SlideShare a Scribd company logo
1 of 153
Download to read offline
gia TorTlaZe 
werilebi statiebi gamosvlebi 
1 
1
2
3
sarCevi 
1. Ria werili b-n piter malanCuks……---------------.6 
2. afxazeTi - ruseTis ocneba---------------------------13 
3. samxreT oseTi - bolSevikuri termini----- 18 
3. 
1917 wels dawyebuli danaSauli grZeldeba-25 
4. Tu esvri warsuls momavali gesvris Sen-- 28 
5. gansxvavebul azrs yvela ebrZvis---------------33 
6. yvela kiTxvas pasuxi unda gaeces---------------36 
7. 
briuselis samitisaTvis momzadebuli sityva 
( 2008 w. 25 agvistos ruseTis mier separatistuli 
regionebis aRiarebasTan dakavSirebiT)------44 
8. sityva warmoTqmuli hamburgis konferenciaze 51 
10. 2009 wlis aprilis aqciebTan dakavSirebiT-------65 
11. 
sityva warmoTqmuli parlamentSi prezidentis 
mosvlasTan dakavSirebiT--------------------------69 
12. TviTmarTvelobis arCevnebis SefasebisTvis 
4
gakeTebuli gancxadeba-----------------------------74 
13. ras niSnavs radikaluri opozicia-----------75 
14. media da politikuri wesrigi------------------78 
15. ra aris “Tavisuflebis qartia”---------------84 
16. Kkolaboracionizms erovneba ara aqvs-----99 
17. saqarTvelos sazRvrebisTvis-----------------104 
18. cota ram Cems Sesaxeb-----------------------------115 
gia TorTlaZe-- 
mini dosie----------------------------------------153 
5
Ria werili baton piter malanCuks 
Tqveni wigni AKEHURST`S MODERN INTRODUCTION 
INTERNATIONAL LAW, Peter Malanchuk, Sevent revised edition., 
CvenTvis fasdaudebeli naSromia saerTaSoriso 
samarTlis sferoSi. 
me, rogorc saqarTvelos parlamentis wevrs, 
deputatsa da moqalaqes minda mogawodoT informacia 
Cemi qveynis uaxlesi warsulisa da awmyos Sesaxeb. 
mesmis, rom Znelia erTi weriliT gaerkve am 
istoriul rebusSi, magram vfiqrob, rom TqvenisTana 
metrisaTvis _ es Zneli ar iqneba, rasakvirvelia Tu amis 
dro da survili geqnebaT. 
Tu SesZlebT da gagiCndebaT survili raime Tqveni 
mosazreba momweroT, CavTvli, rom usazRvrod 
gamimarTla. 
Tqvendami didi pativiscemiT 
saqarTvelos parlamentis wevri 
deputati - gia TorTlaZe 
_________________________________ 
saqarTvelos moqalaqeTaTvis ormagi standarti 
nacnobi xerxia, rogorc qveynis marTvis sabWouri 
meTodi. 
saqarTvelo Tavisi istoriis bolo 200 weliwadSi 
orjer iyo aneqsire-buli ruseTis mier. pirvelad 1801 
wels - 1918 wlamde da 1921 wlidan 1990 wlis 28 
oqtombramde, roca saqarTveloSi Catarda 
mravalpartiuli demokratiuli arCevnebi, rac 
dagvirgvinda 1991 wlis 31 martis referendumiT, 
6
romelzec saqarTvelos mosaxleobam gamoxata survili 
sabWoTa kavSiridan gasvlis Sesaxeb. 9 aprils 
gamocxadda saqarTvelos damoukideblobis (1918 -1921ww. 
saqarTvelos damoukidebloba aRiarebuli iyo 
msoflios mravali saxelmwifos mier, maT Soris 
ruseTis mier 1920 wlis 7 maiss) aRdgena. 1991wlis 26 
maiss ki pirdapiri arCevnebis gziT damoukidebeli 
saqarTvelos pirveli prezidenti gaxda zviad 
gamsaxurdia. 
sabWoeTSi mcxovrebi xalxisaTvis cnobili iyo, rom 
arsebobs dasavluri Rirebulebebi, adamianis uflebebi, 
saerTaSoriso samarTali rac deklarirebuli iyo, 
rogorc Rirebuleba sabWoeTSiac. Tumca, realoba 
deklarirebulisagan kardinalurad gansxvavdeboda. 
1991 wlidan saqarTvelom scada daerRvia ormagi 
standarti "sabWouri cxovrebis wesisa" da daewyo 
realurad samarTleblivi saxelmwifos Seneba. 
samwuxarod, damoukidebeli saqarTvelos interesebi 
Seewira im msoflio wesrigs, romelic civi omis 
dasasruls Camoyalibda. 
aSS - s Tavisi gegmebi hqonda sabWoeTTan 
mimarTebaSi.kerZod, ganiaraReba da sxva 
proeqtebi,romelic civi omis dasasruls moaswavebda. 
mixeil gorbaCovis xelisufleba midioda 
TanamSromlobaze. am gegmebSi,rogorc sCans, ar Sedioda 
sabWoTa kavSiris daSla ( gamonaklisi daiSva mxolod 
baltiispireTis sami respublikisaTvis). 
1991 wlis 21 dekembers xeli moewera damoukidebel 
saxelmwifoTa Tanamegobrobis Seqmnas. ( rac faqtiurad 
iyo ssrk -as axali versia). saqarTvelo - am 
Tanamegobrobas ar miuerTda. 
" zviad gamsaxurdia midis dinebis sawinaaRmdegod" - 
es aris mama buSis sityvebi. rac iyo ganaCeni 
damoukidebli saqarTvelosaTvis. qronologiurad 
movlenebi ase ganviTarda: 1991w-is 21 dekembers 
saqarTvelo ar miuerTda dsT -s., 22 dekembers ki 
7
ganxorcielda saxelmwifo gadatrialeba SeiaraRebuli 
gziT, xolo 1992wlis 6 ianvars saqarTvelos prezidenti 
zviad gamsaxurdia tovebs saqarTvelos da devnilobaSi 
asrulebs Tavis cxovrebas. 
gadatrialebis Sedegad saxelmwifos meTaurad 
ruseTidan dabrunda eduard SevardnaZe. mas didi 
saerTaSoriso mxardaWera hqonda germaniis gaerTianebis 
xelSewyobisa da amerika - sabWoTa kavSirs Soris 
urTierTobebis daTbobebis gamo. magram, es ase ar iyo 
saqarTveloSi. SevardnaZis reitingi Zalian dabali iyo 
Tavis samSobloSi. yvelas axsovda misi qveynis marTvis 
sabWouri stili: dasmenebi, daWerebi, klanuri korufcia 
da a.S. swored amitom gaxda saWiro zviad gamsaxurdias 
samxedro ZaliT damxoba da ara arCevnebis gziT 
xelisuflebis cvla. 
am gadatrialebas hqonda saerTaSoriso mxardaWera 
(vgulisxmob sainformacio mxardaWeras). 
...istoria yvela am garigebas ugunurebad Seracxavs 
" maTi gamoisobiT atydeba xolme omis davidarabaca da 
ekonomiuri qartexilebic. gavixsenoT, rom pirveli 
msoflio omis Semdeg, germaniam 1926-29 wlebSi 
amerikisagan veeberTela sesxi miiRo ( ori aTasi 
milioni funti sterlingi aTasi milioni sterlingis 
kontribuciis wil) vaimarSi gamocxadda demokratiuli 
konstitucia. . . imperatorebi gaaZeves da araraobani 
airCies" (uinston CerCili "moaxlovebuli qariSxali"). 
1991-92 wlebidan dawyebuli yvela am uaryofiTma 
muxtma 2003 wlis noemberSi gamoxatuleba hpova 
lozungSi "saqarTvelo SevardnaZis gareSe", xolo 
konsolidacia moxda mixeil saakaSvilis garSemo, rac 
sabolood “vardebis revoluciiT” dasrulda. 
xaverdovani revoluciis sababi gaxda SevardnaZis 
xelisuflebis mier saparlamento arCevnebis gayalbeba 
Cven gvjera rom ormagi standarti ar aris 
samarTlis maxasiaTebeli. vfiqrobT, rom es daavadebaa, 
romelic Wams samarTals ise, rogorc simsivne 
8
organizms. politikuri garigebebi da kanonis morgeba 
calkeuli moRvawis an qveynis interesebze moklevadiani 
dividendia, romelic adre Tu gvian mZime SedegebiT 
Semoubrundeba msoflios. amgvari qmedebebis Sedegad 
xdeba dasavluri Rirebulebebis diskreditacia. 
sabWoeTis pirobebSi Cven vicodiT, rom arsebobs 
samarTleblivi qveynebi, sadac umTavresia kanoni da 
samarTali, Tumca ara erTxel mogviwia imis danaxva, rom 
susti da patara qveynisaTvis samarTalic susti da 
mrixia, xolo Zlieri da didi qveynisaTvis ki, kanonic 
mtkice da Seuvalia. amis magaliTebi saqarTvelos 
mosaxleobam Tavis Tavze gamoscada. es moxda sul axlo 
warsulSic. 
1991 wlis 21 dekembers, roca saqarTvelo ar 
SeuerTda sabWoTa kavSiris saxecvlilebas dsT- s saxiT 
da 22 dekembers demokratiuli, mravalpartiuli 
arCevnebis gziT mosuli xelisufleba daamxes 
SeiaraRebuli gziT, raSic monawileobas iRebda maSin 
saqarTvelos teritoriaze jer kidev arsebuli ruseTis 
bazebis mZime teqnika. 
gvinda gacnoboT, rom qarTul saxelmwifoebrivobas 
3000 wliani istoria aqvs da rom Tavi ar SegawyinoT 
istoriuli eqskursebiT, mxolod erTs vityviT, rom 
saqarTveloSi sikvdiliT dasja da sxeulis dazianebebi 
aikrZala 1211 wels ( Tamaris mefobisas (1184-1213ww), amave 
droidan arsebobda “darbazi” (parlamentarizmis 
erTgvari Canasaxi). 
saqarTvelos aqvs problemebi gayinuli 
konfliqtebis saxiT e.w. “samxreT oseTTan” da 
afxazeTTan dakavSirebiT. Cven SemTxveviT ar gvixsenebia 
termini “egred wodebuli”. saqme imaSia, rom : 
1918 wlis 26 maiss gamocxadda saqarTvelos 
damoukidebloba saparlamento respublikis 
marTvelobis formiT. 1920 wels saqarTvelo scno 
TurqeTma, germaniam da argentinam. 
9
1920wlis 7 maiss (urotaZe _ karaxanis xelmoweriT) 
daido ruseT - saqarTvelos xelSekruleba, romliTac 
sabWoTa ruseTma cno saqarTvelos damoukidebloba da 
ikisra mis saqmeebSi Caurevloba. 
saqarTvelos mxaris valdebuleba iyo: legaluri 
saqmianobis ufleba mieca saqarTvelos teritoriaze 
komunisturi partiisaTvis, romelic 1920 wlis 20 maiss 
gaformda oficialurad rogorc saqarTvelos 
komunisturi partia. 
swored am partiis xelSewyobiT ganxorcielda 
saqarTvelos aneqsia ruseTis mier. 
magram iqamde, saqarTvelos teritoriaze, misi oTxi 
mazris (saqarTvelo im droisaTvis dayofili iyo 
mazrebad - adgilobrivi marTvelobis erTeulebi): 
goris, duSeTis, Sorapnis da raWaSi mcxovrebi osi 
erovnebis komunistebisagan Seiqmna "rveoluciuri 
komiteti" (1921wlis 6-8 seqtembers), romelsac ewoda 
"samxreT oseTis bolSevikTa revoluciuri 
komiteti".''ai, am dros gaCnda pirvelad termini 
"samxreT OoseTi". (sainteresoa, rom kavkasiis qedis 
meore mxares aris istoriuli oseTi, im droisaTvis is 
gaerTianebuli iyo mTis avtonomiur respublikis 
kavSirSi. 
amgvarad, arsebobs samxreT oseTi, im dros roca ar 
arsebobs "CrdiloeTi". samxreT oseTis revoluciurma 
komitetma miiRo dadgenileba, rom maTTvis, rogorc 
bolSevikebisaTvis miuRebelia saqarTvelos 
arabolSevikuri mTavroba da sTxovdnen kremls (lenins) 
rom, is mazrebi, romelTa teritoriazec Seiqmna samxreT 
oseTis bolSevikTa rev.komi SeuerTdes bolSevikur 
ruseTs. 
aseTi revkomebi Seiqmna saqarTvelos sxvadasxva 
kuTxeSi da maTi xelSewyobiT 1921 wlis 11 Tebervals 
ruseTis wiTeli armia SemoiWra saqarTveloSi da 
moaxdina qveynis aneqsia. 
10
aRsaniSnavia, 1922 wlis, aseve, 1936 wlis sabWouri 
konstituciiT, Semdgom 1938 wlis redaqciiTa da 1978 
wlis sssrk - konstituciiT afxazeTica da samxreT 
oseTic saqarTvelos sazRvrebSia ( afxazeTi, rogorc - 
saqarTvelos avtonomiuri respublika, xolo samxreT 
oseTi, rogorc - saqarTvelos avtonomiuri olqi), Tumca 
yvela sabWour redaqciaSi am ukanasknels SemorCa 
revkomis saxelwodeba - samxreT oseTi. 
1921 wlis aneqsiis gamocdileba ruseTma warmatebiT 
gamoiyena 90 -ian wlebSic. 
sabWoTa imperiis daSlis mijnaze saqarTveloSi 
gaZlierda erovnuli moZraoba, romlis saTaveSi iyvnen 
helsinkis jgufis damaarseblebi saqarTveloSi zviad 
gamsaxurdia da merab kostava. 1989 wlis 9 aprils 
qveynis mosaxleobam gamoxata mtkice neba sabWoTa 
kavSiridan gasvlis Sesaxeb. 
demokratiulma Zalebma sxvadasxva 
aqciebiT,gaficvebiT, piketebiT, SimSilobebiTa da sxva 
samarTleblivi gzebiT aiZules sabWoTa xelisufleba 
saqarTveloSi 1990 wlis 15 maiss moewviaT saq. ssr 
uzenaesi sabWos riggareSe sesia da mieRoT 
konstituciuri cvlileba " mravalpartiuli, 
demokratiuli arCevnebis daniSvnis Sesaxeb kanoni". es 
iyo udidesi gamarjveba. 
axlovdeboda saparlamento arCevnebis vada da 
demokratiuli Zalebis gamarjveba gardauvali Canda. 
sabWoTa kavSiri Tavis arsebobis bolo wuTebs iTvlida, 
magram sabWoTa imperiam isev nacad xerxs mimarTa. 
magaliTad, rogoric iyo qveynis SigniT separatistuli 
kerebis gaRviveba. 
1988 wlis 18 marts afxazma separatistebma sofel 
lixnSi (afxazeTi) miiRes mimarTva " saqarTvelodan 
afxazeTis gamoyofis da damoukidebeli respublikis 
statusiT ruseTTan SeerTebis Sesaxeb”. 
11
1990 wlis 20 seqtembers sabWoTa xelisuflebis 
pirobebSi saq. ssr samxreT oseTis avtonomiuri olqi 
gauqmda da gamocxadda samxreT oseTis respublika 
(faqtiurad saparlamento arCevnebamde erTi TviT adre) 
sagangebo sesiaze. 
1990 wlis 28 oqtombers, pirvelad 70 wlis Semdeg 
saqarTveloSi Catarda mravalpartiuli, demokratiuli 
arCevnebi. 3.400 000 amomrCevlidan arCevnebSi monawileoba 
miiRo 2.600 000 amomrCevelma. demokratiulma Zalebma 
STambeWdavi gamarjveba moipoves. 
1990 wlis 11 dekembers saqarTvelos axlad arCeulma 
uzenaesma sabWom arakonstituciurad da baTilad cno 
1990 wlis 20 seqtembris dadgenileba “samxreT oseTis 
respublikis gamocxadebasTan dakavSirebiT” miRebuli 
sabWoTa kavSiris pirobebSi. 
1991 wlis 31 marts saqarTvelos mTel teritoriaze 
( maT Soris afxazeTis avtonomiuri respublikisa da e.w. 
samxreT oseTis avtonomiuri olqSi) kiTxvaze: “ mxars 
uWerT Tu ara saqarTvelos damoukideblobas da gindaT 
Tu ara sabWoTa kavSiris rigebidan gamosvla”- 
saqarTvelos mosaxleobis 87% am kiTxvas dadebiTi 
pasuxi gasca. 
arCevnebis Sedegad afxazeTis avtonomiur 
respublikaSi, saqarTvelos konstituciiT (cvlilebebi, 
romelic ganxorcielda zviad gamsaxurdias iniciativiT) 
afxazebs mieniWaT parlamentSi 33 xma, 65 sadeputato 
adgilidan. afxazeTSi situacia normalizebul iyo. 
ruseTis jars mieniWa saokupacio jaris statusi 
saqarTvelos teritoriaze da 1990 wlis 25 aprils 
ruseTis bazebi toveben saqarTvelos,am droisaTvis 
datovebuli aqvT cxinvalis regioni (e.w. samxreT oseTi). 
1991-92 w. saxelmwifo gadatrialebas saqarTveloSi 
mohyva e. w. samxreT oseTidan qarTvelebis gamoyra. 
ruseTis jars moexsna saokupacio jarebis statusi ( 
cxinvalSi dabrunda ruseTis bazebi), saeWvo samxedro 
manipulirebebis fonze daiRupa mravali saqarTvelos 
12
moqalaqe, romelTac mouwodebdnen daecvaT saqarTvelos 
teritoriuli mTlianoba. afxazeTis teritoriaze 
ganxorcielda qarTvelebis eTnikuri wmenda (1996 wlis 
lisabonis samitis dokumenti, euTo) 
1993 wels saqarTvelo Sevida dsT -Si, mxolod ukve 
arakontrolirebadi regionebiTa da gayinuli 
konfliqtebis saxiT. 
ra mdgomareoba gvaqvs dReisaTvis: 
cnobilia, rom 2004w. 22 ivliss ruseTis federaciis 
sakonstitucio sasamarTlos mimarTa a.a. kokoSinma ( 
ruseTis saxelmwifo dumis federaluri krebis, 
Tanamegobrobisa da TanamemamuleebTan kavSirebis 
komitetis Tavmjdomare) ganacxadiT " samxreT oseTis”, 
rogorc axali subieqtis ruseTis federaciaSi miRebis 
perspeqtivebTan dakavSirebiT ( miiRo uaryofiTi pasuxi). 
2004wlis 9 dekembers ruseTis dumis samma 
deputatma ( d. rogozini, n.naroCnickaia, a. savelevi) 
Seitanes gansaxilvelad kanon-proeqti, romelic exeba " 
ruseTis federaciaSi axali subieqtebis miRebis wesis 
Sesaxeb " ( afxazeTis, aWaris, samxreT oseTis 
). es saqarTvelos teritoriaa da ruseTi aRiarebs 
saqarTvelos teritoriul mTlianobas ! 
absoluturad gaugebaria rogor SeiZleba erTis 
mxriv aRiarebde qveynis teritoriul mTlianobas da 
meores mxriv ixilavde Sens sakanonmdeblo organoSi 
sxva qveynis miwebis SenTvis mierTebis sakiTxebs. 
istoriuli gamocdileba gviCvenebs, rom amgvari 
gaaqtiureba Cveni Crdiloeli mezoblisa metad mZime 
SedegebiT sruldeba Cveni qveynisaTvis. 
mravaleTnikuri qarTveli eri mzad aris moagvaros 
Tanmimdevrulad da samarTlianad yvela problema, 
romelic dgas Cveni qveynis winaSe. 
Cven vagrZelebT Tanmimdevrul da samarTlebliv 
brZolas kanonis uzenaesobisaTvis da vimedovnebT, rom 
es idealebi mxolod CvenTvis ar aris Zvirfasi. RrmaT 
varT darwmunebuli, rom samarTleblivi wesrigi da 
13
adamianis uflebaTa dacva ar aris mxolod elitaruli 
qveynebis prerogativa. rom, dRes da mudam civilizebuli 
Tanamegobrobis valia gaakeTos arCevani samarTlebliv 
wesrigsa da ormag standartebs Soris. imedia, rom es 
arCevani gakeTdeba kanonis sasargeblod. migvaCnia, rom 
kanoni yvelaze mtkice berketia msoflios harmoniuli 
arsebobisaTvis. 
Cven didi imedi gvaqvs Tqveni, visTvisac samarTali 
da kanoni cxovrebis wesia da ara mxolod sityvebi. 
viyoT solidarulebi am idealebis mimarT, Cven 
mxolod aseT mxardaWeras viTxovT. 
momiteveT aseTi grZeli werilisaTvis da aseve 
imisaTvis, Tu CaTvliT, rom dro dagakargineT. 
Rrma pativiscemiT 
istoriul mecnierebaTa doqtori 
saqarTvelos parlamentis wevri 
gia TorTlaZe 
2008 weli 19 ivlisi 
afxazeTi _ ruseTis ocneba 
14
( rezonansis “mTeli kvira”, 2007. 17 seqtemberi) 
gasabWoebidan dawyebuli saqarTvelosa da 
sakavSiro xelisuflebis miznebi da gzebi ar 
gansxvavdeboda erTmaneTisagan, ufro metic, maT Soris 
sruli Tanxvedra iyo. 
sabWoTa imperiis SigniT 30 - iani wlebis 
dasawyisidan adgilobrivi nacionalizmi gamocxadebuli 
iyo mTavar saSiSroebad. 
komunizmsa da nacionalizms Soris dapirispirebaSi 
yovelTvis komunizmi imarjvebda. amis magaliTebia 
yovelwliuri “wmendebi” _ 30-iani wlebidan dawyebuli 
e.w.“burJuaziuli nacionalistebisa”, “panislamistebisa” 
da samRvdeloebis winaaRmdeg mimarTuli. 
nacionalizmTan brZolis fuZemdebeli lenini iyo, 
romelic am saqmeSi wamyvan rols terors aniWebda. 
stalinma es xazi gaagrZela individualuri, 
jgufuri da nacionaluri teroriT. 
n.xruSCovma, Tumca daabruna stalinis mier 
represirebuli xalxebi (yirimis TaTrebisa da 
volgispireTis germanelebis garda), magram rogorc 
sCans: “ ...Явно собирался реорганизовать национальные 
Республики в обычные административно-териториальные единицы, 
а обучение на родном языке в национальных школах обьявил 
делом добровольным. . . При Брежневе началась повсеместная и 
интенсивная руссификация. ( А.Авторханов., Империя Кремля., гл. 
Экспансия Советской Империй). 
amis magaliTad sakmarisia, gavixsenoT rom 
oCamCireSi, sadac 1989wlis monacemebiT 57% qarTveli 
cxovrobda, 48 skolidan mxolod 10 iyo qarTuli. 
rusifikaciis dasawyisi 
rusifikaciis istoria 1801 wlis saqarTvelos 
aneqsiiT iwyeba. Tavdapirvelad qarTl-kaxeTis 
samefoebis gauqmebiT, xolo 1810 wels ki _ dasavleT 
saqarTvelos aneqsia. 
15
imave, 1810 wels afxazeTis mTavars seferbei 
ServaSiZes “ruseTis mfarveloba” iZulebiT miaRebines, 
rasac ar egueboda afxazeTis mosaxleoba da mudmivi 
ajanyebebi ewyoboda. 
gansakuTrebiT did winaaRmdegobas ruseTs webelda 
uwevda. XIX-is 30 ian wlebSi am kuTxeSi mravali 
damsjeli razmi gaigzavna, rasac am kuTxidan mkvidri 
mosaxleobis ayra da gandevna mohyva. ( ix. В.Т Маевский « 
Кутаисская Губерния военно-статистическое описание. 
тифлиси.1896г.). 
1840 wlis webeldas raionis amboxebis gamo rusebma 
yvela mekomuri ojaxi ahyara, xolo 1864 wels gauqmda 
afxazeTis samTavro. 
1867 w. afxazeTis ajanyebis Semdgom webeldis 
ukanaskneli nawilic ayrili da osmaleTSi (TurqeTSi) 
iqna gandevnili. Tu, 1850 wels am raionSi 14 000 ojaxi 
cxovrobda, 1867 wels mTels am kuTxeSi ruseTis 
wyalobiT mxolod 27 ojaxi darCa. 
ruseTis imperiis amgvari politikis miuxedavad 
samurzayano afxazeTsa da jiqeTis samxreT zolSi, anu 
soxumisa da soWis olqebSi 1916 wlis aRweris Tanaxmad: 
141 000 mcxovrebTa Soris _ 71 000 qarTveli 
43 000 afxazi 
6 000 somexi 
da 21 000 sxvadasxva erovnebis xalxi iyo. 
1804wels samegrelos samTavros ruseTis 
mfarvelobaSi ayvanis Semdgom imperiaSi gaCnda azri 
“Savi zRvis sanapiroze kazakTa kolonizaciisa”. 
amis naTeli dasturia mTavarmarTebel rtiSCvis 
mier Sedgenili da imperatorisaTvis gagzavnili 
“sruliad saqarTvelos generaluri ruka” vrceli axsna-ganmartebebiT, 
sadac ayenebda sakiTxs mxaris 
intensiuri kolonizaciis Sesaxeb. 
yovelive amas mohyva 1817 wels saqarTveloSi 500 
germaneli seqtanti ojaxis Camosaxleba (sarTiWala, 
Tbilisis saxazino miwebi, kukia, borCalos mazra). 
16
1828 -1829 wlebSi mTavarmarTebelma paskeviCma 
amierkavkasiaSi Camoasaxla 8 249 somexi ojaxi. xolo, 
1829-31 wlebSi imave paskeviCma TurqeTis safaSoebidan 
Camoasaxla somexTa da berZenTa 6 000 ojaxi ( axalcixe, 
axalqalaqi da walkis raioni). 
XIX s-is 30-iani wlebidan sagangebo yuradReba 
eqceoda rusuli samxedro soflebis Seqmnas ( TeTri 
wyaro, gombori, wiTelwyaro, manglisi) im rusi 
samxedro mosamsaxureebiT, romlebsac 15-wliani 
samxedro samsaxuri hqondaT gavlili. 
1845 w. saqarTveloSi aseve, Camosaxlebuli iqnen 
qristianuli eklesiis mier devnili sxvadasxva 
seqtantebi. am kategoriam 10 000 suls gadaaWarba. 
davubrundeT isev afxazeTs. 1855 wlis Semodgomaze 
omer faSam 36 000-iani jari gadasxa afxazeTSi. mas 
afxazebic SeerTebian da daZrulan samegrelosaken, 
xolo ruseTis jarma ukan daixia. SemdgomSi, swored es 
faqti gamxdara mizezi 30 000 afxazis TurqeTSi 
gasaxlebisa TurqeTSi ruseTis imperiis mxridan (aqedan 
iRebs saTaves termini “muhajirebi”), xolo afxazeTSi 
daiwyo intensiuri Camosaxleba somxebisa da berZnebisa. 
cota ufro mogvianebiT 1908-1915 wlebSi stolipinis 
reformis erT mniSvnelovan nawils swored ruseTis 
Sida olqebidan, saqarTvelos kolonizaciis mizniT 66 
000 rusis Camosaxleba gaxldaT. 
bolSevizms nacionaloba ar aqvs 
miuxedavad imisa, rom yvelaze medgar 
winaaRmdegobas ruseTis dampyrobel politikas 
saqarTveloSi - afxazeTi uwevda, bolSevizmis 
gavrcelebasTan erTad mdgomareoba TandaTan Seicvala. 
1917 wlis ruseTis revoluciis Semdgom, ramac 
romanovebis dinastiis ngreva gamoiwvia, ruseTis 
saxelmwifo interesebi kavkasiis mimarT, odnavac ki ar 
Secvlila. 
1918 wlis saqarTvelos demokratiuli respublikis 
gamocxadebisTanave, afxazebi da osebi qarTvel 
17
bolSevikebTan erTad qmnian revkomebs ( revoluciuri 
komitetebi), romlebic moiTxoven damoukideblobasa da 
bolSevikur ruseTTan SeerTebas. 
es, swored is periodia, rodesac denikinis yubanis 
respublika pretenzias acxadebs mTels afxazeTze ( 
isini SeiWrnen soWSi da gagris raionSi). 
parizis konferenciaze _ somxeTi saqarTvelosagan 
iTxovs samxreT saqarTvelosa da zRvaze gasasvlels. 
azerbaijani _ zaqaTalas olqs. TurqeTs dakavebuli 
aqvs baTumi da abasTumani. swored, am mZime periodSi 
saqarTveloSi iqmneba Sulaveris mTavroba ( 
kolaboracionistuli), romelic kremlSi dakompleqtda. 
masSi Sediodnen bolSevikebi: filipe maxaraZe, mamia 
oraxelaSvili, saSa gegeCkori, Salva eliava. 
1921 wlis 21 Tebervals saqarTvelos mTavroba iRebs 
konstitucias, romelic naCqarevad iqna SemuSavebuli 
ukve ruseTidan dawyebuli agresiis fonze. saqarTvelos 
1921 wlis konstituciis, 107-e muxlis Tanaxmad - 
afxazeTi (soxumis mxare), samuslimano saqarTvelo 
(baTumis mxare) da zaqaTalas olqi saqarTvelos 
ganuyofeli nawilia. Tumca, siCqaris gamo ar aris 
bolomde gawerili am olqebis Sida mowyobis detalebi. 
miuxedavad 1920 wlis 7 maiss saqarTvelosa da 
ruseTs Soris dadebuli sazavo xelSekrulebisa, 
romlis mixedviTac ruseTi cnobs saqarTvelos 
damoukideblobas, 1921 wels es xelSekruleba uxeSad 
dairRva da ruseTis me –11 wiTelma armiam 
azerbaijanidan, me-8 armiam soWidan, me-9 armiam 
darialidan da me-13 armiam mamisonis uReltexilidan 
sazRvari gadmokveTes da SemdegSi daipyres saqarTvelo. 
davubrundeT ukanasknel movlenebs: 
1988 wlis 18 marts sofel lixnSi sabWoTa 
afxazeTis separatistulma Tavyrilobam miiRo mimarTva 
damoukidebeli respublikis Seqmnisa da misi ruseTTan 
mierTebis Taobaze, Tumca maSin am scenariT ver 
ganxorcielda saqarTvelosagan afxazeTis mogleja. 
18
1990 wlis 28 oqtombers demokratiuli, 
mravalpartiuli arCevnebis Sedegad mosuli 
xelisuflebis uzenaesi sabWo (sakanonmdeblo organo), 
eyrdnoba ra 1991 wlis 31 marts Catarebul referendums, 
romelic ganxorcielda saqarTvelos mTel 
teritoriaze. referendumSi monawileobas iRebs 
saqarTvelos mosaxleobis 87% ( maT Soris afxazebica 
da osebic). referendumi moicavda or kiTxvas: gvsurs Tu 
ara sabWoTa kavSiris rigebis datoveba, da - gvsurs Tu 
ara damoukideblobis aRdgena. orive kiTxvas dadebiTad 
upasuxa saqarTvelos mosaxleobis 80 % -ze metma. 1991 
wlis 9aprili aris saqarTvelos damoukideblobis 
aRdgenis gamocxadebis dRe. 
am, arCevnebis Sedegad mosuli mTavrobis mier 
ganxorcielda arsebuli 1978 wlis konstituciis 
cvlilebebi. magaliTad, amoRebul iqna gansazRvrebebi 
“sabWoTa”, “socialisturi”, “komunisturi” da a.S. am 
konstituciiT gansazRvrul sazRvrebSi ( anu, aWara, 
afxazeTi da samx.oseTi) moxda saqarTvelos cnoba 
gaerTianebuli erebis organizaciis mier. 
afxazeTis avtonomiuri respublikisaTvis 
ganxorcielda cvlileba romlis mixedviTac afxazeTis 
parlamentis 65 adgilidan, afxazeTis deputacias 
miekuTvna ufro meti adgili (28 –afxazebi, 26 – 
qarTvelebi, 11 – sxva erovnebaTa 
warmomadgenlebisaTvis). 
ase, rom afxazeTSi am droisaTvis ver moxerxda 
separatistuli moZraobis agoreba. 
1991 wlis 21 dekembers xeli moewera damoukidebel 
saxelmwifoTa Tanamegobrobas. miuxedavad didi 
zewolisa garedan, aseve, qveynis SigniT, sadac 
prezident gamsaxurdias daupirispirda faqtiurad, 
SeiaraRebuli opozicia, gamsaxurdiam am winadadebas 
uariT upasuxa. eyrdnoboda ra xalxis nebas, romelmac 
referendumiT gasca pasuxi “iZulebiT megobrobas”. 1991 
wlis 22 dekembers ki, ( dsT-gaformebis meore dRes) 
19
ganxorcielda kanonieri xelisuflebis damxoba 
SeiaraRebuli gziT. amboxebulebi iyenebdnen rusul 
SeiaraRebasa da teqnikas, romelic saqarTveloSi 
dislocirebulma samxedro bazebma aTxoves 
amboxebulebs. saxelmwifo gadatrialebis Sedegad, 
Zalaufleba xelSi aiRo samxedro sabWom, romelmac 
miiRo dadgenileba 1978 wlis konstituciis SeCerebisa 
da 1918-1921 wlebis konstituciis amoqmedebis Sesaxeb. 
1992 wlis martSi saqarTveloSi brundeba 
moskovidan eduard SevardnaZe da samxedro sabWo 
Zalauflebas gadascems saxelmwifo sabWos. 
amave, 1992 wels ganxorcielebuli e.w. arCevnebis 
Sedegad Semdgari parlamentis Tavmjdomares eduard 
SevardnaZes eniWeba saxelmwifos meTauris statusi da 
swored mis saxelTanaa dakavSirebuli 1918-1921 wlebis 
konstituciis ratificireba . afxazeTisa da aWaris 
adminitraciuli marTvis kanonTa gauwerlobam 1921 wlis 
konstituciaSi iTamaSa sababis roli, raTa, afxazeTsac 
ganexorcielebina konstituciuri cvlileba. ( Tumca, 
