Re-elaborated versions of the fairy tales

1. SOLĪJUMS
KASTĪLIEŠU PASAKA
Valerija Jablonska

2. Margarita raudāja un seja
bija pasleptā ar rokām.
Viņa raudāja klusi un
asaras tecēja pa viņas
vaigiem. Pedro bija
blakus Margaritai, un
iegrima dziļā stāvoklī
klusums.

3. Ēna sāka krist pār
mežu. Mēness sāka
spīdēt violetajā
debesīs, un spožākās
zvaigznes parādījās
vienas pēc otras.

4. Pedro sirsnīgi runāja:
"Margarita, tev patīk, it viss, un
tu neredzi neko vairāk par
mīlestību. Tomēr ir kaut kas, kas ir
ļoti svarīgs, un tas ir mans
pienākums. Mūsu Kungs, Grāfs
Gómara, rīt soļos no pils, lai
pievienoties mūsu karaļa armijai.
Viņš gatavojas glābt Sevilju no
varas par neticīgo, un man ir jāiet
ar viņu. "

5. "Margarita, neraud! Mēs
aizstāsim Sevilju, un kungs
iedos feodus uzvarētājiem.
Es atgriezīšos, es apsolu
to.’’

6. Margarita teica:
"Pedro! Ej un saglabā
savu godu, bet pēc
tam nāk atpakaļ ...,
atgriezies un aizsargā
mani. "

7. Pedro atsieta savu zirgu,
kas bija piesiets pie
koka, un tad viņš devās
prom mežā.
Margarita sekoja Pedro
ar viņas acīm, kamēr
viņš nozuda tumšās
ēnās.

8. Pirmajā dienā, kad saule spīdēja
virs horizonta, tad visur bija
dzirdama trompetes skaņa no
grāfa armijas. Daži jau sēdēja vai
uzkāpa uz kokiem, tad Portcullis
tika izvirzīts, un masveida
durvju vārtu tika atvērti.

9. Pēkšņi iesaucās skaļš kliedziens.
Tā bija Margarita, kura tikko
bija redzējusi viņas mīļāko, kurš
bija augstprātīgs un ļoti baidās
no grāfa Gomara, viena no
spēcīgākajiem un augsta ranga
amatpersonas.

10. Pēc aiziešanas uz pilsētu Cordoba,
armija karaļa Fernando pavadīja
vairākas dienas ceļojumā uz Seviļu.
Grāfs Gómara sēdēja savā teltī.
Vecākais skvairs stāvēja blakus
viņam, un jautāja:
"Kas satrauc tevi, mans kungs?’’

11. "Vai tu redzēji to, ka kaujas vidū
mans zirgs, ievainodams un
dusmās, steidzās uz Mauritānijas
armijas pusi, es velti mēģināju to
apturēt, kad ... Tici man, tas nav
ilūzija, es redzēju roku, kura
satvēra iemaukti, ar pārdabisko
pilnvaras spēku, un mainīja mūsu
virzienu pret mūsu karavīriem, un
roka saglabāja mani. "

12. Grāfs Gomara, kopā ar savu
uzticīgo skvairi, gāja cauri
cilvēku grupām klusi,
skatoties zeme. Blakus telts,
karavīru vidū, sēdēja vīrietis,
kurš pārdeva rotāļlietas. Viņš
arī dziedāja dziesmiņu.

13. Grāfs tuvojās vīrietim un ar
interesi klausījās dziesmiņu.
Kādu dīvaina sakritība,
nosaukums balādei pilnībā
saistīts ar domu, kura
satrauca grāfu. Pirms
dziedātājs sāka dziedāt, viņš
pateica, ka dziesmas
nosaukums ir ’’Mirušā roka’’.

14. Meitenei bija zēns,
kurš teica, ka viņš ir skvairs.
Skvairs paziņoja
ka viņš gatavojas karam.
"Ko darīt, ja tu neatgriezīsies?"
"Es atgriezīšos, mana mīlestība."
Bet vējš atbildēja:
"Bēdas tam, kurš uzticas
vīriešu solījumiem!"

15. Grāfs un viņa armija
atstāja pili.
Kad viņa atpazina
viņu, viņa iesaucās ar skumjām:
"Ak, grāfs aiziet,
un viņš ņem līdzi manu godu!"
Kamēr nabaga meitene raudāja,
vējš atbildēja:
"Bēdas tam, kurš uzticas
vīriešu solījumiem!"

16. Viņas brālis bija tur,
un viņš dzirdēja, ko viņa teica.
"Tu nicinā mūs," viņš teica.
"Viņš zvērēja, ka viņš
atgriezīsies."
"Ja viņš atgriezīsies, viņš
neatradīs tevi vēlreiz. "
Tā kā meitene nomira,
Viņi saka, ka vējš atbildēja:
"Bēdas tam, kurš uzticas
vīriešu solījumiem!"

17. Viņi aiznesa Margaritu uz mežu
un apglabāja viņu ēnā.
Roku, uz kurās bijis gredzens, kuru
grāfs bija devis viņai, nekas nesedza,
Naktī virs kapa
viņi saka, ka vējš atbildēja:
"Bēdas tam, kurš uzticas
vīriešu solījumiem!"

18. Grāfs zemā balsī prasīja:
"Pasakiet man, no kurienes jūs esat ?"
"No pilsētas Soria"
"Kur jūs esat iemācījušies tādu balādi? "
grāfs jautāja.
"Kungs, šo dziesma dzied Gómara, un
tā attiecās uz nelaimīgo sievieti. "

19. Tad, kad grāfs
atnāca, viņš paņēma
Margaritas roku, un
priesteris svētīja
skumīgo savienību.

20. Dažu vecu koku pakājē
ir pļava, kura klāta katru
pavasari ar ziediem.
Daži cilvēki saka, ka tā
ir vieta, kur apglābata
Margarita.