Diriģentu 'stikla griesti'
•Download as PPTX, PDF•
0 likes•420 views
Anna Leiškalne (IZM), Jānis Daugavietis (LKA) Referāts nolasīts JVLMA IV starpdisciplinārā zinātniskā konferencē Mūzikas pētījumi Latvijā. Rīga, 2017.g. 31.marts * * * Iesniegtais pieteikums ‘Stikla griesti’ ir viens no jēdzieniem, ko izmanto, lai problematizētu sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgās iespējas kāpt augšup pa sociālā statusa kāpnēm, piemēram, ieņemt vadošos amatus. Mēs šo pieeju piemērojam, analizējot profesionālo mobilitāti Latvijas kordiriģēšā. Ir nojaušams (un statistiskie dati to apliecina), ka profesijas zemākajos posmos, t.i. kordiriģēšanas skolēnu un amatierkoru diriģentu pulkā dominē sievietes, bet augstākajā posmā, t.i. Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentu kopienā, vairākumā ir vīrieši. Kordiriģēšanā situācija dzimumu nevienlīdzības jomā nav unikāla, līdzīga tendence ir konstatējama, piemēram, Latvijas zinātnē vai politikā, kur šo jomu augstākajos amatos dominē vīrieši, kaut gan lielāko ‘masu’ zemākajos slāņos veido sievietes (studentes, zinātnieces vai vienkārši attiecīgā vecuma valsts iedzīvotājas). Analizējot statistiskos datus, veicot analogu pētījumu sekunādro analīzi un intervējot dažāda līmeņa Latvijas diriģentus un diriģentes, meklēsim atbildes uz jautājumu, kas ir tie faktori, kas samazina sieviešu-diriģenšu iespējas kāpt pa profesionālajām kāpnēm augšup. Atslēgas vārdi: koru socioloģija, Dziesmu svētki, dzimumu nevienlīdzība, stikla griesti.
![Kordiriģēšanas stikla griesti
[lejuplādējiet un lasiet mūsu zemsvītras komentārus]
Anna Leiškalne (IZM)
Jānis Daugavietis (LKA)
JVLMA IV starpdisciplinārā zinātniskā konference
Mūzikas pētījumi Latvijā
Rīga, 2017.g. 31.marts](https://image.slidesharecdn.com/2017-170404140545/85/dirientu-stikla-griesti-1-320.jpg)
Recommended
Recommended
More Related Content
More from Janis Daugavietis
More from Janis Daugavietis (15)
Diriģentu 'stikla griesti'
- 1. Kordiriģēšanas stikla griesti [lejuplādējiet un lasiet mūsu zemsvītras komentārus] Anna Leiškalne (IZM) Jānis Daugavietis (LKA) JVLMA IV starpdisciplinārā zinātniskā konference Mūzikas pētījumi Latvijā Rīga, 2017.g. 31.marts
- 2. Sieviešu un vīriešu īpatsvars kordiriģēšanā
- 3. Ausma Derkēvica - pirmā Dziesmu svētku virsdiriģente ...tieši 100 gadus pēc pirmajiem svētkiem. Foto no: Juškēvičs, B., Bauma, V., & Reiters, D. (Eds.). (1980). Dziesmu un deju svētki, veltīti 40. gadadienai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā. Rīga: Avots. Latvijas PSR Kultūras ministrija. E. Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūras-izglītības darba zinātniski metodiskais centrs. (viens no septiņiem fotogrāfiem).
- 4. Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģenti un virdiriģentes
- 5. Pētnieciskais jautājums Kas samazina sieviešu-diriģenšu iespējas kāpt augšup pa profesionālajām kāpnēm? Metodes Statistika; sekundārā analīze; e-aptauja; intervijas ar diriģentiem un diriģentēm. Iepriekšējie pētījumi? ‘Stikla griesti’ u.c. jēdzieni. Teorija Politiskā aktualitāte (dzimumu līdztiesība). Mērīšana. Vara, nevienlīdzība, feminisms, dzimumu lomas, socializācija.
- 6. Stikla griestu indeksi dažādās jomās
- 7. Statistikas kopsavilkums 1. Katrā nākamajā kordiriģēšanas izglītības un profesionālās darbības posmā (pakāpē) sieviešu īpatsvars sarūk. 2. Pirmā sieviete-virsdiriģente - pēc 100 gadiem. Max - ⅓. 3. Situācija nav unikāla, citu jomu ‘stikla griestu’ indeksi ir līdzīgi.