ara damatebebisa da cvlilebebis saxiT, aramed 
konstituciis Secvlis gziT). 
1992w. afxazeTis uzenaesma sabWom moiwvia sagangebo 
sesia, romelsac 65 deputatidan eswreboda mxolod 35 
deputati ( qarTuli deputacia am sesias ar eswreboda). 
dRis wesrigSi idga sakiTxi : “ 1978 wlis saqarTvelos 
konstituciis gauqmebasTan da 1921 wlis konstituciis 
miRebasTan dakavSirebiT, afxazeTis 1978 wlis 
konstituciis Sewyvetisa da 1925 wlis konstituciis 
moqmedebis aRdgenis Sesaxeb”. 
samarTleblivad, sakonstitucio cvlilebas xmebis 
2/3 sWirdeba, garda amisa deputaciis qvorumic. Tumca es 
yovelive iqna ugulvebelyofili da amgvari uxeSi 
darRvevebis fonze aRdgenil iqna 1925 wlis saWoTa 
afxazeTis konstitucia ( romelic droebiT gamocxadda 
mas Semdeg, rac 1921 wels moxda saqarTvelos aneqsia 
ruseTis mier). 
20
1991-92 wlebis movlenebi, vgulisxmob 
demokratiulad arCeuli xelisuflebis samxedro gziT 
damxobasa da saxelmwifo gadatrialebas Zalian mZime 
SedegebiT aisaxa saqrTvelos rogorc Sida politikur 
viTarebaze, aseve mis sagareo politikazec. 1994 wels 
SevardnaZis TaosnobiT da misi umravlesobis 
mxardaWeriT saqarTvelo aRmoCnda Seyvanili dsT -Si. 
misi marTvelobidan gvergo gayinuli konfliqtebi 
afxazeTsa da cxinvalis regionSi, sadac, e.w. samSvido 
misias axorcielebdnen ruseTis jaris nawilebi. 
vfiqrob, es istoriuli gamocdileba 
mravlismTqmelia da dasafiqrebelia, rom kidev erTxel 
ar izaralos saxelmwifo interesebma. 
“samxreT oseTi” _ bolSevikuri termini 
(5.09.2007 .,რეზონანსი) 
dRes, rodesac saqarTveloSi ase aqtualuria 
cxinvalis regionis problema, rodesac aTasobiT 
devnili gvyavs am ZirZveli qarTuli kuTxidan, rodesac 
ixileba misi statusis sakiTxi da Seqmnilia saxelmwifo 
komisia swored am kuTxis statusis gansasazRvravad, 
aucileblad migvaCnia: iqamde, sanam davakanonebT raimes, 
gadavxedoT warsuls da sazogaoebas gavacnoT termin “ 
samxreT oseTis” – s warmoSobis istoria. 
1917 wlis Tebervlis revoluciasa da sabWoTa 
xelisuflebis damyarebas ruseTSi, emTxveva Sida 
qarTlSi mcxovrebi osebis brZola erT administraciul 
erTeulSi gaerTianebisaTvis. 
saqarTvelos demokratiuli respublikis 
gamocxadebisTanave ajanyebuli osebica da afxazebic 
21
sabWoTa xelisuflebisaTvis ibrZodnen. maT swamdaT, rom 
sabWoTa xelisufleba, romelic damyarda ruseTSi ufro 
progresuli iyo, vidre demokratiuli respublika. 
(levan ToiZe, rogor Seiqmna oseTis avtonomiuri olqi., 
gv.8) 
saqarTveloSi mcxovrebi osi mosaxleobisaTvis 
gansakuTrebuli, calke administraciuli samazro 
erTeulis Seqmnisa da teritoriuli mowyobis miznebis 
misaRwevad 1917 wlis 15 –17 dekembers q. cxinvalSi 
daarsda “samxreT oseTis erovnuli sabWo”. 
1917 wlis 10 aprils amierkavkasiis gansakuTrebuli 
komitetis Tavjdomarisadmi gagzavnil werilSi, axlad 
Seqmnili “ samxreT oseTis erovnuli sabWo” iTxovs 
calke, administraciuli erTeulis Seqmnas osi 
mosaxleobisaTvis. unda aRiniSnos, rom am moZraobaSi os 
bolSevikebTan erTad monawileobas qarTveli 
bolSevikebic Rebulobdnen da maTi damokidebuleba 
saqarTvelos axlad Seqmnili (1918 – 1921 ww.) 
demokratiuli respublikisadmi aSkarad agresiuli iyo. 
1918 wlis 4 ianvars bolSevikebis “ samxreT oseTis 
erovnulma sabWom” acnoba saqarTvelos erovnul sabWos, 
rom yoveli sakiTxi, romelic os xalxs Seexeboda, 
amieridan am organosTan unda yofiliyo SeTanxmebuli 
da rom es organo warmoadgends samxreT oseTis 
umaRles xelmZRvanel centrs, xolo misi dislokaciis 
adgili ki q. cxinvalia. 
1918 wlis 10 ianvars ki “ samxreT oseTis erovnulma 
sabWom” amierkavkasiis komisariats gaugzavna proeqti, 
sadac aRniSnuli iyo Tu ra sazRvrebSi unda 
Camoyalibebuliyo es administraciuli erTeuli. ai, 
mokle amonaridi am proeqtidan: 
" Опираясь на ясную и определенно выраженную волю 
Южно Осетинского народа, мы находим, что справедливое 
осушествление земского дела в Закавказье немыслимо без 
образования особого уездного административного давления из 
22
нагорных частей Рачинского, Горииского и Душетского уездов, 
сплошь занятых южно - осетинским населением" (saqarTveos 
uaxlesi istoriis centraluri arqivi., suicsa, f 1818, 
aRw.1, saq.113, furc.1-5). 
ase, rom TviT termini “samxreT oseTi” 1917 wlis 15- 
17 dekembers gaCnda da ukve erT weliwadSi moiTxoven 
calke administraciul erTeuls, romelic moicavs: 
raWis, goris da duSeTis mazrebs. 
sagulisxmo faqtia, rom am droisaTvis “samxreT 
oseTis erovnuli sabWo” mxolod samazro saerobo 
administraciuli erTeulis SeqmniT kmayofildeboda da 
maTi interesebi ufro Sors ar midioda. mdgomareoba 
TandaTan icvleba. 
1918 w. 2_4 marts q. cxinvalSi gaimarTa “samxreT 
oseTis erovnuli sabWos” pirveli sesia. sesia gaxsna 
erovnuli sabWos Tavmjdomarem g.gagloevma. es is dro 
iyo, roca TurqeTi warmatebiT utevda ruseTisagan 
mitovebul saqarTvelos, romelsac jer sruli 
damoukideblobac ver mieRo da mtris mogeriebac 
Zalze uWirda. sesiis gadawyvetilebiT gagrZelebul 
iqna muSaoba samxreT oseTis polkis formirebisaTvis. 
iTqva, rom samxreT oseTis polki ara marto samxedro 
erTeulia, aramed revoluciuri organizaciac, romelic 
daicavs revoluciis monapovars. aseve, sesiam moismina g. 
gagloevis informacia samxreT oseTisa da Crdilo 
oseTis Soris gadasasvleli gzis mSeneblobis 
mimdinareobis Sesaxeb, raTa dakavSireboda erTmaneTs 
samxreT da Crdilo oseTi. 
am droidan Cndeba es termini "samxreT oseTi" 
mimoweraSi, blankebi, Stampebi da a.S. 
1919 wlis ivlisSi “samxreT oseTis erovnulma 
sabWom” saqarTvelos respublikis mTavrobas “samxreT 
23
oseTis” teritoriuli mowyobis axali proeqti 
SesTavaza. am proeqtis Tanaxmad goris, duSeTis da 
raWis mazrebs Sorapnis mazrac daemata. 
saqarTvelos demokratiuli respublikis mTavrobam 
SeimuSava Tavisi varianti proeqtisa, romelic 
gulisxmobda “javis mazris” Seqmnas osi 
mosaxleobisaTvis, sadac saqmis warmoeba 
ganxorcieldeboda deda enaze (anu osurad), xolo 
saqarTvelos mTavrobasTan da mis organoebTan 
urTierToba saxelmwifo enaze (qarTulad) iwarmoebda, 
ramac bunebrivia “sabWos” ukmayofileba gamoiwvia. 
dapirispireba gansakuTrebulad gamZafrda 1920 
wels, rodesac rkp(b) _s kavkasiis samxareo komitetis 
1920 w. 23 martis dadgenilebiT ganisazRvra, rom: 
1) Seiqmnas samx.oseTis revoluciuri komiteti. 
revkomis wevrebad dainiSnon amxanagebi: gagloevi, 
jatievi da sanakoevi. 2) daiSalos Zveli samxareo 
komitetebi 3) gamocxaddes sabWoTa xelisufleba da 
droebiTi xelisufleba mTlianad gadavides revkomis 
xelSi 4) goris mazris mTis dasaxlebisa da Crdilo 
oseTis saswrafo dakavSireba 5) SeiaraRebuli 
formirebebis saswrafod Seqmna. am saWiroebebisaTvis 
revkoms gadaeces 100 000 maneTi oqroTi. ( Борьба за 
победу Советской власти в Грузии. Документы и материалы, 1917 
- 1921 гг. ТБ. 1958, gv. 552-553.). 
1920 wels 8 maiss revkomma gamoacxada sabWoTa 
xelisufleba roqis raionSi. ajanyebulebs daxmareba 
CrdiloeTidan _ Tergis olqidan gauwies, ase 
iwodeboda imJamad Crdilo oseTi. 
am dros ukve dadebulia saqarTvelosa da ruseTs 
Soris samSvidobo xelSekruleba ( 1920 wlis 7 maiss), 
romlis ZaliTac ruseTma cno saqarTvelos 
damoukidebloba ( erTad-erTi pirobiT: rom 
24
saqarTvelos mTavrobas mieca bolSevikebisaTvis Riad 
moqmedebis saSualeba). 
1920 wlis 28 maiss rkp ( b) samxreT oseTis q. 
vladikavkazSi moewyo saokrugo organizaciis II 
konferencia. konferenciam ganixila da daamtkica v. 
sanakoevis mier momzadebuli memorandumi, romelic 
gaegzavna rkp ( b ) - s centrlur komitets, saxalxo 
komisarTa sabWos, rkp ( b ) Crdilo oseTis samxareo 
komitets, kavkasiis frontis samxedro revoluciur 
sabWos, me-10 wiTeli armiis politkoms da sardals. 
raJden kozaevis mogonebidan (Известия. Южно- 
Осетинского научно исследовательского института краеведения, 
выпуск II, Сталинир, 1935,gv. 119-120) тов. Санакоев Влади 
вручил нам меморандум с письменным наказом : предоставить 
меморандум в ЦК РКП ( б) и лично тов. Ленину. . . . . . . 
твердо отстаивать что Южная Осетия - это неотделимая 
часть Советской России и ничего общего не имеет и не 
желает иметь с меншевитской Грузией, в виду чего 
необходимо ее немедленно занять Красной Армией. Согласно 
воле трудящихся Юго-Осетии, объявивших у себя Советскую 
Власть memorandumis sruli teqsti SegiZliaT ixiloT 
(В.Д. Цховребов. Владимир Санакоев, Биографические разыскания, 
Цхинвали, 1938, gv. 119 - 129) 
mivadevnoT Tvali, Tu rogor viTardeba movlenebi: 
jer iTxoven: calke, administraciuli erTeulis Seqmnas, 
Semdgom gazardes sasurveli teritoriis farglebi da 
bolos iTxoven saqarTvelodan am teritoriis mowyvetas 
da ruseTTan mierTebas. 
1921 wlis 6-8 seqtemberis samxreT oseTis revkomis 
da partkomis gaerTianebulma sxdomam daamtkica 
"samxreT oseTis socialisturi sabWoTa respublikis" 
konstituciis proeqti da sabWoTa socialisturi 
samxreT oseTis sazRvrebis proeqti (duSeTis, 
25
goris, raWisa da Sorapnis mazrebi). samx.oseTis sabWoTa 
socialisturi respublikis konstituciis proeqti 15 
muxlisagan Sedgeboda. respublikis dedaqalaqad 
gamocxadebuli iyo q. cxinvali, dasaxuli iyo samxedro 
cxenosanTa nawilis Camoyalibeba, romlis 
xelmZRvaneloba ganxorcieldeboda rusul enaze. yvela 
finansuri da teqnikuri saSualebebiT samxreT oseTi 
uzrunvelyofili unda yofiliyo saqarTvelodan, 
saqarTvelos biujetidan., samx.oseTsa da saqarTvelos 
Soris sakontaqto ena unda iyos rusuli. samxreT 
oseTis sabWoTa socialisturi respublika 
nebayoflobiT amyarebs federaciul kavSirs 
saqarTvelos respublikasTan. federaciuli kavSiris 
formiT garantirebulia samxreT oseTis mSromelTa 
politikuri uflebebis maqsimumi. samxreT oseTis 
sabWoTa socialisturi respublika yalibdeba 
sazRvrebSi, romelic Seesabameba arsebul eTnografiul, 
geografiul da ekonomiur pirobebs. am proeqtis 
Tanaxmad, samx.oseTis sabW.soc.resp. - is mSromelebs 
SeeqmnaT garantiebi Tavisufali ekonomikuri da 
kulturuli ganviTarebisaTvis. ( suicsa, f 281, aRw. 2, 
saq. 3, furc.164 ) 
sainteresoa, rom namdvil oseTSi, romelic 
kavkasionis qeds gadaRmaa kasris xeobis iqeT, ruseTma 
ar dainaxa saWirod Seeqmna am wlebSi osuri 
saxelmwifoebrivi organizmi. aRniSnul etapze igi ( 
oseTi) Sedioda mTis avtonomiur sabWoTa socialistur 
respublikaSi ( sxva mTiel xalxTan erTad), xolo 
saqarTveloSi, sadac osoba warmoadgens xiznebsa da 
kolonistebs _ maTTvis oTxi mazridan goris, duSeTis, 
Sorapnisa da raWis, xelovnurad gamoiWra osuri 
avtonomia. 
6-8 seqtembris dadgenilebas Tan daurTes "mokle 
ganmar-tebiTi baraTi", romelSic mocemuli iyo cda 
daesabuTebinaT samxreT oseTis sabWoTa socialisturi 
26
respublikis Seqmnis aucilebloba. moxsenebiTi baraTi 
Sedgeboda Semdegi ganyofilebebisagan: 1) samx.oseTis 
geografiuli mdebareoba da mosaxleobis raodenoba, 
2)samx.oseTis ekonomiuri mdgomareoba da misi 
mosaxleobis kulturuli ganviTarebis done, 
3)istoriul-socialuri ganviTareba, samx.oseTis glexTa 
revoluciuri brZolis istoria da daskvna. 
Zalian sainteresoa daskvniTi nawili, romelic 
mocemulia l.ToiZis naSromSi "rogor Seiqmna samxreT 
oseTis avtonomiuri olqi". ai mokle amonaridi am 
daskvnidan: " samx.oseTis revkomi da partiuli komiteti 
adastureben,rom 1) samx.oseTis glexTa moZraoba 
klasobriv niadagze ki ar iyo aRmocenebuli, aramed igi 
erovnul xasiaTs atarebda. 2) samx. oseTis bolSevikuri 
organizaciebi mxolod 1918 wlis ivlisSi Seiqmna. 3) 1919 
w. oqtombris Semdgom samx.oseTSi gamarTuli saxalxo 
yrilobebi ayenebdnen samx. oseTis politikuri 
TviTgamorkvevisa da Tergis respublikasTan misi 
SeerTebis sakiTxs. 
absoluturad gaugebaria, samxreT oseTis 
revoluciuri komiteti da partiuli komiteti Tu ratom 
moiTxovdnen saqarTvelos teritoriaze ( goris,duSeTis, 
Sorapnisa da raWis mazrebis safuZvelze) samxreT 
oseTis sabWoTa socialisturi respubliki Seqmnas. Tu 
ra bedi ewia samx. oseTis bolSevikebis partiul 
sxdomaze 1921wlis 6-8 seqtembers miRebul 
dadgenilebas, samxreT oseTis sabWoTa socialisturi 
respublikis Seqmnis Taobaze, gamoCnda 1922 wlis 20 
aprils, roca, ukve saqarTvelos sabWoTa socialisturi 
respublikis centralurma aRmasrulebelma komitetma da 
saxalxo komisarTa sabWom am dRes miiRo dekreti 
(dekreti #2) samxreT oseTis avtonomiuri olqis 
mowyobis Taobaze. am gadawyvetilebaze (ar 
dakmayofilda avtonomiuri respublikis moTxovna da 
mieniWa avtonomiuri olqis statusi) didi gavlena 
27
iqonia am regionis mosaxleobis kategoriulma 
moTxovnam da protestma. 
specialuri komisiis moxsenebiTi baraTidan, 
romelic waredgina saqarTvelos ssr Sinagan saqmeTa 
saxalxo komisariats: 
" . . . 1921 wlis oqtomber - noembris TveebSi, 
rodesac xmebi gavrcelda, rom cxinvalis raioni 
qalaqiTurT unda gadavides samxreT oseTis 
xelisuflebaze, mTelma qarTvelma mosaxleobam 
cxinvalis raionisa, saxeldobr soflebma: kexvam, qvemo 
aCabeTma, zemo aCabeTma, arbom, dicma, kordma, qvemo 
niqozma, avnevma, Zarwebma, dagvrisma, nulma, zemo xviTma, 
qvemo xviTma, zemo niqozma, yelqceulma, qemerTma, 
qurTam, TamaraSenma, vanaTma da TviT cxinvalma e.i. 20 
sofelma warmoagzavna Sinagan saqmeTa saxalxo 
komisariatSi Tavisi werilobiTi dadgenilebani, 
romlebiTac isini Txouloben Zvel administraciul e.i. 
goris mazris farglebSi darCenas. Suamdgomloba amaTi 
imdenad kategoriuli formiT iyo gamoTqmuli, rom 
aravis eWvi ar daebada maTi aseTi neba-survilis 
sinamdvilesa da gulwrfelobaSi. bevri am sofelTagani 
amasac ki ambobda _ sjobs cocxlad dagvxoceT, vidre 
oseTis xelisuflebis qveS dagvtovoTo" ( suicsa, f 
284,aRw.1,saq.62, furc.81). 
1922 wlis ianvarSi saqarTvelos Sinagan saqmeTa 
saxalxo komisariats gadasces q. cxinvalSi mcxovreb 
qarTvelTa, somexTa da ebraelTa saerTo krebis 
dadgenileba, romliTac isini moiTxovdnen cxinvalisa 
da misi raionis kvlav istoriul sazRvrebSi darCenas. 
aseTive werilebi igzavneboda mravlad, ase mag.: 
sof.nedlaTa, xundisubani, bindara, TiRva, alabara, 
sacxvneTi, zemo da qvemo oqona. aseve, xurvaleTis Temis 
sof. winagaris mcxovrebTa warmomadgenelni (xubuluri 
28
da qiCinaSvili), romlebic rva soflis saxeliT 
moiTxoven Zvel qarTul sazRvrebSi darCenas. 
dekretiT dadginda am regionis erTi nawilis 
statistikuri monacemebi. sagulisxmoa, rom roca 
samxreT oseTis avtonomiur olqs xelovnurad qmnidnen 
da masSi qarTul soflebs ZaliT aerTianebdnen, 
rogorc zemoT ukve avRniSneT, kavkasionis iqeTa osebs, 
romelic osTa namdvili, Tavdapirveli samSobloa, 
araviTari sakuTari avtonomia ar gaaCnda. Crdilo 
oseTis avtonomiuri olqi mxolod 1924 wels warmoiqmna 
ruseTis sf respublikaSi. 1936wels am avtonomiur olqs 
mieniWa avtonomiuri respublikis ststusi. magram, vidre 
es moxdeboda, garkveuli Zalebi samxreT oseTisa da 
Crdilo oseTis gaerTianebas ukve cdilobdnen. 
am Temis irgvliv 1925 wlis 15 ivliss msjeloba 
hwonda saqarTvelos centralur aRmasrulebel 
komitets. imave wlis 7agvistos ki amierkavkasiis 
centraluri aRmasrulebelis komitetis prezidiumma ( 
saqarTvelos centraluri aRmasrulebeli komitetis 
wardginebiT) ganixila (27-e sakiTxad) ori osuri 
avtonomiis gaerTianebis sakiTxi da daadgina: rom 
ZiriTadSi saqarTvelos aRmasrulebeli komiteti 
gaerTianebis winaaRmdegi ar aris, Tumca 
gansakuTrebuli Tvalsazrisi gamoTqva amierkavkasiis 
aRmasr. komitetis prezidiumis wevrma amx.nazretianma, 
rom " В виду того, что ближающие пять десять лет 
экономическое объединение невозможно за отсутствием путей 
сообшения ( перевал,соединяющий Сев.Осетию с Южной, 
закрывается 9 месяцев) , разрешение вопроса об объединении 
автономных областей Северной и Южной Осетии считаю 
преждевременным " (suicsa, f.607, aRw. 1, saq. 320, furc. 
70 ). 
aqedan gamomdinare advili misaxedria, Tu ra 
mniSvnelobas aniWebdnen roqis uReltexilis 
29
mSeneblobas. am mxriv transkavkasiuri magitralis 
mSenebloba 1979 wels namdvilad ar iyo nakarnaxevi 
saqarTvelos erovnuli interesebiT. 
es vrceli istoriuli eqskursi imisaTvis 
dagvWirda, rom saqarTvelos sazogadoebriobam srulad 
aRidginos imdroindeli istoriuli viTareba. rom 
naTeli iyos, Tu rogor da rodis Seiqmna bolSevikurma 
revkomma termini “samxreT oseTi”, rom Tavis droze, am 
terminis damkvidreba mxolod separatistul miznebsa da 
saqarTvelos teritoriuli mTlianobis xelyofas 
emsaxureboda. 
da, sanam raime gadawyvetilebas miviRebT, kargad 
gaviazroT, ra termins vnergavT da ra Sedegebamde 
SeiZleba migviyvanos yovelive aman. 
1917 wels dawyebuli danaSauli grZeldeba 
(rezonansi., “mTeli kvira”, 2007w. 8oqtomberi) 
1917 wlis oqtombris revolucia iyo erTi didi 
danaSauli, rasac “didi komunisturi eqsperimenti” hqvia. 
es danaSaulebrivi eqsperimenti grZeldeba bolSevizmis 
sulieri memkvidreebis mier dResac. 
XX s-is dasawyisSi daiwyo axali “sabWoTa 
sazogadoebis” mSenebloba didi danaSaulis fonze, rac 
gulisxmobda religiis, rwmenis, moraluri normebis 
ganadgurebas da axali “sabWoTa kriminaluri eTikis” 
damkvidrebas. 
makiaveliseuli maqsima “mizani amarTlebs 
saSualebebs” safuZvlad daedo bolSevikur moZraobas. 
diadi mizani maleve gamokristalda, rogorc 
danaSaulebrivi mizani. am gantolebaSi _ mizans, 
30
saSualebebsa da borotebas Soris Tamamamad SeiZleba 
daisvas tolobis niSani. 
axali sazogadoebis mSenebloba xorcieldeboda 
yovelive zneobrivis absoluturi uaryofis fonze. 
“sabWoTa manqana” swored am principebis safuZvelze 
apirebda sazogadoebis marTvas. 
sabWoTa ideologiisaTvis yvelaze metad 
damaxasiaTebeli ki, albaT iyo “sabWoTa moralis” 
uzenaesoba (da ara kanonisa). sabWoTa morali da 
kanoniereba ar iyo TanxvedraSi, rac TavisTavad 
gaxldaT ormagi standartis safuZveli. 
sabWoTa sociumi iqmneboda xelovnurad, Zaladobis, 
dasmenebis da gulagebis meSveobiT. faqtobrivad, es iyo 
mkvdraddabadebuli sociumi, romlis funqcionireba 
SesaZlebeli iyo mxolod saxelmwifo manqanis mudmivi 
wnexis qveS. sakmarisi iyo dawyebuliyo sabWoTa reJimis 
rRveva, rom gamqraliyo sociumis is forma, romelsac 
totalitaruli reJimi asazrdoebda. albaT, swored amis 
Sedegia myife da susti samoqalaqo kultura, rac dRes 
aris aucilebeli qveynis asaRorZineblad. 
Tu gavixsenebT, ras ebrZoda sabWoTa ideologia da 
“kriminaluri eTikis” fuZemdeblebi, iqneb kidec 
gavaRwioT labirinTidan da marTlac daviwyoT Cveni 
qveynis aRmSenebloba. 
kriminaluri eTikis da sabWoTa ideologiis 
pirveli samizne eklesia, rwmena da qristianuli morali 
iyo. zneobas daupirispirda dasmenebi, sisastike, 
momxveWeloba da aRviraxsniloba. socialur 
urTierTobaTa tradiciul formebs 
(aristokratia,glexoba, wvrilmewarmeoba, xelosnoba da 
sxv.) gamocxadebuli hqonda Seurigebeli brZola. 
sikeTes daupirispirda boroteba, saTnoebas _ 
siZulvili. yovelive es ki inergeboda usazRvro SiSisa 
da sisastikis fonze. 
31
cnobilia, rom inglisuri kapitalizmis 
ganviTarebis epoqas safuZvlad “protestantuli eTika” 
daedo. ufro metic, XX saukunis erT-erTi yvelaze 
cnobili naSromi dasavleTis samyaroSi _ arnold 
toinbis “istoriuli etiudebi” ( A Study of Hystory ), 
romelic warmoadgens kacobriobis mTel istorias, 
gvawvdis metad saintereso analizs. a. toinbis azriT 
istoriis “iuridiuli piri” aris sazogadoeba da 
civilizaciebi. misi Teoriis mixedviT mTeli 
kacobriobis istoria aris 21 civilizaciis istoria (XX 
s.-is dasawyisisTvis) dawyebuli egvipturi da 
Sumerulidan da gagrZelebuli dasavleT qristianuli, 
aRmosavleT qristianuli, induisturi, islamuri, Cinuri, 
iaponia-koreuli da sxv. am fundamenturi Sromis 
safuZvelze avtori Tvlis, rom civilizaciaTa 
formirebisaTvis aucilebeli aris ori faqtori: 
religia da geografia. 
sabWoTa reJimma ideologiis qvakuTxedad SearCia : 
siZulvili da Suri (rac aRmoCnda saocrad Zlieri 
faqtori masaTa mobilizaciisaTvis). 
ruseTi ar iyo pioneri aTeisturi sazogadoebis 
aSenebis mcdelobaSi. safrangeTis revoluciis Sedegad, 
iakobinelebma kliunis saabato (XI s-is saeklesio-samonastro 
kompleqsi) qvebis grovad aqcies. igive bedi 
eloda ulamazes Sartris taZarsac, rom dasclodaT. 
giliotinaze ahyavdaT mRvdlebi, Secvales 
welTaRricxva da saxelebi Seucvales weliwadis Tveebs 
( raTa maTgan yofiliyo dawyebuli axali 
droeba).yovelive aman gastana 12 weliwads. saxelmwifo 
aTeizma ver gadaabija pirvel respublikas. 
safrangeTi daubrunda kaTolikuri eklesiis wiaRs 
da dasavlur qristianul civilizacias. 
sabWoeTSi “kriminalurma eTikam” gastana 70 
weliwads. yvelaze ufro mZime Sedegi am reJimisa ki, is 
gaxlavT, rom _ Tu adre religias sabWoTa reJimi da 
32
propaganda devnida, Semdgomi viTareba aranakleb mZime 
aRmoCnda. 
gaCnda axali tipi adamianebisa, romlebic 
yovelgvari Zaladobisa da propagandis gareSe 
gaizardnen namdvil aTeistebad. Tamamad SeiZleba iTqvas, 
rom umravlesoba, romlebic dRes wamyvan poziciebze 
arian xelisuflebaSi, swored rom namdvili sabWoelebi 
arian. maTi kredoa “ erTxel cxovrob da yvelaferi 
unda aiRo am cxovrebisagan, sulerTia ra gzebiT, Cvens 
Semdgom _ Tundac warRvna ”. 
magram, davubrundeT im procesebs, romelic mohyva 
sabWoTa reJimis rRvevas saqarTveloSi. 
“sabWoTa manqanis” TandaTanobiTma xrwnam, droTa 
ganmavlobaSi axali nayofi gamoiRo. es gaxlavT _ 
saxelmwifo mafiizacia. saxelmwifo erT did 
mafiozur qselad gadaiqca. sabazro ekonomikis 
pirobebSi ki, es procesi mxolod ufro daCqarda da 
gamoaSkaravda. industriul potencials, nedleulsa da 
bunebriv resursebs eloda gaflangva, daniaveba da 
sruli ganadgureba. TvalsaCinoa politikis 
kriminalizacia da kriminalis politizacia. 
Tu, SeviswavlidiT adgilobriv administraciul 
politikuri erTeulebis mdgomareobas, marTveli 
saxelisuflebo elitis finansuri interesebis sferoebs 
da martivad rom vTqvaT “ vin ras flobs”, garwmunebT 
danaSaulebrivi sindikatis ruka saxeze iqneba. 
maS, rogor, saidan daviwyoT Cveni qveynis Seneba, 
roca sabWoTa reJimi saxecvlili formiT kidev 
agrZelebs funqcionirebas. 
yovelive amis gaTvaliswinebiT naTelia, rom: vidre 
qveynis 
marTveli ZalisaTvis mTavari iqneba _ kriminaluri 
eTika, kriminaluri interesebi da kriminaluri 
Rirebulebebi, SeiZleba CavTvaloT, rom 1917 wels 
dawyebuli didi danaSauli jer kidev grZeldeba. 
33
Tu esvri warsuls, momavali gesvris Sen! 
(რეზონანსი., 2009w. 10 იანვარი) 
demokratiuli saxelmwifos arsebobis piroba aris – 
demokratiuli arCevnebi da es aqsiomaa. arCevnebi ki, 
Tavad sityva gulisxmobs arCevas, erTsa da meores, an 
sxvadasxvas Soris. yvelaze martiv arCevnebsac ki, 
rogoricaa, magaliTad “arCevani-aradani” Tavisi wesi 
aqvs, anu vin pirveli daiZaxebs “arCevani me”. xolo, 
Semdeg, aseve garkveuli wesis mixedviT “arCevani – 
aradani” irCevs Tavis gunds. am primitiul magaliTzec 
ki sCans, rom yovelgvar arCevnebs pirvel rigSi 
sWirdeba arCevnebis wesze SeTanxmeba. xSirad miTqvams, 
da kidev gavimeoreb, rom saqarTvelos politikuri 
speqtrisaTvis aucilebelia warsulis Secdomebis 
gaanalizeba, raTa momavlSi igive ar ganmeordes da 
erTi da igive wreze ar vitrialoT. 
5 ianvris saprezidento arCevnebis dros, 
opoziciam SesZlo amomrCevelTa xmebis mobilizacia, 
magram ver SesZlo erT opoziciur kandidatze Sejereba 
da sabolood erTmaneTs waarTves xmebi ( xazs vusvam 
erTmaneTs da ara xelisuflebas). arsebuli darRvevebis 
fonzec ki, erTi kandidati _ erTis winaaRmdeg, bevrad 
momgebiani iqneboda 
ra daskvnebi gamovitaneT Semdegi arCevnebisaTvis?! 
21 maisis saparlamento arCevnebze – gavimeoreT 
igive Secdoma da maJoritarul olqebSi arCevnebze, 
opoziciurma kandidatebma erTmaneTs xmebi waarTves. 
rasakvirvelia, es, im mocemulobis fonze, rom 
34
xelisufleba arCevnebze iyenebda zemoqmedebis yvela 
daSvebul da akrZalul xerxebs. 
saprezidento arCevnebis Sedegad, amomrCevelTa erT 
nawils gauCnda amaoebis gancda da Cven, maTi saxiT 
davkargeT aqtiuri amomrCeveli, riTic kargad isargebla 
xelisuflebam. 
parlamentSi “Sesvla – ar Sesvlis” sakiTxi mimaCnia, 
rom unda gamovtovo, radgan: me, da politikosTa erT 
nawils, migvaCnda, rom am saxis boikoti _ Jestia. me, ki 
politikaSi Jestebis momxre ara var. mimaCnia, rom 
mTavaria swori politikuri qmedeba (Jesti – pozaa, 
romelsac ar mohyveba araferi, garda imisa, Tu rogor 
gamoiyurebi). SeiZleba, bevrad Znelia gadadga 
arapopularuli nabiji sazogadoebrivi azris kuTxiT, 
magram mTavaria darwmunebuli iyo, rom Seni qmedeba 
sworia da ukompromiso, Tundac arapopularuli. 
mimaCnia, rom es sakiTxic rom yofiliyo 
Sexedulebebis Widili da ara erTmaneTis lanZRva, 
nakleb dazaraldeboda SemdgomisaTvis politikuri 
procesebi saqarTveloSi. 
vfiqrob, dRes, yvelas amocanaa (yovel SemTxvevaSi 
ase unda iyos) _ arCevnebiT xelisuflebis Secvlaze 
zrunva. magram, yvela Secdomas, rac aqamde davuSviT, 
isev vimeorebT. ara, Tu vimeorebT, aramed kidev ufro 
mcdar gzaze gavediT. 
opozicia, Tu wina arCevnebze xmebs arTevda 
erTmaneTs, dRes – erTmaneTis lanZRviT aris 
dakavebuli. amgvarad, mimdinareobs opoziciuri 
eleqtoratis daqucmaceba. maSin, rodesac 
saxelisuflebo eleqtorati stabilurad monoliTuria. 
miveCvioT realobis danaxvas. dRes, opoziciis 
