HIV infekcijas, citu infekciju un ar tām saistīto riska faktoru apzināšana vienā no HIV inficēšanās riskam pakļautajām grupām – prostitūcijā nodarbinātām personām

Otrās paaudzes
epidemioloģiskās uzraudzības pētījums
„HIV infekcijas, citu infekciju
un ar tām saistīto (asociēto) riska faktoru apzināšana
vienā no HIV inficēšanās riskam
pakļautajām grupām –
prostitūcijā nodarbinātām personām
(t. sk. injicējamo narkotiku lietotājām)”
Gustavs Klimts. Adele Bloha-Bauere I. 1907
LATVIJA
Rīga, 2012

Pētījums veikts Eiropas Komisijas projekta „Starpsektorālā un starptautiskā sadarbība
HIV/AIDS/STI profilakses, diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanai Centrālās, Austrumu Eiropas un
Dienvidaustrumu Eiropas valstīs” („Highly active prevention: scale up HIV/AIDS/STI prevention,
diagnostic and therapy across sectors and borders in CEE and SEE”) (BORDERNETwork
projekts) ietvaros.
Projekta vadošais partneris – SPI Forschung gGmbH (SPI Research gGmbH), Vācija
Projekta koordinators Latvijā – biedrība „Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās
2.lapa no 36
veselības asociācija „Papardes zieds””
Projekta Nacionālā darba grupa – Inga BULMISTRE, Beāta BUNDULE, Anda
KARNĪTE, Iveta ĶELLE, Iveta SKRIPSTE, Inga UPMACE
Pētījumu līdzfinansēja – Valsts aģentūra „Latvijas Infektoloģijas centrs”, SIA „Forans”,
SIA „Oriflame Latvija”
Datu analīzi veica un ziņojumu sagatavoja:
• Anda KARNĪTE, projekta zinātniskā asistente
o LIC EDSVD HIV/AIDS epidemioloģiskās uzraudzības un profilakses nodaļas
sabiedrības veselības analītiķe
o RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras lektore
• Inga UPMACE, projekta nacionālās darba grupas pārstāve
o Biedrības „Papardes zieds” eksperte HIV/AIDS jautājumos
o LU Medicīnas fakultāte, projekta pētniece
Nacionālā darba grupa sirsnīgi pateicas par sniegto praktisko atbalstu un iesaistīšanos
pētījuma realizēšanā: Valsts aģentūrai „Latvijas Infektoloģijas centrs”, SIA „Forans”, SIA
„Oriflame Latvija”, biedrībai „Latvijas Sarkanais Krusts”, LR TM Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā
arī personīgi Frīdai ARŠAI, Leonorai BEBEREI, Kristīnei BULMISTREI, Agnesei FREIMANEI,
Vivitai ĶĪKULEI, Violetai MAVČUTKO, Maijai PAUNIŅAI, Līgai ŠARAKOVAI, Elīnai
UPĪTEI.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība Eiropas Komisijas Izpildaģentūras veselības un
patērētāju aizsardzībai administrētās programmas ietvaros.
Par šī dokumenta saturu pilnībā atbild Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības
asociācija „Papardes zieds”, to nevar uzskatīt par Eiropas Komisijas viedokli.
3.lapa no 36

SATURS
1. PAMATOJUMS ....................................................................................................................... 5
2. PĒTĪJUMA MĒRĶIS, UZDEVUMI UN OBJEKTS ............................................................... 6
2.1. Pētījuma mērķis ................................................................................................................. 6
2.2. Pētījuma uzdevumi............................................................................................................. 6
2.3. Pētījuma objekts ................................................................................................................. 6
3. PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA ............................................................................................... 7
3.1. Pētījuma dizains ................................................................................................................. 7
3.2. Pētījuma instrumenti .......................................................................................................... 7
3.3. Atlases lielums un atlases veidošanas principi .................................................................. 8
3.4. Ētiskie aspekti .................................................................................................................... 9
4. REZULTĀTI .......................................................................................................................... 10
4.1. Sociāli demogrāfiskais raksturojums ............................................................................... 10
4.2. Pieredze seksa pakalpojumu sniegšanā un ienākumi ....................................................... 12
4.3. Mobilitāte ......................................................................................................................... 16
4.4. Seksa kontakti un seksa pakalpojumi par maksu ............................................................. 16
4.5. Atkarību izraisošo vielu lietošana .................................................................................... 21
4.6. Zināšanas, testēšanās pieredze un infekciju izplatība ...................................................... 23
4.7. Saskare ar likumsargiem .................................................................................................. 29
5. SECINĀJUMI......................................................................................................................... 30
6. DISKUSIJA, PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI ........................................................................... 31
6.1. Pētniecība ......................................................................................................................... 31
6.2. Likumdošana .................................................................................................................... 32
6.3. Infekciju izplatība ............................................................................................................ 33
6.4. Sadarbība ......................................................................................................................... 34
VĒRES ........................................................................................................................................ 36
4.lapa no 36

