Siltuma atgūšanas un adiabātiskās dzesēšanas teorija (1.daļa)

1.Visiem cilvēkiem neatkarīgi no to sociāli- ekonomiskā stāvokļa
sabiedrībā ir tiesības elpot veselīgu, svaigu gaisu darba un atpūtas
telpās. Telpu gaisa kvalitātei jāstimulē ražens darbs, mācības, arī prieks
atpūtā.
2. Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām jābūt
projektētām/iebūvētām/apkalpotām tā, lai telpu lietotājiem iespējami
mazinātu risku tikt pakļautiem kaitīgu gāzu, izgarojumu un putekļu
ietekmei neatkarīgi vai to izcelsmes avots ir ārpus ēkas, vai ēkā.
3. Speciālistiem jādara viss iespējamais, lai personas, kuras pieņem
lēmumus tiek informētas par telpu gaisa kvalitātes nozīmi. Apkures,
ventilācijas un dzesēšanas sistēmas nevar tikt
projektētas/iebūvētas/apkalpotas balstoties uz maksimālas izdevumu
samazināšanas principa.
4. Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām jābūt
projektētām/iebūvētām/apkalpotām tā, lai iespējami samazinātu enerģijas
patēriņu, bet tas nedrīkst notikt uz telpu gaisa kvalitātes un temperatūras
komforta nodrošināšanas rēķina.
Arturs Lešinskis

Arturs Lešinskis, Dr.sc.ing.,profesors.
Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projektēšana vai esošas
sistēmas ekspertīze.
1. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projektēšana vai esošas sistēmas ekspertīze uzsākama tikai un vienīgi
pēc telpas un tajā noritošo procesu analīzes, saskaņošanas un projektēšanas vai ekspertīzes uzdevuma sastādīšanas.
1.1. Projektēšanas uzdevumā jāformulē un jāvienojas par telpu izmantošanas režīmiem un telpās izvietotajiem
tehnoloģiskajiem procesiem.
1.2. Jābūt detalizētai informācijai par telpu ārējām norobežojošajām un iekšējām konstrukcijām.
1.3. Ekspertīzes gadījumā jābūt detalizētai informācijai par esošo apkures sistēmu un tās darbību.
1.4. Projektēšanas uzdevumā jābūt fiksētam uz kādu temperatūras un iekštelpu gaisa mitruma komfortu
sistēmas tiks vai tika projektētas.
2. Jāvienojas par projektējamo sistēmu tipu.
3. Jāvienojas un jāfiksē projektēšanas uzdevumā uz kādiem āra gaisa klimata parametriem ventilācijas un
gaisa kondicionēšanas sistēmas tiks vai tika projektētas.
4. Jāsastāda telpas siltuma un mitruma bilance, lai noteiktu gaisa stāvokļa izmaiņu procesa virzienu telpā
vismaz trīs āra gaisa klimata parametriem (ziema, vasara, pārejas periods).
5. Jānosaka un projektēšanas uzdevumā jāvienojas par vēlamo iekštelpu gaisa kvalitātes klasi un jāveic kaitīgo
izdalījumu novadīšanai nepieciešamā gaisa daudzuma aprēķins.
5.1. Gaisa daudzuma aprēķins ēkai vai sistēmai, kura apkalpo vairākas telpas, lielā mērā būs atkarīgs no
pieņemtās iekštelpu gaisa kvalitātes automatizētās vadības sistēmas stratēģijas.
6. Jānosaka vēlamo vai no arhitektoniskā viedokļa iespējamo pieplūdes gaisa sadales un nosūces gaisa
novadīšanas principu telpā, lai noteiktu gaisa sadales pilnvērtības koeficientu un pieplūdes, telpas un nosūces gaisa
punktu izvietojumu uz procesa virziena vektora.
7. Tikai pēc šādiem priekšdarbiem var uzsākt piemērotas pieplūdes gaisa apstrādes tehnoloģijas izvēli vai
esošās ventilācijas un gaisa kondicionēšanas tehnikas novērtēšanu, lai tā spētu, jeb vai tā spēj, veikt gaisa apstrādes
procesu no (vismaz trīs) āra gaisa klimata parametriem līdz nepieciešamajiem pieplūdes gaisa parametriem.
8. Vienlaikus uz sausa gaisa un ūdens tvaika maisījuma diagrammas jāmodelē gaisa apstrādes procesi, lai
atrastu no enerģijas patēriņa viedokļa visracionālāko gaisa apstrādes procesu un atbilstošu gaisa apstrādes iekārtu,
kas spēj šo procesu īstenot.
9. Jāsaskaņo attiecīgu gaisa apstrādes iekārtu piegāde objektam, iekārtu cena, to ekspluatācijas izdevumi un
attiecīgi atmaksāšanās laiks, ņemot vērā pārējo ēkas inženiersistēmu tāmes izmaksu samazinājumu.
2019.03.21.Arturs Lešinskis RTU BIF SGŪTI, LLU VBF ARBU, RISEBA FAD 3