- 8. E-aptauja “Sievietes un vīrieši kordiriģēšanā (3 min. aptauja)” LimeSurvey rīks, pašizlase. No 2017.g. 27.februāra. Reklāma - FB. Viens jautājums + daži demogrāfiskie jautājumi (vecums, dzimums, loma koru jomā). “Ir zināms, ka katrā nākamajā kordiriģēšanas pakāpē sieviešu īpatsvars samazinās (kordiriģēšanas skolēnu vidū vairums ir meiteņu, bet Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentu - vīriešu). Kāpēc Jūsu/ Tavuprāt tā notiek?” 480 iesāktas anketas (80% uzsāktas pirmajās divās dienās). 59 pabeigtas (12%). 80% sieviešu. Vidējais vecums 27 gadi. Koristi (92%), amatierkora diriģents/ -e (27%); kordiriģēšanas skolēns vai students/ -e (25%).
- 9. E-aptauja: divas dominējošās attieksmes “Nezinu, neesmu par to domājusi.” ...88% iesāktu, bet tukšu ankešu. Tradicionālā un dabiskā vājā dzimuma vieta (jo - ‘vīriešu profesija’). “Viiriesiem ir vieglak iegut pasparliecinatu teelu un reputaciju, tapat vini mazak iespringst par sikumiem un tadejadi atrak progrese darba ar kori. [...] Tapat viriesiem vairak ir dabiska tieksme un velme but lideriem, sievietem vairak patik pildit kada cita noradijumus un vinas lieliski tiek gala ar "melno" darbu, piem.balsu maaciisanu, ar ko nevelas nonemties kungi.” (amatierkora diriģente, 29)
- 10. “Diriģēšana ir organiski vīru lieta. Jo dāmām ar zizli nākas atmest daļu dabiskās sievišķības. Ir tikai dažas dāmas, kas ""drīkst"" diriģēt. Piemēram, Agita Ikauniece, kas ar savu ""iekšējo vīru"" ir harmonijā, un jūt, kā kurā situācijā abas puses sabalansēt. Spēj savākt, vadīt, motivēt kori, nereti atmetot emocionalitāti, koncentrējoties uz racionāliem lēmumiem. [...]” (koriste, 30) “Bet veljoprojām daļēji iesakņojies uzskats ka sieviete nav diriģents. Diriģents ir vīrieša profesija. Tāpēc daudz kur pat dāmām nedod iespēju. Šie domātāji gan pamazām izmirst, lai viņiem vieglas smiltis.” (amatierkora diriģente, 27)
- 11. E-aptauja: daudz retākas idejas … ģimene un bērni. ... vīrieši vienkārši ir labāki un mākslinieciski spējīgāki. … agrāk studentu vidū bija vairāk vīriešu. … pretējā dzimuma seksuālitātes pievilkašanas spēks. … klans/ mafija (sazvērestības teorija). “Noteikti jāņem vērā, ka ģimenes pieauguma gadījumā vīrietim nav jāiet garajā atvaļinājumā (šis attiecas uz visām profesijām)- ir liela iespēja, ka sieviete pēc bērna peidzimšanas vairs neatgriezīsies iepriekšējā darbā vai arī tiks plānots vēl kāds ģimenes pieaugums. Bērni paņem daudz enerģijas, ne visiem cilvēkiem pēc tam vēl kaut kas paliek 40 cilvēku lielam korim.” (koriste, 30) “Nevēlos diskriminēt, bet vīriešiem, ar dažiem izņēmumiem, vienkārši sanāk labāk. Tāpat kā labākie pavāri ir vīrieši, tāpat arī labākie diriģenti ir vīrieši.” (koriste, 24) “ administratīvais aparāts veicina vairāk vīriešu nonākšanu augstākā kordiriģēšanas pakāpē, jo administratīvajā aparātā lēmumu ietekmētāju vidū ir vairāk vīriešu.” (koriste, 28) “ Arī tāpēc, ka pie teikšanas ir vīrieši, kuri uzskata, ka sievietēm tur nav vietas.” (koriste, 31)
- 12. Intervijas ar kordiriģentiem Daļēji strukturētas. Galvenais jautājums: kas ir tie šķēršļi, kas kavē/ ierobežo sieviešu profesionālo mobilitāti nozarē (salīdzinājumā ar vīriešiem-diriģentiem)? Nav prātā bieži pārcilāta tēma. Raksturīga skepse pret tēmu (“ko gan tajā var analizēt?”; “interesanta izvēle”). Jūtama jomu aizstāvoša pozīcija (“nav jau tā, ka sieviešu vispār nav”).