5.lapa no 36
1. PAMATOJUMS
PNP (prostitūcijā nodarbinātās personas) ir viena no paaugstināta riska grupām attiecībā
uz HIV un citām seksuālās un asins transmisijas infekcijām saistībā ar to, ka minētās personas
mēdz praktizēt nedrošu seksu, kā arī nereti lieto (t. sk. injicē) narkotiskās vielas1,2. Rīgā un tās
apkārtnē veikto iepriekšējo pētījumu rezultāti liecina, ka HIV izplatība prostitūcijā nodarbinātu
sieviešu vidū ir augsta – 2001. gadā infekcija tika atrasta 7,7% sieviešu (respondenšu skaits (n)
– 78), 2002. gadā – 16% (n = 92) un 2004. gadā – 16,8% (n = 109; rezultāti atspoguļo pašu
sieviešu ziņoto HIV statusu)3.
PNP nereti kalpo kā infekciju pārneses (bridging) grupa – proti, valstīs (t. sk. Latvijā),
kur vērojama augsta HIV izplatība narkotiku injicētāju vidū, infekcija laika gaitā ar PNP
seksuālo partneru starpniecību dzimumkontaktu ceļā tiek pārnesta uz to sabiedrības daļu, kura
narkotikas nelieto. Latvijā patlaban vērojama tieši šāda situācija – jau kopš 2008.gada biežākais
HIV inficēšanās ceļš ir ne vairs narkotiku injicēšana, lietojot kopīgus piederumus, kā tas bija
līdz minētajam gadam, bet gan heteroseksuālie dzimumkontakti4.
Ņemot vērā augstāk minēto un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un
Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām1,5,6,7,8, ir nepieciešams identificēt un sistemātiski
aktualizēt HIV, sifilisa (kā infekciju seksuālās transmisijas indikatora), kā arī vīrushepatītu B
un C, uroģenitālās hlamīdiju infekcijas un herpes simplex 2 infekcijas izplatību un to
ietekmējošos faktorus riska populācijās (t. sk. PNP), lai varētu efektīvi un mērķtiecīgi plānot un
realizēt profilakses pasākumus šajās grupās. Veicot atbilstošus un mērķtiecīgus profilakses
pasākumus PNP vidū, tiks ierobežota infekciju tālāka izplatība arī kopējā populācijā.

6.lapa no 36
2. PĒTĪJUMA MĒRĶIS, UZDEVUMI UN OBJEKTS
2.1. Pētījuma mērķis
Noskaidrot HIV, sifilisa, vīrushepatītu B un C, uroģenitālās hlamīdiju infekcijas un
herpes simplex 2 infekcijas prevalenci un asociēto riska faktoru izplatību prostitūcijā
nodarbināto sieviešu vidū, lai, analizējot iegūto informāciju, veicinātu pierādījumos balstītu
profilakses pasākumu plānošanu PNP populācijai un sabiedrībai kopumā.
2.2. Pētījuma uzdevumi
1. Noteikt HIV, sifilisa, vīrushepatītu B un C, uroģenitālās hlamīdiju infekcijas un
herpes simplex 2 infekcijas izplatību PNP (t. sk. INL – injicējamo narkotiku lietotāju)
populācijā.
2. Noskaidrot ar infekciju izplatību saistīto faktoru (seksuālā riska uzvedība, ar
narkotiku injicēšanu saistītā riska uzvedība, zināšanas par HIV/AIDS, seksuāli transmisīvajām
infekcijām (STI) un uzvedības maiņu u. tml.) izplatību PNP populācijā.
2.3. Pētījuma objekts
PNP – sievietes, kuras ir vismaz 18 gadus vecas un kuras kaut reizi sniegušas seksa
pakalpojumus par samaksu pēdējo trīs mēnešu laikā; t. sk. INL.

7.lapa no 36
3. PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA
3.1. Pētījuma dizains
Šķērsgriezuma (cross-sectional) pētījums.
3.2. Pētījuma instrumenti
3.2.1. Seroprevalences pētījums
Seroprevalences pētījums HIV, sifilisa, vīrushepatītu B un C, uroģenitālās hlamīdiju
infekcijas un herpes simplex 2 infekcijas noteikšanai veikts, noņemot respondentēm venozo
asiņu paraugu (7,5 ml vakutaineros) un izmeklējot Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā,
izmantojot šādus testus:
Nr. Testa nosaukums
Saīsināts
nosaukums
Testsistēmas nosaukums
1. Antivielas pret cilvēka imūndeficīta
vīrusu 1/2 un cilvēka imūndeficīta
vīrusa antigēnu
anti-HIV 1/2 un
HIV Ag
AxSYM (Architect) HIV
Ag/Ab Combo, ABBOTT
LAB, ASV
2. Hepatīta B vīrusa virsmas antigēns HBsAg AxSYM (Architect) system
HBs Ag (2), ABBOTT LAB,
ASV
3. Antivielas pret hepatīta B vīrusa
serdes antigēnu
anti-HBc AxSYM (Architect) Core,
ABBOTT LAB, ASV
4. Antivielas pret hepatīta C vīrusu anti-HCV AxSYM (Architect) HCV,
ABBOTT LAB, ASV
5. Reagīnu precipitācijas reakcija
(RPR) (Sifilisa diagnostika)
RPR ImmutrepRPR, Omega
Diagnostics LTD, Anglija
6. Treponema pallidum
hemaglutinācijas reakcija (TPHA)
(Sifilisa diagnostika)
TPHA INNO-TPHA 100,
Innogenetic, Beļģija
7. IgG klases antivielas pret
Chlamydia trachomatis antigēnu
(ELISA) – hlamīdiju diagnostika
Anti-Chlamydia
trachomatis IgG
Chlamydia trachomatis
IgG, Novagnost, Vācija
8. IgG klases antivielas pret herpes
simplex 2 (ELISA) – herpes simplex
2 diagnostika
Anti-HSV2 IgG Herpes simplex 2 IgG,
Novagnost,Vācija