2019.03.21.Arturs Lešinskis RTU BIF SGŪTI, LLU VBF ARBU, RISEBA FAD 5

2019.03.21. Arturs Lešinskis RTU BIF SGŪTI, LLU VBF ARBU, RISEBA FAD 6

2019.03.21. Arturs Lešinskis RTU BIF SGŪTI, LLU VBF ARBU, RISEBA FAD 7

Arturs Lešinskis RTU BIF SGŪTI, LLU VBF ARBU, RISEBA FAD 8

http://www.tmf.rtu.lv/sesi/DATA_FILES/lv/blank_maclit/15/1/39/2009_04_01_11_17_26/
tehniska_termodinamika_p51-p100.pdf

http://mollierdiagram.com/

143
AIR CONDITIONING TECHNOLOGY INTRODUCTION
BASIC KNOWLEDGE
1’
Heating
Cooling
Humidifying
Dehumidifying
FOR FULL AIR CONDITIONING
THERE ARE FOUR PARTIAL
FUNCTIONS:
BASIC PROCESSES OF AIR CONDITIONING
Heating
supply of heat, relative humidity reduces
Cooling
removal of heat, relative humidity increases
FUNDAMENTALS OF AIR CONDITIONING
The purpose of air conditioning is to create a
room climate comfortable for people. The condi-
tions for describing comfort are standardised in
accordance with DIN 1946 and DIN EN 13779.
While the temperature should be between
20 and 26°C, a relative humidity between
30 and 65 % is permitted.
Air conditioning therefore means to affect the room air in
such a way that people are comfortable and their produc-
tivity is not impeded.
The condition of the air is characterised by temperature,
pressure and humidity.
(Normally, the air pressure is not changed. Exception: air
conditioning in the aircraft cabin)
Air conditioning also plays an important role in industry,
agriculture and research.
Air humidity
Humid air contains water in a vaporous state. A
difference is made between absolute humidity and
relative humidity. Absolute humidity is measured in
gH2O / kg dry air.
For air conditioning the relative humidity is more impor-
tant. It is perceived by humans. Relative humidity is meas-
ured in % of the maximum possible humidity at a given
temperature. 100% r.h. means that the air cannot absorb
any more humidity, it is saturated. Excessive humidity
then remains as a liquid (mist) in the air. The saturation
curve is the lower limit curve in the h-x diagram.
In the h-x diagram temperature T, enthalpy h and
relative humidity φ are plotted above the absolute
humidity x.
In the exemplary diagram the comfort zone according to
DIN 1946 is drawn in green.
The orange area represents the range of outside temper-
atures and humidities prevailing in Central Europe. You
can see that the outside temperatures and humidities
usually do not match the conditions for comfort and that
the room air needs to be air conditioned.
In Central Europe this is usually heating and humidifica-
tion, whereas in the Tropics cooling and dehumidifica-
tion is required.
In common usage air conditioning is often only under-
stood as the cooling of the air (example: vehicle air
conditioning system).
COMFORT ZONE IN THE h-x DIAGRAM FOR HUMID AIR BY MOLLIER
The basic processes of air conditioning can be exception-
ally well represented in the h-x diagram.
A change of temperature at constant absolute humidity
also always results in a change of the relative humidity
and enthalpy. The relative humidity and enthalpy also
change with a change of the absolute humidity at constant
temperature.
Thus temperature and relative humidity cannot be set
independently of each other. An increase in the air
temperature (heating), for example, always also results
in a reduction in the relative humidity. To keep the rela-
tive humidity constant, humidification is therefore also
required when heating. Conversely, the relative humidity
increases during cooling.
FOUR BASIC PROCESSES OF AIR CONDITIONING IN THE h-x DIAGRAM
Dehumidifying
cooling to 100 % r. h. (saturation), condensation of
the humidity on cold surfaces. Followed by heating
to the desired temperature.
Humidifying
supply of water steam or water mist
(for mist additional heating required to compensate
cooling due to vaporisation enthalpy 1-1’-2)
http://www.gunt.de/download/fundamentals%20of%20air%20con_english.pdf

