Etnogrāfu piezīmes:16. marta komemorācijas (pieminēšanas)       rituāli Latvijā (2010 2011)        it āli L t ijā (2010–20...
Etnogrāfijas pieeja jeb lauka             novērojums• E  Etnogrāfija – cilvēku izpēte dabiskos apstākļos; pēta           f...
16.          16 marta (no)vērošana                   (no)vērošana...• 2010. un 2011. gadā pie Brīvības pieminekļa, Rīgā, u...
Saliedējot vienu atmiņas kopienu,     tiek determinēti nepiederošie• “Pirmajā dienas pusē (gājiens Rīgā) nepatiku radīja  ...
Nožogojums pie brīvības pieminekļa. 2010. gada 16. marts. Olgas Procevskas foto
Piemiņa – politikas instruments      priekšvēlēšanu laikā (2010)• “K d ierodamies L  “Kad        d        Lestenē, mums pr...
Piemiņas pasākuma dalībnieki Lestenes Brāļu kapos. 2010. gada 16. marts.                          Gitas Siliņas foto
Centrā       C t ā – piemiņa (2011)                i i• “Laukumā ap Brīvības pieminekli virmo pūļa un    Laukumā  žurnālis...
Gaidot piemiņas pasākumu pie Brīvības pieminekļa, Rīgā. 2010. gada 16.                       marts. Vitas Zelčes foto
Piemiņas pasākuma dalībnieki Lestenes Brāļu kapos. 2011. gada 16. marts.                           Vitas Zelčes foto
Bijušie kara dalībnieki teic …                 neklusē• “…pieauguši cilvēki, kas tolaik izvēlējas savu ceļu. Tas ir viņu  ...
Secinājumi• Pēt i k piezīmēs fiksētie vērojumi apliecina  Pētnieku i ī ē fik ēti ē j i li i  vēstures un atmiņas konflikta...
Ziedi Lestenes Brāļu kapos. 2010. gada 16. marts.             Olgas Procevskas foto
2012(?)    ( )
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Etnogrāfu piezīmes: 16. marta komemorācijas (pieminēšanas) rituāli Latvijā (2010-2011)

878 views

Published on

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
878
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
205
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Etnogrāfu piezīmes: 16. marta komemorācijas (pieminēšanas) rituāli Latvijā (2010-2011)