3.2.2. Aptaujas anketa
Ar infekciju izplatību saistītie faktori noskaidroti, izmantojot adaptētu validētu
National AIDS Control Organisation (Ministry of Health and Family Welfare, Government of
India) 2006. gadā veikta pētījuma (National BSS 2006) strukturēto aptaujas anketu. Minētās
anketas aizpildītas, izmantojot tiešās intervijas metodi. Anketas bija pieejamas latviešu un
krievu valodā. Anketā ir šādas sadaļas:
8.lapa no 36
• tīkla (network) jautājumi;
• vispārīga informācija par personīgajiem un darba apstākļiem;
• mobilitāte;
• seksa kontakti un seksa pakalpojumi par maksu;
• vielu lietošana;
• zināšanas un testēšanās pieredze;
• saskare ar likumsargiem.
3.3. Atlases lielums un atlases veidošanas principi
3.3.1. Atlases lielums un lauka darba ilgums
Pētījumā laikā no 2011. gada 27. jūnija līdz 4. novembrim tika rekrutētas 117 aktīvas
prostitūcijā nodarbinātas sievietes (t. sk. INL), kuras sniedz pakalpojumus Rīgā un/vai tās
apkārtnē. Respondentes tika rekrutētas stacionāros punktos – Latvijas Infektoloģijas centra
(LIC) AIDS konsultāciju kabinetā un Iļģuciema sieviešu cietumā, kā arī mobilajā punktā
(specializētais transports, kas paredzēts medicīnisku manipulāciju veikšanai), dodoties uz
vietām, kurās tiek sniegti seksa pakalpojumi.
3.3.2. Respondentu iekļaušanas kritēriji:
a) persona runā latviešu vai krievu valodā;
b) persona ir vismaz 18 gadus veca;
c) persona ir sniegusi seksa pakalpojumus par samaksu pēdējo trīs mēnešu laikā;
d) persona spēj dot informētu piekrišanu;
e) persona spēj nodot asinis testu veikšanai;
f) persona nav agrāk piedalījusies šajā konkrētajā pētījumā.
Lai pārliecinātos, ka persona ir aktīva PNP, katrai potenciālajai pētījuma dalībniecei
pirms intervijas tika jautāti specifiski, ar seksu par samaksu saistīti kontroljautājumi
(piemēram, par klientiem, anālo seksu, pakalpojumu cenām u. tml.). Ja persona uz minētajiem
jautājumiem nevarēja atbildēt, tā nevarēja piedalīties pētījumā.
3.3.3. Atlases veidošanas principi un respondentu motivēšana
Lai nodrošinātu maksimāli reprezentatīvu randomizētu atlasi, sākotnēji pētījums tika
realizēts, izmantojot respondentu vadītās atlases (Respondent Driven Sampling, RDS) metodi.

Taču šaurā respondenšu sociālā tīklojuma dēļ (mediānais PNP skaits, kuras rekrutētā
respondente personīgi pazīst – 6, moda – 2) projekta gaitā RDS tika nomainīta uz ērtuma atlasi
(convenience sampling).
Lai motivētu PNP piedalīties pētījumā, sievietēm pēc manipulāciju pabeigšanas (asins
parauga paņemšana un intervijas veikšana) tika izsniegti bonusi – higiēnas un saimniecības
preču veikala Drogas dāvanu karte piecu latu vērtībā, kā arī Oriflame kosmētika vai bižutērija
un prezervatīvi un flakoni ar lubrikantu, ko nodrošināja SIA Forans.
Ja kāds no testa rezultātiem izrādījās pozitīvs vai šaubīgs, diagnozes precizēšanai
respondente tika motivēta doties uz Latvijas Infektoloģijas centru Rīgā, Linezera ielā 3, lai
saņemtu speciālista infektologa vai dermatovenerologa konsultāciju.
3.3.4. Respondenta vairākkārtējas piedalīšanās pētījumā izslēgšana
Lai nodrošinātu, ka katra persona pētījumā piedalās tikai vienu reizi, tika veikti šādi
9.lapa no 36
pasākumi:
• katrai respondentei izveidots anonīms identifikācijas kods, kas sastāv no
pieciem simboliem – dzimums (2 – sieviete, 3 – transpersona), respondentes
mātes vārda pirmais burts, respondentes vārda pirmais burts un dzimšanas gada
pēdējie divi cipari, intervētājs pirms intervijas pārbaudīja datu bāzē, vai
izveidotais kods jau nav bijis kādai respondentei, kura pētījumā piedalījusies
agrāk;
• intervētājs atzīmēja katras respondentes personīgās pazīmes (nacionalitāte,
vecums, rētas, tetovējumi, citas īpašas pazīmes) un pirms intervijas pārbaudīja,
vai līdzīgas īpašās pazīmes jau nav bijušas kādai respondentei, kura pētījumā
piedalījusies agrāk.
3.3.5. Pētījuma algoritms
3.4. Ētiskie aspekti
Pētījuma atbilstība bioētikas normām apstiprināta ar 24.05.2011. Centrālās medicīnas
ētikas komitejas atzinumu Nr. 01-29.1/8.

