Nacionālās identitātes vēlmju komunikācija un ētika
Latvijas vēlētājs e-politikas laikmetā
1. Latvijas vēlētājs e-politikas
laikmetā
Dr.sc.pol. Visvaldis Valtenbergs, Vidzemes Augstskola
Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress
un Letonikas IV kongress “Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”, Rīga,
25.10.2011
2. Latvijas “vidējais” vēlētājs
• Sieviete
• Latviete
• 35-54 vai 55-74 g.v.
• Vidējā izglītība
• 100 Ls uz vienu cilvēku ģimenē pēc
nodokļiem
• Strādājošs vai pensionārs
• Neliela vai viduvēja interese par
politiku
• Kampaņai sekoja pavirši 11.Saeimas vēlēšanas Vecumnieku novadā.
• Internetu lieto 4-5 reizes nedēļā Foto: Bauskas dzīve
3. Interneta lietotāju un nelietotāju portreti
Biežs interneta lietotājs Interneta nelietotājs
Cik 54% 32%
Vecums 18-24 gadus vecs 55-74 gadus vecs
Izgl. Vidējā vai augstākā izglītība Vidējā izglītība
Nodarb. Strādā Pensionārs
Ienākumi Zemi (100), vidēji augsti, augsti Zemi (100), vidēji (146-180)
(181-251)
Sektors Privātais un valsts sektors Privātais sektors
Dzimums Sievietes Sievietes
Apdzīv. vietas tips Rīga, neliels ciemats lauki Neliels ciemats, lauki
Tautība Latvieši Latvieši, krievu tautības iedzīvotāji
Apmierinātība ar dzīvi Pavisam neapmierināts vai, ne īpaši Pavisam neapmierināts, ne īpaši
apmierināts ar dzīvi apmierināts ar dzīvi
Materiālā stāvokļa gaidas Paliks nemainīgs vai nedaudz Paliks nemainīgs vai nedaudz
uzlabosies pasliktināsies
Amats Speciālists Strādnieks
Bērni Nav vai 1 bērns Nav vai 2 bērni 2011. g. internetu
Ģimenes stāvoklis Precējies Precējies vai atraitnis izmantoja jau
Mājsaimniecība 2-4 cilvēki 2 cilvēki gandrīz ceturtā
2006.g. balsoja par JL, ZZS JL, ZZS daļa iedzīvotāju
2010.g. balsoja par Vienotību, SC, ZZS SC, Vienotība, ZZS
vecumā no 60-74
4. Interneta ietekme uz līdzdalību
Ietekme uz
līdzdalību: Interneta
politiskās Interneta lietotāji
• Iespēju Iespējošana
informācijas
paplašināšana patēriņš Sociālo tīklu lietotāji
• Barjeru
samazināšana Zināšanas Interneta pol.info
par politiku ieguvēji
• Kvalitātes
paaugstināšana Interese
par politiku
• Līmeņa
paaugstināšana Ietekme uz
līdzdalības
līmeni Pastiprināšana
Pēcvēlēšanu aptaujas datu analīze
N=1301 (2006) un N=1005 (2010)
5. Pieaug interneta loma politiskās
informācijas ieguvē
68
Lieto internetu
55
Ieguvuši informāciju 65
par politiku 36
2010
Bieži lietojuši 2006
79
internetu 65
Bieži ieguvuši 59
informāciju par politiku 31
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90
2006. g. N=1301. Interneta lietotāji – 716. Informāciju par politiku ieguva 257.
2010. g. N=1005. Interneta lietotāji – 684. Informāciju par politiku ieguva 437.
