Augu barības vielu nodrošināšana bioloģiskajā lauksaimniecībā

1. Augu barības vielu nodrošināšana
bioloģiskajā lauksaimniecībā
Sagatavoja: Laura Kirsanova
Speciāliste bioloģiskajā lauksaimniecībā

2. Kas augam nepieciešams
• Makroelementi– struktūrelementi, augu
galvenās barības vielas, kuras tie uzņem no
augsnes caur saknēm, un tie ir N, P, S, K, Ca,
Mg
• Mikroelementi – plaša ķīmisko vielu grupa,
katram no tiem ir specifiskas funkcijas. Bez
tiem nav iespējama fotosintēze un augu
vielmaiņa. Pie tiem pieskaita Fe, Mn, Zn, Cu,
Mo.....

3. Cik daudz nepieciešams
Kultūraugs Produkcija Saturs, kg uz tonnu
produkta
N P2O5 K2O
Ziemas kvieši Graudi+salmi 23,9 8,3 14,7
Rudzi Graudi+salmi 21,3 9,8 16,0
Kartupeļi Bumbuļi+Laksti 5,2 1,5 10,8
Agrie kāposti Galviņas 5 1 4
Sīpoli Sīpoli+loki 3 1 3

4. Cik daudz nepieciešams

5. Kā nodrošināt
Bioloģiskā lauksaimniecība ir
saimniekošanas sistēma, kurā produktus
iegūst ar dabiskām, dabai draudzīgām
metodēm, nelietojot ķīmiskos pesticīdus
un minerālmēslus, līdz ar to netērējot
enerģiju to ražošanai, kultūraugu ražību
nodrošina, veidojot veselīgu augsni.

6. Augsne
Augsne ir virsējais irdenais zemes slānis, kas
atmosfēras un dažādu bioloģisko faktoru
ietekmē pastāvīgi mainās. Augsnes pamatā ir
vairākas sastāvdaļas: minerālvielas (SiO2, Ca, Al,
Mg un citi metāli), organiskās vielas, ūdens un
gaiss (augsnē tas sastāda apmēram 25% no
kopējā tilpuma). Piektā, un ne mazāk svarīga,
augsnes sastāvdaļa ir dažāda izmēra dzīvie
organismi.

7. Auglīga augsne
Augšņu auglību raksturo augsnes reakcija,
organisko vielu sastāvs, nodrošinājums ar augu
barības vielām, kā arī to granulometriskais
sastāvs un augsnes adsorbcijas spēja.

8. Mikroorganismu darbība
• Organisko savienojumu noārdīšana – veidojas
trūdvielas (humuss) tas veido augsnes
struktūru un ir augu barības rezerves.
Baktērijas atkarībā no sugas spēj noārdīt –
celulozi, lignīnu, dažādus N saturošus
savienojumus

9. Mikroorganismu darbība
• Augiem izmntojamo barības vielu mobilizācija
– padara vielas augiem uzņemamas. Rodas
organiskās skābes, kas šķīdina grūti šķīstošus
savienojumus, tādējādi padarot barības
elementus augiem uzņemamus
• Atmosfēras slāpekļa piesaistīšana – azobacter
ģints, gumiņbaktērijas

10. Mikroorganismu darbība
• Bioloģiski aktīvo vielu veidošana – baktērijas
izdala auksīnu, vitamīnus, aktīvie savienojumi
no augsnes šķīduma kļūst pieejami augiem
• Toksisko vielu noārdīšana – noārda pesticīdus,
sadzīves ķīmiju utt.