n %
Runāju tekoši 75 65,2
Varu pietiekoši izteikties 20 17,4
Runāju nedaudz 19 16,5
Nerunāju nemaz 1 0,9
n %
Nav izglītības dokumenta 3 2,6
Sākumskolas apliecība (apmēram 11 gadu vecumā) 4 3,4
Pamatskolas apliecība (apmēram 15 gadu vecumā) 37 31,6
Vidusskolas, arodskolas vai tehnikuma atestāts (apmēram 18
50 42,7
gadu vecumā)
Arodizglītības apliecība (profesionālie kursi) 5 4,3
Koledžas vai augstākās izglītības dokuments 18 15,4
10.lapa no 36
4. REZULTĀTI
4.1. Sociāli demogrāfiskais raksturojums
Pētījumā piedalījās 117 sievietes vecumā no 18 līdz 57 gadiem (vidējais vecums – 32,9
gadi (standartnovirze (standard deviation, SD) – 8,4), modālais vecums – 32 gadi.
96,6% (n = 112) sieviešu dzimušas Latvijā, četras respondentes norādīja, ka dzimušas
citā valstī (Baltkrievijā (n = 1), Krievijā (n = 2), Lietuvā (n = 1)), taču Latvijā dzīvo jau vismaz
30 gadus*.
Jautātas par nacionalitāti, nedaudz vairāk kā puse sieviešu (56,4%, n = 66) atbildēja, ka
ir latvietes, 39,3% (n = 46) – krievietes un piecas sievietes norādīja citu tautību (baltkrieviete,
tatāriete, lietuviete vai baltkrieviete).
Lielākā daļa sieviešu savas latviešu valodas zināšanas vērtēja kā pietiekamas (skat. 1.
tabulu).
1. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no valsts valodas zināšanu līmeņa
pašvērtējuma
„Cik labi jūs zināt latviešu valodu?”
(n = 115)
Lielākai daļai sieviešu ir vidējā (42,7%, n = 50) vai pamata (31,6%, n = 37) izglītība
(skat. 2. tabulu).
2. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no izglītības līmeņa
„Kāda ir augstākā līmeņa izglītība, par kuru esat saņēmusi
apliecinošu dokumentu?”
(n = 117)
* Kopējais respondenšu skaits atsevišķu jautājumu aprakstos var būt mazāks nekā 117 saistībā ar to,
ka atsevišķas pētījuma dalībnieces nav sniegušas atbildi uz konkrēto jautājumu. Procentuālais sadalījums
rēķināts, dalītājā izmantojot atbildējušo respondenšu skaitu.

Uz jautājumu par nodarbošanos puse (51,8%, n = 59) sieviešu atbildēja, ka seksa
pakalpojumu sniegšana ir viņu vienīgā nodarbošanās, savukārt 40,3% respondenšu ir
nodarbinātas pilnas vai daļējas slodzes darbā (skat. 3. tabulu).
n %
Strādāju pilnu slodzi 11 9,6
Strādāju daļēju slodzi 15 13,2
Sezonas darbs 3 2,6
Pašnodarbinātā 13 11,4
Nav citas nodarbošanās 59 51,8
Studente/skolniece 3 2,6
Ilgstoša darba nespēja/invaliditāte 6 5,3
Cita veida nodarbošanās (līgumdarbi, 100 latu stipendijas
4 3,5
programma u. tml.)
n %
Viena – neprecējusies 36 30,8
Neprecējusies, bet ir nepastāvīgs/i partneris/i 8 6,8
Ir pastāvīgs partneris, bet nedzīvoju kopā 17 14,5
Dzīvoju kopā ar pastāvīgu partneri 32 27,4
Precējusies, bet nedzīvoju kopā ar dzīvesbiedru 7 6,0
Precējusies un dzīvoju kopā ar dzīvesbiedru 8 6,8
Šķīrusies/atraitne 9 7,7
11.lapa no 36
3. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no nodarbošanās
„Kas no šeit minētā visprecīzāk atbilst jūsu pašreizējai nodarbei,
izņemot seksa pakalpojumu sniegšanu?”
(n = 114)
Gandrīz visas (94,9%, n = 111) respondentes ir reģistrējušās pie ģimenes ārsta.
Uz jautājumu par ģimenes stāvokli visbiežāk sievietes atbild, ka ir vienas
(neprecējušās) (30,8%, n = 36) vai dzīvo kopā ar pastāvīgu partneri (27,4%, n = 32) (skat. 4.
tabulu).
4. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no ģimenes stāvokļa
„Kāds ir jūsu šī brīža ģimenes stāvoklis?”
(n =117)
Vairāk nekā pusei sieviešu (61,5%, n = 72) ir bērni, t. sk. lielākai daļai (77,1%, n=54) ir
arī nepilngadīgi bērni. No respondentēm, kurām ir bērni, viens bērns ir 59,7% (n=43) sieviešu,
divi bērni – 30,6% (n =22), trīs – 4,2 (n = 3) un četri bērni – 5,5% (n = 4).
Trešā daļa sieviešu apliecina, ka dzīvo vienas (33,3%, n = 39). 29,9% (n = 35) sieviešu
atzīmē, ka dzīvo kopā ar pastāvīgu partneri un/vai bērniem (17,9%, n = 21) (skat. 5. tabulu).