http://mollierdiagram.com/

https://itunes.apple.com/de/app/mollier-h-x/id581997104?mt=8

https://www.ivprodukt.com/software/mollier-sketcher

Das HX Diagramm von Mollier
Richard Mollier, geboren am 30. November 1863 in Triest, war Professor für angewandte Physik und
Maschinenbau in Dresden und ein Pionier der Erforschung physikalischer Daten für die Wärmelehre,
insbesondere für Wasser, Dampf und feuchte Luft. Nach dem Besuch eines deutschen Gymnasiums in Triest
begann Mollier sein Studium der Mathematik und Physik an der Universität Graz und setzte es an der
Technischen Fachschule München fort. Als Privatdozent für theoretische Maschinenlehre legte Mollier die ersten
Veröffentlichungen vor. Im Jahre 1897 wurde Mollier Professor für Maschinenlehre an der Technischen
Hochschule Dresden. Die 1904 veröffentlichten „Neuen Diagramme zur Technischen Wärmelehre“, welche
auch das sogenannte HX Diagramm beinhalten, erleichterten das Berechnen thermodynamischer Prozesse.
Mollier verstarb 1935 in Dresden.
http://www.menerga.com/en/about-menerga/hx-software/

Arturs Lešinskis, Dr.sc.ing.,profesors.
Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projektēšana vai esošas
sistēmas ekspertīze.
1. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projektēšana vai esošas sistēmas ekspertīze uzsākama tikai un vienīgi
pēc telpas un tajā noritošo procesu analīzes, saskaņošanas un projektēšanas vai ekspertīzes uzdevuma sastādīšanas.
1.1. Projektēšanas uzdevumā jāformulē un jāvienojas par telpu izmantošanas režīmiem un telpās izvietotajiem
tehnoloģiskajiem procesiem.
1.2. Jābūt detalizētai informācijai par telpu ārējām norobežojošajām un iekšējām konstrukcijām.
1.3. Ekspertīzes gadījumā jābūt detalizētai informācijai par esošo apkures sistēmu un tās darbību.
1.4. Projektēšanas uzdevumā jābūt fiksētam uz kādu temperatūras un iekštelpu gaisa mitruma komfortu
sistēmas tiks vai tika projektētas.
2. Jāvienojas par projektējamo sistēmu tipu.
3. Jāvienojas un jāfiksē projektēšanas uzdevumā uz kādiem āra gaisa klimata parametriem ventilācijas un
gaisa kondicionēšanas sistēmas tiks vai tika projektētas.
4. Jāsastāda telpas siltuma un mitruma bilance, lai noteiktu gaisa stāvokļa izmaiņu procesa virzienu telpā
vismaz trīs āra gaisa klimata parametriem (ziema, vasara, pārejas periods).
5. Jānosaka un projektēšanas uzdevumā jāvienojas par vēlamo iekštelpu gaisa kvalitātes klasi un jāveic kaitīgo
izdalījumu novadīšanai nepieciešamā gaisa daudzuma aprēķins.