liderebad gvevlinebian isini, visi meSveobiTac 
yalbdeboda arCevnebi, xorcieldeboda maxinji 
35
reformebi. magram, ra? dRes amboben imas, risi mosmenac 
exla, am wams gsiamovnebT. aseTi principiT, xom yvelas, 
vinc dRes xelisuflebaSia, SeuZlia Tqveni ndobiT 
isargeblos, Tu moxsnis, an, gadayenebis Semdeg mkvaxed 
ilaparakebs xelisuflebaze. 
Tu, Cven SevZlebT Secdomebis gaanalizebas, Cveni 
piradi “simpatia – antipatiaze “ zemoT dadgomas. 
ara Tu, politikaSi, aramed, yvelaze humanur 
dargebSic ki, rogoricaa medicina an pedagogika, 
profesionali fasdeba Tavisi profesiuli codniTa da 
profesiuli SesaZleblobebiT, da ara momxibvlelobiT 
da kargi xasiaTiT. 
iqneb moverioT am adamianur sisusteebs da erTxel 
da samudamod gaverTiandeT ideebis da midgomebis 
garSemo da ara viRacis winaaRmdeg. 
uaryofis – uaryofa usasrulo procesia da 
Sedegad isev uaryofiTi moaqvs. am procesma saTave aiRo 
1991 wels, roca politikosebis erTma jgufma 
gadawyvita politikuri realobis Secvla ZaladobiT 
da amas, naTeli miznebiT amarTlebdnen. 
naTeli mizani miiRweva, aseve, naTeli da 
gamWvirvale meTodebiT. aseTi meTodi ki aris _ 
Tavisufali da demokratiuli arCevnebi. 
SeiZleba, gana, gadawyvito namcxvris gamocxoba, Tu 
ara gaqvs arc fqvili, arc kvercxi, arc Saqari, Tu gaqvs 
mxolod survili? Tu, gvinda mivaRwioT mizans, 
vizrunoT im produqtebze, romelmac es namcxvari unda 
gamoacxos. es produqtebi ki aris: 1) saarCevno kodeqsi ( 
da yvelam erTad vizrunoT saarCevno kodeqsis 
gajansaRebaze), 2) saarCevno administraciis arCevis 
wesis Secvlaze da a.S. 
namcxvarze gamaxsenda, novodvorskaias 
araCveulebrivi werili “Брюсельский пирог трусости”. am 
werilSi kargad aris gaanalizebuli ruseTis agresia 
saqarTvelos winaaRmdeg. 
36
nuTu, mxolod imisaTvis, rom gaikicxos dRevandeli 
xelisufleba, Tanaxma xarT saqarTvelos teritoriebis 
dakargvaze! 
nuTu, aseTi Zneli misaxvedria, Tu, ratom amtkicebs 
ruseTi aseTi TavgamodebiT, rom “omi daiwyo 
saqarTvelom”!!! da, Tu, vinme ver xvdeba, mousmineT maT, 
vinc amas mTeli sicxadiT xedavs. 
mTeli arsi “pirveli gasrolis”–a mdgomareobs 
Semdeg-Si: Tu, saqarTvelom ganaxorciela e.w. pirveli 
gasrola da agresia cxinvalze, maSin ruseTis qmedeba 
gamarTlebulia. radgan, maTi argumentia, rom isini 
icavdnen Tavis moqalaqeebsa da samSvidoboebs 
saqarTvelos agresiisagan. amgvarad, agresorebi ki ar 
arian, aramed iZulebuli iyvnen Tavi daecvaT. ase, rom 
Semdgomi maTi qmedebac gamarTlebulia (vgulisxmob 
saqarTvelos teritoriebis gamoyofis cnobas), radgan 
mcirericxovan erebs “icavdnen” saqarTvelos 
agresiisagan. am SemTxvevaSi, ruseTs SeiZleba hqondes 
msoflios mxardaWeris imedi. swored am argumentiT 
cdilobs ruseTi gamoacalos saqarTvelos msoflio 
Tanamegobrobis mxardaWera. 
es gindaT?! 
nuTu istoria sityvebis uazro raxa-ruxi ggoniaT. 
visac wakiTxuli aqvs giorgievskis traqtati, icis, rom 
es, faqtiurad iyo ormxrivi samezoblo xelSekruleba. 
gaaRiziana gana ramiT saqarTvelom ruseTis imperia, 
samefo taxti rom gaauqmes qarTl-kaxeTSi, imereTsa, Tu 
afxazeTSi. qveynis aneqsia rom moaxdines da saqarTvelo 
ruseTis guberniad, rom gadaaqcies! an, ra danaSauli 
miuZRoda axalgazrda saqarTvelos respublikas 
kacobriobis winaSe, rom 1921 wlis TebervalSi sami 
mxridan Semouties da dapyrobili saqarTvelo ZaliT 
Seiyvanes sabWoTa kavSiris SemadgenlobaSi. 
an, romeli mcire eris uflebebi irRveoda 1989 wlis 
9 aprils, roca sastikad gauswordnen damoukideblobis 
moTxovniT gamosul xalxs. 
37
da bolos, kidev erTxel gavimeoreb, roca 1991wlis 
22 dekembers saqarTvelos uzenaes sabWos miayenes 
sabrZolo teqnika maSinac, zogierTebi Tavs 
imarTlebdnen, rom “ pirveli gasrola xelisuflebas 
ekuTvnoda”. 
nuTu, aseTi Zneli gasagebia, rom saqarTvelos 
teritoriaze ucxo qveynis regularuli armiis Semosvla 
_ ukve gasrolaa! 
“pirveli gasrolis” argumenti, ruseTis mxridan 
Zalian mzakvrulad aris “Semogdebuli”. ician, ra, rom 
saqarTvelos dRevandel xelisuflebas hyavs 
mowinaaRmdegeebi, or kurdRels erTad klaven: erTis 
mxriv, umtkivneulod (saerTaSoriso sazogadoebrioebis 
azris SecvliT ) cdiloben daeuflon saqarTvelos 
teritoriebs. da, meores mxriv _cdiloben moiSoron 
maTTvis arasasurveli xelisufleba. 
nuTu misaRebia ruseTis es miznebi! 
yvelas Tavisi mosazreba aqvs. zogi SeiZleba 
fiqrobs, rom oRond eseni nu iqnebian, danarCens ki, 
naklebi mniSvneloba aqvs. 
CemTvis, piradad amgvari midgoma miuRebelia. roca, 
1993 wels SevardnaZem afxazeTSi Seiyvana jari 
rkinigzis dacvis mizniT, rasac, faqtiurad mohyva 
saomari moqmedebebi, me mqonda seriozuli eWvebi 
yovelive amasTan dakavSirebiT ( da, ara marto me), 
sxvaTaSoris, im dros, sazogadoebrivi azri mzaddeboda, 
rom zviad gamsaxurdias mimdevrebs uxariaT, rom 
qarTvelebi iRupebian omSi – es iyo Savi fiari. Tu, 
obieqturad SevafasebT movlenaTa Tanmimdevrobas, 
Tundac 1991wlis 22 dekembridan dawyebuli, yvelaferi 
naTelia, ra da risTvis keTdeboda. magram, yovelive amis 
miuxedavad, vimeoreb, rom saqarTvelos teritoriaze 
saqarTvelos jaris nawilebi rkinigzis dasacavad 
gadaadgildebodnen, Tu aeroportis _ es ruseTis saqme 
ar iyo. swored, am motiviT wavediT maSin omSi, Cveni 
politikuri Sexedulebebisa da eWvebis miuxedavad. 
38
rogorc vxedavT, ruseTis istoriis yvela etapze, 
vgulisxmob dawyebuli mefis ruseTidan, damTavrebuli 
sabWoTa Tu, dRevandeli gaugebari formaciis ruseTiT, 
maT saqarTvelos mimarT mxolod erTi mizani 
amoZravebs: 
es aris ruseTis zegavlenis qveS myofi 
saqarTvelo. 
yvelam, Tavis gulSi gadawyvitos, SesaZlebelia Tu 
ara, rom ruseTis saqarTvelosadmi mravalsaukunovani 
interesi emTxveodes saqarTvelos moqalaqis interesebsa 
da survilebs. Tu, amas SesaZleblad TvliT, Riad 
ganacxadeT, rom gsurT ruseTis SemadgenlobaSi yofna _ 
es, ufro zneobrivi iqneba. 
dRes, aseve xSirad gaigebT, iseT cinikur 
gancxadebebsac “marTla sulelia, Tu vinmes hgonia, rom 
omi movigeT, rom oTx dReze meti ver gavaCereT ruseTis 
jari da a.S.” am xalxis gasagonad minda vTqva, rom Cven 
ukve maSin movigeT, roca ruseTis regularuli armia 
saqarTvelos teritoriaze Semovida (gaaSiSvles, ra 
Tavisi realuri miznebi) da mTeli msofliosaTvis 
mSvidobimyofelebisagan gadaiqcnen agresorebad. Tumca, 
vidre ruseTis jari dgas saqarTvelos teritoriaze omi 
jer ar damTavrebula da Tu, rusul politikas mxarSi 
amoudgebian qarTveli politikosebi da erTad 
daumtkiceben msoflios, rom saqarTvelo aris agresori 
da ruseTi ki icavda mSvidobasa da samarTlianobas, 
maSin Cven marTla davmarcxdebiT. yovel SemTxvevaSi 
dRes yvelaferi swored am gziT midis. 
Riad, yvela afiqsirebs, rom saqarTvelo unda iyos 
damoukidebeli, da rom ruseTisagan mitacebuli 
teritoriebi unda dabrundes, magram rogorc sCans, 
gulSi sxvagvarad fiqroben. am SemTxvevaSi, jobs 
daufaravad gamoiTqvas yvela mosazreba da vikamaToT am 
poziciis garSemo. 
ase, rom “piveli gasrolis” argumentis ukan rac 
imaleba, yvelasTvis naTelia. agvistoSi Cven msofliom 
39
dagviWira mxari, radgan viyaviT agresiis msxverpli. 
dRes, es mxardaWera nel-nela gvakldeba, ruseTisa da 
qarTveli politikosebis erTi nawilis mtkicebiT, rom 
saqarTvelo agresiis msxverpli ki, ara, Tavad aris 
agresori qveyana. 
yovelive zemoTqmulidan gamomdinare, yvelani unda 
SevTanxmdeT Cveni qveynis erovnuli usafrTxoebis 
fundamentur safuZvlebze. aseve, unda SevTanxmdeT: ra 
aris Cveni mizani, xelisuflebaSi mosvla, Tu 
demokratiuli sitemis Seqmna. pirveli _ ar SeiZleba 
miznad CaiTvalos, radgan Cans mxolod survili da ara 
is, Tu ra miznebis gansaxorcieleblad ginda 
xelisuflebaSi mosvla. 
demokratiuli sistemis Seqmna _ es marTlac mizania 
da Tu, yvela am mizanze SevTanxmdebiT, mivaRwevT 
kidevac. nuTu ver SevZlebT, rom SevimuSavoT iseTi 
saarCevno kanonmdebloba, romlis pirobebSi – 
garantirebuli iqneba Tavisufali da demokratiuli 
arCevnebi. da, arCevnebSi gamarjvebulica da 
damarcxebulic qveynis fundamentur interesebs 
moemsaxureba. 
gansxvavebul azrs yvela ebrZvis 
(rezonansi., 2008w. 14 ivnisi) 
aravisaTvis ar aris dasamali, rom saqarTvelos 
mosaxleobis didi nawili mxars uWerda opozicias da 
surda xelisuflebis Secvla samarTleblivi gziT. 
xelisuflebisa, romelsac ukontrolobis gancda 
40
daeufla da adamianis yvela uflebaTa Selaxvis gzas 
daadga. gansakuTrebiT aRsaSfoTebeli iyo 
umravlesobis mier SemoRebuli uzneo principi: “ vinc 
CvenTan ar aris, is qveynis moRalatea”. 
Sedegad, saqarTvelos mosaxleobis udides nawils, 
xelisufleba Tvlida meorexarisxovan moqalaqeebaT. 
swored, amgvari damokidebulebis Sedegad miviReT 7 
noemberi. 
CvenTvis, aradamakmayofilebelad Catarebuli 5 
ianvris 
arCevnebis Sedegad arCeulma prezidentma daniSna 
saparlamento arCevnebi. da, miuxedavad imisa, rom 
mosaxleobis umravlesoba miviCnevdiT, rom es arCevnebi 
dainiSna aralegitimurad, radgan vxedavdiT meore 
turis aucileblobas, Cven monawileoba miviReT axlad 
arCeuli prezidentis mier daniSnul arCevnebSi. 
garkveul wilad es iyo erTgvari kompromisi 
xelisuflebasTan, radgan uari vTqviT brZolaze 
“saprezidento arCevnebis meore turisaTvis”. 
Cven, am arCevnebSi CavebiT ise, rom arc erTi 
seriozuli cvlileba saarCevno kanonmdeblobaSi ar 
ganxorcielebula. metic, mTavari “Semoqmedi” arCevnebSi 
danxorcielebuli darRvevebisa – csko (centraluri 
saarCevno komisisa), mTeli SemadgenlobiT Tavis 
Tanamdebobaze darCa. amisda miuxedavad, Cven arCevnebSi 
CavebiT. es kidev erTi kompromisi iyo xelisuflebasTan. 
mTeli saqarTvelosaTvis gaxda cnobili, rom 
2008 wlis 21 maisis saparlamento arCevnebisaTvis 
cixeebidan gamoSvebul iqnen patimrebi saarCevno xmebis 
sanacvlod. miuxedavad amisa, Cven, vagrZelebdiT 
saarCevno kampanias. didi iyo survili am xelisuflebis 
Secvlisa. 
winaswar vicodiT, rom opoziciis kandidatebi 
erTmaneTs vasustebdiT da varTmevdiT xmebs. realurad, 
aranairi mcdeloba, raTa agvecilebina Tavidan es 
saSiSroeba ( Tu, ar CavTvliT erTmaneTis mimarT liton 
41
mowodebebs televiziiTa da presis saSualebiT) ar 
yofila. swored, amis gamo sul cota 11 maJoritaruli 
mandati dakarga mxolod gaerTianebulma opoziciam, rom 
araferi ar vTqvaT sxva opoziciur partiebze. albaT, 
yvelas surda gamarjveba, Tumca qveynis gamarjvebaze 
win, partiuli interesebi dadga. zogadad da 
lakoniurad ase gamoiyureba suraTi, romelmac 
dRevandeli dRe moitana. 
araTanmimdevruloba, kompromisi da principebis 
Canacvleba radikaluri gamoTqmebiTa da sxvadasxva 
aqciebiT. 
dRes, ukve opozicia iyenebs cnobil lozungs “ vinc 
CvensaviT ar fiqrobs, is moRalatea”. ZiriTadi 
argumenti ki aris – parlamenti aralegitimuria da iq 
yofnac Ralatia. 
samarTleblivad, yvela arCevnebi, romelic Catarda 
1990 wlis 28 oqtombris pirveli, mravalpartiuli 
arCevnebis Semdgom - aralegitimuria. mas Semdgom 
gayalbebebi da falsifikaciebi yvela arCevnebis 
Tanmdevia. magaliTisaTvis, 1992 wlis 11 oqtombris 
saparlamento arCevnebi (Tu amas arCevnebi qvia), 
SeiaraRebuli bandformirebebisa da javSanteqnikis 
TanxlebiT Catarda. faqtia, rom mosaxleobis udides 
nawils im farsSi monawileoba ar miuRia. metic, piradad 
me 1990 wlis arCevnebis Semdgom, pirvelad mxolod 2003 
wlis arCevnebSi Cavebi. viRac mipasuxebs, rom – ai rom 
waxvedi, amis bralia, Tu dRes es xelisufleba 
gvyavs da am dReSi varT ( Tumca, amgvar pasuxs 
ZiriTadad SevardnaZis yofili momxreebidan gaigebT). 
maT SeiZleba vupasuxoT, rom 1991 wlis dekembris 
saxelmwifo gadatrialebisaTvis rom mxari ar 
dageWiraT, arc maSin viqnebodiT am dReSi. sxvaTaSoris, 
“zneobrivi qmedebebisken” xSir SemTxvevaSi, swored es 
xalxi mogviwodebs. 
piradad me, deputatis mandatis datovebis 
winadadeba, romelsac SantaJis saxe ufro hqonda, 
42
ultimatumis saxiT miviRe: “ vinc mandats ar datovebs, 
is gamocxaddeba moRalated”. 
naTelia, rom roca ar warmoadgen arc erT iseT 
uwyebas, rogoricaa: КГБ, mi-6, mosadi Tu sxva,Ayvela 
Zalas kiserSi yevxar gaCxerili. faqtia isic, rom me, 
arc erTi partiis wevri ar viyavi da deputatis mandati 
iyo Cemi erTaderTi saSvi politikaSi anu, politikuri 
statusi. mandatis datovebis moTxovna CemTvis niSnavda, 
rom momTxoves politikidan wasvla saxlSi. aRarafers 
vambob imaze, rom amgvari gadawyvetileba CemTan erTad 
unda yofiliyo miRebuli. me unda mcodnoda Semdgom 
amis ra xdeba, ras da rogor apirebs gaerTianebuli 
opozicia. rasakvirvelia, am SemTxvevaSi SeiZleboda 
fiqri politikuri karieris dasrulebazec. Tu 
damarwmunebdnen, rom Cems gareSe ufro samarTlianad da 
patiosnad gadawydeboda qveynis problemebi. 
rasakvirvelia, ufro zneobrivi iqneboda, rom roca 
upartio politikos sTxov datovos mandati da 
gaagrZelos Tavis saqmianoba Cveulebrivi moqalaqis 
statusiT, ufro samarTliani iqneboda 1. Opoziciur 
gaerTianebaSi Semaval partiis liderebs uari eTqvaT 
partiebze ( mag. partiis likvidacia), 2. uari eTqvaT 
partiis saxelmwifo dafinansebaze (radgan, yoveli 
partia, romelmac gadalaxa saarCevno barieri iRebs 
saxelmwifo dafinansebas da es dafinanseba gacilebiT 
didia, vidre deputatis xelfasi). gamomdinare aqedan, 
yovelgvari saubrebi Cems xelfasze gayidvaze, mxolod 
Savi piaria da meti araferi. am faqtorebis 
gaTvaliswinebiT SeiZleboda yvelas Tanabar 
mocemulobaSi gamogvecxadebina politikuri cxovrebis 
aRsasruli saqarTveloSi. 
ra rezonansi eqneboda am politikur aqts, albaT 
didi. zneobrivic iqneboda pirvel rigSi erTmaneTis 
mimarT. ra sargebels moutanda Cvens qveyanas da 
ramdenad dagvaaxloebda Cvens mizanTan, ar vici, saeWvoa. 
43
Cven gvWirdeba ara mxolod “efeqturi” svlebi, 
aramed efeqturi gadawyvetilebebi, romelTac Sedegi 
mohyveba. 
dRes CemTvis bevrad ufro efeqturi marto yofnaa. 
marto, parlamentis cxovrebaSi monawileobiTa, Tu, 
boikotis reJimSi. marto, imaT gareSe, vinc xalxs 
atyuebs, rom boikoti niSnavs saxlSi wamowolasa da 
3017 laris pensias. piradad me, wina mowvevis 
parlamentis arsebobis weliwad naxevari boikotis 
reJimSi gavatare. vfiqrob, xalxma kargad icis saxlSi 
viyavi wamowolili Tu politikuri movlenebis 
epicentrSi. rac Seexeba personalur manqanebsa da 
luqskabinetebs, ucxoeTSi mogzaurobas parlamentis 
xarjze, ra giTxraT komitetis Tavmjdomaris moadgile 
viyavi da arc erTi am pirobiT ar misargeblia. yvelaze 
komfortulad ki Tavs karavSi vgrZnob. 
da, kidev erTi, me umravlesobidan aravis ar 
gamougdivar, Cemi principebis gamo davtove iqauroba. 
avirCie naklebad komfortuli da mZime gza. dRevandeli 
Cemi oponentebisagan gasakviri araferia. radgan, e.w. 
konstruqciuli opozicia gayalbebuli saprezidento 
arCevnebis Semdgomac, Cven, gaerTianebul opozicias 
“bolSevikur” brZolis xerxebs gviwunebda ( 
aRsaniSnavia, rom parlamentis darbazidan). 
advili ar aris Seni principebis erTguleba da 
dinebis sawinaaRmdegod curva. es, Zlierebis xvedria. me 
Sevecdebi am gzas SeveWido. ar SemeSindeba arasdros 
Cemi azris gamoTqmisa, Tundac Cemi mosazreba wamgebiani 
iyos politteqnologiuri TvalsazrisiT. 
pirveli qva iman mesrolos, visac Cemze ufro 
patiosnad da uangarod ucxovria. 
winaaRmdeg SemTxvevaSi: parabellum (emzade 
omisTvis). 
44
yvela kiTxvas pasuxi unda gaeces! 
(alia., 2010w. 10 maisi) 
TiToeuli CvenTaganisaTvis mniSvnelovania 
gavaanalizoT is politikuri situacia, ramac 
dRevandeli dRe moitana, raTa swored warimarTos Cveni 
brZola samarTlianobisaTvis. 
sawyis mocemulobad aviRoT periodi, romelic win 
uZRoda 2003 wlis arCevnebs. erTis mxriv, saqarTveloSi 
arsebobda mosaxleobis is nawili, romlisTvisac 
miuRebeli iyo SevardnaZis reJimi (SevTanxmdeT 
terminzec: “reJimi” niSnacs, rom qveynis cxovrebis wesi 
efuZneba ara kanonmdeblobas, aramed erTi adamianis an 
adamianTa jgufis nebas) da meores mxriv nacionaluri 
moZraobis maSindeli lideri m. saakaSvili. igi xSirad 
acxadebda, rom 1991wels saqarTveloSi moxda 
saxelmwifo gadatrialeba da rom, es iyo didi 
danaSauli. rom, is xalxi, romelic wlebis 
ganmavlobaSi daumsaxureblad idevneboda, imsaxurebs 
pativiscemasa da yuradRebas. saakaSvilis eleqtoratis 
ZiriTad nawils swored es xalxi warmoadgenda. 
im droindeli (mxedvelobaSi maqvs “vardebis 
revoluciis” wina periodi) opoziciuri speqtris did 
nawils warmoadgendnen politikosebi, vinc, piradad 
(zogic iribad) monawileobda 1991-92ww.-is 
gadatrialebaSi. miuxedavad amisa, xalxi ndobiT moekida 
am brZolas. rasac ganapirobebda is, rom piradad 
saakaSvilis gundis wevrebs xalxi ar icnobda da 
amdenad, arc maTi uaryofiTi Tu dadebiTi saqmianoba ar 
iyo cnobili. Tavad m.saakaSvili xSirad xazs usvamda, 
rom igi 1991-92 ww.-is movlenebis dros ar imyofeboda 
TbilisSi. amasTan erTad, man Tavi daamaxsovra 
sazogadoebas, rogorc kanonierebisaTvis mebrZolma 
ministrma, romelmac Tana-mdebobac ki datova 
usamarTlobis gamo. 
45
amdenad, 2003 wlis nacionalur moZraobas hqonda 
xalxis didi nawilis ndoba. ndobasTan erTad, is, sul 
ufro da ufro didi saerTaSoriso mxardaWeriT 
sargeblobda. 
vardebis revoluciis Semdgom, jer kidev 
parlamentis Zvelma Semadgenlobam ganaxorciela 
konstituciuri cvlilebebi, riTac prezidentis 
uflebamosileba ganuzomlad gazarda. rac, iyo mizezi 
imisa, rom umravlesoba datova nacionaluri moZraobis 
yofilma partniorebma. es faqti, sazogadoebis 
yuradRebis miRma darCa. arcaa gasakviri, radgan 
saqarTveloSi ukve iyo gamocdileba “arasasurveli” 
prezidentis damxobisa (ganxorcielebuli gare Zalebis 
mier, Sida Zalebze dayrdnobiT). xolo, im 
gadatrialebis uvertiura ki swored politikuri 
oponireba iyo. 
am istoriulma gamocdilebam saakaSvilze imuSava, 
radgan mosaxleobis umravlesoba cdilobda xeli ar 
SeeSalaT prezidentisaTvis, romelsac didi miznebi 
hqonda gansaxorci-elebeli. didi dakvirveba ar aris 
saWiro imis dasanaxad, rom gansxvavebiT saakaSvilisagan, 
zviad gamsaxurdias mosaswrebi hqonda saqarTvelos 
damoukideblobis aRdgenis dakanoneba da referendumis 
Catareba saqarTvelos mTel teritoriaze, afxazeTisa da 
cxinvalis regionTan dakavSirebuli problemebis 
mogvareba, rac man kidevac SesZlo Tavis prezidentobis 
6 TveSi. 
2003 wlidan xdeba 90-iani wlebis imitacia, rac 
Zalian momgebiani aRmoCnda DdRevandeli 
xelisuflebisaTvis piaris TvalsazrisiT. 
Cemis azriT pirveli usiamovno SegrZneba Seqmna 
kmarelebis mier Tbilisis sax. universitetis 
piketirebam, amas mohyva samedicino kolejis studentebis 
darbeva. da, rac mTavaria, gamoCndnen adamianebi, 
romlebic Tavad gaxdnen kanoni. 
46
im etapze, es pirovnebebi iyvnen saqarTvelos 
mosaxle-obisaTvis gaRizianebis mTavari obieqtebi. es 
zizRi, jer prezidentamde ar midioda. 
aseve, kampaniam saqarTvelos samecniero 
sazogadoebis winaaRmdeg, cxadyo, rom yvela 
saxelisuflebo survils win uswrebda dagegmili e.w. 
piaraqciebi, rasac foni unda Seeqmna maTTvis sasurveli 
gadawyvetilebebis Sesasruleblad. 
sainteresoa, rom mniSvnelovani da saWiro 
reformebis gatareba daemsgavsa brZolas, 
xelisuflebisa Tavisi moqalaqeebis winaaRmdeg. 
pedagogebi, eqimebi, gare movaWreebi, mecnierebi, biznesis 
warmomadgenlebi, mosamarTleebi da sxv. calkeul 
SemTxvevebSi komunikaciis ar arseboba an, sazogadoebis 
naklebinformirebuloba reformebis miznebsa da 
amocanebis Sesaxeb amwvavebda usamarTlobis gancdas. am 
procesebis gamo mosaxleobis didi nawili 
xelisuflebis oponentad gadaiqca. 
sainteresoa, rom politikuri opoziciis sxvadasxva 
jgufebi, romlebic konstituciuri cvlilebebidan 
dawyebuli sistematurad gamoxatavdnen Tavis 
damokidebulebas sxvadasxva sakanonmdeblo cvlilebebis 
mimarT, sazogadoebis mxridan uyuradRebod iyvnen 
datovebuli. es, arcaa gasakviri, radgan politikuri 
oponentebic erT-erTi iseTi “wertilovani samizne” iyo, 
rogoric eqimebi, movaWreebi da a.S. TiToeul am 
jgufisaTvis Tavisi problemebi iyo ufro mtkivneuli, 
vidre sxvisi. 
ase, rom xelisuflebam SesZlo cal-calke yvela 
daemarcxebina. Tumca, am procesebs mohyva - politikur 
opoziciasa da xalxs Soris kavSiris gamyareba, rac 
manmade Zalian susti iyo. es ki, ukve metad Zlieri muxti 
aRmoCnda. safuZveli am erTobisa gaxda: “ simarTle 
Cvens mxarezea” da “ar meSinia”. 
SeiZleba iTqvas, es periodi iyo erTi didi etapi 
samoqalaqo sazogadoebis Camoyalibebis procesSi. im 
47
etapze, ukve arsebobda aucilebloba samoqalaqo 
winaaRmdegobis gadasvlisa politikuri protestis 
formebSi. 
Zalian kargad igrZnoboda, rom aris aucilebloba 
calkeuli partiebisa da politikosebis mxridan 
aqtivobisa (amis moTxovnileba ukve xalxSic SeimCneoda). 
swored, am dros emTxveva irakli oqroaSvilis mier 
Tanamdebobis datoveba da Tavis partniorebad 
deputatebis koka guncaZis, gia cagareiSvilis da gia 
TorTlaZis SerCeva. molaparakebebis Sedegad gadawyda 
partiis Seqmna. partiis Tavmjdomare – ir. oqruaSvili, 
Tavmjdomaris moadgile – g. TorTlaZe, generaluri 
mdivani – k.guncaZe da politikuri mdivani - 
g.cagareiSvili. 
mas Semdeg, rac 2007 wlis 27 seqtembers daapatimres 
ir. oqroaSvili movlenebi elvis siswrafiT viTardeba. 
am dapatimrebas mohyva yvela opoziciuri partiis mier 
solidarobis gamoxatva. am pirobebSi, Zalian bunebrivad 
moxda xalxis mobilizacia. moxda xelisuflebis 
winaaRmdeg opoziciuri speqtris gaerTianeba, rac 
gaformda, rogorc saxalxo moZraobis erovnuli sabWo. 
yvelaze Zlieri politikuri opozicia swored, am 
periodSi iyo. 
ram gamoiwvia is viTareba, rac dRes gvaqvs. 
pirvel rigSi, unda iTqvas, rom gaerTianebuli 
opoziciis saprezidento kandidats – levan gaCeCilaZesa 
da mixeil saakaSvils araTanabar pirobebSi mouwiaT 
arCevnebSi Cabma. 
xelisuflebis momxreebs m.saakaSvilis garda sxva 
alternativa ar hyavdaT da am miznis misaRwevad mTeli 
saxelisuflebo resursi amoqmedda. levan gaCeCilaZes 
ki, iseTi Zlieri opoziciuri kandidatebi 
daupirispirdnen, rogoric badri patarkaciSvili, Salva 
naTelaSvili, daviT gamyreliZe. aseve, gia maisaSvili da 
sxv. m. saakaSvili am arCevnebidan gamarjvebuli gamodis. 
48
miuxedavad imisa rom dedaqalaqSi gamarjveba ver 
moipova. 
es iyo pirveli didi Secdoma opoziciuri speqtrisa. 
Cven, ar gavagrZeleT brZola meore turis 
dasaniSnad. amas mohyva radikalurad ganwyobili erTi 
nawilis gaRizianeba da Semotevebi sxva opoziciuri 
partiebis mxridan, maT Soris imaTganac, vinc am 
droisaTvis ukve aRar Sedioda gaerTianebaSi. 
am mxriv, gaerTianebul opozicias uxdeboda or 
frontze brZola da dartymebis mogerieba, rogorc 
xelisuflebisagan, iseve sxva opoziciuri partiebisagan, 
sxvadasxva politologebisa Tu eqspertebisagan. 
yovelive aman, rasakvirvelia, erTgvarad dasca 
“gaerTi-anebuli opoziciis” avtoriteti. amas daemata 
SimSilobis aqciis gadadeba, Semdgom SimSiloba 
parlamentis win, ramac erTgvarad gamaxsena Tbilisis 
omi. im TvalsazrisiT, rom rusTavelze omi iyo da 
danarCen saqarTveloSi Cveuli wesiT grZeldeboda 
cxovreba. 
gaerTianebuli opoziciis xazi iyo xelisuflebis 
Secvla samarTleblivi gziT. mobilizeba da arCevnebSi 
gamarjveba. amisaTvis ki, saWiro iyo ramdenime ZiriTadi 
faqtoris arseboba: 
1. saarCevno kanonmdeblobis gajansaReba (cesko-s 
Semadgenlobis Secvla) 
2. telesivrcis gajansaReba (sazogadoebrivi 
mauwyebloba) 
3. finansebi, arCevnebis mosamzadeblad. 
naTelia, rom pirveli ori sakiTxis mogvareba 
ajanyebiTa da gaficvebiT SeuZlebelia. es unda 
momxdariyo molaparakebebiT xelisuflebasTan, Tumca 
saxalxo zewolis fonze. rac Seexeba finansebs, es 
sakiTxi mTlianad dakavSirebuli iyo wina ori sakiTxis 
gadaWrasTan. Tu, pirveli ori sakiTxis gadaWraSi Cven 
movipovebdiT warmatebas, finansebis mozidva gacilebiT 
ioli iqneboda ( radgan, warmatebuli proeqti, 
49
bunebrivia ufro advilad moizidavs finansebs, vidre 
susti da wagebuli). 
rogorc, ki gamoCnda perspeqtiva, rom SeiZleboda 
raime warmatebisaTvis miRweva, raTa ufro sasurveli 
garemo Seqmniliyo arCevnebisaTvis, daiwyo Tavidan 
braldebebi da Semotevebi: “gaerTianebuli opozicia 
gaurigda xelisuflebas, gaiyida da a.S.” 
vin iRebda am kampaniaSi monawileobas es sxva saqmea. 
mTavaria, rom Tu Cveni Zala iyo xalxis ndobaSi, 
bunebrivia, rom dasusteba SesaZlebeli iyo Cveni 
diskreditaciiT. im etapze, erovnuli sabWos winaaRmdeg 
dawyebuli kampaniis arsi iyo : “ xelisuflebasTan 
laparaki rogor SeiZleba, rom es Ralatia, kompromisia 
da a.S.” 
magram, vidre arCevnebis Casatareblad saWiro 
pirobebis gaumjobesebis Sansi amowuruli ar aris, 
ajanyebaze fiqric ki avantiuraa. 
erovnul sabWos isev or frontze uwevda brZola. 
anu xelisuflebisa da opoziciuri partiebis 
Semotevebis mogerieba. rac, cxadia asustebda 
gaerTianebuli opoziciis poziciebs da piriqiT, 
aZlierebda xelisuflebas. xolo, poziciebis Sesusteba 
ki ganapirobebda brZolis Sedegebs. 
am viTarebaSi CavebiT saparlamento arCevnebSi. da, 
isev ganmeorda igive Secdoma, Tu es Secdomaa. 
nacionaluri moZraoba gamodis arCevnebze erTi 
frontiT. 
opoziciuri speqtri ki inawilebs erTmaneTSi 
opoziciuri eleqtoratis xmebs. me Sors var im 
azrisagan, rom yvela opoziciur partias gaerTianebuli 
opoziciisaTvis unda daeTmo mandatebi. an, yvela unda 