- 13. “Iespējams, sievietes nav pārāk prasīgas, uzstājīgas. Pārāk maigas. Jo diriğentam, lai sasniegtu augstu līmeni, ir jābūt sīkumainam, ne tikai muzikālam. Un tikai diriğents, kuram ir nepieciešamās rakstura īpašības, uzņēmība un arī ‘skaldi un valdi’ princips, darbā ar savu kori reizēm var sasniegt augstāku līmeni. Ja nav šis augstākais līmenis ar paša kori, tu nevari aizraut arī lielākas masas.” (L. Goss, LNKC Koru un vokālo ansambļu eksperts) “Diriģēšanas konkursā… Nūūū, džeki foršāk izskatās! Es nezinu, kāpēc! Bet pagājušajā konkursā vinnēja meitene (..) Visu cieņu sievietēm, bet diriģēšana tomēr ir vīrišķīga profesija” (J. Baltiņš, JVLMA docents, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas Izglītības programmas Diriģēšana vadītājs)
- 14. Intervijas ar diriģentiem un diriģentēm
- 15. Secinājumi un diskusija. (Ne)piekrītam ? Kordiriģēšana ir fiziski smags darbs ? “Es personīgi absolūti neatbalstu teoriju, ka diriģēšana ir vīriešu profesija. Tā nav. Ir jābūt spēcīgam, izturīgam, striktam, taču bieži vien tieši vīrieši tādi nespēj būt. Tādēļ, kāda tur vēl dzimumu nošķiršana profesijā? Mūsdienās ir ārkārtīgi daudz diriģentu sieviešu, kas ir izcilas šajā profesijā un pasaulē slavenas un atzītas.” (amatierkora diriģente, 24) Vājā/ stiprā dzimuma diskurss ? Sievietes ir emocionāli vājākas? Ja fiziski vājākas, varbūt fiziski izturīgākas? Sievietēm karjera nav prioritāte? ... Iedzimts vai iemācīts ?
- 16. Secinājumi un diskusija. Dziesma nav par krekliem, bet par ‘stikla griestiem’. ... par mūsu (arī koru) sabiedrību. Vairums par šo nav domājuši/ iedomājušies: nekritiska valdošā (patriarhālā?) dzimumu diskursa pieņemšama. [vairums respondentu - sievietes] “Sievietei, protams, ir visas tiesības kļūt par Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentu, bet jautājums ir, vai viņa to vēlas un uz to ir fiziski gatava.” (korists, 23) “Ja vispārīgi, tad kordiriģēšana ir māksla, kurā jāieliek daudz emocijas. Tā runā, ka sievietes ir emocionālākas, iespējams var izdegt ātrāk kā vīrieši, it sevišķi, ja jāvada koris, kam ir problēmas ar apmeklējumu vai attieksmi. Pamatskolās, kur varētu būt attieksmes problēmas, lai savāktu pusaudžu dumpīgumu, šķiet, labāks būtu vīrietis- diriģents vai arī sievietei jābūt ļoti stingrai, jo koris bieži vien skolās ir diez gan brīvprātīgi obligāts pasākums.” (koriste, 30)
- 17. Secinājumi un diskusija. Koris un vara - dabiski maskulīna joma ? Dabiski vardarbīga ? Tradicionālā hierarhiskā struktūra: pakļautā & pakļāvējs (savaldītājs). Patriarhālā sabiedrību un tās attieksmes/ vērtības kā dabiskas. “Man šķiet, ka sievietes mulsina diriģēšanas prasības, kā arī laikam ejot ir uzstādīti ultimāti, ka diriģēšana ir vīriešu profesija!” (amatierkora diriģente, studente, 22) “Tapat viriesiem vairak ir dabiska tieksme un velme but lideriem, sievietem vairak patik pildit kada cita noradijumus un vinas lieliski tiek gala ar "melno" darbu, piem.balsu maaciisanu,ar ko nevelas nonemties kungi.” (amatierkora diriģente, 29)
- 18. Secinājumi un diskusija. Nepārstāvniecības iemesli. Pamatā un pārsvarā - nemākslinieciski. Varbūt daļa vienkārši vairās apgalvot, ka vīrieši jau piedzimst spējīgāki, gudrāki un talantīgāki? “Nevēlos diskriminēt, bet vīriešiem, ar dažiem izņēmumiem, vienkārši sanāk labāk. Tāpat kā labākie pavāri ir vīrieši, tāpat arī labākie diriģenti ir vīrieši.” (koriste, 24)
- 19. Secinājumi un diskusija. Ietekme uz mākslu ? Sieviešu nepārstāvniecība un mākslinieciskā izcilība (sniegums) ? Sieviešu nereprezentativitāte DZSV-os nav labs dzimumu līdztiesības indikators, bet vai tā ir problēma, raugoties no mākslinieciskās izcilības viedokļa ?