5.1. Gaisa daudzuma aprēķins ēkai vai sistēmai, kura apkalpo vairākas telpas, lielā mērā būs atkarīgs no
pieņemtās iekštelpu gaisa kvalitātes automatizētās vadības sistēmas stratēģijas.
6. Jānosaka vēlamo vai no arhitektoniskā viedokļa iespējamo pieplūdes gaisa sadales un nosūces gaisa
novadīšanas principu telpā, lai noteiktu gaisa sadales pilnvērtības koeficientu un pieplūdes, telpas un nosūces gaisa
punktu izvietojumu uz procesa virziena vektora.
7. Tikai pēc šādiem priekšdarbiem var uzsākt piemērotas pieplūdes gaisa apstrādes tehnoloģijas izvēli vai
esošās ventilācijas un gaisa kondicionēšanas tehnikas novērtēšanu, lai tā spētu, jeb vai tā spēj, veikt gaisa apstrādes
procesu no (vismaz trīs) āra gaisa klimata parametriem līdz nepieciešamajiem pieplūdes gaisa parametriem.
8. Vienlaikus uz sausa gaisa un ūdens tvaika maisījuma diagrammas jāmodelē gaisa apstrādes procesi, lai
atrastu no enerģijas patēriņa viedokļa visracionālāko gaisa apstrādes procesu un atbilstošu gaisa apstrādes iekārtu,
kas spēj šo procesu īstenot.
9. Jāsaskaņo attiecīgu gaisa apstrādes iekārtu piegāde objektam, iekārtu cena, to ekspluatācijas izdevumi un
attiecīgi atmaksāšanās laiks, ņemot vērā pārējo ēkas inženiersistēmu tāmes izmaksu samazinājumu.

4. Jāsastāda telpas siltuma un mitruma bilance, lai noteiktu
gaisa stāvokļa izmaiņu procesa virzienu telpā .
Telpas siltuma bilance:
Q=+Q1+Q2+Q3....-Q4+Q5-Q6....+
-Qn
Telpas mitruma izdalījumu bilance:
W=W1+W2+....+Wn

Procesu anal zes un izp tes centrs
Center for processes analysis and research
METODISKAIS PAL GMATERI LS
ENERGOAUDITA VEIKŠANAI
saska ar pas t juma
„ kas energoefektivit tes apr ina programmas aktualiz šana un metodisk
pal gmateri la energoaudita veikšanai izstr de”
(identifik cijas nr. EM 2011/47/ERAF)
tehnisko specifik ciju
Izpild t ji: Dr. fiz. A.Jakovi s
Fiz. ma . S. Gendelis
Inž. zin. ma . I. Dimdi a
Fiz. bak. J. Džeri š
R g , 2011.g. novembr
https://www.em.gov.lv/lv/es_fondi/dzivo_siltak/padomi_renovacijai/
ekas_energoefektivitates_aprekina_programma_un_metodika/

4. Jāsastāda telpas siltuma un mitruma bilance, lai noteiktu gaisa stāvokļa izmaiņu procesa
virzienu telpā vismaz trīs āra gaisa klimata parametriem (ziema, vasara, pārejas periods).

Siltuma atgūšanas un adiabātiskās dzesēšanas teorija (1.daļa)

Siltuma atgūšanas un adiabātiskās dzesēšanas teorija (1.daļa)

Recommended

Recommended

More Related Content

More from Elektrumlv

More from Elektrumlv (20)

Siltuma atgūšanas un adiabātiskās dzesēšanas teorija (1.daļa)