurš, tāpat kā likumdevēja
vara, tiek ievēlēts tiešās vēlēšanās. Prezidents veido valdību,
kura par savu darbu atbild prezidentam. Līdz ar to
prezidentālā demokrātijā prezidents ir valsts galva un
vienlaikus arī valdības vadītājs. Šāda pārvaldes forma ir,
piemēram, ASV.

21. VALDĪŠANAS FORMAS III
Jaukta sistēma
Tā pastāv daudzās valstīs, kurā savienoti gan parlamentārisma,
gan prezidentālisma principi: vēlētāji ievēl gan parlamentu, gan
prezidentu. Lai gan prezidenta un valdības vadītāja pienākumi ir
nošķirti, prezidents aktīvi iesaistās valdības veidošanā, kura ir
atbildīga ne tikai parlamenta, bet arī prezidenta priekšā.
Latvija ir parlamentāra republika, tādēļ turpmāk, aplūkojot
valsts varas atzarus un to savstarpējās attiecības, runāsim par
parlamentāro demokrātiju.

22. LIKUMDEVĒJVARA I
Latvijā likumdevēja vara ir Latvijas Republikas Saeima jeb parlaments,
kas sastāv no 100 ievēlētiem deputātiem.
Tiesiskā valstī ikviens valsts iedzīvotājs pakļaujas likumiem, un pēc tiem
savā darbībā vadās arī visas valsts pārvaldes institūcijas. Likumdevēja
vara jeb parlaments sabiedrības intereses un vajadzības pārvērš
likumos. To izstrādes process ir visai laikietilpīgs, jo, pirms likums tiek
parlamentā pieņemts, pie tā strādā plašs institūciju tīkls.
Demokrātiskās valstīs likumdevēja vara ir augstākais varas nesējs, jo
pilnvarojumu izdot likumus tas saņem tieši no pilsoņiem. Piedaloties
vēlēšanās, mēs izsakām savu uzticību un piešķiram pilnvaras saviem
pārstāvjiem pieņemt likumus mūsu visu vārdā. vienlaicīgi mēs paužam
arī savu gatavību pakļauties ievēlēto pārstāvju izstrādātajiem likumiem.

23. LIKUMDEVĒJVARA II
Likumdevēja varas pamatuzdevums ir veidot un pilnveidot likumus
FUNKCIJAS
• pārstāvniecības funkcija – vēlēšanas, kurās ievēl parlamenta
locekļus, tiek organizētas pa vēlēšanu apgabaliem. Parasti noteiktos
apgabalos kandidē šim apgabalam labāk zināmi deputātu kandidāti.
Ievēlētie deputāti visbiežāk nāk no vēlētājiem līdzīgas sociālās vides
un tādējādi labāk zina šo iedzīvotāju vēlmes un vajadzības. Turklāt
pastāvīgas tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem nodrošina viņiem
iespēju izklāstīt problēmas, iebildumus un ierosinājumus, lai
uzlabotu savu dzīvi, bet pārstāvim ir jāatskaitās par līdz šim
paveikto. Tātad deputāts ne tikai pārstāv iedzīvotājus, bet veido ar
viņiem pastāvīgu saikni, lai uzzinātu viņu vajadzības;

24. LIKUMDEVĒJVARA III
• kontroles funkcija – likumdevēja vara ievēl izpildvaru jeb valdību,
un, ja tās darbs vairs neapmierina tautas pārstāvjus, parlamentam ir
tiesības valdību atlaist. Turklāt daudzviet parlamentam ir tiesības
iztaujāt izpildvaras pārstāvjus, lai noskaidrotu viņu rīcības vai
bezdarbības iemeslus;
• parlaments arī apstiprina virkni amatpersonu, dažādu valsts
pārvaldes institūciju vadītājus, piemēram, ģenerālprokuroru,
tiesnešus, valsts prezidentu u.c.

25. IZPILDVARA I
Viens no likumdevējvaras jeb parlamenta uzdevumiem
ir apstiprināt valdību jeb Ministru kabinetu, kam
pieder izpildvara.
Izpildvaras galvenais uzdevums ir ieviest parlamenta
pieņemtos likumus dzīvē. Valdība tiek veidota līdz ar
jauna parlamenta ievēlēšanu. Parlamentā ievēlētās –
parasti lielākās – partijas vienojas par Ministru
prezidenta kandidātu, kuru Valsts prezidents aicina
veidot valdību. Partijas izvirza savus kandidātus
ministru amatiem. Pēc tam parlaments ar savu
balsojumu apstiprina valdību un tās vadītāju.