- 20. Secinājumi un diskusija. Izmaiņas ? “Koru nozarē pastāv spēcīgas tradīcijas. Kādēļ tās būtu jāmaina?” (L. Goss, LNKC Koru un vokālo ansambļu eksperts) Kurš koru jomā uztur un atražo šo diskursu ? Vai kaut kas būtu jādara un vai kaut ko vispār var izdarīt ? Varbūt vīrieši tā vai tā būs labāki (citu jomu piemēri) ?
- 21. Pateicamies par palīdzību un līdzdalību Mārai Kalvei (LNKC), prof. Jānim Kudiņam (JVLMA), Līgai Vingradovai (LKA), kā arī visiem e-aptaujas respondentiem un intervētajiem kordiriģentiem un ekspertiem. E-aptaujas dati pieejami: http://ej.uz/dzimums_dirigesana Paldies
- 22. Iesniegtais pieteikums Kordiriģēšanas stikla griesti ‘Stikla griesti’ ir viens no jēdzieniem, ko izmanto, lai problematizētu sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgās iespējas kāpt augšup pa sociālā statusa kāpnēm, piemēram, ieņemt vadošos amatus. Mēs šo pieeju piemērojam, analizējot profesionālo mobilitāti Latvijas kordiriģēšā. Ir nojaušams (un statistiskie dati to apliecina), ka profesijas zemākajos posmos, t.i. kordiriģēšanas skolēnu un amatierkoru diriģentu pulkā dominē sievietes, bet augstākajā posmā, t.i. Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentu kopienā, vairākumā ir vīrieši. Kordiriģēšanā situācija dzimumu nevienlīdzības jomā nav unikāla, līdzīga tendence ir konstatējama, piemēram, Latvijas zinātnē vai politikā, kur šo jomu augstākajos amatos dominē vīrieši, kaut gan lielāko ‘masu’ zemākajos slāņos veido sievietes (studentes, zinātnieces vai vienkārši attiecīgā vecuma valsts iedzīvotājas). Analizējot statistiskos datus, veicot analogu pētījumu sekunādro analīzi un intervējot dažāda līmeņa Latvijas diriģentus un diriģentes, meklēsim atbildes uz jautājumu, kas ir tie faktori, kas samazina sieviešu-diriģenšu iespējas kāpt pa profesionālajām kāpnēm augšup. Atslēgas vārdi: koru socioloģija, Dziesmu svētki, dzimumu nevienlīdzība, stikla griesti.
Editor's Notes
- Kā mēs nonācām līdz šai idejai? Strādājot CSP ar zinātnes statistiku, izmantojām arī “stikla griestus”, lai salīdzinātu, kāda ir LV zinātnieču vieta pasaulē - jo mums ir viens no lielākajiem sieviešu-zinātnieču īpatsvariem pasaulē (apmēram 50/50), bet vai tas tiešām arī liecina par dzimumu līdztiesību šajā jomā (starp citu, viens no situācijas skaidrojumiem - nozarē [zinātnē] ir maz naudas, ja tajā zemākajās pozīcijās domine sievietes)? Līdztiesības pētnieki apgalvo, ka par dzimumu līdztiesību ir jāspriež, skatoties uz dzimumu proporcijām vadošajos amatos, piem., parlamentā vai ministrijās. Izrādījās, ka augstskolu vadītāju vidū dzimumu proporcijas jau ir citas, tajā līmenī vairs nevaram runāt par līdztiesību un vienlīdzību, jo vīrieši-rektori ir stiprā vairākumā. Zinot šo, mēs nolēmām līdzīgā veidā paskatīties uz Latvijas kordiriģēšanas profesiju/ nodarbi. Jo mums bija aizdomas... Šis ir oriģināls un svaigs pētījums, un mēs prezentēsim pirmos rezultātus... “Lai arī Latvijā ir viens no lielākajiem sieviešu ar doktora grādu īpatsvariem pasaulē un viens no lielākajiem sieviešu īpatsvariem zinātniskā personāla vidū Eiropas Savienībā, augstākajos pētnieciskajos un akadēmiskajos amatos vīriešu un sieviešu proporcija ir apgriezta, un kompleksos dzimumu līdztiesības rādītājos Latvija vairs tik ļoti neizceļas. Piemēram, Latvijas „stikla griestu” indeksa vērtība pētniecības jomā ir tuvu ES vidējam rādītājam.” http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_36_petniecibas_statistika_14_00_lv.pdf Mg. Anna Leiškalne (socioloģe, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā referente). Dr. Jānis Daugavietis (sociologs, Latvijas Kultūras akadēmijas ZPC zinātniskais asistents, pārstāv pētnieciskos projektus Valsts pētījumu programmu HABITUS jeb “Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē” un EK atbalstītu Horizon2020 projektu CoHERE jeb “Critical Heritages: performing and representing identities in Europe”).
