1. Etnogrāfu piezīmes:
16. marta komemorācijas (pieminēšanas)
rituāli Latvijā (2010 2011)
it āli L t ijā (2010–2011)
2012. gada 12. martā
g
Mg. soc. sc. Laura Ardava
g
Mg. soc. sc. Gita Siliņa

2. Etnogrāfijas pieeja jeb lauka
novērojums
• E
Etnogrāfija – cilvēku izpēte dabiskos apstākļos; pēta
fij il k i d bi k kļ
sociālās nozīmes un ierastās aktivitātes; iekļauj arī
pašu pētnieku, taču neļauj uzspiest ārējas nozīmes
pētnieku
rituāla dalībniekiem (Brewer)
• Etnogrāfa piezīmes – rakstisks ziņojums; vienlaikus
ir gan faktoloģisks fiksējums, gan apziņas plūdums;
avots akadēmiskai pētniecībai (!)

3. 16.
16 marta (no)vērošana
(no)vērošana...
• 2010. un 2011. gadā pie Brīvības pieminekļa, Rīgā, un
Lestenes Brāļu kapos
• Pēt i ki fiksējuši gan faktoloģiskas detaļas, gan spontānas un
Pētnieki fik ēj ši f kt l ģi k d t ļ tā
acumirklīgas individuālas pārdomas un sajūtas + veidotas
fotokolekcijas
• 16. marta komemorācijas rituāls pilnvērtīgi pētāms un
izprotams tā dabiskajā norisē, pētniekam kļūstot par rituāla
p j ,p ļ p
dalībnieku un izdarot etnogrāfa piezīmes

4. Saliedējot vienu atmiņas kopienu,
tiek determinēti nepiederošie
• “Pirmajā dienas pusē (gājiens Rīgā) nepatiku radīja
visu iesaistīto pušu agresivitāte, kas, par laimi,
nepārtapa darbībā, bet bija kā garaiņi jūtama gaisā.
Otrajā dienas pusē (atcere Lestenes Brāļu kapos) pie
mikrofona nāca cilvēki, kas (visi bez izņēmuma, tikai
cilvēki izņēmuma
dažādā pakāpē un veidā) lika man justies svešai savā
zemē, liekot man saprast, ka tas vien, ka (1) neesmu
latviete un (2) nepiekrītu pasākumā dominējušajam
diskursam, ir pietiekams pamats, lai es nedrīkstētu
justies te kā mājās. [ ] Es gribēju prom ne tikai
mājās [..]
tāpēc, ka man sala kājas, bet galvenokārt tāpēc, ka
jutos tur tik sveša. (LSAIA, 16.03.2010-A.)

5. Nožogojums pie brīvības pieminekļa. 2010. gada 16. marts. Olgas Procevskas foto

6. Piemiņa – politikas instruments
priekšvēlēšanu laikā (2010)
• “K d ierodamies L
“Kad d Lestenē, mums priekšā jau ir
kš
vairāki politiķi, vēlāk viņu skaits pieaugs. Cenšos
izslēgt savu sabojāto uztveri, sak viņi jau arī grib
uztveri sak,
pieminēt. [..] Ne visi pieteiktie ir ieradušies, bet
process rit savu gaitu, radot šķebinošu sajūtu, ka
gaitu sajūtu
neviens, pat tik neliels piemiņas pasākums, kā šeit,
Lestenē, nevar iztikt bez oficiāliem rituāliem. Cenšos
, f
vērot politiķu sejas – visas kā viens nopietnas un
smagu sajūtu pilnas. Pie sevis domāju, kurš no viņiem
ir lielāks aktieris, bet tūdaļ pat attopos un skepsei
saku – nē. Lai netraucē. (LSAIA, 16.03.2010-C.)

7. Piemiņas pasākuma dalībnieki Lestenes Brāļu kapos. 2010. gada 16. marts.
Gitas Siliņas foto

8. Centrā
C t ā – piemiņa (2011)
i i
• “Laukumā ap Brīvības pieminekli virmo pūļa un
Laukumā
žurnālistu ziņkāre – kas tad šogad notiks? Tāpat ir
j
jūtams naids, ko demonstrēt ieradušies p prokrieviskie
spēki. Tie paši lozungi un transparenti, kas
iepriekšējos gados. [..] Salīdzinājumā ar 2010. gadu,
kad tuvojās Saeimas vēlēšanas, šogad Lestenē
vēlēšanas
Latvijas politikas aktualitātes nav jūtamas, arī mediji
p
pārstāvēti maz. Sajūta kā kapusvētkos, kur ik g
j p gadus
pulcējas savā starpā labi pazīstami cilvēki, kurus
vieno kopējas rūpes un atcere. Runas ir vienkāršas.
Galvenā ir piemiņa Enerģētiskākais notikums –
piemiņa.
kopīgi balsī skatītā Tēvreize” (LSAIA, 16.03.2011-F.)

9. Gaidot piemiņas pasākumu pie Brīvības pieminekļa, Rīgā. 2010. gada 16.
marts. Vitas Zelčes foto

10. Piemiņas pasākuma dalībnieki Lestenes Brāļu kapos. 2011. gada 16. marts.
Vitas Zelčes foto

11. Bijušie kara dalībnieki teic …
neklusē
• “…pieauguši cilvēki, kas tolaik izvēlējas savu ceļu. Tas ir viņu
viedoklis. Viņu vidū bija daudzi mani skolas biedri. Pēc tam
viņi atgriezās un tika mobilizēti Un mēs atkal satikāmies pēc
mobilizēti.
tam. Es viņiem jūtu līdzi… Viņi ir kara upuri. Kā mēs visi. Mēs
visi esam cilvēki.”
• “… man pret viņiem nekā nav. Gājām, jo bija jāiet. Tagad
gribam tikai atcerēties savus kritušos biedrus. Tas viss.”
No sarunām ar Otrā pasaules kara laikā Padomju Savienības karaspēkā
karojošiem un Vācijas bruņoto spēku karavīriem. 2012. gada 7. martā.

12. Secinājumi
• Pēt i k piezīmēs fiksētie vērojumi apliecina
Pētnieku i ī ē fik ēti ē j i li i
vēstures un atmiņas konflikta mērķtiecīgo uzturēšanu
un piemiņas izmantošanu kā politikas instrumentu
īstermiņa mērķu sasniegšanai
• Maz vietas atliek cilvēcīgai, sirsnīgai, nepastarpinātai
g g p p
pieminēšanai. Tā ir “iežogota”
• Piemiņas politizēšana rada kolektīvā saviļņojuma
neviendabīgumu, jo daļai dalībnieku pieminēšana i
i d bī j d ļ i d līb i k i i ēš ir
emocionāla, daļai – (politiski) stratēģiska
• Pieminēšanas rituālam piemīt kopienu socializējoša
funkcija, taču sociālo atmiņu konflikta gadījumā tas
pretnostata kopienas vienu otrai, neveicinot
sabiedrības veseluma veidošanos

13. Ziedi Lestenes Brāļu kapos. 2010. gada 16. marts.
Olgas Procevskas foto

14. 2012(?)
( )