26. Mk.gov.lv

27. IZPILDVARA II
Ja valdību veido partijas, kurām ir vietu vairākums
parlamentā, tad to dēvē par vairākuma valdību. Latvijā
vairākuma valdība tiek izveidota, ja valdību veidojošām
partijām kopā parlamentā ir vismaz 51 deputāts.
Taču valdību var veidot arī mazāk deputātu – tādā
gadījumā to dēvē par mazākuma valdību. Ministri, kas
veido valdību, nāk no partijām, kuras ir izteikušas savu
atbalstu valdības sastāvam. Šādu partiju vienošanos sauc arī
par koalīciju.
Uzsākot darbu, valdības locekļi paraksta deklarāciju,
kurā īsi aprakstīti veicamie uzdevumi, ko valdība iecerējusi
paveikt katrā nozarē.

28. IZPILDVARA III
Valdības darbības ilgums ir atkarīgs no uzticības, ko tai
piešķir parlaments. Ja deputātus neapmierina kāda ministra
darbs, tad parlaments var balsot par atsevišķa ministra
atcelšanu no amata. Savukārt, ja likumdevēja varu
neapmierina valdības vadītāja darbība, tad, izsakot neuzticību
vadītājam, tiek izteikta neuzticība valdībai kopumā, un tā
jāveido no jauna.
Valdībai ir jāatkāpjas arī gadījumā, ja Saeimā netiek
atbalstīts tās iesniegtais valsts budžets Valsts budžets ir valsts
naudas ieņēmumu uz izdevumu saraksts, kas tiek veidots
katru gadu. Valsts budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi
līdzekļi nepieciešami valsts politikas īstenošanai un pārvaldei.

29. Kopš 2011.gada 25. oktobra premjerministra Valda
Dombrovska vadītajā valdībā ir 13 ministri un
attiecīgi 13 ministrijas:
1. Aizsardzības, 8. Labklājības,
2. Ārlietu, 9. Satiksmes,
3. Ekonomikas, 10.Tieslietu,
4. Finanšu, 11.Vides aizsardzības un
5. Iekšlietu, reģionālās attīstības,
6. Izglītības un zinātnes, 12.Veselības un
7. Kultūras, 13.Zemkopības ministrija.

30. IZPILDVARA IV
Tā kā mūsdienās sabiedrība pati nevar
nodarboties ar sabiedrības pārvaldīšanu, ir nepieciešams
ar vajadzīgajām zināšanām un pieredzi apveltītu cilvēku
loks, kas to dara sabiedrības vietā.
Tādēļ Ministru kabinetam jeb valdībai ir pakļauts
plašs institūciju tīkls – birokrātija jeb administratīvā vara,
kuras uzdevums ir realizēt apjomīgo likumu klāstu. Arī tā
ir daļa no izpildvaras.

31. VALSTS PREZIDENTS
Pie izpildvaras mēdz piederēt arī
valsts prezidents, bet prezidenta
pilnvaras dažādās valstīs būtiski
atšķiras. Latvijā prezidentu uz
četriem gadiem ievēl Saeima ar
vismaz 51 deputāta atbalstu.
Latvijā prezidents savā amatā var
atrasties tikai divus termiņus pēc
kārtas – tātad 8 gadus no vietas.
Prezidentam ievēlēšanas brīdī
jābūt vecākam par 40 gadiem.
President.lv

32. Latvijā Valsts prezidenta funkcijas
saskaņā ar Satversmi:
• reprezentēt valsti • Valsts prezidents ir bruņoto
starptautiski; spēku augstākais vadonis.
• likuma ierosināšanas • Valsts prezidents ir tiesīgs
tiesības; ierosināt Saeimas atlaišanu,
• tiesības pasludināt karu (uz taču pēc šī ierosinājuma ir
Saeimas lēmuma pamata); jānotiek tautas balsošanai.
• tiesības apžēlot Ja tautas balsošanā vairāk
noziedzniekus, kuru tiesas nekā puse balsotāju noraida
spriedums ir stājies likumīgā Saeimas atlaišanu, tad par
spēkā; atlaistu uzskatāms pats
Valsts prezidents.
• tiesības sasaukt Ministru
kabineta ārkārtas sēdi,
nosakot tai darba kārtību;

33. TIESU VARA I
Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu
varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Jāatceras, ka
demokrātija ir atkarīga no taisnīgām un atklātām
procedūrām, kuras ir likumos noteiktas un darbojas
kopā ar cilvēkam garantētām tiesībām šīs procedūras
izmantot, piemēram, piedaloties vēlēšanās, iesaistoties
demonstrācijās vai citādi pašorganizācijas ceļā
ietekmējot lēmumu pieņēmējus.
Tiesu sistēma garantē mūsu tiesības iesaistīties
sabiedrības pārvaldīšanā, kā arī vienlīdzīgu aizsardzību
likuma priekšā neatkarīgi no mūsu sociālās izcelsmes,
politiskās pārliecības, rases dzimuma, tautības utt.