gaerTianebuliyo erT saarCevno blokSi. 
magram, mTel opoziciur speqtrs, rom Cagvetarebina 
yvela olqSi reitinguli kvlevebi da TiToeuli 
olqisaTvis erTi, yvelaze Zlieri opoziciuri 
50
kandidati gamogvemJRavnebina. es xom SesaZlebeli iyo. 
da, Sedegad miviRebdiT formulas: erTi – erTis 
winaaRmdeg. 
am werilSi, saubaria imaze, Tu risi gakeTeba 
SegveZlo Cveni mxridan da ra ver gavakeTeT. 
opoziciurma speqtrma ar gaviTvaliswineT saprezidento 
arCevnebis gamocdileba. 
is, rom dRevandeli xelisufleba mTeli SemarTebiT 
ibrZolebda gamarjvebisaTvis, es iyo mocemuloba, 
romelic saxeze gvqonda 2008 wlis 21 maisis 
saparlamento arCevnebis magaliTze. 
am mocemulobas ki, Cven SevxvdiT moumzadeblebi. ar 
SevaTanxmeT erTmaneTTan maJoritari kandidatebi 
olqebSi, ar vimoqmedeT kordinirebulad, ramac mxolod 
gaerTianebul opozicias 11 mandati daakargina. albaT, 
aseve sxva opoziciur partiebsac. Sedegad miviReT is, 
rac miviReT. 
axla, rac Seexeba boikots, romelic gulisxmobda 
mandatebis datovebas da am saxiT dRevandeli 
parlamentisaTvis aralegitimurobis statusis 
damkvidrebas. 
1990 wlis 28 oqtombris pirveli mravalpartiuli 
arCevnebis Sedegad mosuli xelisuflebis Zaladobrivi 
gziT damxobis Semdgom, samarTleblivad, yvela 
xelisufleba aralegitimuria. is xelisufleba, 
romelic aRiarebs am faqts aRadgens samarTlianobas. 
amgvarad, 
1. legitimuroba – aralegitimurobis sakiTxi, 
gau-yalbebeli arCevnebis gareSec arsebobs. 
Tu, Cveni boikoti ganapiroba gayalbebebma, 
CvenTvis, sastarto periodSive cnobili iyo a) 
arasaimedo saarCevno administaciis, b) 
aradamakmayofilebeli (rbilad rom vTqvaT) 
saarCevno kanonmdeblobis Sesaxeb. 
da ufro logikuri xom ar iqneboda, rom yvela 
movxsniliyaviT arCevnebis procesSive da 
51
gamogvecxadebina boikoti arakeTilsindisieri 
arCevnebisaTvis. maSin, marTlac davtovebdiT 
erTpartiulad am parlaments. es, ar gavakeTeT da 
davelodeT Sedegebs. keTili. nebismier SemTxvevaSi, 
boikotis safuZveli da miznebi opoziciuri 
speqtrisaTvis unda yofiliyo erTnairad misaRebi. 
erToblivi boikoti niSnavs, erTsulovnebas 
gadawyvetilebaSi da ara erT, an or-pirovnulad 
miRebuli gadawyvetilebis erTsulovan aRsrulebas. 
aseTi seriozuli gadawyvetilebis miReba ar 
SeiZleba erTpirovnulad ( erTpirovnulad ar 
vgulisxmob erT adamians, aramed imaT, vinc es 
gadawyvetileba miiRo, CemTvis maTi vinaoba cnobili ar 
aris). 
erTi sakiTxia, ramdenad gamarTlebuli iyo 
gadawyvetileba mandatebis datovebis Sesaxeb. Cemi 
azriT sakamaToa, radgan, rogorc avRniSne, im pirebs 
Soris, visi saxeliTac es aqcia gaxmovanda iyvnen 
upartio wevrebic ( romlebic ar iyvnen arc erTi 
partiis wevri). am gadawyvetilebis ZaliT gadaiwyvita 
maTi saxlSi gaSveba. Tumca, am aqciis, anu “parlamentis 
boikotirebis” ganxorcielebis SesaZlebloba hqondaT - 
partiebs. radgan, isini iReben saxelmwifo dafinansebas 
da SeeZloT funqcionireba, hqondaT politikuri 
statusi, ofisebi, raionuli organizaciebi da a.S.. 
vfiqrob, ufro marTebuli iqneboda partiis 
liderebs daeTmoT Tavisi mandatebi sakuTari partiebis 
spikerebisaTvis (meore nomrisaTvis). am SemTxvevaSi, 
parlamentSi mxolod gaerTianebuli opoziciidan 
iqneboda 17 spikeri. gareT dar-Cebodnen partiis 
liderebi da partiuli organizaciebis aqtivi. am, 
SemTxvevaSi, marTebulad mimaCnia ara “alternatiuli 
parlamenti”, aramed saTaTbiro “darbazis” Seqmna, 
romelic moamzadebda dargobriv rekomendaciebsa da 
winadadebebs opoziciuri frontisaTvis. 
52
am SemTxvevaSi, xelisuflebis winaaRmdeg 
ganxorcieldeboda koordinirebuli zewola sami 
mxridan: parlamenti, sazogadoebrioba da politikuri 
partiebi. 
es winadadeba arc ganxilula, radgan ganxilva im 
situaciisa, rac miviReT 21 maisis Semdgom ar momxdara. 
an, Tu moxda, es CemTvis ucnobia. 
meores mxriv, Tu vinme fiqrobda, rom mandatebis 
datoveba gadaarCenda opoziciis reputacias an 
gamoiyvanda mogebuls Seqmnili mZime viTarebidan _ 
gasagebia. da vinc, ase fiqrobda SeeZlo es gaekeTebina 
individualur reJimSi da ara, sayovelTao ultimatumis 
gziT. es iqneboda garkveuli pozicia. 
gaerTianebuli opoziciuri bloki (dRevandeli 
SemadgenlobiT) Seiqmna saarCevnod. erovnuli sabWo, ki 
gaaerTiana xelisuflebasTan brZolis ideam. albaT 
amitom, saprezidento arCevnebi bevrad ufro warmatebiT 
CavatareT. 
Cemi da Cemi politikuri partniorebis mizani iyo 
xelisuflebasTan brZola. es, brZola gaadvildeboda, 
Tu parlamentSi met mandats miviRebdiT, udavoa. magram, 
Tu erTi, ori, an sami, xar ocdaaTis winaaRmdeg 
brZolaSi, ukan xom ar gaiqcevi im motiviT, rom ZalTa 
Tanafardoba ar gakmayofilebs! 
me, es - ase mesmis. 
SeiZleba saarCevno blokisaTvis “gaerTianebuli 
opozicia-memarjveneebisaTvis” mizani iyo mandatebis 
raodenoba. albaT. radgan, Tu gauqmdeboda qvemo 
qarTlis Sedegebi, maSin maTi gagebiT parlamenti 
legitimurobas iZenda da Taxmdebodnen Sesvlaze. esec 
poziciaa, uzrunvelyo brZola Tanabar pirobebSi 
xelisuflebasTan. Tumca, piradad CemTvis miuRebelia, 
radgan Tu arCevnebi gayalbda, gayalbda mTeli 
saqarTvelos teritoriaze da ara, mxolod qvemo 
qarTlSi. 
gasakviri sxva ramaa! 
53
yvelaze metad da aqtiurad mandatebis datovebis 
mizanSe-wonilobasa da mandatis gamousadegarobis 
Sesaxeb is partiebi da politikosebi msjeloben, 
romlebmac saerTod ver moipoves es mandatebi. xolo, 
maSin, roca gaaCndaT, ar CaTvales saWirod 
daetovebinaT: arc, deputatebze ganxorcielebuli 
Tavdasxmis dros, arc sandro gvirgvlianis daRupvis 
gamo, arc 7 noembris darbevisa da arc 5 ianvris 
arCevnebze ganxorcielebuli darRvevebis Semdgom. ufro 
metic, saprotesto aqciebzec ki, parlamentis manqanebiT 
dadiodnen. 
da bolos, me vfiqrob, rom marTlac didi uzneobaa 
sxvisi poziciis ugulvebelyofa. dasaZraxia 
ampartavneba, romelic gafiqrebinebs, rom “Cemi azria 
swori, xolo vinc ar meTanxmeba moRalatea”. 
me, es aravisTvis ar mikadrebia. Cven, vinc 
gansxvavebuli xedva davafiqsireT (Cveni parlamentSi 
SesvliT), mxolod ganvacxadeT, rom ar momxdara 
“gadawyvetilebis” ganxilva, rac exeboda – parlamentSi 
ar Sesvlas. es iyo ultimatumi, romelic ukve ar aris 
gasaziarebeli Tundac, formis gamo, rac SantaJis 
elfers atarebda. 
erTsulovneba ar gulisxmobs erTnairad fiqrsa da 
qmedebas. erTsulovneba - sulieri erTobaa. erToba 
miswrafebebsa da miznebSi. winaaRmdeg SemTxvevaSi, 
vgulisxmob, “erTma gadawyvita - yvelam Seasrula”, es 
ukve erTpartiulobaa. 
dRes, isev xdeba xelisuflebis gaZliereba, radgan 
opozicia erTmaneTs qvebs esvris. vis sWirdeba es? 
da bolos, me vusvam kiTxvas Cems xalxs da yvela 
opozicioners, vis interesSia dRes amdeni opoziciuri 
politikuri lideris TamaSidan gayvana? 
54
briuselis samitisTvis momzadebuli sityva 
2008w.6seqtemberi 
2008wlis 25 agvistos samxreT oseTis da afxazeTis 
damoukidebloba aRiara ruseTis saTaTbirom, xolo 24 
saaTis Semdgom saTaTbiros gadawyvetileba da 
separatistuli xelisuflebis Txovna daakmayofila 
ruseTis federaciis prezidentma – dimitri medvedevma. 
ai, aseTi iyo pasuxi mTeli rigi qveynebis 
rekomendaciebze, raTa ruseTs aResrulebina Tavisi 
xelmowerili 6 punqtiani SeTanxmeba cecxlis Sewyvetasa 
da jaris saqarTvelodan gayvanis Sesaxeb. am krizisuli 
mdgomareobidan gamosvlis saqmeSi udidesi roli 
Seasrula safrangeTis prezidentma - batonma nikola 
sarkozim. 
yvelam viciT, Tu ras gulisxmobda es 6 punqtiani 
gegma. amisda miuxedavad 12 agvistos Semdgomac 
gagrZelda saqarTvelos qalaqebis dabombvebi, afeTqda 
xidebi da ganadgurda gemebi, infrastruqtura da 
mSvidobiani mosaxleobis sacxovrebeli saxlebi. 
cecxlgamCeni Wurvebis meSveobiT ganadgurda tyis 
masivebi. sul 1400 heqtari daculi teritoriisa, romlis 
aRdgenasac daaxloebiT ori saukune dasWirdeba. 
SeTanxmebisda miuxedavad, saqarTvelos teritoriaze 
rCebian ruseTis jaris nawilebi. qmnian axal postebsa 
da Txrian sangrebs. es, yvelaferi xorcieldeba 
konfliqtis zonis gareT, saqarTvelos teritoriaze. 
xdeboda maradioroba, risi magaliTebic farTo 
sazogadoebisaTvis cnobili gaxda Jurnalistebisa da 
reportiorebis Tavdadebuli muSaobis Sedegad. 
aqve minda gamovTqva Rrma mwuxareba im 
Jurnalistebis gamo, vinc daiRupa Tavisi profesiuli 
valis Sesrulebisas . 
yovelive amis fonze aqa-iq, mainc gaismis SekiTxva: 
vin gaisrola pirvelma! 
55
minda, swored im xalxis gasagonad vTqva, vinc, 
SesaZloa ar icis, rom : pirveli gasrolis problema 
sabWoTa ruseTma moxsna jer kidev 1939 wlis 30 
noembers fineTSi, roca sofel mainilaSi , НКВД – s 
razma gaanadgura Tavisive armiis sasazRvro posti da am 
sababiT daiwyo omi fineTTan. xolo,imave dRes 
molotovma cinikurad ganacxada, rom “ wiTeli armia 
iZulebulia imoqmedos fineTis mtruli politikis 
sapasuxod da maTi mizania _ daicvan leningradis 
usafrTxoeba”. 
me, ar SevaCereb Tqvens yuradRebas teraqtebsa da 
ruseTisagan sazRvris darRvevis faqtebze, radgan maT 
ar SercxvebaT, rom es qmedebani saqarTvelos 
xelisuflebas daabralon. 
imisaTvis, rom aravis Seeparos eWvi Tu rogor 
mzaddeboda es didi provokacia, gagacnobT mxolod 
ruseTis federaciis ramdenime sakanonmdeblo 
iniciativas. 
magaliTad, 2004wlis 22 ivliss, ruseTis federaciis 
sakonstitucio sasamarTlos iniciativiT mimarTa rf –is 
saTaTbiros Tanamegobrobis saqmeTa komitetis 
Tavmjdomarem a. kokoSinma. ganacxadis Sinaarsi 
mdgomareobda SemdegSi: “ samxreT oseTis, rogorc 
axali subieqtis ruseTis federaciaSi miRebis 
SesaZleblobebis samarTleblivi aspeqtebis Sesaxeb”. 
ar dagvaviwydes, rom ruseTi am droisaTvis dgas am 
konfliqtur regionebSi samSvidoboebis mandatiT. 
samwuxaroa, rom amgvari “pirveli gasrolebi”, 
maSinve ar gaxda farTo sazogadoebis msjelobis sagani. 
rogor, SeiZleba aixsnas, rom 2004 wlis 9 dekembers 
ruseTis federaciis deputatTa erTma jgufma, kerZod, 
ki fraqcia “rodina”-s warmomadgenlebma: d.rogozinma, n. 
naroCnickaiam da a. savelievam moamzades cvlilebaTa 
proeqti, romelic exeboda “ruseTis federaciaSi axali 
subieqtebis miRebis wess”. avtorebi sTavazobdnen 
xelisuflebas, ruseTis federaciaSi axali subieqtebis 
56
gamartivebuli saxiT miRebas. es, exeboda yofili 
sabWoTa kavSiris avtonomiur erTeulebs. 
am kanonproeqtis arsi mdgomareobs procedurebis 
gamartivebaSi ruseTis federaciaSi gasawevrianeblad. 
da, gvauwyebs, rom – es SesaZlebelia, Tu am 
teritoriaze myofi xalxi referendumis meSveobiT 
gamoxatavs survils _ ruseTis federaciaSi Sesvlisas. 
rasakvirvelia, avtorTa azriT, araviTar saWiroebas ar 
warmoadgens im qveynis Tanxmoba, romlis 
SemadgenlobaSic aris esa – Tu is avtonomiuri 
erTeuli. aseve, kanonproeqti gTavazobs specialuri 
sakonstitucio kanonis miRebas, raTa ruseTis 
federaciaSi miRebul iqnen axali subieqtebis saxiT, 
magaliTad abxazeTi, samxreT oseTi, aWara da sxv. 
avtorTa azriT, amgvari cvlilebebis gatarebis 
aucileblobas ganapirobebs is, rom “ ruseTi aris 
sabWoTa kavSiris samarTalmemkvidre da gamomdinare 
aqedan aqvs ufleba miierTos yofili sabWoTa kavSiris 
respublikebis avtonomiebi gamartivebuli wesiT”. 
Tavi, rom ar mogabezroT ruseTis sakanonmdeblo 
iniciativaTa ganxilviT, mogaxsenebT mxolod ama wlis 
ramdenime siaxles. 
2008 wlis 13 ivniss ruseTis federaciis Crdilo 
kavkasiis situaciaTa droebiTma komisiam ganixila 
afxazeTisa da samxreT oseTis mosaxleobasTan 
dakavSirebuli sakiTxebi. am komisiebis gafarToebuli 
sxdoma dagegmili iyo 17 ivniss. samxreT oseTis 
warmomadgenlobam miiRo oficialuri dapatiJeba “ dsT “ 
–s federaciis sabWos kavkasiis droebiTi komisiis 
muSaobaSi monawileobis misaRebad. 
cnobilia, aseve, ЛДПР –is regionaluri 
ganyofilebis iniciativa: Crdilo da samxreT oseTis 
gaerTianebis moTxovnasTan dakavSirebiT. 
aRarafers vambob iseT siurprizebze, rac 2008 wlis 
10 ivniss gvauwya telearxma “zvezdam” : rom,“ Crdilo 
oseTis teritoriaze ukve muSaobs asfaltis qarxana, 
57
Camotanili koreidan da rusi specialistebis 
daxmarebiT ganaxorcielebuli pirveli proeqti iqneba 
500 km-iani trasa. romelic pirdapir daakavSirebs 
samxreT da Crdilo oseTs, qarTuli gamSvebi 
sadarajoebis gverdis avliT”. 
vfiqrob, msoflioSi ar moiZebneba qveyana, 
romlisTvisac ucnobia sabWoeTis “teritoriuli madis” 
gabaritebi. ar aris iseTi qveyana, romelsac ar Seexo 
maTi teritoriuli pretenziebi. norvegias sTxovdnen – 
arqipelag Spicbergens, TurqeTs – dardanels, 
saberZneTsa da tripolitanias(libias) – teritorias 
samxedro bazebisaTvis. 
poloneTs, baltiispireTis respublikebsa da 
ukrainas amis axsna ar sWirdeba. aq sabWoeTma Tavisi 
survilebi molotov – libentropis paqtiT gaaforma da 
gamoxata. 
irani, romlis teritoriaze ssrk-am Seiyvana jari 
meore msoflio omis dros da sabWoTa uSiSroebis 
meSveobiT xdeboda mis teritoriaze e.w. “demokratiuli 
moZraobis” momzadeba, raTa iranisaTvis moeglijaT misi 
samxreTis provinciebi da mieerTebinaT sabWoTa 
azerbaijanisaTvis. am ganzraxvaze uari iTqva mxolod 
1956wels. magram, urTierToba ruseTTan gviCvenebs, rom 
maTi sityva arafers ar niSnavs. Tundac gavixsenoT 
iaponiis oTxi kunZuli, romelic 1945 wels iqna 
dakavebuli sabWoTa armiis mier. marTalia, 1956wels 
ruseTma dado SeTanxmeba iaponiasTan am oTxidan – ori 
kunZulis dabrunebaze, Tumca, oTx weliwadSi Tavisive 
am valdebulebaze uari ganacxada. 
saWiroa, gana evropisaTvis imis axsna, Tu ras 
niSnavs “mSvidobis iZuleba” sabWourad! gavixsenoT 
ungreTi 1956 wlis, 1968 wlis praRa. ra moqalaqeebis 
dacvazea saubari, amas axsna sWirdeba? 
Tavisi moqalaqeebis dacva sxvis teritoriebze, iseve 
rogorc pirveli gasrolis (anu vin daiwyo konfliqti) 
garemoebebis sasurveli gamoyeneba, ruseTs 
58
aprobirebuli aqvs mraval qveyanaSi, iseve, rogorc 
nacistur germanias gasuli saukunis 30-ian wlebSi. 
SeiZleba, vinme SemekamaTos, rom is iyo sabWoTa 
kavSiri, xolo dRes saqme gvaqvs ruseTis federaciasTan, 
romelic ar agebs pasuxs Tavis istoriul warsulze. 
diax, marTalia. magram, ra vuyoT imas, rasac, dRes 
acxadebs ruseTis xelisufleba, kerZod, ki vladimer 
putini : “ sabWoTa kavSiris daSla es iyo udidesi 
geopolitikuri katastrofa” da ruseTis saTaTbiros 
sakanonmdeblo aqti (2004w. 9dekembris) – “ ruseTi aris 
sabWoTa kavSiris samarTalmemkvidre”. 
uaxlesi istoriis magaliTebi gviCvenebs, rom dRes, 
zustad ise, rogorc sabWoeTis dros, ruseTis 
uSiSroebis koncefciis arsi mdgomareobs Tavisi 
sazRvrebis gafarToebaSi, raTa Seiqmnas usafrTxoebis 
buferuli zonebi. 
magram, me vsvam kiTxvas, visgan icavs Tavs, vin esxmis 
Tavs ruseTs? saqarTvelo? 
saqarTvelo, Tavisi mosaxleobis raodenobiT qalaq 
moskovis daaxloebiT erTi mesamedia. xolo ruseTis 
teritoria orasormoocdaaTjer aRemateba saqarTvelos. 
me mivmarTav saerTaSoriso sazogadoebas, 
dainteresdiT, nu ahyvebiT demagogias. nu ahyvebiT 
“pirveli gasrolis” politteqnologiur TamaSebs. 
dRes ar minda saubari Cems mosazrebebze, radgan 
Cven valdebulebi varT daveyrdnoT mxolod faqtebs. da 
Tan faqtebis im rigs, romlebic daculia arqivebSi da 
ganekuTvneba rusi da osi bolSevikebis mimoweras. am, 
masalis naxvis saSualeba yvela msurvels aqvs 
saxelmwifo arqivebSi. 
1920 wlis 7 maisi – ruseTma cno saqarTvelos damo-ukidebloba. 
ruseTis erTaderTi moTxovnaa bolSevikebs 
mieceT Riad funqcionirebis saSualeba saqarTvelos 
teritoriaze. amis Sedegad, rogorc aRniSnaven Tavad 
osi bolSevikebi “ saqarTvelos oTxi administraciuli 
erTeulis: goris, duSeTis, raWisa da Sorapnis mazrebis 
59
osi bolSevikebi qmnian – samxreT oseTis bolSevikTa 
samxareo komitets”. 
sainteresoa, ratom samxreTi, roca kavkasionis 
qedis gadaRma, sadac aris istoriuli oseTi, igive 
alania, romelic am droisaTvis Sedis ruseTis 
federaciaSi, rogorc mTis respublikaTa kavSiris 
Semadgeneli, “Crdilo” oseTi – ar figurirebs. amgvarad, 
Seiqmna samxreT oseTis bolSevikTa kavSiri, roca ar 
arsebobs CrdiloeTi. saxelwodeba “Crdilo oseTi” 
gaCndeba mxolod mas Semdeg, roca samxreT oseTis 
bolSevikTa samxareo komiteti mimarTavs weriliT 
moskovSi lenins TxovniT miiRon bolSevikur ruseTSi, 
radgan maTvis miuRebelia saqarTvelos menSevikuri 
mTavroba. 
es moTxovna, im etapze kremlma ar daakmayofila im 
motiviT rom uReltexilebi kavkasionze TiTqmis 9 TviT 
iketeba da dakavSireba am or teritorias Soris 
faqtiurad SeuZlebelia. mTavari, ki is iyo, rom es 
viTareba emTxveva 1921 wels, roca ukve dagegmilia 
saqarTvelos aneqsia da aRniSnuli teritoria kremlis 
didi zewolis Sedegad saqarTvelos mTavrobaze ukve 
gaformda, rogorc samxreT oseTis avtonomiuri olqi. 
saqarTvelo mTeli Tavisi teritoriebiT Sevida sabWoTa 
imperiaSi samxedro intervenciis gziT. 
es aris faqtebi, romelTa uaryofa aravis SeuZlia. 
me, movuwodeb sazogadoebrivobas Zalian yuradRebiT 
moekidnon rusul wyaroebs da mogiyvanT mxolod erT 
magaliTs – gadaSaleT da naxeT “ didi sabWoTa 
enciklopediis 1940 wlis gamocema”, gadafurcleT da 
naxeT poloneTi. Tqven waikiTxavT: poloneTi - es aris 
geografiuli mcneba, Sedis germaniis interesis sferoSi. 
( SeiZleba vendoT maT publikaciebs?). 
axla, rac Seexeba ruseTis mier Tavisi moqalaqeebis 
dacvas saqarTvelos teritoriaze. “dacva” ruseTma 
marTlac humanurad ganaxorciela. afxazeTsa da samxreT 
oseTSi Catarda am teritoriebis sterilizacia 
60
qarTvelebisagan. eTnikuri wmendebi (lisabonis da 
stambulis euTos dokumentebi). 
qarTvelebi, ruseTis e.w. samSvidoboebisa da maTi 
mfarvelobis qveS myofi kriminaluri dajgufebebis mier 
gaidevnen Tavisi saxlebidan. moxda maTi kerZo 
sakuTrebis xelyofa da ganxorcielda qarTvelebis 
eTnowmenda ( 1996wlis lisabonis, stambulis 1999 w. 
rezoluciebi). 
ase, rom ruseTi Tavis moqalaqeebs sxvis 
teritoriaze icavda qarTvelebis diskriminaciis 
xarjze. 
SegaxsenebT, rom 2008 wlis ivlisis pirvel 
ricxvebSi germaniis sagareo saqmeTa ministrma batonma 
karl valter Stainmaierma warmoadgina metad realuri 
da saqmiani gegma konfliqtebis mSvidobiani mogvarebisa. 
naTlad gamoCnda gzebi konfliqtur regionebSi 
viTarebis deeskalaciisa. 
am konfliqtebis mSvidobiani mogvareba gamoiwvevda 
saqarTvelos devnili moqalaqeebis Tavis saxlebSi 
dabrunebas da am regionebis samarTleblivi sivrcis 
aRdgenas. es yvelaferi aranairad ar Sedioda ruseTis 
neoimperialistur gegmebSi, rasac asabuTebs Tundac 
2004 wlidan dawyebuli maTi sakanonmdeblo iniciativebi. 
albaT, araa gasakviri, rom am gegmaze kategoriuli uari 
ganacxada s. bagafSma, rogorc ruseTis mxarem. 
minda ori sityviT SevexoT qarTul – rusuli 
konfliqtis kidev erT aspeqts. 
me, warmovadgen saqarTvelos parlamentis 
opoziciuri fraqciis Tavmjdomares da parlamentSi 
movxvdi gaerTianebuli opoziciis anu, yvelaze 
radikaluri opoziciis rigebidan. Tumca, unda avRniSno, 
rom ar gaviziare parlamentis boikotirebisa da 
alternatiuli saTaTbiro organos Seqmnis idea. 
saqarTvelos aqvs mware gamocdileba miRebuli 1991-92 
ww.-Si ganviTarebuli movlenebis Sedegad. 
61
SegaxsenebT, rom 1991 wlis 21 dekembers gaformda 
e.w. damoukidebel saxelmwifoTa Tanamegobroba. 
saqarTvelo ar miuerTda am Tanamegobrobas. xolo, 
meore dRes ki 22 dekembers ganxorcielda samxedro 
gziT xelisuflebis damxoba. rusul samxedro teqnikasa 
da finansebTan erTad gadatrialebaSi kremlis mier 
gamoyenebul iyvnen prezident gamsaxurdias politikuri 
oponentebic. 
mimaCnia, rom demokratia saxelmwifos marTvis 
meqanizmia da am meqanizmis muSaoba Cven TviTonve unda 
gavaumjobesod sakuTari ZalebiTa da survilebiT. 
saqarTvelos xalxi aravis miscems uflebas Cveni qveynis 
Sida politikur procesebSi afaTuros xeli. 
rac Seexeba, saqarTvelos ganuyofeli nawilebis 
calmxriv aRiarebas, me maxsendeba arnold toinbi, 
romelic istoriis iuridiul pirad aRiarebda 
sazogadoebas da civilizacias, romlis formirebas 
ganapirobebs religia da geografia. 
an, georg elinekis “sami elementis doqtrina”, rac 
aris saxelmwifoebriobis sawindari. 
saxelmwifos uflebebisa da valdebulebebis Sesaxeb 
montevideos 1933 wlis konvenciis I – muxlis Tanaxmad: 
saxelmwifo, rogorc saerTaSoriso samarTlis 
subieqti, Semdegi TvisebebiT unda xasiaTdebodes: 
1. mudmivi mosaxleoba 
2. gansazRvruli teritoria 
3. mTavroba 
4. sxva saxelmwifoebTan urTierTobis damyarebis 
unari 
jer aravis, arasdros ar gaugia 
saxelmwifos 
damoukideblobis aRiareba, im motiviT, rom mezobeli 
saxelmwifos teritoriaze daicvas Tavisi moqalaqeebi 
(Tu ar CavTvliT hitleris samarTlebliv novaciebs). es 
aris saerTaSoriso samarTlis interpretacia rusulad. 
62
dRes civilizebuli msoflio dgas dilemis winaSe, 
rasac ganapirobebs ara marto saqarTvelos mxardaWeris 
survili. saqarTvelos magaliTma dabada es dilema: 
wesrigi Tu qaosi 
konsesusi Tu konfrontacia 
urTierTobebi damyarebuli urTierTpativiscemaze 
da SeTanxmebebze, Tu Zalis demonstrirebaze. 
am dilemis gadawyvetaSi ruseTs unda gauwios 
daxmareba msofliom, radgan rusi xalxi ar imsaxurebs 
Tavisi xelisuflebisagan amgvar upasuxismgeblo 
qmedebebs. 
Cvenc gvWirdeba msoflio Tanamegobrobis daxmareba 
, imaSi rom mogveces saSualeba davumtkicoT mTel 
msoflios, rom saqarTveloSi ar arsebobs 
eTnokonfliqtebi. Tu separatizmis wyaro gadaiketeba 
Cven aranairi konfliqtebi ar gveqneba arc afxazebTan 
da arc osebTan. 
pirvel yovlisa unda ganxorcieldes is SeTanxmeba, 
romelic miRweul iqna baton nikola sarkozis mier. 
Cven davamtkicebT, rom amgvari konfliqtebis 
gadaWris erTaderTi gza, mSvidobiani Tanaarsebobis 
gzaa. es SesaZlebelia. es realuria, Tu ruseTi gaiyvans 
Tavis jars saqarTvelos teritoriidan, Tu moxdeba 
samSvidobo procesis internacionalizacia, Tu 
devnilebi orive mxridan daubrundebian Tavis saxlebs. 
amisaTvis, ki,gvWirdeba Tqveni, saerTaSoriso 
Tanamegobrobis mxardaWera. 
moxseneba hamburgis konferenciaze 
2008wlis 14 dekemberi 
ruseTis agresia ganxorcielebuli saqarTveloze 
Цивилизованные агрессоры готовят войны 
исподтешка и нуждаются в том, что дипломаты 
называют Казус белли, предлоги для 
63
нападения, которые они к тому - же 
придумывают сами. А. Авторханов. « Империя Кремля» 
Cveni Temis ganxilvas viwyebT a. avtorxanovis 
sityvebiT, radgan ruseTis imperiis istoriis mkvlevarsa 
da publicists, rusuli imperiuli politikis 
ucodinrobaSi ver daadanaSauleb. 
2008 wlis 7 agvistos ruseTma ganaxorciela Ria da 
daufaravi agresia saqarTvelos winaaRmdeg. amiT, 
ruseTma kidev erTxel daanaxa msoflios, rom 
saqarTvelos ki ara aqvs separatistuli regionebis 
problema, aramed ruseTs gaaCnia daufaravi survili 
qarTuli miwebis mitacebis. 
minda warmogidginoT sabWoTa imperiis erT-erTi 
arqiteqtoris mier warmoTqmuli mosazreba 1921 wlis 
ianvarSi: 
“ vinc flobs saqarTvelos, is flobs kavkasias, 
vinc flobs kavkasias, is flobs msoflios 
uzarmazari civilizaciebis _ evropisa da 
aziis damakavSirebel magistralebs, vinc flobs 
am magistralebs, swored is flobs Tanamedrove 
msoflio procesebis wamyvanis uflebas.” 
i.b.stalini., 1921w. 
ianvari. 
es, azri gamoiTqva erTi TviT adre saqarTvelos 
aneqsiamde ruseTis mxridan.unda iTqvas, rom ruseTis 
axali imperiis mSenebloba swored saqarTvelos 
aneqsiiT daiwyo 1921 wlis TebervalSi. am, proeqtis ( 
vgulisxmob saqarTvelos aneqsias, rac warmodgenili 
iyo, rogorc saqarTvelos mSromelebis moTxovna – 
daemxoT damoukidebeli saqarTvelos mTavroba da 
64
mierTebuliyvnen bolSevikur ruseTs) ganxorcieleba 
kremlma daiwyo swored bolSevikuri organizaciebis 
SeqmniTa da xelSewyobiT saqarTvelos teritoriaze. 
saqarTvelos erT-erTi provinciis qarTlis - oTxi 
mazris ( adminitraciuli erTeulia) : goris, duSeTis, 
raWisa da Sorapnis osma bolSevikebma Seqmnes 
bolSevikTa komiteti, romelsac daerqva “ samxreT 
oseTis bolSevikTa samxareo komiteti”, maleve samxreT 
oseTis bolSevikTa samxareo komitets daerqva - “samx. 
oseTis erovnuli sabWo”, romelic 1917 wlis 15 –17 
dekembers q. cxinvalSi daarsda. is miznad isaxavda 
saqarTveloSi mcxovrebi osi mosaxleobisaTvis 
gansakuTrebuli, calke administraciuli samazro 
erTeulis Seqmnas. 
dRes, rodesac saqarTveloSi ase aqtualuria 
cxinvalis regionis problema, rodesac aTasobiT 
devnili gvyavs am ZirZveli qarTuli kuTxidan, rodesac 
ixileba misi statusis sakiTxi aucileblad migvaCnia: 
gadavxedoT warsuls da sazogaoebas kidev erTxel 
SevaxsenoT termin “ samxreT oseTis” – s warmoSobis 
istoria. 
1917 wlis Tebervlis revoluciasa da sabWoTa 
xelisuflebis damyarebas ruseTSi, emTxveva Sida 
qarTlSi mcxovrebi osebis brZola erT administraciul 
erTeulSi gaerTianebisaTvis. 
saqarTvelos demokratiuli respublikis 
gamocxadebisTanave ajanyebuli osebica da afxazebic 
sabWoTa xelisuflebisaTvis ibrZodnen. maT swamdaT, rom 
sabWoTa xelisufleba, romelic damyarda ruseTSi ufro 
progresuli iyo, vidre demokratiuli respublika. 
1917 wlis 10 aprils amierkavkasiis gansakuTrebuli 
komitetis Tavjdomarisadmi gagzavnil werilSi, axlad 
Seqmnili “ samxreT oseTis erovnuli sabWo” iTxovs 
calke, administraciuli erTeulis Seqmnas osi 
mosaxleobisaTvis. unda aRiniSnos, rom am moZraobaSi os 
65
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze
Cerilebi  gamosvlebi-gia tortlaze