- Sieviete jau bija bijusi kosmosā, bet ne Dziesmu svētku kopkora priekšā! PS Uzmetiet aci titullapai, arī tur Ausma patiesībā ir.
- Protams, diriģentu skaits ir svārstījies no 2 pirmajos divos svētkos, līdz 28 2013.g., un tomēr kopējā kopējā svētku aina joprojām ir izteikti maskulīna (sk. zilās krāsas pārsvaru pār rozā).
- Dzimumu līdztiesība ir viens no aktuāliem cilvēktiesību aspektiem ES, tā ir viena no trim galvenajām EK komisāres Vĕras Jourovás rūpēm: tieslietas, patērētāji un dzimumu līdztiesība [https://ec.europa.eu/commission/commissioners/2014-2019/jourova_en]. Ja mēs atmetam centrālās varas (Briseles) sociālās un ekonomiskās rūpes, cīņa par dzimumu līdztiesību ir pamatota šajās sfērās, kāpēc Latvijas koru kopienai dzimumu līdztiesības jautājumi varētu būt nozīmīgi? Tāpēc, ka kordziedāšanu Latvijā joprojām pamatā dotē valsts un pašvaldības, un tas nozīmē, ka dotētāji nākotnē arvien biežāk jautās: “Kāds stāvoklis ar dzimumu līdztiesību jūsu jomā? Ko jūs darāt, lai mazinātu dzimumu plaisu? Kāds ir progress?” [pagaidām nepublicēšanai] Domā šo pārveidojot publicēt? Es varu sataisīt nedaudz smukāk, salikt kādu atsauci, ja šo atstājam (vismaz par varu un līdztiesību man kkā šķiet, ka trešā struktūra no Connelas tieši iet roku rokā ar pieķeršanos DzSv tradīcijām) Par teoriju/ pieeju derētu pāris vārdus bilst: Varu un līdztiesību (R. Connel 3 lielākās dzimumu nev. raksturojošās struktūras: darba tirgū dzimumā balstīta segregācija, kas sekmē vīriešu ekonomisko pārākumu (?); dzimumā balstīta varas sadale, kas autoritātes statusā redz vīrieti (un ļauj viņam šo varu ļaunprātīgi izmantot ), kas pastāv arī institucionālā līmenī (kur vīrietim piešķir priekšrocības; svarīgākais: vīrietim ir kontrole jebkādās attiecībās); pieķersanas šai jau pastāvošajai kartībai sabiedrībā Feminismu: 20. gs. Beigās (...gados) feminismā attīstās ideja par to, ka dzimumu lomas ir socializācijas rezultāts un būtībā atražo sabiedribā pastāvošo kārtību, iemācot bērniem pastāvošās dzimuma lomas [šo nākamajā slaidā es pastāstīšu] Stikla griesti ir jēdziens, ko izmanto, lai aprakstītu situāciju, kad kādai sabiedrības grupai (šajā gadījumā un bieži vien tieši sievietēm) pastāv grūti taustāmi/ saredzami? šķēršļi augstāku hierarhisku stāvokļu (pozīciju) sasniegšanai/iegūšanai https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ep-cilvektiesibu-komisars-latvijai-janovers-trukumi-kas-saistiti-ar-dzimumu-lidztiesibu-14161763
- “Indikators, kas mēra iespējamību, ar kādu sievietes ieņems augstākos amatus salīdzinājumā ar tajā pašā sfērā strādājošiem vīriešiem.” [http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_36_petniecibas_statistika_14_00_lv.pdf] Indekss ir atšķirīgi rēķināms un interpretējams, un tas drīzāk kalpo populārzinātniskai tendenču ilustrēšanai, nevis kalpo kā akadēmiskās pētniecības rīks vai pierādījums. Ar šo mūsu aprēķināto indeksu salīdzinājumu gribam tikai parādīt, ka dzimumu nevienlīdzība kordiriģēšanā nav unikāla, līdzīgas tendences ir arī citās Latvijas jomās, piem., augstākajā izglītībā un zinātnē, kur pārstavā studē/strādā sievietes, bet augstākajos amatos ir vīrieši.