11. Mikroorganismu darbība
• Augu aizsardzība – augsnē esošie
mikroorganismi aizsargā augus pret slimību
ierosinātājiem:
– Kolonizē augu rizosfēru, neļaujot augiem piekļūt
patogēniem
– Konkurē par barības vielām
– Izdala fermentus, kas spēj šķīdināt patogēnu
šūnapvalkus
– Izdala augsnē antibiotikas un citas bioloģiski
aktīvās vielas

12. Mikroorganismu darbība
Mikrooraganismu darbību ietekmē:
Temperatūra
Aerācija
Mitrums
Vides reakcija
Augsnes mehāniskais sastāvs
Augsnes apstrāde

13. Mikroorganismu darbība
• Temperatūra – optomāla 15-40 0
C, minimālā 5
0
C
• Mitrums – optimāli 60 % no pilnas ūdens
kapacitātes
• Aerācija – 20% no kopējā tilpuma. Anaerobos
apstākļos noārdot organiskās vielas rodas
savienojumi kas nelabvēlīgi ietekmē augu
saknes

14. Mikroorganismu darbība
• Vides reakcija – Vislabāk neitrāla reakcija.
Ietekmē mikroorganismu sastāvu un darbības
aktivitāti
• Mehāniskais sastāvs – 90% mikroorganismu ir
saistīti ar augsnes cieto fāzi, augsnes ar
lielākām struktūrdaļiņām piemērotākas
mikroorganismu darbībai

15. Mikroorganismu darbība
• Augsnes apstrāde – pievadot
mikroorganismiem gaisu tiek aktivizēta to
darbība, paātrināta organiskās vielas
noārdīšanās.

16. Kā veidot veselīgu augsni?

17. Kā veidot veselīgu augsni
• Augu maiņas plānošana
• Organiskā mēslojuma lietošana
• Zaļmēslojums
• Mikrobioloģisko preparātu lietošana

18. Augu maiņas plānošana

19. Augu maiņa
• Agronomiski pamatota, konkrētiem
apstākļiem piemērota kultūraugu secība laukā
bez noteiktas rotācijas laikā un sējumu
struktūras ierobežojumiem.

20. Augu maiņas uzdevumi
• Bioloģiskajā zemkopībā augu maiņa pilda
galvenos uzdevumus:
– augsnes auglības saglabāšana un palielināšana
– Nodrošina lopbarības vajadzību;
– nodrošināt labu ražu bez ķimikālijām
– Augi atstāj augsnē pēcražas atliekas
– Tas vairo augsnes trūdu un arī bagātina augsni ar
minerālajām barības vielām

21. Tradicionālā augseka
• Tauriņzieži
• Ziemājs
• Rušinām kultūra
• Vasarājs ar tauriņzieža pasēju

22. Augusekas piemērs
1. gads – sarkanais āboliņš, atāls zaļmēslojumam
2. gads – Ziemāji
3. gads – mieži+ rapsis zaļmēslojumam
4. gads – Kartupeļi un citi rušināmaugi
5. gads – zirņi, pupas – pēc novākšanas sēj rudzus
6. gads – rudzi + eļļas rutks zaļmēslojumam
7. gads – auzas
8. gads – mieži, augsnē iestrādā kompostu

23. Komposta veidošana

24. Kompostēšana
Kompostēšana ir organisko atkritumu
kontrolēta, bioloģiska sadalīšana ar
mikroorganismu palīdzību.

25. Kompostēšana
• Izmantojot kompostu tiek:
– Uzlabots augsnes irdenumus un struktūru;
– Palielināta augsnes spēja noturēt ūdeni un barības
vielas;
– Samazināta augsnes ķīmiskā nelīdzsvarotība;
– Uzlabota augu imūnsistēma, pretestību pret
slimībām.

26. Kāpēc nepieciešama
kūtsmēslu kompostēšana
Ja kūtsmēslus iestrādā tieši laukā tikai 1/3 – ¼
daļa no tiem pārveidojas trūdvielās. 2/3
organiskās vielas mineralizējas pilnībā, to daļēji
uzņem augi, bet atlikums ir pakļauts izskalošanai
– lielāka daļa no smilts augsnēm, mazāka no
smagajām.

