Unraveling EU regulation for US Managers - Bovill New York BriefingBovill
Bovill - the UK financial services regulatory consultancy - held a breakfast seminar in New York for US investment managers and regulatory experts to 'unravel' EU regulation. For more information visit www.bovill.com.
Further information on the event is below:
Unraveling EU regulation for US Managers
Any financial services firm doing business in Europe needs a firm grasp of EU regulation.
Whether you are establishing an office in one country, marketing into several, or simply investing in a firm regulated in the UK, you will need to understand how EU-wide directives are translated into local rules.
Bovill – the London-based regulatory compliance experts – hosted a seminar in New York to give US firms an overview and update on European regulation.
The breakfast event covered:
The structure of the EU regulatory landscape – how EU directives are implemented by member states
The parallels and crossovers between EU and US regulation
The practical steps to consider, including a brief introduction to
- Alternative Investment Fund Manager Directive (AIFMD)
- European Markets Infrastructure Regulation (EMIR)
- Markets in Financial Instruments Directives (MiFID I & II)
Unraveling EU regulation for US Managers - Bovill New York BriefingBovill
Bovill - the UK financial services regulatory consultancy - held a breakfast seminar in New York for US investment managers and regulatory experts to 'unravel' EU regulation. For more information visit www.bovill.com.
Further information on the event is below:
Unraveling EU regulation for US Managers
Any financial services firm doing business in Europe needs a firm grasp of EU regulation.
Whether you are establishing an office in one country, marketing into several, or simply investing in a firm regulated in the UK, you will need to understand how EU-wide directives are translated into local rules.
Bovill – the London-based regulatory compliance experts – hosted a seminar in New York to give US firms an overview and update on European regulation.
The breakfast event covered:
The structure of the EU regulatory landscape – how EU directives are implemented by member states
The parallels and crossovers between EU and US regulation
The practical steps to consider, including a brief introduction to
- Alternative Investment Fund Manager Directive (AIFMD)
- European Markets Infrastructure Regulation (EMIR)
- Markets in Financial Instruments Directives (MiFID I & II)
Moderatore: Kristīne Garklāva
Dalībnieki: Marta Zvejniece (Elektrum Energoefektivitātes centra projektu speciāliste), Linda Lauva (mārketinga pētījumu uzņēmuma "Berg Research" pētniece), Kārlis Lakševics (Latvijas Universitātes sociālantropologs, biedrības "Zaļā Brīvība" pētnieks), Kaspars Zakulis (SIA "Latvijas Zaļais punkts" direktors)
Moderatore: Kristīne Garklāva
Dalībnieki: Marta Zvejniece (Elektrum Energoefektivitātes centra projektu speciāliste), Linda Lauva (mārketinga pētījumu uzņēmuma "Berg Research" pētniece), Kārlis Lakševics (Latvijas Universitātes sociālantropologs, biedrības "Zaļā Brīvība" pētnieks), Kaspars Zakulis (SIA "Latvijas Zaļais punkts" direktors)
2. Latvijas Republikas tiesību aktu hierarhija
LR satversme
LR likumi
MK noteikumi
Latvijas nacionālie standarti
Energostandarti, uzņēmumu tehniskie standarti u.c.
2Einārs Rubenis LVS/STK/48
4. Šis būvnormatīvs ir apstiprināts ar Latvijas Republikas Ministru Kabineta
noteikumiem nr. 498
9. nodaļa!
Zibensaizsardzības nepieciešamību
un to, kuri standarti ir obligāti jāievēro
šo zibensaizsardzību projektējot un ierīkojot,
reglamentē
4Einārs Rubenis LVS/STK/48
5. 8. Zibensaizsardzība
9. Zibensaizsardzība
219. Zibensaizsardzības sistēmas ierīko, lai novērstu būvju un to konstrukciju
aizdegšanos zibens izlādes gadījumā.
220. Zibensaizsardzības līmeni un ierīkošanas nepieciešamību nosaka, ņemot vērā
būves raksturlielumus un riska kritērijus.
221. Zibensaizsardzību projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas
reglamentē ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūvi.
222. Zibensaizsardzības ierīkošana ir obligāta būvēm, kurās ir
sprādzienbīstama vide.
[Būvnormatīva LBN 201-07 8. nodaļa]
5Einārs Rubenis LVS/STK/48
7. Šis būvnormatīvs ir apstiprināts ar Latvijas Republikas Ministru Kabineta
noteikumiem nr. 998
3. nodaļa!
Zibensaizsardzības nepieciešamību
un to, kuri standarti ir obligāti jāievēro
šo zibensaizsardzību projektējot un ierīkojot,
reglamentē
7Einārs Rubenis LVS/STK/48
8. Einārs Rubenis LVS/STK/48 8
"2.3. zibensaizsardzības sistēma - sistēma, ko izmanto, lai samazinātu
fiziskos bojājumus, kādus būvei var nodarīt zibensizlāde, un savstarpēji
saskaņotu, kompetenti izvēlētu un ierīkotu pārspriegumaizsardzības ierīču
kopums, kas paredzēts pārsprieguma izraisītu elektrisko un elektronisko
ierīču atteiču samazināšanai. Zibensaizsardzības sistēma ietver gan
iekšējo, gan ārējo zibensaizsardzību, kā arī var ietvert
pārspriegumaizsardzības ierīces.";
41.3 Zibensaizsardzību obligāti paredz sabiedriski nozīmīgās būvēs.
Pārējos gadījumos zibensaizsardzības ierīkošanas nepieciešamību nosaka,
ņemot vērā būves raksturlielumus un riska kritērijus, kas noteikti
piemērojamā standartā LVS EN 62305-2
"Zibensaizsardzība. 2.daļa: Risku novērtēšana".