34. TIESU VARA II
• Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu)
tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes
tiesai.
• Civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas Latvijā
izskata 42 tiesās, kuras sadalītas trīs līmeņos – 35 rajonu
(pilsētu) tiesas, 6 apgabaltiesas un Augstākā tiesa.
• Savukārt Satversmes jeb konstitucionālā tiesa uzrauga,
lai Saeimas pieņemtie likumi un citi ārējie normatīvie
akti atbilstu Latvijas pamatlikumam - Satversmei.
Avots: Latvijas Tiesu portāls – http://www.tiesas.lv/index.php?id=45

35. PAŠVALDĪBAS I
Pašvaldība ir zemākais politikas jeb sabiedrības
pārvaldīšanas līmenis, kurai ir noteikta administratīvā
teritorija, pastāvīgi iedzīvotāji un iedzīvotāju vēlēta
lēmējinstitūcija. Pašvaldībai ir arī savs budžets un tiesības
iekasēt vietējos nodokļus un nodevas.
Pašvaldību pilnvaras un pienākumi ir noteikti katras
valsts normatīvajos aktos. Lai arī pašvaldības īsteno funkcijas,
ko tām uzticējusi valsts, tām ir tiesības darboties arī jomās,
kuras nav uzdots veikt kādai citai valsts varas institūcijai.
Avots: Vanags, Edvīns, Vilka, Inga. Pašvaldību darbība un attīstība. – Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2005 – 12.lpp.

36. PAŠVALDĪBAS II
Pašvaldības ir demokrātiskas valsts pamats, jo vietējais
pārvaldes līmenis atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, tas ir - mums.
Līdz ar to mums ir lielākas iespējas ietekmēt lēmumus, kas attiecas
uz mūsu ikdienas dzīvi noteiktā teritorijā. Ikviens no mums var
izmantot savas zināšanas, prasmes un iemaņas, lai ietekmētu
vietējās kopienas dzīvi.
Daudzu ikdienas jautājumu risināšana, piemēram, skolas,
mājokļa vai braucamo ceļu uzturēšana, būvniecības atļauju
saņemšana ir iedzīvotāju pirmā saskarsme ar vietējo administrāciju.
Salīdzinājumā ar nacionālo līmeni – Ministru kabinetu un
parlamentu – cilvēku saskarsme ar pašvaldībām notiek samērā
bieži, jo skar mūsu ikdienas nepieciešamības. Tādēļ sadarbība, kas
veidojas starp iedzīvotājiem un vietējo pārvaldi, atspoguļo gan
pilsoniskās sabiedrības attīstības līmeni, gan demokrātiju valstī
kopumā.

37. PAŠVALDĪBAS III
LATVIJA:
• pašvaldību sistēma pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi ievērojamas
izmaiņas: tika īstenota pašvaldību jeb administratīvi teritoriālā
reforma.
• pirms reformas LV bija vairāk nekā 500 vietējo pašvaldību. Starp
tām pastāvēja ievērojamas atšķirības gan finansējuma, gan
sniegto pakalpojumu kvalitātes ziņā. Piemēram, 2009.gada
1.janvārī LV lielākajā pašvaldībā Rīgā dzīvoja 715978 iedzīvotāji,
bet mazākajā pašvaldībā - Alūksnes rajona Kalncempju pagastā -
256 iedzīvotāji.
• lai pašvaldību darbību padarītu efektīvāku un izlīdzinātu attīstības
iespējas, tika īstenota reforma, mazās pašvaldības apvienojot
novados. Tādējādi kopš 2009.gada 1.janvāra LV ir 110 novadi un 9
lielās pilsētas.
Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

38. Latvijas administratīvi teritoriālā karte
Avots: Wikipedia.org

39. KORUPCIJAS DRAUDI DEMOKRĀTIJAI
Kas ir korupcija?
Kā tā apdraud demokrātiju?
Ja kāds no valsts institūcijā ievēlētajiem pārstāvjiem
pārkāpj tautas dāvāto uzticību, lai gūtu personīgu labumu, tad
demokrātija ir būtiski apdraudēta. Tādējādi korupcija grauj
demokrātijas pamatprincipu – viens likums, viena taisnība
visiem.
Korupcija ir sabiedrības uzticētās varas ļaunprātīga
izmantošana personīgo vai tuvu stāvošu cilvēku interešu
labā. Korupcijas risks ir augsts, ja persona, kas pieņem
lēmumus, var to izdarīt vienpersoniski vai slepeni un tai nav
pienākuma atskaitīties par savu rīcību sabiedrībai. Avots: Knab.gov.lv