- Neapstrādāti dati (tikai pabeigtās anketas) ir pieejami te: http://ej.uz/dzimums_dirigesana
- Stereotipi, tradīcijas, iesakņotas attieksmes par profesiju un dzimumiem: smaga profesija - stiprajam dzimumam. Sievietēm nav vajadzīgo īpašību un spēju, gan fizisko, gan psiholoģisko. Stiprais un vājais dzimums. Sieviete ir fiziski vāja un emocional nenoturīga, nespējīga suģestēt un harizmēt kolektīvu. Tās ir iedzimtas un dabiskas sievietes īpašības. Sievietes ir sliktas vadītājas, bet labas izpildītājas, to parāda citas jomas un ikdiena. Sievietēm nav ambīciju un karjera nav viņu prioritāte. Respondenti atzīst, ka tie ir stereotipi un tradīcijas, bet tik un tā tiem tic/ pakļaujas (80% respondentu - sievietes). Tikai neliela daļa saka, ka tās ir ieaudzinātas attieksmes un uzvedības, nevis dabiskas.
- Par pārsteigumu samērā reti minēta ģimene un bērni. Arī par šo it kā neapšaubāmi sievieti-diriģenti-māti bremzējošo argumentu mēs varam teikt, ka tā nebūt nav universāla un dabiska prakse, ka mātei ar bērnu jāsēž mājās vismaz pusotrs gads. Dažādās kultūrās un ekonomiskajās iekārtās ‘tradīcijas’ atšķiras.
- Intervētie kordiriģenti -- eksperti Intervēti: Aira Birziņa, JVLMA asociētā profesore kora diriģēšanā Lauris Goss, Latvijas Nacionālā kultūras centra Koru un vokālo ansambļu eksperts Jānis Baltiņš, JVLMA docents, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas Izglītības programmas Diriģēšana vadītājs Aija Dimza, Centrālās statistikas pārvaldes jauktā kora Mediāna, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas jauktā kora un Pumpuru vidusskolas jauktā kora diriģente
- Par spīti norādītajam, ka dzimums nav noteicošais, intervijās atklājas, ka konkrētas īpašības nereti tiek piedēvētas vienam vai otram dzimumam, turklāt, vienu no abiem īpašību kopumiem atzīstot par vērtīgāku/noderīgāku kordiriģēšanas profesijā.
- Katram dzimumam no dabas dotu īpašību kopums (vīrišķība un sievišķība), kas cieši saistīts ar fizisko spēku, kas savukārt nosaka spējas un iespējas kordiriģēšanā. Kordiriģēšanā viens no vadīšanas pamatprincipiem ir “spēt savaldīt kori”, kas lielākoties iespējams tikai ar skaldi un valdi principa pielietošanu. Interesanti, ka intervijā ar Airu Birziņu šāda retorika gan neparādās, profesore vairāk runā par spēju komunicēt un nodot savu māksliniecisko skatījumu koristiem. Intervijā iegūtā informācija liecina, ka kordiriģēšana nav nozare, kurā iespējams viegli nopelnīt, tādēļ vīrieši retāk izvēlas to kā savu profesiju (nespēj nodrošināt savu ģimeni). Iespējams, tādēļ palielinās sieviešu īpatsvars koridirģēšanas studentu vidū. Sieviešu loma sabiedrībā ir cieši saistīta ar ģimeni un bērnu radīšanu/audzināšanu, tādēļ bieži viņu nenonākšanu līdz karjeras hierarhiski augstākām pakāpēm, diriģenti skaidro ar viņu pašu prioritātēm un “primāro lomu”, kas noteikti kādā brīdī viņas novirzīs no vēlmes kļūt par virsdiriģentēm. Sievietēm ir vieglāk samierināties ar “otrā plāna lomu”, tādēļ viņas drīzāk kļūst par amatierkoru diriģentēm/kormeistarēm, bet vīrieši uzņemsies māksliniecisko vadību un drīzāk kļūs par virsdiriģentiem. Nereti tiek minēts, ka sievietēm nav tādu ambīciju kā vīriešiem. Paaudžu nomaiņa kordiriģēšanā, salīdzinot ar citām profesijām, ir lēnāka, “jo diriģents jau nu neies pensijā, vai ne?” (J. Baltiņš, JVLMA docents, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas Izglītības programmas Diriģēšana vadītājs), līdz ar to arī dzimumu plaisas mazināšanās norit lēnāk.
