Asoc. profesore Aiga Barisa, Rīgas Tehniskā universitāte

1. 1
25.05.2022
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
Vadošā pētniece, asociēta profesore
Transporta sektora loma klimata
mērķu sasniegšanā. Latvijas
perspektīvas
Aiga Barsa

2. 2
2
▪ 25% no Eiropas Savienības
siltumnīcefekta gāzu emisijām,
Latvijā –29%;
▪ Galvenais gaisa piesārņojuma avots
pilsētās;
▪ Emisiju samazinājums – lēns (nav);
▪ Emisiju samazinājuma mērķis –
90% 2050.gadā
Transporta aktualitāte
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
Att. SEG emisijas ES-27 1990-2019 relatīvi pret 1990.gadu (avots: Eiropa
aģentūra)
Transports

3. 3
3
ES mobilitātes stratēģija (2020)
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
Mazināt
atkarību no
fosilās degvielas
Izmantot
ilgtspējīgākus
transporta
veidus
Īstenot principu
“piesārņotājs
maksā”,
“lietotājs maksā”

4. 4
4
2030
2035
2050
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
ES mobilitātes stratēģijas mērķrādītāji
▪ >30 milj.bezemisiju transportlīdzekļu
▪ 100 klimatneitrālas pilsētas
▪ 2x ātrgaitas dzelzceļa satiksmes apjoms
▪ Oglekļa neitrāls sabiedriskais transports
▪ Automatizēta mobilitāte
▪ Bezemisiju kuģi gatavi ieviešanai tirgū
▪ lielie
bezemisiju
gaisa kuģi
būs gatavi
ieviešanai
tirgū
▪ gandrīz visi vieglie automobiļi, furgoni,
autobusi, kā arī jauni lielas noslodzes
transportlīdzekļi būs bezemisiju
▪ 2x dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms
▪ 3x ātrgaitas dzelzceļa satiksmes apjoms
▪ multimodāls Eiropas transporta tīkls

5. 5
5
▪ CO2 standarti, gaisa piesārņojuma standarti
▪ Publiskā iepirkuma noteikumi
▪ ES ETS paplašināšana aviācijai un jūras
transportam, ES ETS 2 izveide ceļu transportam
▪ Prasības degvielas piegādātājiem
▪ Infrastruktūras direktīva
Pasākumi ES līmenī
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts

6. 6
Ko zaļā kursa mērķi nozīmē Latvijai?
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
4500
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
Gg
CO
2
ekv.
+ 9,5% pret 1990.g.
Pieaugoša tendence
• Attēlā: Transporta sektora SEG emisijas Latvijā, 1990-2019.gads (datu avots:
Nacionālais SEG emisiju inventarizācijas ziņojums 2021)
2027
1990 – bāzes gads
3041 tūkst.tCO2
Mērķi
2380
2030 2050
304
-90% (1990)
-28% (2017)
TAP
ES

7. 7
7
▪ Ar kādu transportlīdzekli
brauc?
Kas ietekmē transporta enerģijas patēriņu?
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
Avoid Shift Improve
Att. Transporta dekarbonizācijas pasākumu hierarhija (Samazināt un izvairīties – Mainīt – Uzlabot)
▪ Cik km brauc? ▪ Ar kādu transporta
veidu brauc?
• Pakalpojumu, darba
pieejamība dzīvesvietas
tuvumā;
• Attālināts darbs,
pakalpojumu saņemšana
• Automašīnai alternatīvu
pārvietošanās veidu
pieejamība un popularitāte;
• Modalitātes maiņa kravu
pārvadājumos
• Transportlīdzekļa izvēle
(jauns/lietots, motora tilpums,
degviela);
• Braukšanas paradumi;
• Infrastruktūras pieejamība

8. 8
8
▪ Principu «piesārņotājs maksā» un «lietotājs
maksā» īstenošana attiecībā uz visiem
transporta veidiem;
▪ Ārējās izmaksas ir izmaksas, ko rada
transporta lietotāji, bet maksā sabiedrība
kopumā, piemēram, sastrēgumi, gaisa
piesārņojums, klimata pārmaiņas,
negadījumi, troksnis u.c.;
▪ ES instrumenti: emisiju tirdzniecība,
nodokļi, infrastruktūras lietošanas maksas,
informēšana;
▪ Elektromobilitātei ir būtiska loma ārējo
izmaksu samazināšanā;
Ārējās izmaksas
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
Att. Latvijas vieglo automašīnu autoparka ārējās izmaksas pie
dažādiem BEV īpatsvara scenārijiem (avots - K.Mendziņa maģistra
darbs, RTU, 2022)

9. 9
9
Elektromobilitātes izaicinājumi
Ekspertu interviju rezultāti*
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
194 218
252 325
455 672
1240
2174
2449
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Skaits
Att. ETL skaits Latvijā (datu avots– CSDD)
Galvenais šķērslis straujākam EV skaita
pieaugumam ir augstās iegādes izmaksas;
Citi šķēršļi:
▪ atbalsta pasākumu trūkums juridiskām
personām;
▪ birokrātija;
▪ problemātiska kravu pārvadājumu
segmenta elektrifikācija;
▪ elektroenerģijas cenu pieaugums;
EV uzlādes infrastruktūra joprojām ir liels
neatrisināts jautājums
Liels risks, ka Latvija kļūs par tirgu lietotiem EV no
Eiropas
*Intervijas veiktas 2021.g.decembrī, RTU
Ir vērojama pozitīva tendence;
tomēr līdz 2030. gadam lielākā daļa
automašīnu Latvijā joprojām būs ar
iekšdedzes dzinēju

10. 10
10
▪ Elektromobilitāte ir ES prioritāte;
▪ Vienlaikus nedrīkst aizmirst par pārējiem
pasākumiem: pieprasījuma mazināšanu un
modalitātes maiņu, autoparka atjaunošanu;
▪ ETL jāpieaug daudz straujāk, lai redzētu efektu
valsts CO2 bilancē transporta sektorā;
Kopsavilkums
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
▪ Rīcības:
- Stratēģija
- Komunikācija
- Pastāvošu barjeru novēršana
- Atbalsta pasākumi
- Informēšana
- Piemērs

11. 11
Saziņai
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
aiga.barisa@rtu.lv
Aiga Barisa
Vad.pētniece, asoc.prof.
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
www.videszinatne.lv