Bieži lieto internetu (4-7 dienas nedēļā)
Bieži iegūst informāciju par politiku internetā (3-5 reizes nedēļā – vairākas reizes dienā))
6. Internets kļūst nozīmīgāks avots par
vēlēšanām
Televīzija 78
72
30
Internets
10
23 2010
Laikraksti 41
2006
Radio 27
30
2
Žurnāli
3
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90
7. Kādu informāciju ieguva internetā, %
51
Ziņas par politiku vispār 46
32
Informāciju par partiju līderiem un citiem kandidātiem 30
29
Partiju programmas 22
Ekspertu vērtējumus par partiju darbību un 11
priekšvēlēšanu programmām 20
4
Karikatūras un jokus par politiķiem un partijām 14
6
Negatīvo informāciju par politiķiem un partijām 12
Informāciju par partiju iepriekšējo darbību Saeimā un 6
2010
valdībā 10
2006
7
Iespējas komentēt rakstus un politiķu izteikumus 9
3
Informāciju par partiju finansējumu 6
6
Televīzija pārraidīto priekšvēlēšanu diskusiju ierakstus 5
2
Politisko diskusiju radio atreferējumus 3
2
Informāciju par iespējām satikt deputātu kandidātus 2
10
Nezin/NA 3
0 10 20 30 40 50 60
8. Politiskās informācijas ieguve
• Politiskās informācijas
ieguve internetā nav
saistīta ar iedzīvotāju
vecumu
• Vairāk politisko
informāciju internetā
iegūst cilvēki ar augstāko
izglītību
• Sociālo tīklu portālu
lietotāji vairāk meklē
politisko informāciju
internetā
9. Sociālo tīklu lietotāji vairāk iegūst
informāciju par politiku
Sociālo tīklu portālu lietotāji (%) Nelieto sociālos tīklus (%)
28
57
73
43
Ieguvuši pol. Ieguvuši pol.
Info Info
Nav ieguvuši Nav ieguvuši
pol.info pol.info
Tomēr vairākums politisko kandidātu “draudzības aicinājumus” sociālajos
tīklos vērtē negatīvi
10. Interneta lietotāju zināšanas ir
labākas
• Pareizi uz visiem
jautājumiem vairāk Atbildējuši
atbildēja respondenti 55- pareizi
10%
74 un 18-24 gadu vecumā
• Labākas zināšanas
demonstrēja tie jaunieši,
kuri internetā meklēja
informāciju par politiku un
kampaņu Atbildējuši
nepareizi
90%
• Interneta politiskās
informācijas lietotāji 1. Kā sauc pašreizējo Latvijas valsts prezidentu?
rūpīgāk sekoja līdzi 2. Kurā gadā tika nodibināta Latvijas Republika?
3. Kā sauc vēlēšanu sistēmu, kas tiek izmantota
vēlēšanu kampaņai Saeimas ievēlēšanai
11. Internets kļūst nozīmīgāks
vēlēšanu izvēlē
• Jauni respondenti un
vīrieši vairāk atzīst, ka Vai internetā pieejamā informācija palīdzēja pieņemt lēmumu
par piedalīšanos vēlēšanās? (%)
internets palīdzējis viņu
izvēlē 2010 28
• Interneta atbalsts 2006 12
vēlēšanu izvēlē nav
0 5 10 15 20 25 30
atkarīgs no iedzīvotāju
izglītības līmeņa Vai internetā pieejamā informācija palīdzēja
izvēlēties partiju ? (%)
2010 28
2006 11
0 5 10 15 20 25 30
12. Interese par politiku
Interese par politiku (%)
Liela; 12
• Lielāka interese -
politiskās informācijas Neliela; 36
ieguvējiem (t.sk. arī -
jauniešiem un
cittautiešiem) Vidēja; 52
• Mazāka interese - 372
Interese par politiku
augstāko izglītību 276
ieguvušajiem biežajiem
interneta lietotājiem
Internetā ieguva Internetā neieguva
informāciju par informāciju par
politiku politiku
K-W testa rezultāti pie χ2 (1, N=675) = 37,594, p<0,01.