12.lapa no 36
5. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no tā, ar ko dzīvo kopā
„Ar ko jūs šobrīd dzīvojat kopā?”
(n = 117)*
n %
Dzīvoju viena 39 33,3
Ar savu partneri 35 29,9
Ar dzīvesbiedru 9 7,7
Ar savu/-iem un /vai mana partnera bērnu/-iem 21 17,9
Ar vienu vai abiem saviem vai partnera vecākiem 13 11,1
Ar citiem radiniekiem 4 3,4
Ar draugiem/draudzenēm 7 6,0
Ar citām seksa darbiniecēm 1 0,9
4.2. Pieredze seksa pakalpojumu sniegšanā un ienākumi
Nedaudz mazāk nekā puse sieviešu (40,2%, n = 47) norāda, ka pēdējā gada laikā
pārtikušas tikai no tā, ko nopelnīja, sniedzot seksa pakalpojumus. 43,6% (n = 51) norādījušas,
ka strādājušas arī citu darbu; savukārt 25,6% (n = 30) atbild, ka viņām bijis arī cits ienākumu
avots (piemēram, partnera vai vecāku materiālais atbalsts, sociālais pabalsts u. tml.). Visbiežāk
kā papildu nodarbošanās tiek minēta – palīdze mājsaimniecībā (19,6%, n = 10),
oficiante/bārmene (17,6%, n = 9) un darbs uzkopšanas servisā (17,6%, n = 9) (skat. 6. tabulu).
6. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no tā, kādu papildu darbu strādā
„Kādu citu darbu jūs darījāt paralēli seksa pakalpojumu
sniegšanai?”
* Viena respondente uz jautājumu var sniegt vairākas atbildes
(n = 51) *
n %
Palīdze mājsaimniecībā 10 19,6
Oficiante/bārmene 9 17,6
Darbs uzkopšanas servisā/apkopēja 9 17,6
Pārdevēja 8 15,7
Dejotāja 6 11,8
Masiere 4 7,8
Friziere 3 5,9
Šuvēja, rokdarbu veikšana 2 3,9
Nav atbildes 1 2,0
Darbs rūpniecībā 1 2,0
Auklīte 1 2,0
Darbs tirdzniecībā – individuāls bizness 1 2,0
Kosmetoloģe 1 2,0
Sanitāre 1 2,0
Kosmētikas tirdzniecība 1 2,0