40. KORUPCIJAS FORMULA
K = M + Rb – A – Ē
K = korupcijas risks
M = monopolvara (lēmumu pieņem amatpersona vieta pati)
Rb = rīcības brīvība (personas rīcību nenosaka likumi vai
noteikumi, vai arī regulējums ir ļoti vispārīgs)
A = atbildība (amatpersonas darbs ir atklāts un viegli
pārskatāms)
Ē = ētika (godprātīga attieksme pret darbu jeb princips, kad
sabiedrības intereses tiek stādītas augstāk par savām)
Avots: Klitaargd R., Maclean – Abaroa R., Parris H.L. Corrupt Cities. A Practical Guide to Cure and Prevention. Oakland, California: ICS
Press, 2000, p. 26.

41. Mūsu katra
KORUPCIJA personīgā izvēle,
Korupcijai ir iespējams pieaug gadījumos, ja personai kā rīkoties
ir monopolvara un plaša rīcības brīvība pieņemt saskarsmē ar
lēmumus, izvirzīt noteikumus, bet tai pretī nav
līdzsvarojoša atbildības, kontroles un sodīšanas korupciju, veido
mehānisma.
arī kopējo
Korupcijas risku mazināšanā liela nozīme ir ne tikai demokrātijas ainu.
dažādām speciālām kontroles institūcijām,
piemēram, KNAB, bet arī sabiedrībai jeb mums
pašiem.
Korupcija demokrātijā liecina par demokrātijas
trūkumu. Tādēļ mūsu atbildīga rīcība var nostiprināt
gan taisnīgu institūciju un procedūru esamību, gan
katra cilvēka iespējas izmantot savas tiesības un
brīvības pēc vienlīdzīgiem noteikumiem.

42. Jo augstāks līmenis, jo lielāks kaitējums
KORUPCIJAS LĪMEŅI demokrātijai, kā arī grūtāk atklājams
noziegums
III VALSTS SAGRĀBŠANA vai institūciju de facto pārņemšana – valsts institūciju izmantošana, lai vairotu savu
bagātību
• slepenu sadarbības tīklu izmantošana, vienojoties par koruptīvām darbībām
• vēlēšanu un politiskās konkurences graušana (nelikumīga kampaņa un partiju finansēšana/ slēpto reklāmu
izmantošana)
• likumdevēja varas izmantošana (“likuma pārdošana” privātām vajadzībām/ pretkorupcijas likumdošanas bloķēšana /
apzināti vāju likumu pieņemšana / pienākuma pārraudzīt izpildvaru nepildīšana, u.c.)
• tiesu sistēmas korupcija - “labvēlīgu tiesu spriedumu pārdošana”
• auditēšanas, izmeklēšanas un pārraudzības varas ļaunprātīga izmantošana
• kompromitējošu materiālu vai draudu izmantošana politiska spiediena īstenošanai

• plašsaziņas līdzekļu korupcija
II IEDZĪVOŠANĀS, VALSTS LĪDZEKĻU IZŠĶĒRDĒŠANA PRIVĀTĀM VAJADZĪBĀM
• slēpts atalgojums, luksusa automašīnas, ceļojumi, pieņemšanas, aprīkojums
• spekulēšana ar valsts līdzekļiem, īpašumiem (biznesa novirzīšana sev/ tuviem draugiem/ interešu konflikta
ignorēšana, kukuļņemšana)
• savas ietekmes uzstiepšana, manipulācija ar personāla lēmumiem (labumu izspiešana no pakļautajiem vai amata
pretendentiem, iesaistīšanās interešu konfliktā, nodrošinot labumu saviem radiniekiem, draugiem, utt.)
I ZEMA LĪMEŅA ADMINISTRATĪVĀ KORUPCIJA
• ierēdņu kukuļošana, lai apietu likumu (iedzīvotāju iniciatīva/ierēdņu iniciatīva)

• pārregulēšana, slēpšana un dezorganizācija no ierēdņu puses (lai izspiestu vairāk kukuļus, iegūtu lielāku varu un
kontroli) Avots: Kārkliņa, Rasma. Korupcija postkomunisma
valstīs. - Valters un Rapa, 2006 – 33.-34.lpp.

44. Jauniešu Saeima
Nodaļu sagatavoja: Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem –
kandidē ar savu ideju!
Biedrība
«Sabiedrība par atklātību - Delna»
Tālrunis: 67285585
E-pasts: ti@delna.lv
Internetā: www.delna.lv