- Kordiriģēšana ir fizisks darbs (tas ir, ķermeņa iesaiste ir aktīvāka, nekā, piem, sēdošā darbā pie datora), taču šāds arguments neiztur kritiku. Piemēram, arī sētnieka un apkopēja darbs ir tāds, kurā ķermenim jābūt aktīvam, taču sieviešu īpatsvars nav tik zems kā kordiriģēšanā. Arī mājsaimniecības vadīšanas un bērnkopība ir fiziski un emocionāli smags darbs, un tomēr to pamatā veic sievietes, un iztur. Vai diriģēšana tiešām ir tiks smags darbs, ka tikai atsevišķas sievietes to spēj izturēt? Ja jā, tad kāpēc tad amatierkoros dominē sievietes-diriģentes? Vai tad ikdienā strādāt ar kori ir daudz vieglāk, nekā šad-tad stāties kopkora priekšā (kad viss jau praktiski gatavs)? “Kordiriģēšana ir fiziski smags darbs”, kad ar šo argumentu tiek pamatota profesijas ‘dabiskā’ maskulinitāte, neizklausās pārliecinoši. “Vājā/ stiprā dzimuma diskurss” - no comment. ?? “Iedzimts vai iemācīts” - protams, socioloģes/-i teiks, ka mēs iemācāmies būt par stipriem vai vājiem, par radošiem vai normāliem, par ambicioziem vai pakļāvīgiem...
- Sociologus, kas pēta kultūru vai mūziku, pati mūzika/kultūra kā tāda neinteresē. Tas ir tikai instruments vai medijs, kas palīdz atklāt kādu plašāku sociālo struktūru un sistēmu funkcionēšanu. Un tas ir labs medijs, jo cilvēkiem tas šķiet politiski neitrāls, un tāpēc viņiem ir vieglāk par to runāt, viņi mazākcnezē sevi. Kā jau visi, šis ir pētījums par mūsu sabiedrību, nevis par kultūru, mūziku vai DZSV, jo tie ir tikai produkti, ko ietekmē lielāka mēroga sabiedriskie procesi. Un te ir divi galvenie secinājumi: Sabiedrība joprojām ir ļoti patriarhāla; Sabiedrība joprojām ir ļoti nekritiska. Tai pat laikā daļa intervēto/ aptaujāto parāda kritisku un citādu domāšanu. Kaut vai tikai tas, ka bieži tiek lietoti tādi jēdzieni kā TRADĪCIJA un STEREOTIPI. Tie netieši paredz, ka tie var būt sociāli konstruēti (par labu kādam dzimumam, kā teiktu feministes, piemēram).
- Korī un DZSV ir skaidras varas attiecības un hierarhiskā struktūra (varbūt arī savādāk nevar - pārāk liela brīvība koristu un diriģentu attiecības sagrautu kori un nespētu saturēt kopā arī visu DZSV procesu). Sievietes vieta nav šīs varas piramīdas augšā, jo tādi joprojām ir mūsu sabiedrības stereotipi par sieviešu un vīriešu vietu (gan citi, gan pašas sievietes sevi uzskata par vājām [90% mūsu respondentu - sievietes]). Šis koristu diskurss labi atklāj ne tikai mūsu sabiedrības, bet arī koru nozares patriarhālo uzbūvi. Un ir pārsteidzoši, ka lielākā daļa to uzskata par dabisku. Interesants temats, kuram praktiski nepievērsāmies, ir koru nozarē valdošais varas īstenošanas stils. Vairums aptaujāto un intervēto tieši vai netieši norāda, ka tas ir visai patriarhāli-vardarbīgs. Un tas liek atcerēties pirms pāris menešiem uzliesmojušo Deju svētku procesa diskusiju (kuras centrā nebija strīdi par jaunajiem tērpiem vai deju stiliem lieluzvedumos, bet gan mēģinājums apstrīdēt tradicionāli autoritatīvo nozares vadīšanas un pārvaldīšanas stilu). Arī dažās mūsu intervijās ieskanējās tas, ka kora vadīšana var notikt arī komunikācijas un sarunas veidā, nevis kā diktatūra un bezierunu pakļaušanās. Mēs prognozējam, ka šis vardarbīgais (kaut vai tikai simboliski vardarbīgais) vadīšanas stils ies mazumā. Tas iederās totalitāros un autoritāros režīmos,bet disonē brīvās sabiedrībās, kur cilvēki aiz brīva prāta un gribas savācas koros vai cita veida pilsoniskajās asociācijās. Protams, kamēr valsts un pašvaldības iegulda līdzekļus koros, koristi apmaiņai pret to var deleģēt daļu savas autonomijas un cieņas.
