Ievas Svētiņas tikšanās ar Braitonas ielu muzikantu Elaidžu Loki.

1. Ieva Svētiņa, etnomuzikoloģijas studente
Piekrastes dubwise karalis jeb “kur tu būtu, ja varētu būt jebkur?”
Kā es izvēlos piespraust sev pie džempera lego kuģīti, Elaidža izvēlējies piespraust sev
zem kajām riteņus. Piespraušanas likums mūslaikā nevienam nav svešs – katrs atrod kaut ko
piespraužamu vai pats kaut kam piespraužas, un tas palīdz uzturēt vispārēju miermīlību. Un tā
Elaidža pavisam miermīlīgi jau astoņus gadus dzīvo savā autobusā un, kamēr ārā svilpo viltīgs
oktobra vējelis, viņš laipni sagaida mūs ciemos, kurinot kāsi un krāsniņu. Un, kad viņš savā
angliskā manierē salējis visiem melno tēju ar pienu un nosēdinājis spilvenos uz grīdas, esam
noskaņojušies sarunai.
Elaidža Loke (Elijah Locke) jeb Elijah MC ir ielu muzikants, kurš pašlaik pieturējis savu
autobusu-mājas Lielbritānijas dienvidu piekrastē – Braitonā. Viņa ikdiena paiet muzicējot pilsētas
ielās, kur viņš nopelna pietiekami daudz mārciņu, lai nodrošinātu sevi ar iztikai nepieciešamo. Pie
šāda dzīvesveida viņš nonāca drosmīgi sekojot sajūtām, kuras pastāvīgi norādīja, ka Elaidža
“brīvību alkstošā būtība” nespēj veiksmīgi iekļauties patērētājsabiedrībā. Šī neapmierinātība bija
viņu novedusi līdz tik kritiskam punktam, ka, bez prieka un jēgas nonīcis, viņš devās meklēt
palīdzību pie psihoterapeita. Un tieši tur viņš tika konfrontēts ar vienkāršo, bet vissvarīgo
jautājumu:
“Kur tu būtu, ja varētu būt jebkur?”

2. “Es dotos prom!” – viņš atbildēja.
“Un kāpēc tu to nedari?”
Nākamajā dienā ar ģitāru un telti plecā Elaidža jau stāvēja lielceļa malā pacēlis īkšķi. Tā
aptuveni gadu viņš priecīgs nomaldījās pa Lielbritāniju, spēlējot uz ielām un jutās apmierināts ar
izvēli: “Tas ir tas, ko es vēlos darīt! Nav divu domu – šāds dzīvesstils mani padara dzīvu!” Elaidža
par mūzikas izpildīšanu sāka interesēties tikai 17 gadu vecumā – iegādājās instrumentu un sāka
pašmācības ceļā to apgūt. Laikā, kad viņš devās šajā ceļojumā, Elaidžam nebija lielas izpildītāja
pieredzes, bet, kā izrādījās, ar viņa ģitārspēles un dziedāšanas prasmēm pietika ne tikai, lai
nopelnītu tam, kas vajadzīgs, bet arī tam, ko gribētos. Un ne jau tikai kofektes un kedas viņam
gribējās! Vēlāk īkšķošanu aizstāja pārvietošanās no monētām sakrātā autobusā, ar kuru viņš pirms
astoņiem gadiem ieripoja Braitonā. Viļņu jaudas uzlādētā pilsēta Elaidžu ātri vien pieradināja un,
tā kā tur bija iespējams labi iztikt, darot to, kas pašam tīk, tad kāpēc doties prom? Vai vismaz –
kāpēc doties prom tik drīz... Jo tiem, kam aiz naga ceļā-dzinējs, tiem grūti nosēdēt uz taisnām
zolēm pārāk ilgi, tāpēc noderīgi, ja zem kājām/mājām kas ripojošs.
Sākotnēji Elaidža ielu priekšnesums bija visai tradicionāls – viņš spēlēja akustisko ģitāru
un dziedāja off-beat regeja dziesmiņas (regejs no vecākiem pārmantots) un, savā sirsnība
muzicējot, pielēja daudzas pelēkas ielas ar zaļi-sarkan-dzeltenu dūmaku. Šodien viņa performance
kļuvusi ekstravagantāka un skaļāka – tā vairs nav akustiska. Lai radītu dubwise stilistikā ieturētos
gabalus, nepieciešama īpaša aparatūra (pastiprinātājs, mikrofons, efektu pedāļi). Skaņdarbi tiek
veidoti, izmantojot cilpas (loop) pedāli – vienu pēc otra un vienu virs otra slāņos ierakstot
dažādus skaniskus elementus. Mūzikā jūtamas iezīmes no tādiem stiliem kā dub, roots, jungle un
dubstep. Un jāatzīst, ka garāmgājejam grūti nepamanīt šo izteiksmīgo performanci, katram,
protams par to ir citāds viedoklis.
Nu jau astoņus gadus Elaidža pavadījis Braitonā, apbraukājot Lielbritānijas vidieni un
dienvidu daļu tikai vasarās. Taču sarunas beigās viņš atzīst, ka šobrīd ir gatavs doties tālāk. Doties
ceļā. Un neviens viņu netur un nevarētu noturēt.
Un kur būtu tu, ja varētu būt jebkur?
Vairāk par Elaidžu: www.elijahmc.co.uk
YouTube (http://www.youtube.com/user/ElijahMcBeats)
Facebook (https://www.facebook.com/elijahmcmusic?fref=ts)