13. Internets un politiskā līdzdalība
• Politiskā līdzdalība
• Interneta (30 rādītāji)
lietotāji/nelietotāji – Aktīvisms
• Interneta pol.info ? – Komunitārās, kopienas
iegūšana aktivitātes
– Tradic.politiskā līdzdalība
• Sociālie tīkli
– Individuālistiskās
līdzdalības aktivitātes
Aktīvisms – mītiņi, piketi, demonstrācijas streiki
Komunitārās/kopienas aktivitātes – reliģiskās organizācijas, NVO, mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi
Tradic. politiskā līdzdalība – līdzdalība vēlēšanās, piedalīšanās kampaņā, vestuļu rakstīšana, biedrs partijā, arodorganizācijā u.c.
Individuālistiskās – boikots, ziedošana, bloga uzturēšana, piedalīšanās telefonbalsojumos, aktuāla satura ievietošana internetā u.c.
14. Iedzīvotāju politiskā līdzdalība %
(2010)
100
Kopīgās tendences:
90 86
80 Zemāka līdzdalība - jauniem
iedzīvotājiem
70 66
Izglītība - noteicošs faktors
60
50 Interneta lietotāji vairāk iesaistās
netradicionālajā līdzdalībā
40
30
21
20 13
10 7
0
Politiskā Politiskā Individ.aktivitātes Komunitārās / Aktīvisms
līdzdalība līdzdalība kopienas
(neskaitot aktivitātes
vēlēšanas)
N=1005
Internets
15. Sociālo tīklu portālu lietotāji vairāk iesaistās
individuālistiskajās līdzdalības aktivitātēs
350
316
Lieto soc. Tīklus Nelieto soc. Tīklus
16. Internets un
kopējā līdzdalība
Iespējošana
Vīrieši
18-24
Bezdarbn.
45-55
Vidzeme
45-75 Latvieši
Augstākā izgl.
Strādājošais
Vidzeme
Interneta
35-44 ietekme
Pamata izgl.
Bezdarbn.
Zemgale
Pastiprināšana
17. Internets un
komunitārās/kopienas aktivitātes
Iespējošana
Vīrieši
55-74
Pamata izglītība
Zemgale
Sievietes
18-34
Sievietes Augstākā izgl.
18-24 Kurzeme, Vidzeme
Augstākā izgl. Latvieši
Skolēni, studenti
Vīrieši Kurzeme Interneta
55-74 Latvieši ietekme
Pamata izgl.
Bezdarbnieki, pensionāri
Rīga, Zemgale
Cittautieši
Pastiprināšana
18. Secinājumi
1. Plašāks lietojums politiskās informācijas ieguvei - priekšnoteikums
pilnvērtīgākai interneta komunikācijai arī starp vēlēšanām. Partiju saturs internetā -
šobrīd neizmantots resurss.
2. Pielāgošanās līdzdalības formu maiņai. Interneta lietotāji vairāk iesaistās
aktīvismā, kopienas un individuālistiskajās aktivitātēs, bet mazāk tradicionālajās
politiskās līdzdalības aktivitātēs.
3. Iespējošanas stratēģiju iespējas
• Lai gan jauniem cilvēkiem kopumā ir zemāks līdzdalības līmenis, tiem, kuri
internetā ieguvuši informāciju par politiku, līdzdalības un zināšanu līmenis ir
augstāks.
• Lai arī vecāki cilvēki kopumā retāk iesaistījās kopienas aktivitātēs, tajās vairāk
iesaistījās tie, kuri izmantojuši internetu.
• Saistības starp interneta lietošanu un līdzdalību ir mazāk izteiktas cittautiešu vidū,
bet vairāk izteiktas latviešu vidū.
4. Pastiprināšanas stratēģiju pieņēmumi
• Mazāka interese par politiku ir izteiktāka augstāko izglītību ieguvušajiem biežajiem
interneta lietotājiem.
5. Neviennozīmīga sociālo tīklu ietekme.
• Sociālo tīklu lietotāji vairāk iesaistās individ. līdzdalības aktivitātēs.
• Sociālajiem tīklu lietošanai nav saistības ar interesi un zināšanām par politiku.
19. Paldies!
Dr.sc.pol. Visvaldis Valtenbergs, Vidzemes Augstskola
Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress
un Letonikas IV kongress “Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”, Rīga,
25.10.2011