- Maz tādu, kas saka, ka vīrieši paši par sevi ir labāki mākslinieki (piedzimst talantīgāki vai ir spējīgāki apgūt nepieciešamās prasmes). Labāki viņi ir tikai tāpec, ka ir stiprāki, ambiciozāki, iegulda vairāk laiku un tradīcijas/ pozitīvā diskriminācija palīdz. Iespējams, ka respondenti/ intervējamie vienkārši baidās vai kautrējās to teikt, jo tas jau izklausītos pārlieku politnekorekti (spiral of silence?).
- Ja par jautājuma sociālo pusi mums nav šaubu (nevienlīdzīga sieviešu pārstāvniecība DZSV kordiriģēšnas augstākajās pozīcijās raisa stipras aizdomas), tad cits jautājums ir par sieviešu nepietiekamās pārstāvniecības ietekmi uz māksliniecisko izcilību. Vai šī brīža situācija tai nāk par sliktu? Jā, noteikti, jo sievietes ir iemācītas neveidot savu karjeru, tiecoties uz virsotni, tātad viņas darbā iegulda mazāk, attīsta savas spējas mazāk un, loģiski, sasniedz mazāk (līdz ar to pazūd lielas kordiriģentu kopienas daļas potenciālie mākslinieciskie sasniegumi).Piedevām tas atvieglo ceļu otra dzimuma pārstāvjiem: mazāka konkurence pazemina vispārējo māksliniecisko līmeni. Tiesa, ja tiktu ieviestas sieviešu kvotas, tas palielinātu konkurenci vīriešu vidū, bet varbūt mazinātu konkurenci sieviešu frakcijā? Varbūt tomēr nē (AL: ?? tāda neizlēmība?), jo sieviešu kordiriģenšu armija sasparosies, redzot, ka ir jēga darīt un censties.
- Koru nozare ir tikai tāds mazs sabiedrības apakšapakssegments, kas ir pakārtots kādām lielākām un spēcīgākām sociālajām struktūrām, institūcijām un tajās valdošajām vērtībām. Tomēr ir iespējams sociālās izmaiņas arī augšupvērstā virzienā - ja konkrētas jomas cilvēki zinās un vienosies, ka dzimumu līdztiesība viņu darbības laukā ir neapmierinoša, viņi var sākt ar sevi. Instrumenti: pirmkārt, apgaismošana (izglītošana, diskutēšana); otrkārt, sistēmas maiņa (piem., pozitīvā diskriminācija, dzimumu kvotas). Sociālas problēmas aktualizēšana nozarēs iekšienē ar iekšējo aģentu darbību ir vienmēr problemātiska, jo tas ir aicinājums uz status quo (varas un institūciju) mainīšanu. Tas, savukārt, nozīmē, ka agrāk vai vēlāk pārmaiņas skars noteiktas personības un cilvēku grupas, un valdošā elite nekad par to nav sajūsmā, un tas rada grūtības pārmaiņu rosinātājiem, īpaši ņemot vērā Latvijas mazo sabiedrību. Tāpēc arī sabiedrībai (konkrētām nozarēm un jomām) vajadzīgs skats no malas, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir nepieciešamas sociālās zinātnes. Noslēgumā varam atkārtot, ko ar šo mēs vēlējāmies: informēt; rosināt; spējināt.
- E-aptaujas dati pieejami: http://ej.uz/dzimums_dirigesana E-aptauja "Sievietes un vīrieši kordiriģēšanā (3 min. aptauja)" http://www.luna.net.lv/aptauja/index.php/423937?lang=lv LimeSurvey rīks, pašizlase. Aptauja pieejama kopš 2017.g. 27.februāra. Reklamēta minimāli, pamatā petnieku FB. Viens jautājums + daži demogrāfiskie jautājumi (vecums, dzimums, loma koru jomā). Līdz 2017.g. 20.martam 480 iesāktas anketas (80% uzsāktas pirmajās divās dienās). 59 pabeigtas (12%). 80% sieviešu. Vidējais vecums 27 gadi. Koristi (92%), amatierkora diriģents/ -e (27%); kordiriģēšanas skolēns vai students/ -e (25%). Aptaujas veicēji: Anna Leiškalne (IZM) Jānis Daugavietis (LKA) "Aptaujas dati izmantoti konferences referāta ""Kordiriģēšanas stikla griesti"" sagatavošanai. JVLMA IV starpdisciplinārā zinātniskā konference Mūzikas pētījumi Latvijā Rīga, 2017.g. 31.marts."