More Related Content

More from maya eristavi

გია თორთლაძე "კოლაბორაციონიზმი" დანაშაული რომელსაც ხანდაზმულობის ვადა არა აქვს
გია თორთლაძე "კოლაბორაციონიზმი" დანაშაული რომელსაც ხანდაზმულობის ვადა არა აქვსგია თორთლაძე "კოლაბორაციონიზმი" დანაშაული რომელსაც ხანდაზმულობის ვადა არა აქვს
გია თორთლაძე "კოლაბორაციონიზმი" დანაშაული რომელსაც ხანდაზმულობის ვადა არა აქვსmaya eristavi
 
Georgian Center Of Deoccupation
Georgian Center Of DeoccupationGeorgian Center Of Deoccupation
Georgian Center Of Deoccupationmaya eristavi
 
Georgian Center Of Deoccupation 14
Georgian Center Of Deoccupation 14Georgian Center Of Deoccupation 14
Georgian Center Of Deoccupation 14maya eristavi
 
Georgian Center Of Deoccupation 13
Georgian Center Of Deoccupation 13Georgian Center Of Deoccupation 13
Georgian Center Of Deoccupation 13maya eristavi
 
Georgian Center Of Deoccupation 12
Georgian Center Of Deoccupation 12Georgian Center Of Deoccupation 12
Georgian Center Of Deoccupation 12maya eristavi
 
Georgian Center Of Deoccupation 11
Georgian Center Of Deoccupation 11Georgian Center Of Deoccupation 11
Georgian Center Of Deoccupation 11maya eristavi
 
Georgian Center Of Deoccupation 10
Georgian Center Of Deoccupation 10Georgian Center Of Deoccupation 10
Georgian Center Of Deoccupation 10maya eristavi
 
Georgian Center Of Deoccupation 9
Georgian Center Of Deoccupation 9Georgian Center Of Deoccupation 9
Georgian Center Of Deoccupation 9maya eristavi
 
Georgian Center Of Deoccupation 8
Georgian Center Of Deoccupation 8Georgian Center Of Deoccupation 8
Georgian Center Of Deoccupation 8maya eristavi
 
Georgian Center Of Deoccupation 7
Georgian Center Of Deoccupation 7Georgian Center Of Deoccupation 7
Georgian Center Of Deoccupation 7maya eristavi
 
Georgian Center Of Deoccupation 5
Georgian Center Of Deoccupation 5Georgian Center Of Deoccupation 5
Georgian Center Of Deoccupation 5maya eristavi
 
Georgian Center Of Deoccupation 4
Georgian Center Of Deoccupation 4Georgian Center Of Deoccupation 4
Georgian Center Of Deoccupation 4maya eristavi
 
Georgian Center Of Deoccupation 3
Georgian Center Of Deoccupation 3Georgian Center Of Deoccupation 3
Georgian Center Of Deoccupation 3maya eristavi
 
Georgian Center Of Deoccupation 2
Georgian Center Of Deoccupation 2Georgian Center Of Deoccupation 2
Georgian Center Of Deoccupation 2maya eristavi
 
Georgian Center Of Deoccupation 6
Georgian Center Of Deoccupation 6Georgian Center Of Deoccupation 6
Georgian Center Of Deoccupation 6maya eristavi
 
DIOMIDE NEBIERIDZE (1902-1972)
DIOMIDE NEBIERIDZE (1902-1972)DIOMIDE NEBIERIDZE (1902-1972)
DIOMIDE NEBIERIDZE (1902-1972)maya eristavi
 

More from maya eristavi (20)

გია თორთლაძე "კოლაბორაციონიზმი" დანაშაული რომელსაც ხანდაზმულობის ვადა არა აქვს
გია თორთლაძე "კოლაბორაციონიზმი" დანაშაული რომელსაც ხანდაზმულობის ვადა არა აქვსგია თორთლაძე "კოლაბორაციონიზმი" დანაშაული რომელსაც ხანდაზმულობის ვადა არა აქვს
გია თორთლაძე "კოლაბორაციონიზმი" დანაშაული რომელსაც ხანდაზმულობის ვადა არა აქვს
 
Georgian Center Of Deoccupation
Georgian Center Of DeoccupationGeorgian Center Of Deoccupation
Georgian Center Of Deoccupation
 
1 br.1
1 br.1 1 br.1
1 br.1
 
Georgian Center Of Deoccupation 14
Georgian Center Of Deoccupation 14Georgian Center Of Deoccupation 14
Georgian Center Of Deoccupation 14
 
Georgian Center Of Deoccupation 13
Georgian Center Of Deoccupation 13Georgian Center Of Deoccupation 13
Georgian Center Of Deoccupation 13
 
Georgian Center Of Deoccupation 12
Georgian Center Of Deoccupation 12Georgian Center Of Deoccupation 12
Georgian Center Of Deoccupation 12
 
Georgian Center Of Deoccupation 11
Georgian Center Of Deoccupation 11Georgian Center Of Deoccupation 11
Georgian Center Of Deoccupation 11
 
Georgian Center Of Deoccupation 10
Georgian Center Of Deoccupation 10Georgian Center Of Deoccupation 10
Georgian Center Of Deoccupation 10
 
Georgian Center Of Deoccupation 9
Georgian Center Of Deoccupation 9Georgian Center Of Deoccupation 9
Georgian Center Of Deoccupation 9
 
Georgian Center Of Deoccupation 8
Georgian Center Of Deoccupation 8Georgian Center Of Deoccupation 8
Georgian Center Of Deoccupation 8
 
Georgian Center Of Deoccupation 7
Georgian Center Of Deoccupation 7Georgian Center Of Deoccupation 7
Georgian Center Of Deoccupation 7
 
Georgian Center Of Deoccupation 5
Georgian Center Of Deoccupation 5Georgian Center Of Deoccupation 5
Georgian Center Of Deoccupation 5
 
Georgian Center Of Deoccupation 4
Georgian Center Of Deoccupation 4Georgian Center Of Deoccupation 4
Georgian Center Of Deoccupation 4
 
Georgian Center Of Deoccupation 3
Georgian Center Of Deoccupation 3Georgian Center Of Deoccupation 3
Georgian Center Of Deoccupation 3
 
Georgian Center Of Deoccupation 2
Georgian Center Of Deoccupation 2Georgian Center Of Deoccupation 2
Georgian Center Of Deoccupation 2
 
1-14
1-141-14
1-14
 
Georgian Center Of Deoccupation 6
Georgian Center Of Deoccupation 6Georgian Center Of Deoccupation 6
Georgian Center Of Deoccupation 6
 
DIOMIDE NEBIERIDZE (1902-1972)
DIOMIDE NEBIERIDZE (1902-1972)DIOMIDE NEBIERIDZE (1902-1972)
DIOMIDE NEBIERIDZE (1902-1972)
 