27. Pamatelementi veiksmīgam
kompostēšanas procesam
•C un N attiecība
•Mitrums
•Gaiss
•Temperatūra

28. C un N attiecība
• Ogleklis kalpo par balasta masu organiskās
vielas veidošanā, bet organisko vielu
sadalīšanā nepieciešams noteikts daudzums
slāpekļa.
• Zinātnieki atklājuši ideālo oglekļa-slāpekļa
attiecību, kas ir 20-30 pret 1
• Ja C:N attiecība ir augstāka par 50:1, tad
ievērojami palielinās kompostēšanas laiks.

29. C un N attiecība
Organiskā komposta materiāla C:N attiecība:
– Svaigi pļauta zāle – 20:1
– Liellopu kūtsmēslu – 20:1
– Zirga mēsli – 60:1
– Putnu mēsli – 37-55:1
– Cūku mēsli – 4-19:1
– Auzu salmi – 48:1
– Kviešu salmi – 128-150:1
– Lapas – 60:1

30. Mitrums
Viens no svarīgākiem nosacījumiem veiksmīga
kompostēšanas procesa nodrošināšanai, tas
veicina ātrāku sadalīšanos. Optimālais mitruma
saturs ir 60 – 70%. Pārāk sausā masā
galvenokārt attīstās pelējuma sēnītes, bet pārāk
mitrā – pūšanas baktērijas.

31. Gaiss
• Celulozi noārdošiem mikroorganismiem ir
nepieciešams arī gaiss. Lai kompostēšanās
norisinātos vienmērīgi, kaudze vairākas reizes
jāpārjauc. Pārjaucot komposta kaudzi daļēji
tiek padarītas nekaitīgas arī nezāļu sēklas, jo
gaisa un gaismas ietekmē tās sadīgst jau
komposta kaudzē.

32. Temperatūra
Temperatūru kaudzes iekšienē norāda uz
organisko vielu noārdošo mikroorganismu
aktivitāti. Ja tā krītas zem 40–55°C, mitro masu
no kaudzes apakšas met uz augšu vai pat pārjauc
kaudzi, lai nesadalījušās augu daļas, nokļuvušas
kaudzes iekšienē, atjaunotu baktēriju darbību.

33. Komposta kaudzes veidošana
• Komposta kaudzes vislabāk veidot līdz 3 m
platas un 1,5 m augstas, jo garāki pakaišu
salmi, jo lielākas. Kraujot kaudzi jāatceras ka
tai jābūt gaisa caurlaidīgai,zem kaudzes jāliek
sasmalcinātu zaru vai salmu kārta.
• Kraušanu veic kārtām un veido tā lai kaudzes
vidus būtu ieliektas,
• Pēc sakraušanas kaudzi vēlams nosegt

34. Kompostēšanas ilgums
• Kompostēšanas ilgums ir atkarīgs no
kompostēšanas apstākļiem un
izejmateriāliem. Pareizos apstākļos vasarā šis
laiks varētu būt 3 – 5 mēneši.
• Nogatavojies komposts ir sīkgraudains, tumši
brūnā vai gandrīz melnā krāsā.

35. Komposta izmantošana
• Kad komposts gatavs vislabāk to tūlīt iestrādāt
tīrumā. Ja tas nav iespējams, no gatavā
komposta jāveido lielas, 2 m augstas kaudzes
un pamatīgi jānosedz citādi lietus ūdens
izskalos līdz 80% slāpekļa.
• Komposts vislabāk iedarbojas zemes virspusē,
tāpēc to iestrādā ļoti sekli.
• Plānu komposta kārtiņu pavasarī var izkaisīt uz
zālājiem.

36. Zaļmēslojums

37. Zaļmēslojums
Zaļmēslojums ir kultūraugi, kurus audzē augsnes
ielabošanai, lai samazinātu tās sablīvēšanos,
barības elementu izskalošanos un eroziju.
Zaļmēslojuma kultūras ir augi, kurus parasti
nopļauj ziedēšanas sākumā un svaigus, vai labāk
nedaudz apvītinātus iestrādā augsnē.