9. Einārs Rubenis LVS/STK/48 9
41.4 I klases zibensaizsardzības sistēmas paredz:
41.4 1. gaisa satiksmes vadības ēkās;
41.4 2. viegli uzliesmojošu šķidrumu (uzliesmošanas temperatūra mazāka par 55
oC) noliktavās;
41.4 3. sprāgstvielu noliktavās un citās būvēs ar sprādzienbīstamu vidi;
41.4 4. elevatoros un citās būvēs beramo vielu uzglabāšanai - telpās, kurās
ugunsslodze lielāka par 1200 MJ/m2;
41.4 5. rūpniecības ražošanas būvēs, kurās ugunsslodze lielāka par 1200 MJ/m2;
41.4 6. ķīmiskās rūpniecības un naftas ķīmiskās pārstrādes uzņēmumu
sprādzienbīstamās zonās;
41.4 7. būvēs ar degošas gāzes iekārtām, kuras paredzētas būvju apkures
nodrošināšanai, uzstādot iekārtas šo būvju sprādzienbīstamās zonās;
41.4 8. radioaktīvo un bīstamo atkritumu glabātavās.
11. Einārs Rubenis LVS/STK/48 11
41.5 Vismaz II klases zibensaizsardzības sistēmas paredz:
41.5 1. slimnīcās;
41.5 2. dzemdību namos;
41.5 3. ūdens atrakciju parkiem un atklātajiem baseiniem;
41.5 4. informācijas tehnoloģiju, dispečeru un citos vadības centros
(tai skaitā hidrotehniskajos dispečervadības centros);
41.5 5. degvielas uzpildes staciju būvēs, izņemot klientu apkalpošanas
ēkas;
41.5 6. degošu šķidrumu (uzliesmošanas temperatūra lielāka par 55 oC)
noliktavās;
41.5 7. ķīmiskas rūpniecības un naftas ķīmiskās pārstrādes uzņēmumu
būvēs un to zonās, kas nav noteiktas šo noteikumu 41.4 punktā;
41.5 8. vēja ģeneratoriem;
41.5 9. telesignalizācijas torņiem, tālsakaru torņiem;
41.5 10. biogāzes ražošanas uzņēmumos.
12. Pēc zibens izlādes laternas stabā sekundārā
elektroapgādes līnijā ,bojāts vadības centrs
Einārs Rubenis LVS/STK/48 12
13. Einārs Rubenis LVS/STK/48 13
41.6 Vismaz III klases zibensaizsardzības sistēmas paredz:
41.6 1. dzīvojamās būvēs;
41.6 2. izmitināšanai paredzētās būvēs;
41.6 3. būvēs, kas tiek izmantotas visu diennakti un kurās uzturas
aprūpējami vai izolējami lietotāji, un kuras nav minētas šo noteikumu 41.5
punktā;
41.6 4. publisko pasākumu būvēs;
41.6 5. skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs;
41.6 6. lidostu pasažieru termināļos;
41.6 7. slēgto baseinu ēkās;
41.6 8. konstrukciju būvēs no elastīga apvalka;
41.6 9. pieminekļu aizsardzībai pakļautās būvēs ar vēsturisku nozīmi vai
kultūras priekšmetu glabāšanai paredzētās būvēs;
41.6 10. būvēs, kas parasti tiek izmantotas dienā un kurās pastāvīgi
uzturas lietotāji, kas pārzina telpas, un kuras nav minētas šo noteikumu
41.5 punktā;
41.6 11. rūpniecības ražošanas būvēs, kurās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas
pārzina telpas, un kuras nav minētas šo noteikumu 41.4 un 41.5 punktā;
41.6 12. divu un vairāk nekā divu stāvu garāžu virszemes autostāvvietās,
tai skaitā iebūvētās.
14. Risks no tiešās zibens izlādes- Ikšķile
14Einārs Rubenis LVS/STK/48
20. Risku komponente RC - Pārspriegums (LEMP)
Bojājuma avots S1
RC = pārspriegums
(LEMP)
Bojātas iekšējās sistēmas
(LEMP).
Zibens strāvas
elektromagnētiskā iedarbība
Iespējamie zaudējumu veidi :
L1: Cilvēka dzīvības
zaudējums
L 2: Publiskā servisa
zaudējums
L4: Materiālie zaudējumi
S1S1
LEMP
Einārs Rubenis LVS/STK/48 20
21. Risku komponente RZ - Pārspriegums
Bojājuma avots S4
RZ = Pārspriegums
Bojātas iekšējās sistēmas, kam
par pamatu ir pārspriegums
inducēts ienākošajās līnijās un
raidīts uz būves struktūru.
Iespējamie zaudējumu veidi :
L1: Cilvēka dzīvības
zaudējums
L 2: Publiskā servisa
zaudējums
L4: Materiālie
zaudējumi
S4
Einārs Rubenis LVS/STK/48 21
22. Risku komponente RM - Pārspriegums (LEMP)
Bojājuma avots S2
RM =
pārspriegums LEMP)
Bojātas iekšējās sistēmas
(LEMP).
Zibens strāvas
elektromagnētiskā iedarbība.
Iespējamie zaudējumu veidi :
L1: Cilvēciskās dzīvības
zaudējums
L 2: Publiskā servisa
zaudējums
L4: materiālie zaudējumi
S2
LEMP
Einārs Rubenis LVS/STK/48 22