Latviešu literatūra.

1. “Dzimtenīte”
ANDRA MANFELDE

2. Biogrāfija
 Dzimusi 1973. gadā
 Rakstniece, dzejniece
 Apguvusi tēlnieces specialitāti
Rīgas Dizaina un mākslas
vidusskolā
 Pirmās publikācijas lasāmas
žurnālā „Karogs” 2002. gadā
 2005. gadā iznāca
autobiogrāfiskais romāns „Adata”
 2006. gadā iestudēta rokopera
„Adata” (mūzikas autors Zigmars
Liepiņš)
Raksta dzeju un dokumentālo
prozu.

3. Apbalvojumi
 „Gada balva 2003”
 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam
Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā.
 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu
„Tranšejas dievi rok” (2005).
 Par manuskriptu "betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu.
 Dzejnieks Jānis Rokpelnis apgalvojis, ka A. Manfeldes „radikāli
asociatīvā dzeja rodas no pavisam tiešas, nemākslinieciskas,
nedzejiskas mūsu visu ikdienas dzīves.

4.  Izdots 2012.gadā
 Žanrs – romāns
 Varoņi – trīs draudzenes. (Santuks,
Ivonna un “es”.)
 darbības vieta: Skotija; Latvija
 Nominēts Latvijas Literatūras gada
balvai 2012 kategorijā “labākais
prozas darbs.”
http://www.youtube.com/watch?v=9ix0W1
0-3H4 “tieši realistisks darbs” Andra par
savu darbu.
„Literatūras kombaina” 2012.
gadā paguvis izpelnīties
mecenāta Raimonda Gerkena
un Latvijas Rakstnieku savienības
latviešu oriģinālo romānu
konkursa laureāta titulu.

5. “Man likās, ka
mana Latvija ir
salda.”
Latvija Skotija Latvija Skotija
Solitā alga.
Nauda.
“Es nebiju vairs
Skotijā un arī
Latvijā ne.”
“Es gribēju
mājās.Vienkārši
mājās. Gribēju
Latvijas rudeni.”
Skimjas pēc
dzimtenes.
“vajadzēja
atgriezties, lai
penlītu naudu.”
Pēc dažiem gadiem
varone atgriežas
dzimtenē. Dzīve nav
mainījusies. Tā atkal
vija drūma un
bezcerīga.

6. Problemātika
bezdarbs
vīrieša
necieņa pret
sievieti
alkohols nabadzība
ģimeņu
iziršana
atsvešinātas
attiecības
dzimtenes
zaudēšana
iekšējs
apnikums un
izsīkums.
Tiekšanās pēc
labākās dzīves
(Skotija)
“neattīstīti
embriji, tie
mēs
bijām”
“es nebiju
ne
te(skotija),
ne tur.”
“..četrgadīgo
vajadzēja
atstāt omai.”
“dzēra,sākumā,
lai nesāp ilgas
pēc mājām,
tālāk pēc
ieraduma..”
“mēs dzīvojām. Mēs pirkām.
Topiņus ar spīguļiem, šortus,
leginsus...,ādas jaku, kurtkas,
kleitas, kurpes,špilkas, botas...”
Centāmies
iepazināt
Santuku, bet
iepazināmies
pašas.”
..”visu ņēma.”dzīvoja
pēc principa: ja reiz
izvēlējies tevi starp
desmit citām tava
vecuma šalavām, tad
... Esi pateicīga!”
“..darbs zivju
rūpnīcā.”
“dzīvojām
nenormāli
tālu no
Londonas.”

7. “
”
Romāns nav par kandžu, bet gan par dzimtenes zaudēšanu.
Sievietes pusmūžā atstāj savus bērnus, pašas sen vīru atstātas, dodas
peļņā un nonāk Skotijā. Kā viņas iztur vai neiztur, zivju fabrikā
apsaldētām rokām un olnīcām. Kas tad ir „Dzimtenīte”? Mīļvārdiņš?
Līdz pat niecībai un pīslim pamazināmā forma, varbūt spirtots,
dvēseles sāpēm paredzēts dzēriens, vai tomēr – Dzimtene, no vārda –
dzimt, izaugt un palikt.
ANDRA MANFELDE

8. Secinājumi
 Grāmatas sižets nav sarežģīts. Draudzenes grib izrauties no
mazpilsētas un izjūt reālo dzīvi, tomēr arī Skotijā dzīve nav avene,
darbs ir smags un vienmuļš, valoda nesaprotama, naudu izdodas
nopelnīt vairāk, bet īsti iejusties svešā zemē nesanāk.

9. Paldies par uzmanību.