38. Zaļmēslojuma nozīme
• Palielina barības vielu un trūdvielu saturu
augsnes virskārtā, veicina pakāpenisku un
vienmērīgu slāpekļa, kālija un fosfora
nodrošinājumu visās auga augšanas un
attīstības fāzēs;
• Bagātina vienpusīgu augu seku;
• Veicina grūti šķīstošo vielu izmantošanos
augsnē;

39. Zaļmēslojuma nozīme
• Zaļmēslojuma augi, ar dziļo sakņu sistēmu
uzņem barības vielas no augsnes dziļākiem
slāņiem;
• Ierobežo nezāļu, kaitēkļu un slimību izplatību;
• Kultūraugu audzēšanas starplaikā no augsnes
šķīduma uzņem barības elementus, kas citādi
varētu izskaloties.

40. Zaļmēslojuma veidi
• Pamatzaļmēslojums – galvenais augs
veģetācijas laikā, kura izaugušo zaļmasu
iestrādā augsnē.
• Atala zaļmēslojums – daļu zaļmasas izlieto
lopbarībā, augsnē iestrādā atālu.
• Starpkultūru zaļmēslojums – zaļmēslojuma
augus sēj zem virsauga
• Pēcpļaujas zaļmēslojums – zaļmēslojumu sēj
pēc pamatkultūrauga novākšanas

41. Zaļmēslojumam
izmantojamie augi
• Tauriņzieži – tiešā nozīmē mēslojuma augi, jo
uz to saknēm mītošās gumiņbaktērijas spēj
piesaistīt atmosfēras slāpekli un pārvērst to
augiem pieejamā veidā. Iestrādājot pākšaugu
atliekas zemē, tā tiek bagātināta jeb samēslota
ar slāpekli, kas atbrīvojas pēc organisko vielu
satrūdēšanas.

42. Tauriņzieži zaļmēslojumā
• Lupīnas - spēcīgi attīstīta sakņu sistēma, kas
iesniedzas augsnē līdz 2 m. Visīsākais
veģetācijas periods ir šaurlapu lupīnai, garāks
– dzeltenajai, visgarākais – baltajai lupīnai.
Lupīna ir mitruma un gaismas ziņā prasīgs
augs. Vislabāk padodas mālsmilts, ar trūdu
bagātās smilts augsnēs ar vāji skābu līdz
neitrālu reakciju. Zaļmēslojumam lupīnu
iestrādā t.s. spīdīgo pākšu fāzē.

44. Tauriņzieži zaļmēslojumā
sarkanais āboliņš - piemērots izmantošanai
zaļbarības un ziemas barības gatavošanai. Ar ļoti
labiem panākumiem var izmantot arī
zaļmēslojumam.
Āboliņiem ir liela nozīme trūdvielu satura
palielināšanā augsnē. Āboliņi tīrsējā un mistros
ar stiebrzālēm ir labākie priekšaugi ziemāju un
vasarāju labībām, rušināmaugiem un liniem.

46. Tauriņzieži zaļmēslojumā
• Baltais amoliņš ir divgadīgs augs ar spēcīgu
sakņu sistēmu. Pārsvarā izmanto kā
nektāraugu, jo tā ziedi izdala daudz nektāra,
ilgi zied. Lopbarībā izmanto mazāk, jo augi
satur ēteriskās vielas – kumarīnu, kas piedod
īpatnēju garšu, tāpēc lopi to ēd nelabprāt. Labi
aug vāji skābās, neitrālās vai kaļķotās augsnēs.
Pacieš ilgstošu sausumu. Jāuzmanās, lai
amoliņš nepāraugtu virsaugu.

47. Zaļmēslojumam
izmantojamie augi
• augi ar plaši sazarotu sakņu sistēmu -
krustzieži (sinepes, rapsis un eļļas rutki), kā arī
griķi (sūreņu dzimta), facēlija (ūdenslapju
dzimta) un rudzi (graudzāles). Šie vairāk ir
augsnes ielabotāji, jo augsni ar barības vielām
nebagātina un pēc iearšanas, labākajā
gadījumā atdod zemei to barības elementu
daudzumu, ko patērējuši augšanai.