Minētie ienākumi no citiem avotiem (paralēli seksa pakalpojumu sniegšanai) pēdējā
mēneša laikā veidojuši visbiežāk 30–50% no kopējiem ienākumiem iepriekšējā mēnesī (32,4%,
n = 22) (skat. 7. tabulu).
7. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no tā, kādu daļu no ienākumiem
n %
Visi ienākumi 6 8,8
Mazāk nekā 10% 9 13,2
10–30% 14 20,6
30–50% 22 32,4
50–80% 11 16,2
Vairāk nekā 80% 6 8,8
n %
Mazāk nekā 10% 3 2,6
10–30% 2 1,7
30–50% 4 3,5
50–80% 4 3,5
Vairāk nekā 80% 2 1,7
Visi 100% 100 87,0
13.lapa no 36
veido citi ienākuma avoti bez seksa pakalpojumu sniegšanas
„Kāda daļa no jūsu nopelnītās naudas pēdējo 30 dienu laikā bija
no citiem ienākumu avotiem, ne seksa pakalpojumu sniegšanas?”
(n = 68)
Jautātas par ienākumu apjomu pēdējā mēneša laikā, respondentes norāda vidēji 403,65
Ls (SD 406,6; minimālā summa 30 Ls, maksimālā – 3000 Ls; moda – 200 Ls; mediāna – 300,0
Ls). No pēdējā apkalpotā klienta „uz rokas” sievietes saņēmušas vidēji 27,9 Ls (SD 26,4;
minimālā summa 5 Ls, maksimālā – 200 Ls; moda – 10 Ls; mediāna – 20 Ls). 59,0% (n = 69)
sieviešu atbild, ka ar saviem nopelnītajiem līdzekļiem viņas finansiāli atbalsta arī kādas citas
personas (visbiežāk vienu personu – 42,0%, n = 29). Lielākā daļa respondenšu (87,0%, n =
100) norāda, ka visa nauda, ko viņas nopelnījušas pēdējā mēneša laikā, piederējusi viņām
pašām, taču 10,0% sieviešu atbildēja, ka viņām nācies dalīties ar seksa pakalpojumos
nopelnītajiem līdzekļiem (skat. 8. tabulu).
8. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no tā, kāda daļa no ienākumiem atliek
pašai respondentei
„Cik procentu naudas, ko nopelnījāt ar seksa pakalpojumiem
pēdējo 30 dienu laikā atlika jums pašai?”
(n = 115)
Jautātas par to, ar kādām personām viņām ir jādalās savos ienākumos no seksa
pakalpojumu sniegšanas, respondentes norāda bordeļa īpašnieku (5,9%, n = 1), dzīvokļa
īpašnieku (29,4%, n = 5), suteneru (5,9%, n = 1), taksistu (29,4%, n = 5), bāra, viesnīcas,
naktskluba vai bordeļa apsargu (17,6%, n = 3), bārmeni, administratoru vai citu bāra, viesnīcas
vai naktskluba darbinieku (5,9%, n = 1) vai civilvīru (bērna tēvu) (5,9%, n = 1).

Desmitā daļa sieviešu (10,3%, n = 12) atbild, ka bez naudas par seksa pakalpojumiem
saņēmušas arī samaksu narkotiku veidā. Trešā daļa – 30,8% (n = 36) saņēmušas arī dažādas
citas preces (apģērbu, rotas lietas u. tml.) un 12,8% (n = 15) – pārtikas produktus.
Uz jautājumu par darba slodzi sievietes atbild, ka pēdējā mēneša laikā strādājušas vidēji
mazāk nekā 10 stundas nedēļā (59,8%, n = 70), 10–20 stundas strādājušas 26,5% (n=31)
sieviešu, 20–40 stundas – 12,0% (n = 14), vairāk nekā 40 stundas – 1,7% (n = 2).
Pirmo reizi seksa pakalpojumus sievietes sniegušas vidēji 22,2 gadu vecumā (SD 6,2;
minimālais vecums 12 gadi, maksimālais – 45 gadi; moda – 18 gadi) (skat. 1.attēlu). Teju
ceturtā daļa – 23,1% sieviešu – seksa pakalpojumus sākušas sniegt pirms 18 gadu vecuma
sasniegšanas.
1. attēls. Respondenšu skaits atkarībā no vecuma, kurā pirmo reizi sniegti seksa
14.lapa no 36
pakalpojumi (n = 117)
Veids, kā sievietes nokļuvušas seksa biznesā, atspoguļots 9. tabulā. Visbiežāk
iesaistīties prostitūcijā piedāvājuši paziņas.

9. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no tā, kā viņas nokļuvušas seksa
15.lapa no 36
biznesā
„Kā jūs nokļuvāt seksa biznesā?”
Seksa biznesā sievietes pavadījušas vidēji 7,2 gadus (SD 5,5; minimālais gadu skaits
0,2, maksimālais – 25,0; moda – 3,0; mediāna – 6,0).
Respondentēm tika uzdots jautājums arī par to, kādā veidā ar viņām sazinās klienti, kā
viņas iegūst klientus. Visbiežāk tas noticis telefoniski (79,5%, n = 93) vai, atrodoties uz ielas
(41,9%, n = 49) (skat. 10. tabulu).
10. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no sazināšanās veida ar klientiem
Vietas, kur pēdējā mēneša laikā tikuši sniegti seksa pakalpojumi, uzskaitītas 11.tabulā.
Visbiežāk tas noticis viesnīcā (69,2%, n = 81).
(n = 110)
n %
Atbildēju uz sludinājumu avīzē 2 1,8
Atbildēju uz sludinājumu internetā 1 0,9
No sākuma strādāju par dejotāju 4 3,6
Par to informēja vai piedāvāja ar to nodarboties paziņa/s, kam
ir saistība ar seksa biznesu 27 24,6
Iepazinos ar vīrieti, kas piedāvāja ar to nodarboties 14 12,7
Iepazinos ar sievieti, kas piedāvāja ar to nodarboties 27 24,6
Mani pārdeva seksa biznesam 4 3,6
Pati nolēmu pamēģināt tādā veidā nopelnīta naudu 24 21,8
Draudzenes ieteica 7 6,4
„Kādā veidā vai kur pēdējo 30 dienu laikā ar jums sazinājās
klienti, kuri maksā par seksu?”
(n = 117)*
n %
Pa telefonu, kā numuru pati reklamēju 93 79,5
Uz ielas 49 41,9
Bārā, restorānā vai nakts klubā 20 17,1
Viesnīcā 12 10,3
Ar taksometra vadītāja starpniecību 10 8,5
Pa e-pastu, kuru pati reklamēju 9 7,7
Pirtī vai masāžas salonā 8 6,8
Uz šosejas 7 6,0
Bordelī 1 0,9
Ostā 1 0,9
Centrālajā dzelzceļa stacijā 1 0,9
Tālbraucēju auto stāvvietā 1 0,9

11. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no pakalpojumu sniegšanas vietas
16.lapa no 36
„Kur pēdējo 30 dienu laikā jūs sniedzāt seksa pakalpojumus
4.3. Mobilitāte
klientiem?”
18,8% sieviešu (n = 22) atzīmējušas, ka ir sniegušas seksa pakalpojumus arī ārpus
Rīgas. Kā biežākās pakalpojumu sniegšanas teritorijas tiek minētas Jūrmala (n = 5), Sigulda (n
= 5), Jelgava (n = 4), Ventspils (n = 3) un Ogre (n = 3). Savukārt 21,4% (n = 25) sieviešu
atbildējušas, ka sniegušas seksa pakalpojumus arī ārzemēs. Visbiežāk tas noticis Vācijā (n =
10), Dānijā (n = 4) un Itālijā (n= 4). Uz jautājumu par to, cik bieži viņas pēdējā gada laikā
devušās uz ārzemēm sniegt seksa pakalpojumus, sievietes atbildējušas, ka visbiežāk tas noticis
tikai vienu reizi (40,0%, n=8) vai divas reizes (30,0%, n = 6). 25% (n = 5) sieviešu atbildējušas,
ka tas noticis vairāk nekā pirms gada.
4.4. Seksa kontakti un seksa pakalpojumi par maksu
Lielākajai daļai prostitūcijā nodarbināto sieviešu ir pastāvīgs seksa partneris (viens
partneris – 61,5%, n = 72; vairāki – 4,3%, n = 5). Šo pastāvīgo attiecību ilgums vidēji bija 3,7
gadi (SD 4,4; minimālais ilgums – 0,02 gadi, maksimālais – 27,0; moda un mediāna – 2,0
gadi). Pēdējā gada laikā sekss ar pastāvīgu partneri bijis 84 sievietēm (71,8%). Ar šādu partneri
prezervatīvu pēdējā mēneša laikā konstanti lietojušas tikai 19,0% sieviešu (n = 15) (skat. 12.
tabulu).
12. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no prezervatīva lietošanas
biežuma ar pastāvīgu seksa partneri
(n = 117)*
n %
Viesnīcā 81 69,2
Automašīnā (vieglajā vai smagajā) 60 51,3
Klienta dzīvoklī 41 35,0
Pirtī vai masāžas salonā 28 23,9
Savā personīgajā dzīvoklī vai dzīvoklī, ko pati īrēju 26 22,2
Koridoros vai pagraba telpās 4 3,4
Uz ielas vai parkā 3 2,6
Bordelī vai citās speciāli tam paredzētās telpās 2 1,7
„Cik bieži jūs lietojāt prezervatīvu ar pastāvīgo partneri, kurš
nemaksāja par seksu, vaginālā un/ vai anālā seksa laikā pēdējo 30
dienu laikā?”
(n = 84)
n %
Katru reizi 15 17,9
Lielākoties 12 14,3
Apmēram pusē no sakariem 3 3,5
Reti 3 3,5
Nekad 46 54,8
Nebija seksa ar šādu partneri pēdējā mēneša laikā 5 6,0

