1. Biodegvielas nozare.
Būt vai nebūt.
Latvijas Biodegvielu un bioenerģiju asociācija
Reformu vadības grupai
2012

2. Kā mēs sākām
o 2003.gadā tiek pieņemta EK direktīva par
biodegvielas īpatsvaru transportā ne mazāk kā 5,7%
apmērā.
o 2003.gadā tiek pieņemta valsts programma
BIODEGVIELAS RAŢOŠANA UN PIELIETOŠANA
LATVIJĀ (2003-2010).
o Tiek uzsākta biodegvielu nozares izveide un kopumā
uzceltas 9 rūpnīcas.
o Uzsākta inovatīvu tehnoloģiju ieviešana.
2.lapa

3. Kas traucēja sasniegt izvirzītos mērķus
o 2008.gadā tiek plānota aprēķinātā valsts atbalsta
izmaksu termiņa pagarināšana uz 10 gadiem.
o 2009.gadā tiek izmaksāta neliela daļa atbalsta, sākas
problēmas ar kredītiestādēm, rodas zaudējumi, procentu
parādi.
o Līdz 2010.gadam netiek īstenots neviens no valsts
programmā minētajiem biodegvielu veicināšanas
pasākumiem.
3.lapa

4. Kur mēs esam šobrīd
o 2011.gada martā MK nolemj turpināt atbalstīt
biodegvielas nozari. EM sagatavo koncepciju.
o Pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām dokumentu tālākā
virzība tiek apstādināta. Netiek pieņemts NEVIENS
lēmums par nozares tālāko attīstību.
o Gandrīz visas biodegvielu rūpnīcas apturējušas
darbību. Nozares kopējie zaudējumi pārsnieguši 19
miljonus LVL.
4.lapa

5. Ko valsts iegūst, saglabājot nozari
o Nezaudē ieguldītās investīcijas:
o No valsts puses 67 miljoni LVL.
o No uzņēmēju puses 100 miljoni LVL.
o Vairāk nekā 400 darba vietu (tikai raţošanā).
o Stabilu noietu lauksaimniecības produkcijai.
o Iespēju raţošanā iesaistīt neapstrādātās
lauksaimniecības zeme
o Ievērojami palielinātu valsts enerģētisko neatkarību.
5.lapa

6. Ko valsts iegūst, saglabājot nozari
LOSP pasūtītais un RTU īstenotais pētījums liecina, ka
Latvijā biodegvielu ražošana radītu pozitīvu ietekmi:
Saraţotā pievienotā vērtība tautsaimniecībā no katra litra 0.54 LVL
iegūtās biodegvielas gadā.
Darba spēka minūtes uz katru saraţoto litru biodegvielas 4.94
minūtes
Pievienotā vērtība lauksaimniecībā uz vienu litru biodegvielas 0.19 LVL
Pozitīvā ietekme uz tirdzniecības bilanci uz litru biodegvielas 0.49 LVL
gadā
Kopējie papildus nodokļu ieņēmumi uz litru biodegvielas gadā 0.10 LVL
6.lapa

7. Ko valsts zaudē, likvidējot nozari
o No Latvijas gadā aizplūst 43 milj.LVL par importēto
degvielu.
o No Latvijas gadā aizplūst 14 milj.LVL par lopbarības
importu.
o Valsts budţetā nodokļu veidā netiek iekasēti 11,3
milj. LVL.
o Daļu enerģētiskās neatkarības, kura tiktu
nodrošināta, raţojot biodegvielas.
7.lapa

8. Ko valsts var zaudēt, likvidējot nozari
(perspektīva)
o Iespēju aizstāt importētu ĢMO lopbarību ar vietējo
proteīna koncentrātu un rapšu spraukumiem par 66
milj.LVL gadā.
o Iespēju aizstāt degvielas importu ar pašu saraţoto
biodegvielu līdz pat 85 milj.LVL gadā.
8.lapa

9. Kā saglabāt biodegvielu ražošanu
Lai biodegvielas raţotāju kredītsaistības neietekmētu
produkcijas pašizmaksu, ir nepieciešams piesaistīt
investīcijas.Tāpēc ierosinām piesaistīt Finanšu un
Zemkopības ministrijas, lai -
o Rastu iespēju izveidot rotācijas fondu, kas ļautu uz
atvieglotiem nosacījumiem aizņemties finansējumu
(gan investīcijām, gan apgrozāmajam kapitālam), kā
arī refinansēt esošos parādus.
o Izveidotu programmu nākamajam atbalsta
periodam, lai biodegvielas raţotāji varētu pretendēt
uz ES līdzekļu piesaisti.
9.lapa

10. Kā saglabāt biodegvielu ražošanu
o Izstrādātu īpašu atbalsta programmu biodegvielas
raţošanas blakus produktu attīstībai.
o Iekļautu biodegvielas blakusproduktus ES fondu
līdzekļu sadales jaunajās vadlīnijās.
o Iekļautu rapsi (kā biodegvielas izejvielu) to
lauksaimniecības produktu grupā, kura pārstrādei
uzceltajām raţotnēm pienākas lauksaimniecības un
lauku attīstības kredītu garants.
10.lapa