  1. 1. Etnogrāfu piezīmes:16. marta komemorācijas (pieminēšanas) rituāli Latvijā (2010 2011) it āli L t ijā (2010–2011) 2012. gada 12. martā g Mg. soc. sc. Laura Ardava g Mg. soc. sc. Gita Siliņa
  2. 2. Etnogrāfijas pieeja jeb lauka novērojums• E Etnogrāfija – cilvēku izpēte dabiskos apstākļos; pēta fij il k i d bi k kļ sociālās nozīmes un ierastās aktivitātes; iekļauj arī pašu pētnieku, taču neļauj uzspiest ārējas nozīmes pētnieku rituāla dalībniekiem (Brewer)• Etnogrāfa piezīmes – rakstisks ziņojums; vienlaikus ir gan faktoloģisks fiksējums, gan apziņas plūdums; avots akadēmiskai pētniecībai (!)
  3. 3. 16. 16 marta (no)vērošana (no)vērošana...• 2010. un 2011. gadā pie Brīvības pieminekļa, Rīgā, un Lestenes Brāļu kapos• Pēt i ki fiksējuši gan faktoloģiskas detaļas, gan spontānas un Pētnieki fik ēj ši f kt l ģi k d t ļ tā acumirklīgas individuālas pārdomas un sajūtas + veidotas fotokolekcijas• 16. marta komemorācijas rituāls pilnvērtīgi pētāms un izprotams tā dabiskajā norisē, pētniekam kļūstot par rituāla p j ,p ļ p dalībnieku un izdarot etnogrāfa piezīmes
  4. 4. Saliedējot vienu atmiņas kopienu, tiek determinēti nepiederošie• “Pirmajā dienas pusē (gājiens Rīgā) nepatiku radīja visu iesaistīto pušu agresivitāte, kas, par laimi, nepārtapa darbībā, bet bija kā garaiņi jūtama gaisā. Otrajā dienas pusē (atcere Lestenes Brāļu kapos) pie mikrofona nāca cilvēki, kas (visi bez izņēmuma, tikai cilvēki izņēmuma dažādā pakāpē un veidā) lika man justies svešai savā zemē, liekot man saprast, ka tas vien, ka (1) neesmu latviete un (2) nepiekrītu pasākumā dominējušajam diskursam, ir pietiekams pamats, lai es nedrīkstētu justies te kā mājās. [ ] Es gribēju prom ne tikai mājās [..] tāpēc, ka man sala kājas, bet galvenokārt tāpēc, ka jutos tur tik sveša. (LSAIA, 16.03.2010-A.)
  5. 5. Nožogojums pie brīvības pieminekļa. 2010. gada 16. marts. Olgas Procevskas foto
  6. 6. Piemiņa – politikas instruments priekšvēlēšanu laikā (2010)• “K d ierodamies L “Kad d Lestenē, mums priekšā jau ir kš vairāki politiķi, vēlāk viņu skaits pieaugs. Cenšos izslēgt savu sabojāto uztveri, sak viņi jau arī grib uztveri sak, pieminēt. [..] Ne visi pieteiktie ir ieradušies, bet process rit savu gaitu, radot šķebinošu sajūtu, ka gaitu sajūtu neviens, pat tik neliels piemiņas pasākums, kā šeit, Lestenē, nevar iztikt bez oficiāliem rituāliem. Cenšos , f vērot politiķu sejas – visas kā viens nopietnas un smagu sajūtu pilnas. Pie sevis domāju, kurš no viņiem ir lielāks aktieris, bet tūdaļ pat attopos un skepsei saku – nē. Lai netraucē. (LSAIA, 16.03.2010-C.)
  7. 7. Piemiņas pasākuma dalībnieki Lestenes Brāļu kapos. 2010. gada 16. marts. Gitas Siliņas foto
  8. 8. Centrā C t ā – piemiņa (2011) i i• “Laukumā ap Brīvības pieminekli virmo pūļa un Laukumā žurnālistu ziņkāre – kas tad šogad notiks? Tāpat ir j jūtams naids, ko demonstrēt ieradušies p prokrieviskie spēki. Tie paši lozungi un transparenti, kas iepriekšējos gados. [..] Salīdzinājumā ar 2010. gadu, kad tuvojās Saeimas vēlēšanas, šogad Lestenē vēlēšanas Latvijas politikas aktualitātes nav jūtamas, arī mediji p pārstāvēti maz. Sajūta kā kapusvētkos, kur ik g j p gadus pulcējas savā starpā labi pazīstami cilvēki, kurus vieno kopējas rūpes un atcere. Runas ir vienkāršas. Galvenā ir piemiņa Enerģētiskākais notikums – piemiņa. kopīgi balsī skatītā Tēvreize” (LSAIA, 16.03.2011-F.)
  9. 9. Gaidot piemiņas pasākumu pie Brīvības pieminekļa, Rīgā. 2010. gada 16. marts. Vitas Zelčes foto
  10. 10. Piemiņas pasākuma dalībnieki Lestenes Brāļu kapos. 2011. gada 16. marts. Vitas Zelčes foto
  11. 11. Bijušie kara dalībnieki teic … neklusē• “…pieauguši cilvēki, kas tolaik izvēlējas savu ceļu. Tas ir viņu viedoklis. Viņu vidū bija daudzi mani skolas biedri. Pēc tam viņi atgriezās un tika mobilizēti Un mēs atkal satikāmies pēc mobilizēti. tam. Es viņiem jūtu līdzi… Viņi ir kara upuri. Kā mēs visi. Mēs visi esam cilvēki.”• “… man pret viņiem nekā nav. Gājām, jo bija jāiet. Tagad gribam tikai atcerēties savus kritušos biedrus. Tas viss.” No sarunām ar Otrā pasaules kara laikā Padomju Savienības karaspēkā karojošiem un Vācijas bruņoto spēku karavīriem. 2012. gada 7. martā.
  12. 12. Secinājumi• Pēt i k piezīmēs fiksētie vērojumi apliecina Pētnieku i ī ē fik ēti ē j i li i vēstures un atmiņas konflikta mērķtiecīgo uzturēšanu un piemiņas izmantošanu kā politikas instrumentu īstermiņa mērķu sasniegšanai• Maz vietas atliek cilvēcīgai, sirsnīgai, nepastarpinātai g g p p pieminēšanai. Tā ir “iežogota”• Piemiņas politizēšana rada kolektīvā saviļņojuma neviendabīgumu, jo daļai dalībnieku pieminēšana i i d bī j d ļ i d līb i k i i ēš ir emocionāla, daļai – (politiski) stratēģiska• Pieminēšanas rituālam piemīt kopienu socializējoša funkcija, taču sociālo atmiņu konflikta gadījumā tas pretnostata kopienas vienu otrai, neveicinot sabiedrības veseluma veidošanos
  13. 13. Ziedi Lestenes Brāļu kapos. 2010. gada 16. marts. Olgas Procevskas foto
  14. 14. 2012(?) ( )

×