Malkhaz Eristavi,
Malkhaz Eristavi, Malkhaz Eristavi,
Malkhaz Eristavi,
 
Malkhaz Eristavi,
Malkhaz Eristavi, Malkhaz Eristavi,
Malkhaz Eristavi,
 

Cerilebi gamosvlebi-gia tortlaze

  • 1. gia TorTlaZe werilebi statiebi gamosvlebi 1 1
  • 2. 2
  • 3. 3
  • 4. sarCevi 1. Ria werili b-n piter malanCuks……---------------.6 2. afxazeTi - ruseTis ocneba---------------------------13 3. samxreT oseTi - bolSevikuri termini----- 18 3. 1917 wels dawyebuli danaSauli grZeldeba-25 4. Tu esvri warsuls momavali gesvris Sen-- 28 5. gansxvavebul azrs yvela ebrZvis---------------33 6. yvela kiTxvas pasuxi unda gaeces---------------36 7. briuselis samitisaTvis momzadebuli sityva ( 2008 w. 25 agvistos ruseTis mier separatistuli regionebis aRiarebasTan dakavSirebiT)------44 8. sityva warmoTqmuli hamburgis konferenciaze 51 10. 2009 wlis aprilis aqciebTan dakavSirebiT-------65 11. sityva warmoTqmuli parlamentSi prezidentis mosvlasTan dakavSirebiT--------------------------69 12. TviTmarTvelobis arCevnebis SefasebisTvis 4
  • 5. gakeTebuli gancxadeba-----------------------------74 13. ras niSnavs radikaluri opozicia-----------75 14. media da politikuri wesrigi------------------78 15. ra aris “Tavisuflebis qartia”---------------84 16. Kkolaboracionizms erovneba ara aqvs-----99 17. saqarTvelos sazRvrebisTvis-----------------104 18. cota ram Cems Sesaxeb-----------------------------115 gia TorTlaZe-- mini dosie----------------------------------------153 5
  • 6. Ria werili baton piter malanCuks Tqveni wigni AKEHURST`S MODERN INTRODUCTION INTERNATIONAL LAW, Peter Malanchuk, Sevent revised edition., CvenTvis fasdaudebeli naSromia saerTaSoriso samarTlis sferoSi. me, rogorc saqarTvelos parlamentis wevrs, deputatsa da moqalaqes minda mogawodoT informacia Cemi qveynis uaxlesi warsulisa da awmyos Sesaxeb. mesmis, rom Znelia erTi weriliT gaerkve am istoriul rebusSi, magram vfiqrob, rom TqvenisTana metrisaTvis _ es Zneli ar iqneba, rasakvirvelia Tu amis dro da survili geqnebaT. Tu SesZlebT da gagiCndebaT survili raime Tqveni mosazreba momweroT, CavTvli, rom usazRvrod gamimarTla. Tqvendami didi pativiscemiT saqarTvelos parlamentis wevri deputati - gia TorTlaZe _________________________________ saqarTvelos moqalaqeTaTvis ormagi standarti nacnobi xerxia, rogorc qveynis marTvis sabWouri meTodi. saqarTvelo Tavisi istoriis bolo 200 weliwadSi orjer iyo aneqsire-buli ruseTis mier. pirvelad 1801 wels - 1918 wlamde da 1921 wlidan 1990 wlis 28 oqtombramde, roca saqarTveloSi Catarda mravalpartiuli demokratiuli arCevnebi, rac dagvirgvinda 1991 wlis 31 martis referendumiT, 6
  • 7. romelzec saqarTvelos mosaxleobam gamoxata survili sabWoTa kavSiridan gasvlis Sesaxeb. 9 aprils gamocxadda saqarTvelos damoukideblobis (1918 -1921ww. saqarTvelos damoukidebloba aRiarebuli iyo msoflios mravali saxelmwifos mier, maT Soris ruseTis mier 1920 wlis 7 maiss) aRdgena. 1991wlis 26 maiss ki pirdapiri arCevnebis gziT damoukidebeli saqarTvelos pirveli prezidenti gaxda zviad gamsaxurdia. sabWoeTSi mcxovrebi xalxisaTvis cnobili iyo, rom arsebobs dasavluri Rirebulebebi, adamianis uflebebi, saerTaSoriso samarTali rac deklarirebuli iyo, rogorc Rirebuleba sabWoeTSiac. Tumca, realoba deklarirebulisagan kardinalurad gansxvavdeboda. 1991 wlidan saqarTvelom scada daerRvia ormagi standarti "sabWouri cxovrebis wesisa" da daewyo realurad samarTleblivi saxelmwifos Seneba. samwuxarod, damoukidebeli saqarTvelos interesebi Seewira im msoflio wesrigs, romelic civi omis dasasruls Camoyalibda. aSS - s Tavisi gegmebi hqonda sabWoeTTan mimarTebaSi.kerZod, ganiaraReba da sxva proeqtebi,romelic civi omis dasasruls moaswavebda. mixeil gorbaCovis xelisufleba midioda TanamSromlobaze. am gegmebSi,rogorc sCans, ar Sedioda sabWoTa kavSiris daSla ( gamonaklisi daiSva mxolod baltiispireTis sami respublikisaTvis). 1991 wlis 21 dekembers xeli moewera damoukidebel saxelmwifoTa Tanamegobrobis Seqmnas. ( rac faqtiurad iyo ssrk -as axali versia). saqarTvelo - am Tanamegobrobas ar miuerTda. " zviad gamsaxurdia midis dinebis sawinaaRmdegod" - es aris mama buSis sityvebi. rac iyo ganaCeni damoukidebli saqarTvelosaTvis. qronologiurad movlenebi ase ganviTarda: 1991w-is 21 dekembers saqarTvelo ar miuerTda dsT -s., 22 dekembers ki 7
  • 8. ganxorcielda saxelmwifo gadatrialeba SeiaraRebuli gziT, xolo 1992wlis 6 ianvars saqarTvelos prezidenti zviad gamsaxurdia tovebs saqarTvelos da devnilobaSi asrulebs Tavis cxovrebas. gadatrialebis Sedegad saxelmwifos meTaurad ruseTidan dabrunda eduard SevardnaZe. mas didi saerTaSoriso mxardaWera hqonda germaniis gaerTianebis xelSewyobisa da amerika - sabWoTa kavSirs Soris urTierTobebis daTbobebis gamo. magram, es ase ar iyo saqarTveloSi. SevardnaZis reitingi Zalian dabali iyo Tavis samSobloSi. yvelas axsovda misi qveynis marTvis sabWouri stili: dasmenebi, daWerebi, klanuri korufcia da a.S. swored amitom gaxda saWiro zviad gamsaxurdias samxedro ZaliT damxoba da ara arCevnebis gziT xelisuflebis cvla. am gadatrialebas hqonda saerTaSoriso mxardaWera (vgulisxmob sainformacio mxardaWeras). ...istoria yvela am garigebas ugunurebad Seracxavs " maTi gamoisobiT atydeba xolme omis davidarabaca da ekonomiuri qartexilebic. gavixsenoT, rom pirveli msoflio omis Semdeg, germaniam 1926-29 wlebSi amerikisagan veeberTela sesxi miiRo ( ori aTasi milioni funti sterlingi aTasi milioni sterlingis kontribuciis wil) vaimarSi gamocxadda demokratiuli konstitucia. . . imperatorebi gaaZeves da araraobani airCies" (uinston CerCili "moaxlovebuli qariSxali"). 1991-92 wlebidan dawyebuli yvela am uaryofiTma muxtma 2003 wlis noemberSi gamoxatuleba hpova lozungSi "saqarTvelo SevardnaZis gareSe", xolo konsolidacia moxda mixeil saakaSvilis garSemo, rac sabolood “vardebis revoluciiT” dasrulda. xaverdovani revoluciis sababi gaxda SevardnaZis xelisuflebis mier saparlamento arCevnebis gayalbeba Cven gvjera rom ormagi standarti ar aris samarTlis maxasiaTebeli. vfiqrobT, rom es daavadebaa, romelic Wams samarTals ise, rogorc simsivne 8
  • 9. organizms. politikuri garigebebi da kanonis morgeba calkeuli moRvawis an qveynis interesebze moklevadiani dividendia, romelic adre Tu gvian mZime SedegebiT Semoubrundeba msoflios. amgvari qmedebebis Sedegad xdeba dasavluri Rirebulebebis diskreditacia. sabWoeTis pirobebSi Cven vicodiT, rom arsebobs samarTleblivi qveynebi, sadac umTavresia kanoni da samarTali, Tumca ara erTxel mogviwia imis danaxva, rom susti da patara qveynisaTvis samarTalic susti da mrixia, xolo Zlieri da didi qveynisaTvis ki, kanonic mtkice da Seuvalia. amis magaliTebi saqarTvelos mosaxleobam Tavis Tavze gamoscada. es moxda sul axlo warsulSic. 1991 wlis 21 dekembers, roca saqarTvelo ar SeuerTda sabWoTa kavSiris saxecvlilebas dsT- s saxiT da 22 dekembers demokratiuli, mravalpartiuli arCevnebis gziT mosuli xelisufleba daamxes SeiaraRebuli gziT, raSic monawileobas iRebda maSin saqarTvelos teritoriaze jer kidev arsebuli ruseTis bazebis mZime teqnika. gvinda gacnoboT, rom qarTul saxelmwifoebrivobas 3000 wliani istoria aqvs da rom Tavi ar SegawyinoT istoriuli eqskursebiT, mxolod erTs vityviT, rom saqarTveloSi sikvdiliT dasja da sxeulis dazianebebi aikrZala 1211 wels ( Tamaris mefobisas (1184-1213ww), amave droidan arsebobda “darbazi” (parlamentarizmis erTgvari Canasaxi). saqarTvelos aqvs problemebi gayinuli konfliqtebis saxiT e.w. “samxreT oseTTan” da afxazeTTan dakavSirebiT. Cven SemTxveviT ar gvixsenebia termini “egred wodebuli”. saqme imaSia, rom : 1918 wlis 26 maiss gamocxadda saqarTvelos damoukidebloba saparlamento respublikis marTvelobis formiT. 1920 wels saqarTvelo scno TurqeTma, germaniam da argentinam. 9
  • 10. 1920wlis 7 maiss (urotaZe _ karaxanis xelmoweriT) daido ruseT - saqarTvelos xelSekruleba, romliTac sabWoTa ruseTma cno saqarTvelos damoukidebloba da ikisra mis saqmeebSi Caurevloba. saqarTvelos mxaris valdebuleba iyo: legaluri saqmianobis ufleba mieca saqarTvelos teritoriaze komunisturi partiisaTvis, romelic 1920 wlis 20 maiss gaformda oficialurad rogorc saqarTvelos komunisturi partia. swored am partiis xelSewyobiT ganxorcielda saqarTvelos aneqsia ruseTis mier. magram iqamde, saqarTvelos teritoriaze, misi oTxi mazris (saqarTvelo im droisaTvis dayofili iyo mazrebad - adgilobrivi marTvelobis erTeulebi): goris, duSeTis, Sorapnis da raWaSi mcxovrebi osi erovnebis komunistebisagan Seiqmna "rveoluciuri komiteti" (1921wlis 6-8 seqtembers), romelsac ewoda "samxreT oseTis bolSevikTa revoluciuri komiteti".''ai, am dros gaCnda pirvelad termini "samxreT OoseTi". (sainteresoa, rom kavkasiis qedis meore mxares aris istoriuli oseTi, im droisaTvis is gaerTianebuli iyo mTis avtonomiur respublikis kavSirSi. amgvarad, arsebobs samxreT oseTi, im dros roca ar arsebobs "CrdiloeTi". samxreT oseTis revoluciurma komitetma miiRo dadgenileba, rom maTTvis, rogorc bolSevikebisaTvis miuRebelia saqarTvelos arabolSevikuri mTavroba da sTxovdnen kremls (lenins) rom, is mazrebi, romelTa teritoriazec Seiqmna samxreT oseTis bolSevikTa rev.komi SeuerTdes bolSevikur ruseTs. aseTi revkomebi Seiqmna saqarTvelos sxvadasxva kuTxeSi da maTi xelSewyobiT 1921 wlis 11 Tebervals ruseTis wiTeli armia SemoiWra saqarTveloSi da moaxdina qveynis aneqsia. 10
  • 11. aRsaniSnavia, 1922 wlis, aseve, 1936 wlis sabWouri konstituciiT, Semdgom 1938 wlis redaqciiTa da 1978 wlis sssrk - konstituciiT afxazeTica da samxreT oseTic saqarTvelos sazRvrebSia ( afxazeTi, rogorc - saqarTvelos avtonomiuri respublika, xolo samxreT oseTi, rogorc - saqarTvelos avtonomiuri olqi), Tumca yvela sabWour redaqciaSi am ukanasknels SemorCa revkomis saxelwodeba - samxreT oseTi. 1921 wlis aneqsiis gamocdileba ruseTma warmatebiT gamoiyena 90 -ian wlebSic. sabWoTa imperiis daSlis mijnaze saqarTveloSi gaZlierda erovnuli moZraoba, romlis saTaveSi iyvnen helsinkis jgufis damaarseblebi saqarTveloSi zviad gamsaxurdia da merab kostava. 1989 wlis 9 aprils qveynis mosaxleobam gamoxata mtkice neba sabWoTa kavSiridan gasvlis Sesaxeb. demokratiulma Zalebma sxvadasxva aqciebiT,gaficvebiT, piketebiT, SimSilobebiTa da sxva samarTleblivi gzebiT aiZules sabWoTa xelisufleba saqarTveloSi 1990 wlis 15 maiss moewviaT saq. ssr uzenaesi sabWos riggareSe sesia da mieRoT konstituciuri cvlileba " mravalpartiuli, demokratiuli arCevnebis daniSvnis Sesaxeb kanoni". es iyo udidesi gamarjveba. axlovdeboda saparlamento arCevnebis vada da demokratiuli Zalebis gamarjveba gardauvali Canda. sabWoTa kavSiri Tavis arsebobis bolo wuTebs iTvlida, magram sabWoTa imperiam isev nacad xerxs mimarTa. magaliTad, rogoric iyo qveynis SigniT separatistuli kerebis gaRviveba. 1988 wlis 18 marts afxazma separatistebma sofel lixnSi (afxazeTi) miiRes mimarTva " saqarTvelodan afxazeTis gamoyofis da damoukidebeli respublikis statusiT ruseTTan SeerTebis Sesaxeb”. 11
  • 12. 1990 wlis 20 seqtembers sabWoTa xelisuflebis pirobebSi saq. ssr samxreT oseTis avtonomiuri olqi gauqmda da gamocxadda samxreT oseTis respublika (faqtiurad saparlamento arCevnebamde erTi TviT adre) sagangebo sesiaze. 1990 wlis 28 oqtombers, pirvelad 70 wlis Semdeg saqarTveloSi Catarda mravalpartiuli, demokratiuli arCevnebi. 3.400 000 amomrCevlidan arCevnebSi monawileoba miiRo 2.600 000 amomrCevelma. demokratiulma Zalebma STambeWdavi gamarjveba moipoves. 1990 wlis 11 dekembers saqarTvelos axlad arCeulma uzenaesma sabWom arakonstituciurad da baTilad cno 1990 wlis 20 seqtembris dadgenileba “samxreT oseTis respublikis gamocxadebasTan dakavSirebiT” miRebuli sabWoTa kavSiris pirobebSi. 1991 wlis 31 marts saqarTvelos mTel teritoriaze ( maT Soris afxazeTis avtonomiuri respublikisa da e.w. samxreT oseTis avtonomiuri olqSi) kiTxvaze: “ mxars uWerT Tu ara saqarTvelos damoukideblobas da gindaT Tu ara sabWoTa kavSiris rigebidan gamosvla”- saqarTvelos mosaxleobis 87% am kiTxvas dadebiTi pasuxi gasca. arCevnebis Sedegad afxazeTis avtonomiur respublikaSi, saqarTvelos konstituciiT (cvlilebebi, romelic ganxorcielda zviad gamsaxurdias iniciativiT) afxazebs mieniWaT parlamentSi 33 xma, 65 sadeputato adgilidan. afxazeTSi situacia normalizebul iyo. ruseTis jars mieniWa saokupacio jaris statusi saqarTvelos teritoriaze da 1990 wlis 25 aprils ruseTis bazebi toveben saqarTvelos,am droisaTvis datovebuli aqvT cxinvalis regioni (e.w. samxreT oseTi). 1991-92 w. saxelmwifo gadatrialebas saqarTveloSi mohyva e. w. samxreT oseTidan qarTvelebis gamoyra. ruseTis jars moexsna saokupacio jarebis statusi ( cxinvalSi dabrunda ruseTis bazebi), saeWvo samxedro manipulirebebis fonze daiRupa mravali saqarTvelos 12
  • 13. moqalaqe, romelTac mouwodebdnen daecvaT saqarTvelos teritoriuli mTlianoba. afxazeTis teritoriaze ganxorcielda qarTvelebis eTnikuri wmenda (1996 wlis lisabonis samitis dokumenti, euTo) 1993 wels saqarTvelo Sevida dsT -Si, mxolod ukve arakontrolirebadi regionebiTa da gayinuli konfliqtebis saxiT. ra mdgomareoba gvaqvs dReisaTvis: cnobilia, rom 2004w. 22 ivliss ruseTis federaciis sakonstitucio sasamarTlos mimarTa a.a. kokoSinma ( ruseTis saxelmwifo dumis federaluri krebis, Tanamegobrobisa da TanamemamuleebTan kavSirebis komitetis Tavmjdomare) ganacxadiT " samxreT oseTis”, rogorc axali subieqtis ruseTis federaciaSi miRebis perspeqtivebTan dakavSirebiT ( miiRo uaryofiTi pasuxi). 2004wlis 9 dekembers ruseTis dumis samma deputatma ( d. rogozini, n.naroCnickaia, a. savelevi) Seitanes gansaxilvelad kanon-proeqti, romelic exeba " ruseTis federaciaSi axali subieqtebis miRebis wesis Sesaxeb " ( afxazeTis, aWaris, samxreT oseTis ). es saqarTvelos teritoriaa da ruseTi aRiarebs saqarTvelos teritoriul mTlianobas ! absoluturad gaugebaria rogor SeiZleba erTis mxriv aRiarebde qveynis teritoriul mTlianobas da meores mxriv ixilavde Sens sakanonmdeblo organoSi sxva qveynis miwebis SenTvis mierTebis sakiTxebs. istoriuli gamocdileba gviCvenebs, rom amgvari gaaqtiureba Cveni Crdiloeli mezoblisa metad mZime SedegebiT sruldeba Cveni qveynisaTvis. mravaleTnikuri qarTveli eri mzad aris moagvaros Tanmimdevrulad da samarTlianad yvela problema, romelic dgas Cveni qveynis winaSe. Cven vagrZelebT Tanmimdevrul da samarTlebliv brZolas kanonis uzenaesobisaTvis da vimedovnebT, rom es idealebi mxolod CvenTvis ar aris Zvirfasi. RrmaT varT darwmunebuli, rom samarTleblivi wesrigi da 13
  • 14. adamianis uflebaTa dacva ar aris mxolod elitaruli qveynebis prerogativa. rom, dRes da mudam civilizebuli Tanamegobrobis valia gaakeTos arCevani samarTlebliv wesrigsa da ormag standartebs Soris. imedia, rom es arCevani gakeTdeba kanonis sasargeblod. migvaCnia, rom kanoni yvelaze mtkice berketia msoflios harmoniuli arsebobisaTvis. Cven didi imedi gvaqvs Tqveni, visTvisac samarTali da kanoni cxovrebis wesia da ara mxolod sityvebi. viyoT solidarulebi am idealebis mimarT, Cven mxolod aseT mxardaWeras viTxovT. momiteveT aseTi grZeli werilisaTvis da aseve imisaTvis, Tu CaTvliT, rom dro dagakargineT. Rrma pativiscemiT istoriul mecnierebaTa doqtori saqarTvelos parlamentis wevri gia TorTlaZe 2008 weli 19 ivlisi afxazeTi _ ruseTis ocneba 14
  • 15. ( rezonansis “mTeli kvira”, 2007. 17 seqtemberi) gasabWoebidan dawyebuli saqarTvelosa da sakavSiro xelisuflebis miznebi da gzebi ar gansxvavdeboda erTmaneTisagan, ufro metic, maT Soris sruli Tanxvedra iyo. sabWoTa imperiis SigniT 30 - iani wlebis dasawyisidan adgilobrivi nacionalizmi gamocxadebuli iyo mTavar saSiSroebad. komunizmsa da nacionalizms Soris dapirispirebaSi yovelTvis komunizmi imarjvebda. amis magaliTebia yovelwliuri “wmendebi” _ 30-iani wlebidan dawyebuli e.w.“burJuaziuli nacionalistebisa”, “panislamistebisa” da samRvdeloebis winaaRmdeg mimarTuli. nacionalizmTan brZolis fuZemdebeli lenini iyo, romelic am saqmeSi wamyvan rols terors aniWebda. stalinma es xazi gaagrZela individualuri, jgufuri da nacionaluri teroriT. n.xruSCovma, Tumca daabruna stalinis mier represirebuli xalxebi (yirimis TaTrebisa da volgispireTis germanelebis garda), magram rogorc sCans: “ ...Явно собирался реорганизовать национальные Республики в обычные административно-териториальные единицы, а обучение на родном языке в национальных школах обьявил делом добровольным. . . При Брежневе началась повсеместная и интенсивная руссификация. ( А.Авторханов., Империя Кремля., гл. Экспансия Советской Империй). amis magaliTad sakmarisia, gavixsenoT rom oCamCireSi, sadac 1989wlis monacemebiT 57% qarTveli cxovrobda, 48 skolidan mxolod 10 iyo qarTuli. rusifikaciis dasawyisi rusifikaciis istoria 1801 wlis saqarTvelos aneqsiiT iwyeba. Tavdapirvelad qarTl-kaxeTis samefoebis gauqmebiT, xolo 1810 wels ki _ dasavleT saqarTvelos aneqsia. 15
  • 16. imave, 1810 wels afxazeTis mTavars seferbei ServaSiZes “ruseTis mfarveloba” iZulebiT miaRebines, rasac ar egueboda afxazeTis mosaxleoba da mudmivi ajanyebebi ewyoboda. gansakuTrebiT did winaaRmdegobas ruseTs webelda uwevda. XIX-is 30 ian wlebSi am kuTxeSi mravali damsjeli razmi gaigzavna, rasac am kuTxidan mkvidri mosaxleobis ayra da gandevna mohyva. ( ix. В.Т Маевский « Кутаисская Губерния военно-статистическое описание. тифлиси.1896г.). 1840 wlis webeldas raionis amboxebis gamo rusebma yvela mekomuri ojaxi ahyara, xolo 1864 wels gauqmda afxazeTis samTavro. 1867 w. afxazeTis ajanyebis Semdgom webeldis ukanaskneli nawilic ayrili da osmaleTSi (TurqeTSi) iqna gandevnili. Tu, 1850 wels am raionSi 14 000 ojaxi cxovrobda, 1867 wels mTels am kuTxeSi ruseTis wyalobiT mxolod 27 ojaxi darCa. ruseTis imperiis amgvari politikis miuxedavad samurzayano afxazeTsa da jiqeTis samxreT zolSi, anu soxumisa da soWis olqebSi 1916 wlis aRweris Tanaxmad: 141 000 mcxovrebTa Soris _ 71 000 qarTveli 43 000 afxazi 6 000 somexi da 21 000 sxvadasxva erovnebis xalxi iyo. 1804wels samegrelos samTavros ruseTis mfarvelobaSi ayvanis Semdgom imperiaSi gaCnda azri “Savi zRvis sanapiroze kazakTa kolonizaciisa”. amis naTeli dasturia mTavarmarTebel rtiSCvis mier Sedgenili da imperatorisaTvis gagzavnili “sruliad saqarTvelos generaluri ruka” vrceli axsna-ganmartebebiT, sadac ayenebda sakiTxs mxaris intensiuri kolonizaciis Sesaxeb. yovelive amas mohyva 1817 wels saqarTveloSi 500 germaneli seqtanti ojaxis Camosaxleba (sarTiWala, Tbilisis saxazino miwebi, kukia, borCalos mazra). 16
  • 17. 1828 -1829 wlebSi mTavarmarTebelma paskeviCma amierkavkasiaSi Camoasaxla 8 249 somexi ojaxi. xolo, 1829-31 wlebSi imave paskeviCma TurqeTis safaSoebidan Camoasaxla somexTa da berZenTa 6 000 ojaxi ( axalcixe, axalqalaqi da walkis raioni). XIX s-is 30-iani wlebidan sagangebo yuradReba eqceoda rusuli samxedro soflebis Seqmnas ( TeTri wyaro, gombori, wiTelwyaro, manglisi) im rusi samxedro mosamsaxureebiT, romlebsac 15-wliani samxedro samsaxuri hqondaT gavlili. 1845 w. saqarTveloSi aseve, Camosaxlebuli iqnen qristianuli eklesiis mier devnili sxvadasxva seqtantebi. am kategoriam 10 000 suls gadaaWarba. davubrundeT isev afxazeTs. 1855 wlis Semodgomaze omer faSam 36 000-iani jari gadasxa afxazeTSi. mas afxazebic SeerTebian da daZrulan samegrelosaken, xolo ruseTis jarma ukan daixia. SemdgomSi, swored es faqti gamxdara mizezi 30 000 afxazis TurqeTSi gasaxlebisa TurqeTSi ruseTis imperiis mxridan (aqedan iRebs saTaves termini “muhajirebi”), xolo afxazeTSi daiwyo intensiuri Camosaxleba somxebisa da berZnebisa. cota ufro mogvianebiT 1908-1915 wlebSi stolipinis reformis erT mniSvnelovan nawils swored ruseTis Sida olqebidan, saqarTvelos kolonizaciis mizniT 66 000 rusis Camosaxleba gaxldaT. bolSevizms nacionaloba ar aqvs miuxedavad imisa, rom yvelaze medgar winaaRmdegobas ruseTis dampyrobel politikas saqarTveloSi - afxazeTi uwevda, bolSevizmis gavrcelebasTan erTad mdgomareoba TandaTan Seicvala. 1917 wlis ruseTis revoluciis Semdgom, ramac romanovebis dinastiis ngreva gamoiwvia, ruseTis saxelmwifo interesebi kavkasiis mimarT, odnavac ki ar Secvlila. 1918 wlis saqarTvelos demokratiuli respublikis gamocxadebisTanave, afxazebi da osebi qarTvel 17
  • 18. bolSevikebTan erTad qmnian revkomebs ( revoluciuri komitetebi), romlebic moiTxoven damoukideblobasa da bolSevikur ruseTTan SeerTebas. es, swored is periodia, rodesac denikinis yubanis respublika pretenzias acxadebs mTels afxazeTze ( isini SeiWrnen soWSi da gagris raionSi). parizis konferenciaze _ somxeTi saqarTvelosagan iTxovs samxreT saqarTvelosa da zRvaze gasasvlels. azerbaijani _ zaqaTalas olqs. TurqeTs dakavebuli aqvs baTumi da abasTumani. swored, am mZime periodSi saqarTveloSi iqmneba Sulaveris mTavroba ( kolaboracionistuli), romelic kremlSi dakompleqtda. masSi Sediodnen bolSevikebi: filipe maxaraZe, mamia oraxelaSvili, saSa gegeCkori, Salva eliava. 1921 wlis 21 Tebervals saqarTvelos mTavroba iRebs konstitucias, romelic naCqarevad iqna SemuSavebuli ukve ruseTidan dawyebuli agresiis fonze. saqarTvelos 1921 wlis konstituciis, 107-e muxlis Tanaxmad - afxazeTi (soxumis mxare), samuslimano saqarTvelo (baTumis mxare) da zaqaTalas olqi saqarTvelos ganuyofeli nawilia. Tumca, siCqaris gamo ar aris bolomde gawerili am olqebis Sida mowyobis detalebi. miuxedavad 1920 wlis 7 maiss saqarTvelosa da ruseTs Soris dadebuli sazavo xelSekrulebisa, romlis mixedviTac ruseTi cnobs saqarTvelos damoukideblobas, 1921 wels es xelSekruleba uxeSad dairRva da ruseTis me –11 wiTelma armiam azerbaijanidan, me-8 armiam soWidan, me-9 armiam darialidan da me-13 armiam mamisonis uReltexilidan sazRvari gadmokveTes da SemdegSi daipyres saqarTvelo. davubrundeT ukanasknel movlenebs: 1988 wlis 18 marts sofel lixnSi sabWoTa afxazeTis separatistulma Tavyrilobam miiRo mimarTva damoukidebeli respublikis Seqmnisa da misi ruseTTan mierTebis Taobaze, Tumca maSin am scenariT ver ganxorcielda saqarTvelosagan afxazeTis mogleja. 18
  • 19. 1990 wlis 28 oqtombers demokratiuli, mravalpartiuli arCevnebis Sedegad mosuli xelisuflebis uzenaesi sabWo (sakanonmdeblo organo), eyrdnoba ra 1991 wlis 31 marts Catarebul referendums, romelic ganxorcielda saqarTvelos mTel teritoriaze. referendumSi monawileobas iRebs saqarTvelos mosaxleobis 87% ( maT Soris afxazebica da osebic). referendumi moicavda or kiTxvas: gvsurs Tu ara sabWoTa kavSiris rigebis datoveba, da - gvsurs Tu ara damoukideblobis aRdgena. orive kiTxvas dadebiTad upasuxa saqarTvelos mosaxleobis 80 % -ze metma. 1991 wlis 9aprili aris saqarTvelos damoukideblobis aRdgenis gamocxadebis dRe. am, arCevnebis Sedegad mosuli mTavrobis mier ganxorcielda arsebuli 1978 wlis konstituciis cvlilebebi. magaliTad, amoRebul iqna gansazRvrebebi “sabWoTa”, “socialisturi”, “komunisturi” da a.S. am konstituciiT gansazRvrul sazRvrebSi ( anu, aWara, afxazeTi da samx.oseTi) moxda saqarTvelos cnoba gaerTianebuli erebis organizaciis mier. afxazeTis avtonomiuri respublikisaTvis ganxorcielda cvlileba romlis mixedviTac afxazeTis parlamentis 65 adgilidan, afxazeTis deputacias miekuTvna ufro meti adgili (28 –afxazebi, 26 – qarTvelebi, 11 – sxva erovnebaTa warmomadgenlebisaTvis). ase, rom afxazeTSi am droisaTvis ver moxerxda separatistuli moZraobis agoreba. 1991 wlis 21 dekembers xeli moewera damoukidebel saxelmwifoTa Tanamegobrobas. miuxedavad didi zewolisa garedan, aseve, qveynis SigniT, sadac prezident gamsaxurdias daupirispirda faqtiurad, SeiaraRebuli opozicia, gamsaxurdiam am winadadebas uariT upasuxa. eyrdnoboda ra xalxis nebas, romelmac referendumiT gasca pasuxi “iZulebiT megobrobas”. 1991 wlis 22 dekembers ki, ( dsT-gaformebis meore dRes) 19
  • 20. ganxorcielda kanonieri xelisuflebis damxoba SeiaraRebuli gziT. amboxebulebi iyenebdnen rusul SeiaraRebasa da teqnikas, romelic saqarTveloSi dislocirebulma samxedro bazebma aTxoves amboxebulebs. saxelmwifo gadatrialebis Sedegad, Zalaufleba xelSi aiRo samxedro sabWom, romelmac miiRo dadgenileba 1978 wlis konstituciis SeCerebisa da 1918-1921 wlebis konstituciis amoqmedebis Sesaxeb. 1992 wlis martSi saqarTveloSi brundeba moskovidan eduard SevardnaZe da samxedro sabWo Zalauflebas gadascems saxelmwifo sabWos. amave, 1992 wels ganxorcielebuli e.w. arCevnebis Sedegad Semdgari parlamentis Tavmjdomares eduard SevardnaZes eniWeba saxelmwifos meTauris statusi da swored mis saxelTanaa dakavSirebuli 1918-1921 wlebis konstituciis ratificireba . afxazeTisa da aWaris adminitraciuli marTvis kanonTa gauwerlobam 1921 wlis konstituciaSi iTamaSa sababis roli, raTa, afxazeTsac ganexorcielebina konstituciuri cvlileba. ( Tumca, ara damatebebisa da cvlilebebis saxiT, aramed konstituciis Secvlis gziT). 1992w. afxazeTis uzenaesma sabWom moiwvia sagangebo sesia, romelsac 65 deputatidan eswreboda mxolod 35 deputati ( qarTuli deputacia am sesias ar eswreboda). dRis wesrigSi idga sakiTxi : “ 1978 wlis saqarTvelos konstituciis gauqmebasTan da 1921 wlis konstituciis miRebasTan dakavSirebiT, afxazeTis 1978 wlis konstituciis Sewyvetisa da 1925 wlis konstituciis moqmedebis aRdgenis Sesaxeb”. samarTleblivad, sakonstitucio cvlilebas xmebis 2/3 sWirdeba, garda amisa deputaciis qvorumic. Tumca es yovelive iqna ugulvebelyofili da amgvari uxeSi darRvevebis fonze aRdgenil iqna 1925 wlis saWoTa afxazeTis konstitucia ( romelic droebiT gamocxadda mas Semdeg, rac 1921 wels moxda saqarTvelos aneqsia ruseTis mier). 20
  • 21. 1991-92 wlebis movlenebi, vgulisxmob demokratiulad arCeuli xelisuflebis samxedro gziT damxobasa da saxelmwifo gadatrialebas Zalian mZime SedegebiT aisaxa saqrTvelos rogorc Sida politikur viTarebaze, aseve mis sagareo politikazec. 1994 wels SevardnaZis TaosnobiT da misi umravlesobis mxardaWeriT saqarTvelo aRmoCnda Seyvanili dsT -Si. misi marTvelobidan gvergo gayinuli konfliqtebi afxazeTsa da cxinvalis regionSi, sadac, e.w. samSvido misias axorcielebdnen ruseTis jaris nawilebi. vfiqrob, es istoriuli gamocdileba mravlismTqmelia da dasafiqrebelia, rom kidev erTxel ar izaralos saxelmwifo interesebma. “samxreT oseTi” _ bolSevikuri termini (5.09.2007 .,რეზონანსი) dRes, rodesac saqarTveloSi ase aqtualuria cxinvalis regionis problema, rodesac aTasobiT devnili gvyavs am ZirZveli qarTuli kuTxidan, rodesac ixileba misi statusis sakiTxi da Seqmnilia saxelmwifo komisia swored am kuTxis statusis gansasazRvravad, aucileblad migvaCnia: iqamde, sanam davakanonebT raimes, gadavxedoT warsuls da sazogaoebas gavacnoT termin “ samxreT oseTis” – s warmoSobis istoria. 1917 wlis Tebervlis revoluciasa da sabWoTa xelisuflebis damyarebas ruseTSi, emTxveva Sida qarTlSi mcxovrebi osebis brZola erT administraciul erTeulSi gaerTianebisaTvis. saqarTvelos demokratiuli respublikis gamocxadebisTanave ajanyebuli osebica da afxazebic 21
  • 22. sabWoTa xelisuflebisaTvis ibrZodnen. maT swamdaT, rom sabWoTa xelisufleba, romelic damyarda ruseTSi ufro progresuli iyo, vidre demokratiuli respublika. (levan ToiZe, rogor Seiqmna oseTis avtonomiuri olqi., gv.8) saqarTveloSi mcxovrebi osi mosaxleobisaTvis gansakuTrebuli, calke administraciuli samazro erTeulis Seqmnisa da teritoriuli mowyobis miznebis misaRwevad 1917 wlis 15 –17 dekembers q. cxinvalSi daarsda “samxreT oseTis erovnuli sabWo”. 1917 wlis 10 aprils amierkavkasiis gansakuTrebuli komitetis Tavjdomarisadmi gagzavnil werilSi, axlad Seqmnili “ samxreT oseTis erovnuli sabWo” iTxovs calke, administraciuli erTeulis Seqmnas osi mosaxleobisaTvis. unda aRiniSnos, rom am moZraobaSi os bolSevikebTan erTad monawileobas qarTveli bolSevikebic Rebulobdnen da maTi damokidebuleba saqarTvelos axlad Seqmnili (1918 – 1921 ww.) demokratiuli respublikisadmi aSkarad agresiuli iyo. 1918 wlis 4 ianvars bolSevikebis “ samxreT oseTis erovnulma sabWom” acnoba saqarTvelos erovnul sabWos, rom yoveli sakiTxi, romelic os xalxs Seexeboda, amieridan am organosTan unda yofiliyo SeTanxmebuli da rom es organo warmoadgends samxreT oseTis umaRles xelmZRvanel centrs, xolo misi dislokaciis adgili ki q. cxinvalia. 1918 wlis 10 ianvars ki “ samxreT oseTis erovnulma sabWom” amierkavkasiis komisariats gaugzavna proeqti, sadac aRniSnuli iyo Tu ra sazRvrebSi unda Camoyalibebuliyo es administraciuli erTeuli. ai, mokle amonaridi am proeqtidan: " Опираясь на ясную и определенно выраженную волю Южно Осетинского народа, мы находим, что справедливое осушествление земского дела в Закавказье немыслимо без образования особого уездного административного давления из 22
  • 23. нагорных частей Рачинского, Горииского и Душетского уездов, сплошь занятых южно - осетинским населением" (saqarTveos uaxlesi istoriis centraluri arqivi., suicsa, f 1818, aRw.1, saq.113, furc.1-5). ase, rom TviT termini “samxreT oseTi” 1917 wlis 15- 17 dekembers gaCnda da ukve erT weliwadSi moiTxoven calke administraciul erTeuls, romelic moicavs: raWis, goris da duSeTis mazrebs. sagulisxmo faqtia, rom am droisaTvis “samxreT oseTis erovnuli sabWo” mxolod samazro saerobo administraciuli erTeulis SeqmniT kmayofildeboda da maTi interesebi ufro Sors ar midioda. mdgomareoba TandaTan icvleba. 1918 w. 2_4 marts q. cxinvalSi gaimarTa “samxreT oseTis erovnuli sabWos” pirveli sesia. sesia gaxsna erovnuli sabWos Tavmjdomarem g.gagloevma. es is dro iyo, roca TurqeTi warmatebiT utevda ruseTisagan mitovebul saqarTvelos, romelsac jer sruli damoukideblobac ver mieRo da mtris mogeriebac Zalze uWirda. sesiis gadawyvetilebiT gagrZelebul iqna muSaoba samxreT oseTis polkis formirebisaTvis. iTqva, rom samxreT oseTis polki ara marto samxedro erTeulia, aramed revoluciuri organizaciac, romelic daicavs revoluciis monapovars. aseve, sesiam moismina g. gagloevis informacia samxreT oseTisa da Crdilo oseTis Soris gadasasvleli gzis mSeneblobis mimdinareobis Sesaxeb, raTa dakavSireboda erTmaneTs samxreT da Crdilo oseTi. am droidan Cndeba es termini "samxreT oseTi" mimoweraSi, blankebi, Stampebi da a.S. 1919 wlis ivlisSi “samxreT oseTis erovnulma sabWom” saqarTvelos respublikis mTavrobas “samxreT 23
  • 24. oseTis” teritoriuli mowyobis axali proeqti SesTavaza. am proeqtis Tanaxmad goris, duSeTis da raWis mazrebs Sorapnis mazrac daemata. saqarTvelos demokratiuli respublikis mTavrobam SeimuSava Tavisi varianti proeqtisa, romelic gulisxmobda “javis mazris” Seqmnas osi mosaxleobisaTvis, sadac saqmis warmoeba ganxorcieldeboda deda enaze (anu osurad), xolo saqarTvelos mTavrobasTan da mis organoebTan urTierToba saxelmwifo enaze (qarTulad) iwarmoebda, ramac bunebrivia “sabWos” ukmayofileba gamoiwvia. dapirispireba gansakuTrebulad gamZafrda 1920 wels, rodesac rkp(b) _s kavkasiis samxareo komitetis 1920 w. 23 martis dadgenilebiT ganisazRvra, rom: 1) Seiqmnas samx.oseTis revoluciuri komiteti. revkomis wevrebad dainiSnon amxanagebi: gagloevi, jatievi da sanakoevi. 2) daiSalos Zveli samxareo komitetebi 3) gamocxaddes sabWoTa xelisufleba da droebiTi xelisufleba mTlianad gadavides revkomis xelSi 4) goris mazris mTis dasaxlebisa da Crdilo oseTis saswrafo dakavSireba 5) SeiaraRebuli formirebebis saswrafod Seqmna. am saWiroebebisaTvis revkoms gadaeces 100 000 maneTi oqroTi. ( Борьба за победу Советской власти в Грузии. Документы и материалы, 1917 - 1921 гг. ТБ. 1958, gv. 552-553.). 1920 wels 8 maiss revkomma gamoacxada sabWoTa xelisufleba roqis raionSi. ajanyebulebs daxmareba CrdiloeTidan _ Tergis olqidan gauwies, ase iwodeboda imJamad Crdilo oseTi. am dros ukve dadebulia saqarTvelosa da ruseTs Soris samSvidobo xelSekruleba ( 1920 wlis 7 maiss), romlis ZaliTac ruseTma cno saqarTvelos damoukidebloba ( erTad-erTi pirobiT: rom 24
  • 25. saqarTvelos mTavrobas mieca bolSevikebisaTvis Riad moqmedebis saSualeba). 1920 wlis 28 maiss rkp ( b) samxreT oseTis q. vladikavkazSi moewyo saokrugo organizaciis II konferencia. konferenciam ganixila da daamtkica v. sanakoevis mier momzadebuli memorandumi, romelic gaegzavna rkp ( b ) - s centrlur komitets, saxalxo komisarTa sabWos, rkp ( b ) Crdilo oseTis samxareo komitets, kavkasiis frontis samxedro revoluciur sabWos, me-10 wiTeli armiis politkoms da sardals. raJden kozaevis mogonebidan (Известия. Южно- Осетинского научно исследовательского института краеведения, выпуск II, Сталинир, 1935,gv. 119-120) тов. Санакоев Влади вручил нам меморандум с письменным наказом : предоставить меморандум в ЦК РКП ( б) и лично тов. Ленину. . . . . . . твердо отстаивать что Южная Осетия - это неотделимая часть Советской России и ничего общего не имеет и не желает иметь с меншевитской Грузией, в виду чего необходимо ее немедленно занять Красной Армией. Согласно воле трудящихся Юго-Осетии, объявивших у себя Советскую Власть memorandumis sruli teqsti SegiZliaT ixiloT (В.Д. Цховребов. Владимир Санакоев, Биографические разыскания, Цхинвали, 1938, gv. 119 - 129) mivadevnoT Tvali, Tu rogor viTardeba movlenebi: jer iTxoven: calke, administraciuli erTeulis Seqmnas, Semdgom gazardes sasurveli teritoriis farglebi da bolos iTxoven saqarTvelodan am teritoriis mowyvetas da ruseTTan mierTebas. 1921 wlis 6-8 seqtemberis samxreT oseTis revkomis da partkomis gaerTianebulma sxdomam daamtkica "samxreT oseTis socialisturi sabWoTa respublikis" konstituciis proeqti da sabWoTa socialisturi samxreT oseTis sazRvrebis proeqti (duSeTis, 25