48. Krustzieži zaļmēslojumā
• Eļļas rutki ir piemēroti audzēšanai jebkurā
augsnē. Eļļas rutki sāk dīgt 2 °C temperatūrā
(vēlamā 7–9 °C). Tie iztur –5 °C nakts salnas.
Sēklas ir sīkas, sēklas iestrādes dziļums 2-3cm,
izsējas norma 25–30 kg/ha. Atkarībā no
mitruma apstākļiem augi sadīgst 5–13 dienās.
Tos var sēt līdz augusta vidum. 35–40 dienas
pēc sadīgšanas dod 25–30 t/ha zaļmasas. Tie
labi piesaista augsnes slāpekli.

50. Krustzieži zaļmēslojumā
• Baltās sinepes piemērotas audzēšanai visās
augsnēs un var sēt līdz septembra sākumam,
tāpēc ir labs pēcaugs augustā novāktām
kultūrām. Audzē augsekās starp labībām kā
pēcpļaujas kultūraugu zaļmēslojumam, jo
sinepes mazina labību monokultūru negatīvo
ietekmi. 40–50 dienas pēc sadīgšanas no tām
var iegūt 20–30 t/ha zaļmasas. Šis augs ir
jutīgāks pret salu un ziemā parasti izsalst.

52. Graudzāles zaļmēslojumam
• Rudzi - Jau pirms vairākiem gadu desmitiem
tika pierādīts, ka rudzu sakņu izdalījumi
dezinficē augsni un ierobežo vairāku patogēno
mikroorganismu sugu attīstību. Rudzus sēj līdz
oktobra vidum un pat beigām – septembrī,
oktobrī iesētie saražo vairāk sausnas nekā citi
zaļmēslojuma augi, iear zemē pavasarī, aprīļa
sākumā vai vidū. Augsnē slikti iestrādāti rudzi
var ataugt un piesārņot nākamo kultūru.
Rudzos pārziemo un nākamgad savairojas
kailgliemeži.

54. Augsekas ietekmes uz nodrošinājumu ar barības
vielām augsnē un nezāļu izplatību izvērtējums
bioloģiskajā lauksaimniecībā
Skrabule, D. Piliksere, APP „Valsts Priekuļu Laukaugu selekcijas institūts”
2007. gads – 2008. gads

55. Augu maiņa abās augsekās:
– 1. Vasarāji ar āboliņa pasēju
– 2. Āboliņš sēklai (ar augu atlieku iearšanu) vai
zaļmēslojums
– 3. Ziemāji, pēc ražas novākšanas ziemāji
zaļmēslojumam
– 4. Kartupeļi
– 5. Krust ieži zaļmēslojumam, sējot divas reizes
sezonā
– 6. Vasarāji

56. Pētījuma metodika
Augsnes paraugi slāpekļa savienojumu analīzēm
savākti pavasarī pēc veģetācijas atjaunošanās
divos augsnes slāņos 0-20 un 20-40 cm dziļumā.
Pēc analīžu rezultātiem aprēķināts augiem
pieejamais slāpekļa savienojumu daudzums.

57. Rezultāti 2007. gadā

58. Rezultāti 2007. gadā

59. Rezultāti 2008. gadā
• Izvertejot augiem pieejamo slapekla
savienojumu daudzumu, 2008. gada pavasari
konstatets, ka tas, salidzinot ar 2007. gada
raditajiem, ir bijis mazak atkarigs no
iepriekšeja gada audzeta laukauga.
• Iespejams, ka slapekla uzkrajumus nelava
veidot lielais mitruma daudzums augsne un
izskalošanas ar udeni, jo praktiski netika
noverots augsnes sasalums.

60. Rezultāti 2008. gadā