11. Kā saglabāt biodegvielu ražošanu
Papildus iepriekš minētajam (balstoties uz RTU
pētījumu), ir nepieciešams:
o Definēt ilgtermiņa uzdevumus biodegvielu raţotājiem
laikam līdz 2020.gadam.
o Paredzēt tiešā un netiešā atbalsta
pasākumus, nosakot kopējo atbalstāmo biodegvielas
apjomu.
o Izstrādāt atbalsta programmu biodegvielas
eksportam.
11.lapa

12. Kur ņemt naudu - bioetanols
Patērētājs par degvielu maksā pilnu akcīzi, jo atlaide tika atcelta pēc Maţeiķu naftas
sūdzības tāpēc ,piedāvājam Biodegvielas attīstības fonda vajadzībām iezīmēt
līdzekļus 5%apmērā noiekasētās akcīzes.
1. Patērētājs nopērk benzīnu (E5) 0,932 Ls / l
5% no
2. Valsts budžetā tiek pārskaitīts Akcīzes nodoklis 0,289 Ls / l summas
3. Budžetā rezervē 5% no Akcīzes nodokļa 0,01445 Ls / l 330 milj.
litri gadā
+ PVN no šīs Akcīzes nodokļa daļas 0,00318 Ls / l
4. Gada laikā fondā veidojas uzkrājums no akcīzes
4,7 milj. Ls
+ uzkrājums no PVN 1,15 milj. Ls
12.lapa

13. Kur ņemt naudu - biodīzeļdegviela
1. Patērētājs nopērk dīzeļdegvielu (B5) 0,969 / l
5% no
2. Valsts budžetā tiek pārskaitīts Akcīzes nodoklis 0,234 Ls / l summas
3. Budžetā rezervē 5% no Akcīzes nodokļa 0,0117 Ls / l 564 milj.
litri gadā
+ PVN no šīs Akcīzes nodokļa daļas 0,002457 Ls / l
4. Gada laikā fondā veidojas uzkrājums no akcīzes
6,6 milj. Ls
+ uzkrājums no PVN 1,39 milj. Ls
13.lapa

14. Nepieciešamie biodegvielu patēriņa veicināšanas
pasākumi
Līdz 2013.gada beigām jāpanāk zemāk minēto veicināšanas pasākumu
ieviešana (jāsagatavo un jāpieņem likumi un normatīvie akti):
o Jāievieš obligātais piemaisījums degvielai 7% apmērā pēc iespējas ātrāk. Turklāt
jānosaka, ka B7 jaucams visu gadu arī arktiskās klases dīzeļdegvielai ziemas
periodā, kas izdarāms, nosakot stingrākas kvalitātes prasības attiecībā uz
monoglicerīdiem biodīzeļdegvielā.
o Jāuzliek par pienākumu stratēģiskās valsts degvielas rezerves uzglabāt kā
biodegvielu (proporcionāli obligātajam piejaukumam).
o Iesaldētā PVN samazināšana – Sabiedrībām, kas darbojas pamatā uz eksportu radīt
iespēju nemaksāt izejvielu piegādātājam PVN un norēķināties ar valsti tikai pēc fakta
pēc deklarētā mēneša beigām.
o Jāpastiprina kvalitātes atbilstības kontrole no valsts institūciju puses, lai uzlabotu
biodīzeļdegvielas kvalitāti tirgū, sabiedrības attieksmi un uzticamību produktam
o Jāsedz fosilās degvielas akcīzes nodokļa lielumā izmaksu starpību lauksaimniecības
produkcijas raţotājiem par biodegvielas apjomu, kuru izmanto lauksaimniecības
zemes apstrādei, kā arī tādas meţa vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē
dzērvenes vai mellenes.
o Jāizlīdzina akcīzes nodokļa likme starp automašīnā izmantojamo gāzi un bioetanolu
E85.
o Jāveicina valsts atbalsts un Eiropas fondu līdzekļu naudu piesaiste smagās tehnikas
iegādei lauksaimniecības un meţsaimniecības vajadzībām, kā arī cita transporta, kas
tiek izmantots kā komerctransports un kas darbojas ar tīru biodīzeli vai E85.
14.lapa

15. Nepieciešamie biodegvielu patēriņa
veicināšanas pasākumi
Jāveicina maksimāli liels biodegvielu (B30; B100; E85) patēriņš ar
valsts un pašvaldību autoparka palīdzību.
o Atjaunojot un papildinot autoparku iepirkumu konkursos jāliek kā obligāts
nosacījums B30, B100 vai E85 degvielas patēriņš, kā arī jau esošajos
autoparkos, kuros saskaņā ar tehniskajiem datiem ir atļauts lietot augstāku
biodegvielas koncentrāciju, jānosaka obligāts nosacījums šādu degvielu
lietot.
o Jāatbalsta alternatīvo energoresursu auto degvielas lietotāji:
o ieviešot nodokļu atlaides iegādājoties videi draudzīgu auto – atlaidi
reģistrācijas nodoklim;
o piešķirot videi draudzīgu auto reģistrācijas nodokļu atlaides – atlaidi
ceļa nodevai;
o piešķirot subsīdijas videi draudzīga auto iegādes gadījumā;
o subsidējot auto pārbūvi, lai varētu lietot augstas koncentrācijas
biodegvielu;
o ieviešot kārtību, ka daļā autostāvvietu automašīnām, kas izmanto B100
un E85 degvielas veidus, stāvvieta ir bezmaksas.
15.lapa