  • 26. goris, raWisa da Sorapnis mazrebi). samx.oseTis sabWoTa socialisturi respublikis konstituciis proeqti 15 muxlisagan Sedgeboda. respublikis dedaqalaqad gamocxadebuli iyo q. cxinvali, dasaxuli iyo samxedro cxenosanTa nawilis Camoyalibeba, romlis xelmZRvaneloba ganxorcieldeboda rusul enaze. yvela finansuri da teqnikuri saSualebebiT samxreT oseTi uzrunvelyofili unda yofiliyo saqarTvelodan, saqarTvelos biujetidan., samx.oseTsa da saqarTvelos Soris sakontaqto ena unda iyos rusuli. samxreT oseTis sabWoTa socialisturi respublika nebayoflobiT amyarebs federaciul kavSirs saqarTvelos respublikasTan. federaciuli kavSiris formiT garantirebulia samxreT oseTis mSromelTa politikuri uflebebis maqsimumi. samxreT oseTis sabWoTa socialisturi respublika yalibdeba sazRvrebSi, romelic Seesabameba arsebul eTnografiul, geografiul da ekonomiur pirobebs. am proeqtis Tanaxmad, samx.oseTis sabW.soc.resp. - is mSromelebs SeeqmnaT garantiebi Tavisufali ekonomikuri da kulturuli ganviTarebisaTvis. ( suicsa, f 281, aRw. 2, saq. 3, furc.164 ) sainteresoa, rom namdvil oseTSi, romelic kavkasionis qeds gadaRmaa kasris xeobis iqeT, ruseTma ar dainaxa saWirod Seeqmna am wlebSi osuri saxelmwifoebrivi organizmi. aRniSnul etapze igi ( oseTi) Sedioda mTis avtonomiur sabWoTa socialistur respublikaSi ( sxva mTiel xalxTan erTad), xolo saqarTveloSi, sadac osoba warmoadgens xiznebsa da kolonistebs _ maTTvis oTxi mazridan goris, duSeTis, Sorapnisa da raWis, xelovnurad gamoiWra osuri avtonomia. 6-8 seqtembris dadgenilebas Tan daurTes "mokle ganmar-tebiTi baraTi", romelSic mocemuli iyo cda daesabuTebinaT samxreT oseTis sabWoTa socialisturi 26
  • 27. respublikis Seqmnis aucilebloba. moxsenebiTi baraTi Sedgeboda Semdegi ganyofilebebisagan: 1) samx.oseTis geografiuli mdebareoba da mosaxleobis raodenoba, 2)samx.oseTis ekonomiuri mdgomareoba da misi mosaxleobis kulturuli ganviTarebis done, 3)istoriul-socialuri ganviTareba, samx.oseTis glexTa revoluciuri brZolis istoria da daskvna. Zalian sainteresoa daskvniTi nawili, romelic mocemulia l.ToiZis naSromSi "rogor Seiqmna samxreT oseTis avtonomiuri olqi". ai mokle amonaridi am daskvnidan: " samx.oseTis revkomi da partiuli komiteti adastureben,rom 1) samx.oseTis glexTa moZraoba klasobriv niadagze ki ar iyo aRmocenebuli, aramed igi erovnul xasiaTs atarebda. 2) samx. oseTis bolSevikuri organizaciebi mxolod 1918 wlis ivlisSi Seiqmna. 3) 1919 w. oqtombris Semdgom samx.oseTSi gamarTuli saxalxo yrilobebi ayenebdnen samx. oseTis politikuri TviTgamorkvevisa da Tergis respublikasTan misi SeerTebis sakiTxs. absoluturad gaugebaria, samxreT oseTis revoluciuri komiteti da partiuli komiteti Tu ratom moiTxovdnen saqarTvelos teritoriaze ( goris,duSeTis, Sorapnisa da raWis mazrebis safuZvelze) samxreT oseTis sabWoTa socialisturi respubliki Seqmnas. Tu ra bedi ewia samx. oseTis bolSevikebis partiul sxdomaze 1921wlis 6-8 seqtembers miRebul dadgenilebas, samxreT oseTis sabWoTa socialisturi respublikis Seqmnis Taobaze, gamoCnda 1922 wlis 20 aprils, roca, ukve saqarTvelos sabWoTa socialisturi respublikis centralurma aRmasrulebelma komitetma da saxalxo komisarTa sabWom am dRes miiRo dekreti (dekreti #2) samxreT oseTis avtonomiuri olqis mowyobis Taobaze. am gadawyvetilebaze (ar dakmayofilda avtonomiuri respublikis moTxovna da mieniWa avtonomiuri olqis statusi) didi gavlena 27
  • 28. iqonia am regionis mosaxleobis kategoriulma moTxovnam da protestma. specialuri komisiis moxsenebiTi baraTidan, romelic waredgina saqarTvelos ssr Sinagan saqmeTa saxalxo komisariats: " . . . 1921 wlis oqtomber - noembris TveebSi, rodesac xmebi gavrcelda, rom cxinvalis raioni qalaqiTurT unda gadavides samxreT oseTis xelisuflebaze, mTelma qarTvelma mosaxleobam cxinvalis raionisa, saxeldobr soflebma: kexvam, qvemo aCabeTma, zemo aCabeTma, arbom, dicma, kordma, qvemo niqozma, avnevma, Zarwebma, dagvrisma, nulma, zemo xviTma, qvemo xviTma, zemo niqozma, yelqceulma, qemerTma, qurTam, TamaraSenma, vanaTma da TviT cxinvalma e.i. 20 sofelma warmoagzavna Sinagan saqmeTa saxalxo komisariatSi Tavisi werilobiTi dadgenilebani, romlebiTac isini Txouloben Zvel administraciul e.i. goris mazris farglebSi darCenas. Suamdgomloba amaTi imdenad kategoriuli formiT iyo gamoTqmuli, rom aravis eWvi ar daebada maTi aseTi neba-survilis sinamdvilesa da gulwrfelobaSi. bevri am sofelTagani amasac ki ambobda _ sjobs cocxlad dagvxoceT, vidre oseTis xelisuflebis qveS dagvtovoTo" ( suicsa, f 284,aRw.1,saq.62, furc.81). 1922 wlis ianvarSi saqarTvelos Sinagan saqmeTa saxalxo komisariats gadasces q. cxinvalSi mcxovreb qarTvelTa, somexTa da ebraelTa saerTo krebis dadgenileba, romliTac isini moiTxovdnen cxinvalisa da misi raionis kvlav istoriul sazRvrebSi darCenas. aseTive werilebi igzavneboda mravlad, ase mag.: sof.nedlaTa, xundisubani, bindara, TiRva, alabara, sacxvneTi, zemo da qvemo oqona. aseve, xurvaleTis Temis sof. winagaris mcxovrebTa warmomadgenelni (xubuluri 28
  • 29. da qiCinaSvili), romlebic rva soflis saxeliT moiTxoven Zvel qarTul sazRvrebSi darCenas. dekretiT dadginda am regionis erTi nawilis statistikuri monacemebi. sagulisxmoa, rom roca samxreT oseTis avtonomiur olqs xelovnurad qmnidnen da masSi qarTul soflebs ZaliT aerTianebdnen, rogorc zemoT ukve avRniSneT, kavkasionis iqeTa osebs, romelic osTa namdvili, Tavdapirveli samSobloa, araviTari sakuTari avtonomia ar gaaCnda. Crdilo oseTis avtonomiuri olqi mxolod 1924 wels warmoiqmna ruseTis sf respublikaSi. 1936wels am avtonomiur olqs mieniWa avtonomiuri respublikis ststusi. magram, vidre es moxdeboda, garkveuli Zalebi samxreT oseTisa da Crdilo oseTis gaerTianebas ukve cdilobdnen. am Temis irgvliv 1925 wlis 15 ivliss msjeloba hwonda saqarTvelos centralur aRmasrulebel komitets. imave wlis 7agvistos ki amierkavkasiis centraluri aRmasrulebelis komitetis prezidiumma ( saqarTvelos centraluri aRmasrulebeli komitetis wardginebiT) ganixila (27-e sakiTxad) ori osuri avtonomiis gaerTianebis sakiTxi da daadgina: rom ZiriTadSi saqarTvelos aRmasrulebeli komiteti gaerTianebis winaaRmdegi ar aris, Tumca gansakuTrebuli Tvalsazrisi gamoTqva amierkavkasiis aRmasr. komitetis prezidiumis wevrma amx.nazretianma, rom " В виду того, что ближающие пять десять лет экономическое объединение невозможно за отсутствием путей сообшения ( перевал,соединяющий Сев.Осетию с Южной, закрывается 9 месяцев) , разрешение вопроса об объединении автономных областей Северной и Южной Осетии считаю преждевременным " (suicsa, f.607, aRw. 1, saq. 320, furc. 70 ). aqedan gamomdinare advili misaxedria, Tu ra mniSvnelobas aniWebdnen roqis uReltexilis 29
  • 30. mSeneblobas. am mxriv transkavkasiuri magitralis mSenebloba 1979 wels namdvilad ar iyo nakarnaxevi saqarTvelos erovnuli interesebiT. es vrceli istoriuli eqskursi imisaTvis dagvWirda, rom saqarTvelos sazogadoebriobam srulad aRidginos imdroindeli istoriuli viTareba. rom naTeli iyos, Tu rogor da rodis Seiqmna bolSevikurma revkomma termini “samxreT oseTi”, rom Tavis droze, am terminis damkvidreba mxolod separatistul miznebsa da saqarTvelos teritoriuli mTlianobis xelyofas emsaxureboda. da, sanam raime gadawyvetilebas miviRebT, kargad gaviazroT, ra termins vnergavT da ra Sedegebamde SeiZleba migviyvanos yovelive aman. 1917 wels dawyebuli danaSauli grZeldeba (rezonansi., “mTeli kvira”, 2007w. 8oqtomberi) 1917 wlis oqtombris revolucia iyo erTi didi danaSauli, rasac “didi komunisturi eqsperimenti” hqvia. es danaSaulebrivi eqsperimenti grZeldeba bolSevizmis sulieri memkvidreebis mier dResac. XX s-is dasawyisSi daiwyo axali “sabWoTa sazogadoebis” mSenebloba didi danaSaulis fonze, rac gulisxmobda religiis, rwmenis, moraluri normebis ganadgurebas da axali “sabWoTa kriminaluri eTikis” damkvidrebas. makiaveliseuli maqsima “mizani amarTlebs saSualebebs” safuZvlad daedo bolSevikur moZraobas. diadi mizani maleve gamokristalda, rogorc danaSaulebrivi mizani. am gantolebaSi _ mizans, 30
  • 31. saSualebebsa da borotebas Soris Tamamamad SeiZleba daisvas tolobis niSani. axali sazogadoebis mSenebloba xorcieldeboda yovelive zneobrivis absoluturi uaryofis fonze. “sabWoTa manqana” swored am principebis safuZvelze apirebda sazogadoebis marTvas. sabWoTa ideologiisaTvis yvelaze metad damaxasiaTebeli ki, albaT iyo “sabWoTa moralis” uzenaesoba (da ara kanonisa). sabWoTa morali da kanoniereba ar iyo TanxvedraSi, rac TavisTavad gaxldaT ormagi standartis safuZveli. sabWoTa sociumi iqmneboda xelovnurad, Zaladobis, dasmenebis da gulagebis meSveobiT. faqtobrivad, es iyo mkvdraddabadebuli sociumi, romlis funqcionireba SesaZlebeli iyo mxolod saxelmwifo manqanis mudmivi wnexis qveS. sakmarisi iyo dawyebuliyo sabWoTa reJimis rRveva, rom gamqraliyo sociumis is forma, romelsac totalitaruli reJimi asazrdoebda. albaT, swored amis Sedegia myife da susti samoqalaqo kultura, rac dRes aris aucilebeli qveynis asaRorZineblad. Tu gavixsenebT, ras ebrZoda sabWoTa ideologia da “kriminaluri eTikis” fuZemdeblebi, iqneb kidec gavaRwioT labirinTidan da marTlac daviwyoT Cveni qveynis aRmSenebloba. kriminaluri eTikis da sabWoTa ideologiis pirveli samizne eklesia, rwmena da qristianuli morali iyo. zneobas daupirispirda dasmenebi, sisastike, momxveWeloba da aRviraxsniloba. socialur urTierTobaTa tradiciul formebs (aristokratia,glexoba, wvrilmewarmeoba, xelosnoba da sxv.) gamocxadebuli hqonda Seurigebeli brZola. sikeTes daupirispirda boroteba, saTnoebas _ siZulvili. yovelive es ki inergeboda usazRvro SiSisa da sisastikis fonze. 31
  • 32. cnobilia, rom inglisuri kapitalizmis ganviTarebis epoqas safuZvlad “protestantuli eTika” daedo. ufro metic, XX saukunis erT-erTi yvelaze cnobili naSromi dasavleTis samyaroSi _ arnold toinbis “istoriuli etiudebi” ( A Study of Hystory ), romelic warmoadgens kacobriobis mTel istorias, gvawvdis metad saintereso analizs. a. toinbis azriT istoriis “iuridiuli piri” aris sazogadoeba da civilizaciebi. misi Teoriis mixedviT mTeli kacobriobis istoria aris 21 civilizaciis istoria (XX s.-is dasawyisisTvis) dawyebuli egvipturi da Sumerulidan da gagrZelebuli dasavleT qristianuli, aRmosavleT qristianuli, induisturi, islamuri, Cinuri, iaponia-koreuli da sxv. am fundamenturi Sromis safuZvelze avtori Tvlis, rom civilizaciaTa formirebisaTvis aucilebeli aris ori faqtori: religia da geografia. sabWoTa reJimma ideologiis qvakuTxedad SearCia : siZulvili da Suri (rac aRmoCnda saocrad Zlieri faqtori masaTa mobilizaciisaTvis). ruseTi ar iyo pioneri aTeisturi sazogadoebis aSenebis mcdelobaSi. safrangeTis revoluciis Sedegad, iakobinelebma kliunis saabato (XI s-is saeklesio-samonastro kompleqsi) qvebis grovad aqcies. igive bedi eloda ulamazes Sartris taZarsac, rom dasclodaT. giliotinaze ahyavdaT mRvdlebi, Secvales welTaRricxva da saxelebi Seucvales weliwadis Tveebs ( raTa maTgan yofiliyo dawyebuli axali droeba).yovelive aman gastana 12 weliwads. saxelmwifo aTeizma ver gadaabija pirvel respublikas. safrangeTi daubrunda kaTolikuri eklesiis wiaRs da dasavlur qristianul civilizacias. sabWoeTSi “kriminalurma eTikam” gastana 70 weliwads. yvelaze ufro mZime Sedegi am reJimisa ki, is gaxlavT, rom _ Tu adre religias sabWoTa reJimi da 32
  • 33. propaganda devnida, Semdgomi viTareba aranakleb mZime aRmoCnda. gaCnda axali tipi adamianebisa, romlebic yovelgvari Zaladobisa da propagandis gareSe gaizardnen namdvil aTeistebad. Tamamad SeiZleba iTqvas, rom umravlesoba, romlebic dRes wamyvan poziciebze arian xelisuflebaSi, swored rom namdvili sabWoelebi arian. maTi kredoa “ erTxel cxovrob da yvelaferi unda aiRo am cxovrebisagan, sulerTia ra gzebiT, Cvens Semdgom _ Tundac warRvna ”. magram, davubrundeT im procesebs, romelic mohyva sabWoTa reJimis rRvevas saqarTveloSi. “sabWoTa manqanis” TandaTanobiTma xrwnam, droTa ganmavlobaSi axali nayofi gamoiRo. es gaxlavT _ saxelmwifo mafiizacia. saxelmwifo erT did mafiozur qselad gadaiqca. sabazro ekonomikis pirobebSi ki, es procesi mxolod ufro daCqarda da gamoaSkaravda. industriul potencials, nedleulsa da bunebriv resursebs eloda gaflangva, daniaveba da sruli ganadgureba. TvalsaCinoa politikis kriminalizacia da kriminalis politizacia. Tu, SeviswavlidiT adgilobriv administraciul politikuri erTeulebis mdgomareobas, marTveli saxelisuflebo elitis finansuri interesebis sferoebs da martivad rom vTqvaT “ vin ras flobs”, garwmunebT danaSaulebrivi sindikatis ruka saxeze iqneba. maS, rogor, saidan daviwyoT Cveni qveynis Seneba, roca sabWoTa reJimi saxecvlili formiT kidev agrZelebs funqcionirebas. yovelive amis gaTvaliswinebiT naTelia, rom: vidre qveynis marTveli ZalisaTvis mTavari iqneba _ kriminaluri eTika, kriminaluri interesebi da kriminaluri Rirebulebebi, SeiZleba CavTvaloT, rom 1917 wels dawyebuli didi danaSauli jer kidev grZeldeba. 33
  • 34. Tu esvri warsuls, momavali gesvris Sen! (რეზონანსი., 2009w. 10 იანვარი) demokratiuli saxelmwifos arsebobis piroba aris – demokratiuli arCevnebi da es aqsiomaa. arCevnebi ki, Tavad sityva gulisxmobs arCevas, erTsa da meores, an sxvadasxvas Soris. yvelaze martiv arCevnebsac ki, rogoricaa, magaliTad “arCevani-aradani” Tavisi wesi aqvs, anu vin pirveli daiZaxebs “arCevani me”. xolo, Semdeg, aseve garkveuli wesis mixedviT “arCevani – aradani” irCevs Tavis gunds. am primitiul magaliTzec ki sCans, rom yovelgvar arCevnebs pirvel rigSi sWirdeba arCevnebis wesze SeTanxmeba. xSirad miTqvams, da kidev gavimeoreb, rom saqarTvelos politikuri speqtrisaTvis aucilebelia warsulis Secdomebis gaanalizeba, raTa momavlSi igive ar ganmeordes da erTi da igive wreze ar vitrialoT. 5 ianvris saprezidento arCevnebis dros, opoziciam SesZlo amomrCevelTa xmebis mobilizacia, magram ver SesZlo erT opoziciur kandidatze Sejereba da sabolood erTmaneTs waarTves xmebi ( xazs vusvam erTmaneTs da ara xelisuflebas). arsebuli darRvevebis fonzec ki, erTi kandidati _ erTis winaaRmdeg, bevrad momgebiani iqneboda ra daskvnebi gamovitaneT Semdegi arCevnebisaTvis?! 21 maisis saparlamento arCevnebze – gavimeoreT igive Secdoma da maJoritarul olqebSi arCevnebze, opoziciurma kandidatebma erTmaneTs xmebi waarTves. rasakvirvelia, es, im mocemulobis fonze, rom 34
  • 35. xelisufleba arCevnebze iyenebda zemoqmedebis yvela daSvebul da akrZalul xerxebs. saprezidento arCevnebis Sedegad, amomrCevelTa erT nawils gauCnda amaoebis gancda da Cven, maTi saxiT davkargeT aqtiuri amomrCeveli, riTic kargad isargebla xelisuflebam. parlamentSi “Sesvla – ar Sesvlis” sakiTxi mimaCnia, rom unda gamovtovo, radgan: me, da politikosTa erT nawils, migvaCnda, rom am saxis boikoti _ Jestia. me, ki politikaSi Jestebis momxre ara var. mimaCnia, rom mTavaria swori politikuri qmedeba (Jesti – pozaa, romelsac ar mohyveba araferi, garda imisa, Tu rogor gamoiyurebi). SeiZleba, bevrad Znelia gadadga arapopularuli nabiji sazogadoebrivi azris kuTxiT, magram mTavaria darwmunebuli iyo, rom Seni qmedeba sworia da ukompromiso, Tundac arapopularuli. mimaCnia, rom es sakiTxic rom yofiliyo Sexedulebebis Widili da ara erTmaneTis lanZRva, nakleb dazaraldeboda SemdgomisaTvis politikuri procesebi saqarTveloSi. vfiqrob, dRes, yvelas amocanaa (yovel SemTxvevaSi ase unda iyos) _ arCevnebiT xelisuflebis Secvlaze zrunva. magram, yvela Secdomas, rac aqamde davuSviT, isev vimeorebT. ara, Tu vimeorebT, aramed kidev ufro mcdar gzaze gavediT. opozicia, Tu wina arCevnebze xmebs arTevda erTmaneTs, dRes – erTmaneTis lanZRviT aris dakavebuli. amgvarad, mimdinareobs opoziciuri eleqtoratis daqucmaceba. maSin, rodesac saxelisuflebo eleqtorati stabilurad monoliTuria. miveCvioT realobis danaxvas. dRes, opoziciis liderebad gvevlinebian isini, visi meSveobiTac yalbdeboda arCevnebi, xorcieldeboda maxinji 35
  • 36. reformebi. magram, ra? dRes amboben imas, risi mosmenac exla, am wams gsiamovnebT. aseTi principiT, xom yvelas, vinc dRes xelisuflebaSia, SeuZlia Tqveni ndobiT isargeblos, Tu moxsnis, an, gadayenebis Semdeg mkvaxed ilaparakebs xelisuflebaze. Tu, Cven SevZlebT Secdomebis gaanalizebas, Cveni piradi “simpatia – antipatiaze “ zemoT dadgomas. ara Tu, politikaSi, aramed, yvelaze humanur dargebSic ki, rogoricaa medicina an pedagogika, profesionali fasdeba Tavisi profesiuli codniTa da profesiuli SesaZleblobebiT, da ara momxibvlelobiT da kargi xasiaTiT. iqneb moverioT am adamianur sisusteebs da erTxel da samudamod gaverTiandeT ideebis da midgomebis garSemo da ara viRacis winaaRmdeg. uaryofis – uaryofa usasrulo procesia da Sedegad isev uaryofiTi moaqvs. am procesma saTave aiRo 1991 wels, roca politikosebis erTma jgufma gadawyvita politikuri realobis Secvla ZaladobiT da amas, naTeli miznebiT amarTlebdnen. naTeli mizani miiRweva, aseve, naTeli da gamWvirvale meTodebiT. aseTi meTodi ki aris _ Tavisufali da demokratiuli arCevnebi. SeiZleba, gana, gadawyvito namcxvris gamocxoba, Tu ara gaqvs arc fqvili, arc kvercxi, arc Saqari, Tu gaqvs mxolod survili? Tu, gvinda mivaRwioT mizans, vizrunoT im produqtebze, romelmac es namcxvari unda gamoacxos. es produqtebi ki aris: 1) saarCevno kodeqsi ( da yvelam erTad vizrunoT saarCevno kodeqsis gajansaRebaze), 2) saarCevno administraciis arCevis wesis Secvlaze da a.S. namcxvarze gamaxsenda, novodvorskaias araCveulebrivi werili “Брюсельский пирог трусости”. am werilSi kargad aris gaanalizebuli ruseTis agresia saqarTvelos winaaRmdeg. 36
  • 37. nuTu, mxolod imisaTvis, rom gaikicxos dRevandeli xelisufleba, Tanaxma xarT saqarTvelos teritoriebis dakargvaze! nuTu, aseTi Zneli misaxvedria, Tu, ratom amtkicebs ruseTi aseTi TavgamodebiT, rom “omi daiwyo saqarTvelom”!!! da, Tu, vinme ver xvdeba, mousmineT maT, vinc amas mTeli sicxadiT xedavs. mTeli arsi “pirveli gasrolis”–a mdgomareobs Semdeg-Si: Tu, saqarTvelom ganaxorciela e.w. pirveli gasrola da agresia cxinvalze, maSin ruseTis qmedeba gamarTlebulia. radgan, maTi argumentia, rom isini icavdnen Tavis moqalaqeebsa da samSvidoboebs saqarTvelos agresiisagan. amgvarad, agresorebi ki ar arian, aramed iZulebuli iyvnen Tavi daecvaT. ase, rom Semdgomi maTi qmedebac gamarTlebulia (vgulisxmob saqarTvelos teritoriebis gamoyofis cnobas), radgan mcirericxovan erebs “icavdnen” saqarTvelos agresiisagan. am SemTxvevaSi, ruseTs SeiZleba hqondes msoflios mxardaWeris imedi. swored am argumentiT cdilobs ruseTi gamoacalos saqarTvelos msoflio Tanamegobrobis mxardaWera. es gindaT?! nuTu istoria sityvebis uazro raxa-ruxi ggoniaT. visac wakiTxuli aqvs giorgievskis traqtati, icis, rom es, faqtiurad iyo ormxrivi samezoblo xelSekruleba. gaaRiziana gana ramiT saqarTvelom ruseTis imperia, samefo taxti rom gaauqmes qarTl-kaxeTSi, imereTsa, Tu afxazeTSi. qveynis aneqsia rom moaxdines da saqarTvelo ruseTis guberniad, rom gadaaqcies! an, ra danaSauli miuZRoda axalgazrda saqarTvelos respublikas kacobriobis winaSe, rom 1921 wlis TebervalSi sami mxridan Semouties da dapyrobili saqarTvelo ZaliT Seiyvanes sabWoTa kavSiris SemadgenlobaSi. an, romeli mcire eris uflebebi irRveoda 1989 wlis 9 aprils, roca sastikad gauswordnen damoukideblobis moTxovniT gamosul xalxs. 37
  • 38. da bolos, kidev erTxel gavimeoreb, roca 1991wlis 22 dekembers saqarTvelos uzenaes sabWos miayenes sabrZolo teqnika maSinac, zogierTebi Tavs imarTlebdnen, rom “ pirveli gasrola xelisuflebas ekuTvnoda”. nuTu, aseTi Zneli gasagebia, rom saqarTvelos teritoriaze ucxo qveynis regularuli armiis Semosvla _ ukve gasrolaa! “pirveli gasrolis” argumenti, ruseTis mxridan Zalian mzakvrulad aris “Semogdebuli”. ician, ra, rom saqarTvelos dRevandel xelisuflebas hyavs mowinaaRmdegeebi, or kurdRels erTad klaven: erTis mxriv, umtkivneulod (saerTaSoriso sazogadoebrioebis azris SecvliT ) cdiloben daeuflon saqarTvelos teritoriebs. da, meores mxriv _cdiloben moiSoron maTTvis arasasurveli xelisufleba. nuTu misaRebia ruseTis es miznebi! yvelas Tavisi mosazreba aqvs. zogi SeiZleba fiqrobs, rom oRond eseni nu iqnebian, danarCens ki, naklebi mniSvneloba aqvs. CemTvis, piradad amgvari midgoma miuRebelia. roca, 1993 wels SevardnaZem afxazeTSi Seiyvana jari rkinigzis dacvis mizniT, rasac, faqtiurad mohyva saomari moqmedebebi, me mqonda seriozuli eWvebi yovelive amasTan dakavSirebiT ( da, ara marto me), sxvaTaSoris, im dros, sazogadoebrivi azri mzaddeboda, rom zviad gamsaxurdias mimdevrebs uxariaT, rom qarTvelebi iRupebian omSi – es iyo Savi fiari. Tu, obieqturad SevafasebT movlenaTa Tanmimdevrobas, Tundac 1991wlis 22 dekembridan dawyebuli, yvelaferi naTelia, ra da risTvis keTdeboda. magram, yovelive amis miuxedavad, vimeoreb, rom saqarTvelos teritoriaze saqarTvelos jaris nawilebi rkinigzis dasacavad gadaadgildebodnen, Tu aeroportis _ es ruseTis saqme ar iyo. swored, am motiviT wavediT maSin omSi, Cveni politikuri Sexedulebebisa da eWvebis miuxedavad. 38
  • 39. rogorc vxedavT, ruseTis istoriis yvela etapze, vgulisxmob dawyebuli mefis ruseTidan, damTavrebuli sabWoTa Tu, dRevandeli gaugebari formaciis ruseTiT, maT saqarTvelos mimarT mxolod erTi mizani amoZravebs: es aris ruseTis zegavlenis qveS myofi saqarTvelo. yvelam, Tavis gulSi gadawyvitos, SesaZlebelia Tu ara, rom ruseTis saqarTvelosadmi mravalsaukunovani interesi emTxveodes saqarTvelos moqalaqis interesebsa da survilebs. Tu, amas SesaZleblad TvliT, Riad ganacxadeT, rom gsurT ruseTis SemadgenlobaSi yofna _ es, ufro zneobrivi iqneba. dRes, aseve xSirad gaigebT, iseT cinikur gancxadebebsac “marTla sulelia, Tu vinmes hgonia, rom omi movigeT, rom oTx dReze meti ver gavaCereT ruseTis jari da a.S.” am xalxis gasagonad minda vTqva, rom Cven ukve maSin movigeT, roca ruseTis regularuli armia saqarTvelos teritoriaze Semovida (gaaSiSvles, ra Tavisi realuri miznebi) da mTeli msofliosaTvis mSvidobimyofelebisagan gadaiqcnen agresorebad. Tumca, vidre ruseTis jari dgas saqarTvelos teritoriaze omi jer ar damTavrebula da Tu, rusul politikas mxarSi amoudgebian qarTveli politikosebi da erTad daumtkiceben msoflios, rom saqarTvelo aris agresori da ruseTi ki icavda mSvidobasa da samarTlianobas, maSin Cven marTla davmarcxdebiT. yovel SemTxvevaSi dRes yvelaferi swored am gziT midis. Riad, yvela afiqsirebs, rom saqarTvelo unda iyos damoukidebeli, da rom ruseTisagan mitacebuli teritoriebi unda dabrundes, magram rogorc sCans, gulSi sxvagvarad fiqroben. am SemTxvevaSi, jobs daufaravad gamoiTqvas yvela mosazreba da vikamaToT am poziciis garSemo. ase, rom “piveli gasrolis” argumentis ukan rac imaleba, yvelasTvis naTelia. agvistoSi Cven msofliom 39
  • 40. dagviWira mxari, radgan viyaviT agresiis msxverpli. dRes, es mxardaWera nel-nela gvakldeba, ruseTisa da qarTveli politikosebis erTi nawilis mtkicebiT, rom saqarTvelo agresiis msxverpli ki, ara, Tavad aris agresori qveyana. yovelive zemoTqmulidan gamomdinare, yvelani unda SevTanxmdeT Cveni qveynis erovnuli usafrTxoebis fundamentur safuZvlebze. aseve, unda SevTanxmdeT: ra aris Cveni mizani, xelisuflebaSi mosvla, Tu demokratiuli sitemis Seqmna. pirveli _ ar SeiZleba miznad CaiTvalos, radgan Cans mxolod survili da ara is, Tu ra miznebis gansaxorcieleblad ginda xelisuflebaSi mosvla. demokratiuli sistemis Seqmna _ es marTlac mizania da Tu, yvela am mizanze SevTanxmdebiT, mivaRwevT kidevac. nuTu ver SevZlebT, rom SevimuSavoT iseTi saarCevno kanonmdebloba, romlis pirobebSi – garantirebuli iqneba Tavisufali da demokratiuli arCevnebi. da, arCevnebSi gamarjvebulica da damarcxebulic qveynis fundamentur interesebs moemsaxureba. gansxvavebul azrs yvela ebrZvis (rezonansi., 2008w. 14 ivnisi) aravisaTvis ar aris dasamali, rom saqarTvelos mosaxleobis didi nawili mxars uWerda opozicias da surda xelisuflebis Secvla samarTleblivi gziT. xelisuflebisa, romelsac ukontrolobis gancda 40
  • 41. daeufla da adamianis yvela uflebaTa Selaxvis gzas daadga. gansakuTrebiT aRsaSfoTebeli iyo umravlesobis mier SemoRebuli uzneo principi: “ vinc CvenTan ar aris, is qveynis moRalatea”. Sedegad, saqarTvelos mosaxleobis udides nawils, xelisufleba Tvlida meorexarisxovan moqalaqeebaT. swored, amgvari damokidebulebis Sedegad miviReT 7 noemberi. CvenTvis, aradamakmayofilebelad Catarebuli 5 ianvris arCevnebis Sedegad arCeulma prezidentma daniSna saparlamento arCevnebi. da, miuxedavad imisa, rom mosaxleobis umravlesoba miviCnevdiT, rom es arCevnebi dainiSna aralegitimurad, radgan vxedavdiT meore turis aucileblobas, Cven monawileoba miviReT axlad arCeuli prezidentis mier daniSnul arCevnebSi. garkveul wilad es iyo erTgvari kompromisi xelisuflebasTan, radgan uari vTqviT brZolaze “saprezidento arCevnebis meore turisaTvis”. Cven, am arCevnebSi CavebiT ise, rom arc erTi seriozuli cvlileba saarCevno kanonmdeblobaSi ar ganxorcielebula. metic, mTavari “Semoqmedi” arCevnebSi danxorcielebuli darRvevebisa – csko (centraluri saarCevno komisisa), mTeli SemadgenlobiT Tavis Tanamdebobaze darCa. amisda miuxedavad, Cven arCevnebSi CavebiT. es kidev erTi kompromisi iyo xelisuflebasTan. mTeli saqarTvelosaTvis gaxda cnobili, rom 2008 wlis 21 maisis saparlamento arCevnebisaTvis cixeebidan gamoSvebul iqnen patimrebi saarCevno xmebis sanacvlod. miuxedavad amisa, Cven, vagrZelebdiT saarCevno kampanias. didi iyo survili am xelisuflebis Secvlisa. winaswar vicodiT, rom opoziciis kandidatebi erTmaneTs vasustebdiT da varTmevdiT xmebs. realurad, aranairi mcdeloba, raTa agvecilebina Tavidan es saSiSroeba ( Tu, ar CavTvliT erTmaneTis mimarT liton 41
  • 42. mowodebebs televiziiTa da presis saSualebiT) ar yofila. swored, amis gamo sul cota 11 maJoritaruli mandati dakarga mxolod gaerTianebulma opoziciam, rom araferi ar vTqvaT sxva opoziciur partiebze. albaT, yvelas surda gamarjveba, Tumca qveynis gamarjvebaze win, partiuli interesebi dadga. zogadad da lakoniurad ase gamoiyureba suraTi, romelmac dRevandeli dRe moitana. araTanmimdevruloba, kompromisi da principebis Canacvleba radikaluri gamoTqmebiTa da sxvadasxva aqciebiT. dRes, ukve opozicia iyenebs cnobil lozungs “ vinc CvensaviT ar fiqrobs, is moRalatea”. ZiriTadi argumenti ki aris – parlamenti aralegitimuria da iq yofnac Ralatia. samarTleblivad, yvela arCevnebi, romelic Catarda 1990 wlis 28 oqtombris pirveli, mravalpartiuli arCevnebis Semdgom - aralegitimuria. mas Semdgom gayalbebebi da falsifikaciebi yvela arCevnebis Tanmdevia. magaliTisaTvis, 1992 wlis 11 oqtombris saparlamento arCevnebi (Tu amas arCevnebi qvia), SeiaraRebuli bandformirebebisa da javSanteqnikis TanxlebiT Catarda. faqtia, rom mosaxleobis udides nawils im farsSi monawileoba ar miuRia. metic, piradad me 1990 wlis arCevnebis Semdgom, pirvelad mxolod 2003 wlis arCevnebSi Cavebi. viRac mipasuxebs, rom – ai rom waxvedi, amis bralia, Tu dRes es xelisufleba gvyavs da am dReSi varT ( Tumca, amgvar pasuxs ZiriTadad SevardnaZis yofili momxreebidan gaigebT). maT SeiZleba vupasuxoT, rom 1991 wlis dekembris saxelmwifo gadatrialebisaTvis rom mxari ar dageWiraT, arc maSin viqnebodiT am dReSi. sxvaTaSoris, “zneobrivi qmedebebisken” xSir SemTxvevaSi, swored es xalxi mogviwodebs. piradad me, deputatis mandatis datovebis winadadeba, romelsac SantaJis saxe ufro hqonda, 42
  • 43. ultimatumis saxiT miviRe: “ vinc mandats ar datovebs, is gamocxaddeba moRalated”. naTelia, rom roca ar warmoadgen arc erT iseT uwyebas, rogoricaa: КГБ, mi-6, mosadi Tu sxva,Ayvela Zalas kiserSi yevxar gaCxerili. faqtia isic, rom me, arc erTi partiis wevri ar viyavi da deputatis mandati iyo Cemi erTaderTi saSvi politikaSi anu, politikuri statusi. mandatis datovebis moTxovna CemTvis niSnavda, rom momTxoves politikidan wasvla saxlSi. aRarafers vambob imaze, rom amgvari gadawyvetileba CemTan erTad unda yofiliyo miRebuli. me unda mcodnoda Semdgom amis ra xdeba, ras da rogor apirebs gaerTianebuli opozicia. rasakvirvelia, am SemTxvevaSi SeiZleboda fiqri politikuri karieris dasrulebazec. Tu damarwmunebdnen, rom Cems gareSe ufro samarTlianad da patiosnad gadawydeboda qveynis problemebi. rasakvirvelia, ufro zneobrivi iqneboda, rom roca upartio politikos sTxov datovos mandati da gaagrZelos Tavis saqmianoba Cveulebrivi moqalaqis statusiT, ufro samarTliani iqneboda 1. Opoziciur gaerTianebaSi Semaval partiis liderebs uari eTqvaT partiebze ( mag. partiis likvidacia), 2. uari eTqvaT partiis saxelmwifo dafinansebaze (radgan, yoveli partia, romelmac gadalaxa saarCevno barieri iRebs saxelmwifo dafinansebas da es dafinanseba gacilebiT didia, vidre deputatis xelfasi). gamomdinare aqedan, yovelgvari saubrebi Cems xelfasze gayidvaze, mxolod Savi piaria da meti araferi. am faqtorebis gaTvaliswinebiT SeiZleboda yvelas Tanabar mocemulobaSi gamogvecxadebina politikuri cxovrebis aRsasruli saqarTveloSi. ra rezonansi eqneboda am politikur aqts, albaT didi. zneobrivic iqneboda pirvel rigSi erTmaneTis mimarT. ra sargebels moutanda Cvens qveyanas da ramdenad dagvaaxloebda Cvens mizanTan, ar vici, saeWvoa. 43
  • 44. Cven gvWirdeba ara mxolod “efeqturi” svlebi, aramed efeqturi gadawyvetilebebi, romelTac Sedegi mohyveba. dRes CemTvis bevrad ufro efeqturi marto yofnaa. marto, parlamentis cxovrebaSi monawileobiTa, Tu, boikotis reJimSi. marto, imaT gareSe, vinc xalxs atyuebs, rom boikoti niSnavs saxlSi wamowolasa da 3017 laris pensias. piradad me, wina mowvevis parlamentis arsebobis weliwad naxevari boikotis reJimSi gavatare. vfiqrob, xalxma kargad icis saxlSi viyavi wamowolili Tu politikuri movlenebis epicentrSi. rac Seexeba personalur manqanebsa da luqskabinetebs, ucxoeTSi mogzaurobas parlamentis xarjze, ra giTxraT komitetis Tavmjdomaris moadgile viyavi da arc erTi am pirobiT ar misargeblia. yvelaze komfortulad ki Tavs karavSi vgrZnob. da, kidev erTi, me umravlesobidan aravis ar gamougdivar, Cemi principebis gamo davtove iqauroba. avirCie naklebad komfortuli da mZime gza. dRevandeli Cemi oponentebisagan gasakviri araferia. radgan, e.w. konstruqciuli opozicia gayalbebuli saprezidento arCevnebis Semdgomac, Cven, gaerTianebul opozicias “bolSevikur” brZolis xerxebs gviwunebda ( aRsaniSnavia, rom parlamentis darbazidan). advili ar aris Seni principebis erTguleba da dinebis sawinaaRmdegod curva. es, Zlierebis xvedria. me Sevecdebi am gzas SeveWido. ar SemeSindeba arasdros Cemi azris gamoTqmisa, Tundac Cemi mosazreba wamgebiani iyos politteqnologiuri TvalsazrisiT. pirveli qva iman mesrolos, visac Cemze ufro patiosnad da uangarod ucxovria. winaaRmdeg SemTxvevaSi: parabellum (emzade omisTvis). 44
  • 45. yvela kiTxvas pasuxi unda gaeces! (alia., 2010w. 10 maisi) TiToeuli CvenTaganisaTvis mniSvnelovania gavaanalizoT is politikuri situacia, ramac dRevandeli dRe moitana, raTa swored warimarTos Cveni brZola samarTlianobisaTvis. sawyis mocemulobad aviRoT periodi, romelic win uZRoda 2003 wlis arCevnebs. erTis mxriv, saqarTveloSi arsebobda mosaxleobis is nawili, romlisTvisac miuRebeli iyo SevardnaZis reJimi (SevTanxmdeT terminzec: “reJimi” niSnacs, rom qveynis cxovrebis wesi efuZneba ara kanonmdeblobas, aramed erTi adamianis an adamianTa jgufis nebas) da meores mxriv nacionaluri moZraobis maSindeli lideri m. saakaSvili. igi xSirad acxadebda, rom 1991wels saqarTveloSi moxda saxelmwifo gadatrialeba da rom, es iyo didi danaSauli. rom, is xalxi, romelic wlebis ganmavlobaSi daumsaxureblad idevneboda, imsaxurebs pativiscemasa da yuradRebas. saakaSvilis eleqtoratis ZiriTad nawils swored es xalxi warmoadgenda. im droindeli (mxedvelobaSi maqvs “vardebis revoluciis” wina periodi) opoziciuri speqtris did nawils warmoadgendnen politikosebi, vinc, piradad (zogic iribad) monawileobda 1991-92ww.-is gadatrialebaSi. miuxedavad amisa, xalxi ndobiT moekida am brZolas. rasac ganapirobebda is, rom piradad saakaSvilis gundis wevrebs xalxi ar icnobda da amdenad, arc maTi uaryofiTi Tu dadebiTi saqmianoba ar iyo cnobili. Tavad m.saakaSvili xSirad xazs usvamda, rom igi 1991-92 ww.-is movlenebis dros ar imyofeboda TbilisSi. amasTan erTad, man Tavi daamaxsovra sazogadoebas, rogorc kanonierebisaTvis mebrZolma ministrma, romelmac Tana-mdebobac ki datova usamarTlobis gamo. 45
  • 46. amdenad, 2003 wlis nacionalur moZraobas hqonda xalxis didi nawilis ndoba. ndobasTan erTad, is, sul ufro da ufro didi saerTaSoriso mxardaWeriT sargeblobda. vardebis revoluciis Semdgom, jer kidev parlamentis Zvelma Semadgenlobam ganaxorciela konstituciuri cvlilebebi, riTac prezidentis uflebamosileba ganuzomlad gazarda. rac, iyo mizezi imisa, rom umravlesoba datova nacionaluri moZraobis yofilma partniorebma. es faqti, sazogadoebis yuradRebis miRma darCa. arcaa gasakviri, radgan saqarTveloSi ukve iyo gamocdileba “arasasurveli” prezidentis damxobisa (ganxorcielebuli gare Zalebis mier, Sida Zalebze dayrdnobiT). xolo, im gadatrialebis uvertiura ki swored politikuri oponireba iyo. am istoriulma gamocdilebam saakaSvilze imuSava, radgan mosaxleobis umravlesoba cdilobda xeli ar SeeSalaT prezidentisaTvis, romelsac didi miznebi hqonda gansaxorci-elebeli. didi dakvirveba ar aris saWiro imis dasanaxad, rom gansxvavebiT saakaSvilisagan, zviad gamsaxurdias mosaswrebi hqonda saqarTvelos damoukideblobis aRdgenis dakanoneba da referendumis Catareba saqarTvelos mTel teritoriaze, afxazeTisa da cxinvalis regionTan dakavSirebuli problemebis mogvareba, rac man kidevac SesZlo Tavis prezidentobis 6 TveSi. 2003 wlidan xdeba 90-iani wlebis imitacia, rac Zalian momgebiani aRmoCnda DdRevandeli xelisuflebisaTvis piaris TvalsazrisiT. Cemis azriT pirveli usiamovno SegrZneba Seqmna kmarelebis mier Tbilisis sax. universitetis piketirebam, amas mohyva samedicino kolejis studentebis darbeva. da, rac mTavaria, gamoCndnen adamianebi, romlebic Tavad gaxdnen kanoni. 46
  • 47. im etapze, es pirovnebebi iyvnen saqarTvelos mosaxle-obisaTvis gaRizianebis mTavari obieqtebi. es zizRi, jer prezidentamde ar midioda. aseve, kampaniam saqarTvelos samecniero sazogadoebis winaaRmdeg, cxadyo, rom yvela saxelisuflebo survils win uswrebda dagegmili e.w. piaraqciebi, rasac foni unda Seeqmna maTTvis sasurveli gadawyvetilebebis Sesasruleblad. sainteresoa, rom mniSvnelovani da saWiro reformebis gatareba daemsgavsa brZolas, xelisuflebisa Tavisi moqalaqeebis winaaRmdeg. pedagogebi, eqimebi, gare movaWreebi, mecnierebi, biznesis warmomadgenlebi, mosamarTleebi da sxv. calkeul SemTxvevebSi komunikaciis ar arseboba an, sazogadoebis naklebinformirebuloba reformebis miznebsa da amocanebis Sesaxeb amwvavebda usamarTlobis gancdas. am procesebis gamo mosaxleobis didi nawili xelisuflebis oponentad gadaiqca. sainteresoa, rom politikuri opoziciis sxvadasxva jgufebi, romlebic konstituciuri cvlilebebidan dawyebuli sistematurad gamoxatavdnen Tavis damokidebulebas sxvadasxva sakanonmdeblo cvlilebebis mimarT, sazogadoebis mxridan uyuradRebod iyvnen datovebuli. es, arcaa gasakviri, radgan politikuri oponentebic erT-erTi iseTi “wertilovani samizne” iyo, rogoric eqimebi, movaWreebi da a.S. TiToeul am jgufisaTvis Tavisi problemebi iyo ufro mtkivneuli, vidre sxvisi. ase, rom xelisuflebam SesZlo cal-calke yvela daemarcxebina. Tumca, am procesebs mohyva - politikur opoziciasa da xalxs Soris kavSiris gamyareba, rac manmade Zalian susti iyo. es ki, ukve metad Zlieri muxti aRmoCnda. safuZveli am erTobisa gaxda: “ simarTle Cvens mxarezea” da “ar meSinia”. SeiZleba iTqvas, es periodi iyo erTi didi etapi samoqalaqo sazogadoebis Camoyalibebis procesSi. im 47
  • 48. etapze, ukve arsebobda aucilebloba samoqalaqo winaaRmdegobis gadasvlisa politikuri protestis formebSi. Zalian kargad igrZnoboda, rom aris aucilebloba calkeuli partiebisa da politikosebis mxridan aqtivobisa (amis moTxovnileba ukve xalxSic SeimCneoda). swored, am dros emTxveva irakli oqroaSvilis mier Tanamdebobis datoveba da Tavis partniorebad deputatebis koka guncaZis, gia cagareiSvilis da gia TorTlaZis SerCeva. molaparakebebis Sedegad gadawyda partiis Seqmna. partiis Tavmjdomare – ir. oqruaSvili, Tavmjdomaris moadgile – g. TorTlaZe, generaluri mdivani – k.guncaZe da politikuri mdivani - g.cagareiSvili. mas Semdeg, rac 2007 wlis 27 seqtembers daapatimres ir. oqroaSvili movlenebi elvis siswrafiT viTardeba. am dapatimrebas mohyva yvela opoziciuri partiis mier solidarobis gamoxatva. am pirobebSi, Zalian bunebrivad moxda xalxis mobilizacia. moxda xelisuflebis winaaRmdeg opoziciuri speqtris gaerTianeba, rac gaformda, rogorc saxalxo moZraobis erovnuli sabWo. yvelaze Zlieri politikuri opozicia swored, am periodSi iyo. ram gamoiwvia is viTareba, rac dRes gvaqvs. pirvel rigSi, unda iTqvas, rom gaerTianebuli opoziciis saprezidento kandidats – levan gaCeCilaZesa da mixeil saakaSvils araTanabar pirobebSi mouwiaT arCevnebSi Cabma. xelisuflebis momxreebs m.saakaSvilis garda sxva alternativa ar hyavdaT da am miznis misaRwevad mTeli saxelisuflebo resursi amoqmedda. levan gaCeCilaZes ki, iseTi Zlieri opoziciuri kandidatebi daupirispirdnen, rogoric badri patarkaciSvili, Salva naTelaSvili, daviT gamyreliZe. aseve, gia maisaSvili da sxv. m. saakaSvili am arCevnebidan gamarjvebuli gamodis. 48
  • 49. miuxedavad imisa rom dedaqalaqSi gamarjveba ver moipova. es iyo pirveli didi Secdoma opoziciuri speqtrisa. Cven, ar gavagrZeleT brZola meore turis dasaniSnad. amas mohyva radikalurad ganwyobili erTi nawilis gaRizianeba da Semotevebi sxva opoziciuri partiebis mxridan, maT Soris imaTganac, vinc am droisaTvis ukve aRar Sedioda gaerTianebaSi. am mxriv, gaerTianebul opozicias uxdeboda or frontze brZola da dartymebis mogerieba, rogorc xelisuflebisagan, iseve sxva opoziciuri partiebisagan, sxvadasxva politologebisa Tu eqspertebisagan. yovelive aman, rasakvirvelia, erTgvarad dasca “gaerTi-anebuli opoziciis” avtoriteti. amas daemata SimSilobis aqciis gadadeba, Semdgom SimSiloba parlamentis win, ramac erTgvarad gamaxsena Tbilisis omi. im TvalsazrisiT, rom rusTavelze omi iyo da danarCen saqarTveloSi Cveuli wesiT grZeldeboda cxovreba. gaerTianebuli opoziciis xazi iyo xelisuflebis Secvla samarTleblivi gziT. mobilizeba da arCevnebSi gamarjveba. amisaTvis ki, saWiro iyo ramdenime ZiriTadi faqtoris arseboba: 1. saarCevno kanonmdeblobis gajansaReba (cesko-s Semadgenlobis Secvla) 2. telesivrcis gajansaReba (sazogadoebrivi mauwyebloba) 3. finansebi, arCevnebis mosamzadeblad. naTelia, rom pirveli ori sakiTxis mogvareba ajanyebiTa da gaficvebiT SeuZlebelia. es unda momxdariyo molaparakebebiT xelisuflebasTan, Tumca saxalxo zewolis fonze. rac Seexeba finansebs, es sakiTxi mTlianad dakavSirebuli iyo wina ori sakiTxis gadaWrasTan. Tu, pirveli ori sakiTxis gadaWraSi Cven movipovebdiT warmatebas, finansebis mozidva gacilebiT ioli iqneboda ( radgan, warmatebuli proeqti, 49
  • 50. bunebrivia ufro advilad moizidavs finansebs, vidre susti da wagebuli). rogorc, ki gamoCnda perspeqtiva, rom SeiZleboda raime warmatebisaTvis miRweva, raTa ufro sasurveli garemo Seqmniliyo arCevnebisaTvis, daiwyo Tavidan braldebebi da Semotevebi: “gaerTianebuli opozicia gaurigda xelisuflebas, gaiyida da a.S.” vin iRebda am kampaniaSi monawileobas es sxva saqmea. mTavaria, rom Tu Cveni Zala iyo xalxis ndobaSi, bunebrivia, rom dasusteba SesaZlebeli iyo Cveni diskreditaciiT. im etapze, erovnuli sabWos winaaRmdeg dawyebuli kampaniis arsi iyo : “ xelisuflebasTan laparaki rogor SeiZleba, rom es Ralatia, kompromisia da a.S.” magram, vidre arCevnebis Casatareblad saWiro pirobebis gaumjobesebis Sansi amowuruli ar aris, ajanyebaze fiqric ki avantiuraa. erovnul sabWos isev or frontze uwevda brZola. anu xelisuflebisa da opoziciuri partiebis Semotevebis mogerieba. rac, cxadia asustebda gaerTianebuli opoziciis poziciebs da piriqiT, aZlierebda xelisuflebas. xolo, poziciebis Sesusteba ki ganapirobebda brZolis Sedegebs. am viTarebaSi CavebiT saparlamento arCevnebSi. da, isev ganmeorda igive Secdoma, Tu es Secdomaa. nacionaluri moZraoba gamodis arCevnebze erTi frontiT. opoziciuri speqtri ki inawilebs erTmaneTSi opoziciuri eleqtoratis xmebs. me Sors var im azrisagan, rom yvela opoziciur partias gaerTianebuli opoziciisaTvis unda daeTmo mandatebi. an, yvela unda gaerTianebuliyo erT saarCevno blokSi. magram, mTel opoziciur speqtrs, rom Cagvetarebina yvela olqSi reitinguli kvlevebi da TiToeuli olqisaTvis erTi, yvelaze Zlieri opoziciuri 50
  • 51. kandidati gamogvemJRavnebina. es xom SesaZlebeli iyo. da, Sedegad miviRebdiT formulas: erTi – erTis winaaRmdeg. am werilSi, saubaria imaze, Tu risi gakeTeba SegveZlo Cveni mxridan da ra ver gavakeTeT. opoziciurma speqtrma ar gaviTvaliswineT saprezidento arCevnebis gamocdileba. is, rom dRevandeli xelisufleba mTeli SemarTebiT ibrZolebda gamarjvebisaTvis, es iyo mocemuloba, romelic saxeze gvqonda 2008 wlis 21 maisis saparlamento arCevnebis magaliTze. am mocemulobas ki, Cven SevxvdiT moumzadeblebi. ar SevaTanxmeT erTmaneTTan maJoritari kandidatebi olqebSi, ar vimoqmedeT kordinirebulad, ramac mxolod gaerTianebul opozicias 11 mandati daakargina. albaT, aseve sxva opoziciur partiebsac. Sedegad miviReT is, rac miviReT. axla, rac Seexeba boikots, romelic gulisxmobda mandatebis datovebas da am saxiT dRevandeli parlamentisaTvis aralegitimurobis statusis damkvidrebas. 1990 wlis 28 oqtombris pirveli mravalpartiuli arCevnebis Sedegad mosuli xelisuflebis Zaladobrivi gziT damxobis Semdgom, samarTleblivad, yvela xelisufleba aralegitimuria. is xelisufleba, romelic aRiarebs am faqts aRadgens samarTlianobas. amgvarad, 1. legitimuroba – aralegitimurobis sakiTxi, gau-yalbebeli arCevnebis gareSec arsebobs. Tu, Cveni boikoti ganapiroba gayalbebebma, CvenTvis, sastarto periodSive cnobili iyo a) arasaimedo saarCevno administaciis, b) aradamakmayofilebeli (rbilad rom vTqvaT) saarCevno kanonmdeblobis Sesaxeb. da ufro logikuri xom ar iqneboda, rom yvela movxsniliyaviT arCevnebis procesSive da 51
  • 52. gamogvecxadebina boikoti arakeTilsindisieri arCevnebisaTvis. maSin, marTlac davtovebdiT erTpartiulad am parlaments. es, ar gavakeTeT da davelodeT Sedegebs. keTili. nebismier SemTxvevaSi, boikotis safuZveli da miznebi opoziciuri speqtrisaTvis unda yofiliyo erTnairad misaRebi. erToblivi boikoti niSnavs, erTsulovnebas gadawyvetilebaSi da ara erT, an or-pirovnulad miRebuli gadawyvetilebis erTsulovan aRsrulebas. aseTi seriozuli gadawyvetilebis miReba ar SeiZleba erTpirovnulad ( erTpirovnulad ar vgulisxmob erT adamians, aramed imaT, vinc es gadawyvetileba miiRo, CemTvis maTi vinaoba cnobili ar aris). erTi sakiTxia, ramdenad gamarTlebuli iyo gadawyvetileba mandatebis datovebis Sesaxeb. Cemi azriT sakamaToa, radgan, rogorc avRniSne, im pirebs Soris, visi saxeliTac es aqcia gaxmovanda iyvnen upartio wevrebic ( romlebic ar iyvnen arc erTi partiis wevri). am gadawyvetilebis ZaliT gadaiwyvita maTi saxlSi gaSveba. Tumca, am aqciis, anu “parlamentis boikotirebis” ganxorcielebis SesaZlebloba hqondaT - partiebs. radgan, isini iReben saxelmwifo dafinansebas da SeeZloT funqcionireba, hqondaT politikuri statusi, ofisebi, raionuli organizaciebi da a.S.. vfiqrob, ufro marTebuli iqneboda partiis liderebs daeTmoT Tavisi mandatebi sakuTari partiebis spikerebisaTvis (meore nomrisaTvis). am SemTxvevaSi, parlamentSi mxolod gaerTianebuli opoziciidan iqneboda 17 spikeri. gareT dar-Cebodnen partiis liderebi da partiuli organizaciebis aqtivi. am, SemTxvevaSi, marTebulad mimaCnia ara “alternatiuli parlamenti”, aramed saTaTbiro “darbazis” Seqmna, romelic moamzadebda dargobriv rekomendaciebsa da winadadebebs opoziciuri frontisaTvis. 52
  • 53. am SemTxvevaSi, xelisuflebis winaaRmdeg ganxorcieldeboda koordinirebuli zewola sami mxridan: parlamenti, sazogadoebrioba da politikuri partiebi. es winadadeba arc ganxilula, radgan ganxilva im situaciisa, rac miviReT 21 maisis Semdgom ar momxdara. an, Tu moxda, es CemTvis ucnobia. meores mxriv, Tu vinme fiqrobda, rom mandatebis datoveba gadaarCenda opoziciis reputacias an gamoiyvanda mogebuls Seqmnili mZime viTarebidan _ gasagebia. da vinc, ase fiqrobda SeeZlo es gaekeTebina individualur reJimSi da ara, sayovelTao ultimatumis gziT. es iqneboda garkveuli pozicia. gaerTianebuli opoziciuri bloki (dRevandeli SemadgenlobiT) Seiqmna saarCevnod. erovnuli sabWo, ki gaaerTiana xelisuflebasTan brZolis ideam. albaT amitom, saprezidento arCevnebi bevrad ufro warmatebiT CavatareT. Cemi da Cemi politikuri partniorebis mizani iyo xelisuflebasTan brZola. es, brZola gaadvildeboda, Tu parlamentSi met mandats miviRebdiT, udavoa. magram, Tu erTi, ori, an sami, xar ocdaaTis winaaRmdeg brZolaSi, ukan xom ar gaiqcevi im motiviT, rom ZalTa Tanafardoba ar gakmayofilebs! me, es - ase mesmis. SeiZleba saarCevno blokisaTvis “gaerTianebuli opozicia-memarjveneebisaTvis” mizani iyo mandatebis raodenoba. albaT. radgan, Tu gauqmdeboda qvemo qarTlis Sedegebi, maSin maTi gagebiT parlamenti legitimurobas iZenda da Taxmdebodnen Sesvlaze. esec poziciaa, uzrunvelyo brZola Tanabar pirobebSi xelisuflebasTan. Tumca, piradad CemTvis miuRebelia, radgan Tu arCevnebi gayalbda, gayalbda mTeli saqarTvelos teritoriaze da ara, mxolod qvemo qarTlSi. gasakviri sxva ramaa! 53
  • 54. yvelaze metad da aqtiurad mandatebis datovebis mizanSe-wonilobasa da mandatis gamousadegarobis Sesaxeb is partiebi da politikosebi msjeloben, romlebmac saerTod ver moipoves es mandatebi. xolo, maSin, roca gaaCndaT, ar CaTvales saWirod daetovebinaT: arc, deputatebze ganxorcielebuli Tavdasxmis dros, arc sandro gvirgvlianis daRupvis gamo, arc 7 noembris darbevisa da arc 5 ianvris arCevnebze ganxorcielebuli darRvevebis Semdgom. ufro metic, saprotesto aqciebzec ki, parlamentis manqanebiT dadiodnen. da bolos, me vfiqrob, rom marTlac didi uzneobaa sxvisi poziciis ugulvebelyofa. dasaZraxia ampartavneba, romelic gafiqrebinebs, rom “Cemi azria swori, xolo vinc ar meTanxmeba moRalatea”. me, es aravisTvis ar mikadrebia. Cven, vinc gansxvavebuli xedva davafiqsireT (Cveni parlamentSi SesvliT), mxolod ganvacxadeT, rom ar momxdara “gadawyvetilebis” ganxilva, rac exeboda – parlamentSi ar Sesvlas. es iyo ultimatumi, romelic ukve ar aris gasaziarebeli Tundac, formis gamo, rac SantaJis elfers atarebda. erTsulovneba ar gulisxmobs erTnairad fiqrsa da qmedebas. erTsulovneba - sulieri erTobaa. erToba miswrafebebsa da miznebSi. winaaRmdeg SemTxvevaSi, vgulisxmob, “erTma gadawyvita - yvelam Seasrula”, es ukve erTpartiulobaa. dRes, isev xdeba xelisuflebis gaZliereba, radgan opozicia erTmaneTs qvebs esvris. vis sWirdeba es? da bolos, me vusvam kiTxvas Cems xalxs da yvela opozicioners, vis interesSia dRes amdeni opoziciuri politikuri lideris TamaSidan gayvana? 54
  • 55. briuselis samitisTvis momzadebuli sityva 2008w.6seqtemberi 2008wlis 25 agvistos samxreT oseTis da afxazeTis damoukidebloba aRiara ruseTis saTaTbirom, xolo 24 saaTis Semdgom saTaTbiros gadawyvetileba da separatistuli xelisuflebis Txovna daakmayofila ruseTis federaciis prezidentma – dimitri medvedevma. ai, aseTi iyo pasuxi mTeli rigi qveynebis rekomendaciebze, raTa ruseTs aResrulebina Tavisi xelmowerili 6 punqtiani SeTanxmeba cecxlis Sewyvetasa da jaris saqarTvelodan gayvanis Sesaxeb. am krizisuli mdgomareobidan gamosvlis saqmeSi udidesi roli Seasrula safrangeTis prezidentma - batonma nikola sarkozim. yvelam viciT, Tu ras gulisxmobda es 6 punqtiani gegma. amisda miuxedavad 12 agvistos Semdgomac gagrZelda saqarTvelos qalaqebis dabombvebi, afeTqda xidebi da ganadgurda gemebi, infrastruqtura da mSvidobiani mosaxleobis sacxovrebeli saxlebi. cecxlgamCeni Wurvebis meSveobiT ganadgurda tyis masivebi. sul 1400 heqtari daculi teritoriisa, romlis aRdgenasac daaxloebiT ori saukune dasWirdeba. SeTanxmebisda miuxedavad, saqarTvelos teritoriaze rCebian ruseTis jaris nawilebi. qmnian axal postebsa da Txrian sangrebs. es, yvelaferi xorcieldeba konfliqtis zonis gareT, saqarTvelos teritoriaze. xdeboda maradioroba, risi magaliTebic farTo sazogadoebisaTvis cnobili gaxda Jurnalistebisa da reportiorebis Tavdadebuli muSaobis Sedegad. aqve minda gamovTqva Rrma mwuxareba im Jurnalistebis gamo, vinc daiRupa Tavisi profesiuli valis Sesrulebisas . yovelive amis fonze aqa-iq, mainc gaismis SekiTxva: vin gaisrola pirvelma! 55
  • 56. minda, swored im xalxis gasagonad vTqva, vinc, SesaZloa ar icis, rom : pirveli gasrolis problema sabWoTa ruseTma moxsna jer kidev 1939 wlis 30 noembers fineTSi, roca sofel mainilaSi , НКВД – s razma gaanadgura Tavisive armiis sasazRvro posti da am sababiT daiwyo omi fineTTan. xolo,imave dRes molotovma cinikurad ganacxada, rom “ wiTeli armia iZulebulia imoqmedos fineTis mtruli politikis sapasuxod da maTi mizania _ daicvan leningradis usafrTxoeba”. me, ar SevaCereb Tqvens yuradRebas teraqtebsa da ruseTisagan sazRvris darRvevis faqtebze, radgan maT ar SercxvebaT, rom es qmedebani saqarTvelos xelisuflebas daabralon. imisaTvis, rom aravis Seeparos eWvi Tu rogor mzaddeboda es didi provokacia, gagacnobT mxolod ruseTis federaciis ramdenime sakanonmdeblo iniciativas. magaliTad, 2004wlis 22 ivliss, ruseTis federaciis sakonstitucio sasamarTlos iniciativiT mimarTa rf –is saTaTbiros Tanamegobrobis saqmeTa komitetis Tavmjdomarem a. kokoSinma. ganacxadis Sinaarsi mdgomareobda SemdegSi: “ samxreT oseTis, rogorc axali subieqtis ruseTis federaciaSi miRebis SesaZleblobebis samarTleblivi aspeqtebis Sesaxeb”. ar dagvaviwydes, rom ruseTi am droisaTvis dgas am konfliqtur regionebSi samSvidoboebis mandatiT. samwuxaroa, rom amgvari “pirveli gasrolebi”, maSinve ar gaxda farTo sazogadoebis msjelobis sagani. rogor, SeiZleba aixsnas, rom 2004 wlis 9 dekembers ruseTis federaciis deputatTa erTma jgufma, kerZod, ki fraqcia “rodina”-s warmomadgenlebma: d.rogozinma, n. naroCnickaiam da a. savelievam moamzades cvlilebaTa proeqti, romelic exeboda “ruseTis federaciaSi axali subieqtebis miRebis wess”. avtorebi sTavazobdnen xelisuflebas, ruseTis federaciaSi axali subieqtebis 56
  • 57. gamartivebuli saxiT miRebas. es, exeboda yofili sabWoTa kavSiris avtonomiur erTeulebs. am kanonproeqtis arsi mdgomareobs procedurebis gamartivebaSi ruseTis federaciaSi gasawevrianeblad. da, gvauwyebs, rom – es SesaZlebelia, Tu am teritoriaze myofi xalxi referendumis meSveobiT gamoxatavs survils _ ruseTis federaciaSi Sesvlisas. rasakvirvelia, avtorTa azriT, araviTar saWiroebas ar warmoadgens im qveynis Tanxmoba, romlis SemadgenlobaSic aris esa – Tu is avtonomiuri erTeuli. aseve, kanonproeqti gTavazobs specialuri sakonstitucio kanonis miRebas, raTa ruseTis federaciaSi miRebul iqnen axali subieqtebis saxiT, magaliTad abxazeTi, samxreT oseTi, aWara da sxv. avtorTa azriT, amgvari cvlilebebis gatarebis aucileblobas ganapirobebs is, rom “ ruseTi aris sabWoTa kavSiris samarTalmemkvidre da gamomdinare aqedan aqvs ufleba miierTos yofili sabWoTa kavSiris respublikebis avtonomiebi gamartivebuli wesiT”. Tavi, rom ar mogabezroT ruseTis sakanonmdeblo iniciativaTa ganxilviT, mogaxsenebT mxolod ama wlis ramdenime siaxles. 2008 wlis 13 ivniss ruseTis federaciis Crdilo kavkasiis situaciaTa droebiTma komisiam ganixila afxazeTisa da samxreT oseTis mosaxleobasTan dakavSirebuli sakiTxebi. am komisiebis gafarToebuli sxdoma dagegmili iyo 17 ivniss. samxreT oseTis warmomadgenlobam miiRo oficialuri dapatiJeba “ dsT “ –s federaciis sabWos kavkasiis droebiTi komisiis muSaobaSi monawileobis misaRebad. cnobilia, aseve, ЛДПР –is regionaluri ganyofilebis iniciativa: Crdilo da samxreT oseTis gaerTianebis moTxovnasTan dakavSirebiT. aRarafers vambob iseT siurprizebze, rac 2008 wlis 10 ivniss gvauwya telearxma “zvezdam” : rom,“ Crdilo oseTis teritoriaze ukve muSaobs asfaltis qarxana, 57
  • 58. Camotanili koreidan da rusi specialistebis daxmarebiT ganaxorcielebuli pirveli proeqti iqneba 500 km-iani trasa. romelic pirdapir daakavSirebs samxreT da Crdilo oseTs, qarTuli gamSvebi sadarajoebis gverdis avliT”. vfiqrob, msoflioSi ar moiZebneba qveyana, romlisTvisac ucnobia sabWoeTis “teritoriuli madis” gabaritebi. ar aris iseTi qveyana, romelsac ar Seexo maTi teritoriuli pretenziebi. norvegias sTxovdnen – arqipelag Spicbergens, TurqeTs – dardanels, saberZneTsa da tripolitanias(libias) – teritorias samxedro bazebisaTvis. poloneTs, baltiispireTis respublikebsa da ukrainas amis axsna ar sWirdeba. aq sabWoeTma Tavisi survilebi molotov – libentropis paqtiT gaaforma da gamoxata. irani, romlis teritoriaze ssrk-am Seiyvana jari meore msoflio omis dros da sabWoTa uSiSroebis meSveobiT xdeboda mis teritoriaze e.w. “demokratiuli moZraobis” momzadeba, raTa iranisaTvis moeglijaT misi samxreTis provinciebi da mieerTebinaT sabWoTa azerbaijanisaTvis. am ganzraxvaze uari iTqva mxolod 1956wels. magram, urTierToba ruseTTan gviCvenebs, rom maTi sityva arafers ar niSnavs. Tundac gavixsenoT iaponiis oTxi kunZuli, romelic 1945 wels iqna dakavebuli sabWoTa armiis mier. marTalia, 1956wels ruseTma dado SeTanxmeba iaponiasTan am oTxidan – ori kunZulis dabrunebaze, Tumca, oTx weliwadSi Tavisive am valdebulebaze uari ganacxada. saWiroa, gana evropisaTvis imis axsna, Tu ras niSnavs “mSvidobis iZuleba” sabWourad! gavixsenoT ungreTi 1956 wlis, 1968 wlis praRa. ra moqalaqeebis dacvazea saubari, amas axsna sWirdeba? Tavisi moqalaqeebis dacva sxvis teritoriebze, iseve rogorc pirveli gasrolis (anu vin daiwyo konfliqti) garemoebebis sasurveli gamoyeneba, ruseTs 58
  • 59. aprobirebuli aqvs mraval qveyanaSi, iseve, rogorc nacistur germanias gasuli saukunis 30-ian wlebSi. SeiZleba, vinme SemekamaTos, rom is iyo sabWoTa kavSiri, xolo dRes saqme gvaqvs ruseTis federaciasTan, romelic ar agebs pasuxs Tavis istoriul warsulze. diax, marTalia. magram, ra vuyoT imas, rasac, dRes acxadebs ruseTis xelisufleba, kerZod, ki vladimer putini : “ sabWoTa kavSiris daSla es iyo udidesi geopolitikuri katastrofa” da ruseTis saTaTbiros sakanonmdeblo aqti (2004w. 9dekembris) – “ ruseTi aris sabWoTa kavSiris samarTalmemkvidre”. uaxlesi istoriis magaliTebi gviCvenebs, rom dRes, zustad ise, rogorc sabWoeTis dros, ruseTis uSiSroebis koncefciis arsi mdgomareobs Tavisi sazRvrebis gafarToebaSi, raTa Seiqmnas usafrTxoebis buferuli zonebi. magram, me vsvam kiTxvas, visgan icavs Tavs, vin esxmis Tavs ruseTs? saqarTvelo? saqarTvelo, Tavisi mosaxleobis raodenobiT qalaq moskovis daaxloebiT erTi mesamedia. xolo ruseTis teritoria orasormoocdaaTjer aRemateba saqarTvelos. me mivmarTav saerTaSoriso sazogadoebas, dainteresdiT, nu ahyvebiT demagogias. nu ahyvebiT “pirveli gasrolis” politteqnologiur TamaSebs. dRes ar minda saubari Cems mosazrebebze, radgan Cven valdebulebi varT daveyrdnoT mxolod faqtebs. da Tan faqtebis im rigs, romlebic daculia arqivebSi da ganekuTvneba rusi da osi bolSevikebis mimoweras. am, masalis naxvis saSualeba yvela msurvels aqvs saxelmwifo arqivebSi. 1920 wlis 7 maisi – ruseTma cno saqarTvelos damo-ukidebloba. ruseTis erTaderTi moTxovnaa bolSevikebs mieceT Riad funqcionirebis saSualeba saqarTvelos teritoriaze. amis Sedegad, rogorc aRniSnaven Tavad osi bolSevikebi “ saqarTvelos oTxi administraciuli erTeulis: goris, duSeTis, raWisa da Sorapnis mazrebis 59
  • 60. osi bolSevikebi qmnian – samxreT oseTis bolSevikTa samxareo komitets”. sainteresoa, ratom samxreTi, roca kavkasionis qedis gadaRma, sadac aris istoriuli oseTi, igive alania, romelic am droisaTvis Sedis ruseTis federaciaSi, rogorc mTis respublikaTa kavSiris Semadgeneli, “Crdilo” oseTi – ar figurirebs. amgvarad, Seiqmna samxreT oseTis bolSevikTa kavSiri, roca ar arsebobs CrdiloeTi. saxelwodeba “Crdilo oseTi” gaCndeba mxolod mas Semdeg, roca samxreT oseTis bolSevikTa samxareo komiteti mimarTavs weriliT moskovSi lenins TxovniT miiRon bolSevikur ruseTSi, radgan maTvis miuRebelia saqarTvelos menSevikuri mTavroba. es moTxovna, im etapze kremlma ar daakmayofila im motiviT rom uReltexilebi kavkasionze TiTqmis 9 TviT iketeba da dakavSireba am or teritorias Soris faqtiurad SeuZlebelia. mTavari, ki is iyo, rom es viTareba emTxveva 1921 wels, roca ukve dagegmilia saqarTvelos aneqsia da aRniSnuli teritoria kremlis didi zewolis Sedegad saqarTvelos mTavrobaze ukve gaformda, rogorc samxreT oseTis avtonomiuri olqi. saqarTvelo mTeli Tavisi teritoriebiT Sevida sabWoTa imperiaSi samxedro intervenciis gziT. es aris faqtebi, romelTa uaryofa aravis SeuZlia. me, movuwodeb sazogadoebrivobas Zalian yuradRebiT moekidnon rusul wyaroebs da mogiyvanT mxolod erT magaliTs – gadaSaleT da naxeT “ didi sabWoTa enciklopediis 1940 wlis gamocema”, gadafurcleT da naxeT poloneTi. Tqven waikiTxavT: poloneTi - es aris geografiuli mcneba, Sedis germaniis interesis sferoSi. ( SeiZleba vendoT maT publikaciebs?). axla, rac Seexeba ruseTis mier Tavisi moqalaqeebis dacvas saqarTvelos teritoriaze. “dacva” ruseTma marTlac humanurad ganaxorciela. afxazeTsa da samxreT oseTSi Catarda am teritoriebis sterilizacia 60
  • 61. qarTvelebisagan. eTnikuri wmendebi (lisabonis da stambulis euTos dokumentebi). qarTvelebi, ruseTis e.w. samSvidoboebisa da maTi mfarvelobis qveS myofi kriminaluri dajgufebebis mier gaidevnen Tavisi saxlebidan. moxda maTi kerZo sakuTrebis xelyofa da ganxorcielda qarTvelebis eTnowmenda ( 1996wlis lisabonis, stambulis 1999 w. rezoluciebi). ase, rom ruseTi Tavis moqalaqeebs sxvis teritoriaze icavda qarTvelebis diskriminaciis xarjze. SegaxsenebT, rom 2008 wlis ivlisis pirvel ricxvebSi germaniis sagareo saqmeTa ministrma batonma karl valter Stainmaierma warmoadgina metad realuri da saqmiani gegma konfliqtebis mSvidobiani mogvarebisa. naTlad gamoCnda gzebi konfliqtur regionebSi viTarebis deeskalaciisa. am konfliqtebis mSvidobiani mogvareba gamoiwvevda saqarTvelos devnili moqalaqeebis Tavis saxlebSi dabrunebas da am regionebis samarTleblivi sivrcis aRdgenas. es yvelaferi aranairad ar Sedioda ruseTis neoimperialistur gegmebSi, rasac asabuTebs Tundac 2004 wlidan dawyebuli maTi sakanonmdeblo iniciativebi. albaT, araa gasakviri, rom am gegmaze kategoriuli uari ganacxada s. bagafSma, rogorc ruseTis mxarem. minda ori sityviT SevexoT qarTul – rusuli konfliqtis kidev erT aspeqts. me, warmovadgen saqarTvelos parlamentis opoziciuri fraqciis Tavmjdomares da parlamentSi movxvdi gaerTianebuli opoziciis anu, yvelaze radikaluri opoziciis rigebidan. Tumca, unda avRniSno, rom ar gaviziare parlamentis boikotirebisa da alternatiuli saTaTbiro organos Seqmnis idea. saqarTvelos aqvs mware gamocdileba miRebuli 1991-92 ww.-Si ganviTarebuli movlenebis Sedegad. 61
  • 62. SegaxsenebT, rom 1991 wlis 21 dekembers gaformda e.w. damoukidebel saxelmwifoTa Tanamegobroba. saqarTvelo ar miuerTda am Tanamegobrobas. xolo, meore dRes ki 22 dekembers ganxorcielda samxedro gziT xelisuflebis damxoba. rusul samxedro teqnikasa da finansebTan erTad gadatrialebaSi kremlis mier gamoyenebul iyvnen prezident gamsaxurdias politikuri oponentebic. mimaCnia, rom demokratia saxelmwifos marTvis meqanizmia da am meqanizmis muSaoba Cven TviTonve unda gavaumjobesod sakuTari ZalebiTa da survilebiT. saqarTvelos xalxi aravis miscems uflebas Cveni qveynis Sida politikur procesebSi afaTuros xeli. rac Seexeba, saqarTvelos ganuyofeli nawilebis calmxriv aRiarebas, me maxsendeba arnold toinbi, romelic istoriis iuridiul pirad aRiarebda sazogadoebas da civilizacias, romlis formirebas ganapirobebs religia da geografia. an, georg elinekis “sami elementis doqtrina”, rac aris saxelmwifoebriobis sawindari. saxelmwifos uflebebisa da valdebulebebis Sesaxeb montevideos 1933 wlis konvenciis I – muxlis Tanaxmad: saxelmwifo, rogorc saerTaSoriso samarTlis subieqti, Semdegi TvisebebiT unda xasiaTdebodes: 1. mudmivi mosaxleoba 2. gansazRvruli teritoria 3. mTavroba 4. sxva saxelmwifoebTan urTierTobis damyarebis unari jer aravis, arasdros ar gaugia saxelmwifos damoukideblobis aRiareba, im motiviT, rom mezobeli saxelmwifos teritoriaze daicvas Tavisi moqalaqeebi (Tu ar CavTvliT hitleris samarTlebliv novaciebs). es aris saerTaSoriso samarTlis interpretacia rusulad. 62
  • 63. dRes civilizebuli msoflio dgas dilemis winaSe, rasac ganapirobebs ara marto saqarTvelos mxardaWeris survili. saqarTvelos magaliTma dabada es dilema: wesrigi Tu qaosi konsesusi Tu konfrontacia urTierTobebi damyarebuli urTierTpativiscemaze da SeTanxmebebze, Tu Zalis demonstrirebaze. am dilemis gadawyvetaSi ruseTs unda gauwios daxmareba msofliom, radgan rusi xalxi ar imsaxurebs Tavisi xelisuflebisagan amgvar upasuxismgeblo qmedebebs. Cvenc gvWirdeba msoflio Tanamegobrobis daxmareba , imaSi rom mogveces saSualeba davumtkicoT mTel msoflios, rom saqarTveloSi ar arsebobs eTnokonfliqtebi. Tu separatizmis wyaro gadaiketeba Cven aranairi konfliqtebi ar gveqneba arc afxazebTan da arc osebTan. pirvel yovlisa unda ganxorcieldes is SeTanxmeba, romelic miRweul iqna baton nikola sarkozis mier. Cven davamtkicebT, rom amgvari konfliqtebis gadaWris erTaderTi gza, mSvidobiani Tanaarsebobis gzaa. es SesaZlebelia. es realuria, Tu ruseTi gaiyvans Tavis jars saqarTvelos teritoriidan, Tu moxdeba samSvidobo procesis internacionalizacia, Tu devnilebi orive mxridan daubrundebian Tavis saxlebs. amisaTvis, ki,gvWirdeba Tqveni, saerTaSoriso Tanamegobrobis mxardaWera. moxseneba hamburgis konferenciaze 2008wlis 14 dekemberi ruseTis agresia ganxorcielebuli saqarTveloze Цивилизованные агрессоры готовят войны исподтешка и нуждаются в том, что дипломаты называют Казус белли, предлоги для 63
  • 64. нападения, которые они к тому - же придумывают сами. А. Авторханов. « Империя Кремля» Cveni Temis ganxilvas viwyebT a. avtorxanovis sityvebiT, radgan ruseTis imperiis istoriis mkvlevarsa da publicists, rusuli imperiuli politikis ucodinrobaSi ver daadanaSauleb. 2008 wlis 7 agvistos ruseTma ganaxorciela Ria da daufaravi agresia saqarTvelos winaaRmdeg. amiT, ruseTma kidev erTxel daanaxa msoflios, rom saqarTvelos ki ara aqvs separatistuli regionebis problema, aramed ruseTs gaaCnia daufaravi survili qarTuli miwebis mitacebis. minda warmogidginoT sabWoTa imperiis erT-erTi arqiteqtoris mier warmoTqmuli mosazreba 1921 wlis ianvarSi: “ vinc flobs saqarTvelos, is flobs kavkasias, vinc flobs kavkasias, is flobs msoflios uzarmazari civilizaciebis _ evropisa da aziis damakavSirebel magistralebs, vinc flobs am magistralebs, swored is flobs Tanamedrove msoflio procesebis wamyvanis uflebas.” i.b.stalini., 1921w. ianvari. es, azri gamoiTqva erTi TviT adre saqarTvelos aneqsiamde ruseTis mxridan.unda iTqvas, rom ruseTis axali imperiis mSenebloba swored saqarTvelos aneqsiiT daiwyo 1921 wlis TebervalSi. am, proeqtis ( vgulisxmob saqarTvelos aneqsias, rac warmodgenili iyo, rogorc saqarTvelos mSromelebis moTxovna – daemxoT damoukidebeli saqarTvelos mTavroba da 64
  • 65. mierTebuliyvnen bolSevikur ruseTs) ganxorcieleba kremlma daiwyo swored bolSevikuri organizaciebis SeqmniTa da xelSewyobiT saqarTvelos teritoriaze. saqarTvelos erT-erTi provinciis qarTlis - oTxi mazris ( adminitraciuli erTeulia) : goris, duSeTis, raWisa da Sorapnis osma bolSevikebma Seqmnes bolSevikTa komiteti, romelsac daerqva “ samxreT oseTis bolSevikTa samxareo komiteti”, maleve samxreT oseTis bolSevikTa samxareo komitets daerqva - “samx. oseTis erovnuli sabWo”, romelic 1917 wlis 15 –17 dekembers q. cxinvalSi daarsda. is miznad isaxavda saqarTveloSi mcxovrebi osi mosaxleobisaTvis gansakuTrebuli, calke administraciuli samazro erTeulis Seqmnas. dRes, rodesac saqarTveloSi ase aqtualuria cxinvalis regionis problema, rodesac aTasobiT devnili gvyavs am ZirZveli qarTuli kuTxidan, rodesac ixileba misi statusis sakiTxi aucileblad migvaCnia: gadavxedoT warsuls da sazogaoebas kidev erTxel SevaxsenoT termin “ samxreT oseTis” – s warmoSobis istoria. 1917 wlis Tebervlis revoluciasa da sabWoTa xelisuflebis damyarebas ruseTSi, emTxveva Sida qarTlSi mcxovrebi osebis brZola erT administraciul erTeulSi gaerTianebisaTvis. saqarTvelos demokratiuli respublikis gamocxadebisTanave ajanyebuli osebica da afxazebic sabWoTa xelisuflebisaTvis ibrZodnen. maT swamdaT, rom sabWoTa xelisufleba, romelic damyarda ruseTSi ufro progresuli iyo, vidre demokratiuli respublika. 1917 wlis 10 aprils amierkavkasiis gansakuTrebuli komitetis Tavjdomarisadmi gagzavnil werilSi, axlad Seqmnili “ samxreT oseTis erovnuli sabWo” iTxovs calke, administraciuli erTeulis Seqmnas osi mosaxleobisaTvis. unda aRiniSnos, rom am moZraobaSi os 65