Pēdējā gada laikā sievietēm bijuši arī dzimumkontakti ar vienas nakts partneriem, kuri
nebija klienti (nemaksāja par seksu) – šādas attiecības bijušas 24,6% sieviešu (n = 28). Ar šiem
partneriem prezervatīvu katrā dzimumkontaktā lietojušas 61,5% (n = 16) sieviešu (skat. 13.
tabulu).
n %
Katru reizi 16 61,5
Nekad 3 11,5
n %
Katru reizi 16 61,6
Lielākoties 1 3,8
Reti 2 7,8
Nekad 1 3,8
17.lapa no 36
biežuma ar vienas nakts seksa partneri
„Cik bieži jūs lietojāt prezervatīvu ar vienas nakts partneri, kurš
dienu laikā?”
(n = 26)
Pēdējo 12 mēnešu laikā 23,0% (n = 26) sieviešu bijuši dzimumkontakti arī ar gadījuma
partneriem, kuri nemaksāja par seksu. Ar šādiem partneriem prezervatīvs vienmēr lietots arī
61,5% (n = 16) gadījumu (skat. 14. tabulu).
biežuma ar gadījuma seksa partneri
„Cik bieži jūs lietojāt prezervatīvu ar gadījuma partneri, kurš
dienu laikā?”
(n = 26)
Nedēļas laikā respondentēm ir vidēji 8,0 klienti (SD 8,1; minimālais klientu skaits –
1,0, maksimālais – 45,0; moda – 2,0; mediāna – 5,0).
Pēdējā gada laikā praktiski visām sievietēm bijuši gan latviešu, gan krievu tautības
klienti un pusei (50,4%, n = 59) respondenšu bijuši arī ārvalstu klienti (dominē tādas tautības
kā angļi (n = 25), vācieši (n = 22), norvēģi (n =9) un zviedri (n = 8)).
No pēdējiem 10 respondenšu klientiem vidēji 2,9 (SD 2,7) bijuši pastāvīgi klienti
(moda – 1,0, mediāna – 2,0). No pēdējiem 10 klientiem vidēji 3,2 (SD 3,0) pieprasījuši seksu
bez prezervatīva, tādējādi pakļaujot sevi un sievieti seksuālās transmisijas infekciju pārneses
riskam.
No visiem seksa veidiem pēdējā mēneša laikā visbiežāk sniegts vaginālais vai orālais
sekss. Konstanta prezervatīva lietošana visbiežāk novērojama grupveida seksa (78,6%, n = 11),
kā arī vaginālā (77,9%, n = 88) un anālā seksa (77,3%, n = 17) laikā. Nepietiekami prezervatīvs

lietots orālā seksa laikā – vienmēr to lietojušas tikai puse sieviešu (55,1%, n = 59) (skat. 15.
tabulu).
„Cik bieži jūs lietojāt prezervatīvu pēdējo 30 dienu laikā katrā no minētajiem seksa veidiem ar
18.lapa no 36
biežuma dažāda veida seksa laikā
klientiem, kuri maksāja par seksu?”
Seksa veids Katru reizi Lielākoties
Pusē no
gadījumiem
Pēdējā dzimumakta ar pēdējo klientu laikā prezervatīvu lietojušas 85,5% (n = 100)
sieviešu. Lielākajā daļā gadījumu tā bijusi sievietes iniciatīva (71,6%, n = 68). 26,3% (n=25)
gadījumu tas bijis kopīgs lēmums un tikai 2,1% gadījumu (n = 2) tā bijusi klienta iniciatīva.
Sievietes, kuras nebija lietojušas prezervatīvu, tika izjautātas par nelietošanas
iemesliem. Visbiežāk prezervatīvs netika lietots, jo klients bijis pastāvīgs vai arī klients to nav
vēlējies (skat. 16. tabulu).
16. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no prezervatīva nelietošanas
iemesla pēdējā dzimumakta laikā ar pēdējo klientu
Neviena no respondentēm neatzīmēja šādus atbilžu variantus: prezervatīvi ir pārāk
dārgi; klients maksāja vairāk par seksu bez prezervatīva; prezervatīvi nav „droši”; mans
Reti Nekad
Orālais sekss
(n = 107)
55,1%, n=59 11,2%, n=12 6,5%, n=7 14,0%, n=15 13,2%, n=14
Vaginālais
sekss (n=113)
77,9%, n=88 15,0%, n=17 0,9%, n=1 3,5%, n=4 2,7%, n=3
Anālais sekss
(n=22)
77,3%, n=17 9,1%, n=2 9,1%, n=2 – 4,5%, n=1
Grupveida
sekss (n=14)
78,7%, n=11 7,1%, n=1 – 7,1%, n=1 7,1%, n=1
Sado-mazohisks
sekss (n=3)
33,3%, n=1 33,3%, n=1 – – 33,3%, n=1
„Kādēļ jūs un jūsu klients tajā reizē nelietojāt prezervatīvu?”
(n = 17) *
n %
Nebija neviena prezervatīva 1 5,9
Tas bija pastāvīgais klients 7 41,2
Klients nevēlējās lietot prezervatīvu 6 35,3
Biju lietojusi alkoholu/narkotikas un neiedomājos par
2 11,8
prezervatīvu
Nedomāju, ka tas nepieciešams 3 17,6
Pati nevēlējos 1 5,9

suteners/bordeļa īpašnieks (u. tml.) neļāva lietot prezervatīvus; es lietoju cita veida
kontracepciju.
Sievietēm lielākā motivācija lietot prezervatīvu ir vēlme pasargāt sevi no seksuāli
19.lapa no 36
transmisīvajām infekcijām (skat. 17. tabulu).
17. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no tā, kāpēc tiek lietots
prezervatīvs
„Kāds ir galvenais iemesls, kādēļ jūs lietojat prezervatīvus?”
Sievietēm tika uzdots jautājums par to, kas notika pēdējā reizē, kad klients nevēlējās
lietot prezervatīvu. Visbiežāk kontakts tika pārtraukts (58,4%, n = 66). Tomēr piektajā daļā
gadījumu sieviete piekritusi seksam bez prezervatīva (19,5%, n = 22) (skat. 18. tabulu).
18. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no rīcības pēdējā reizē, kad
klients nevēlējās lietot prezervatīvu
Jautātas par to, cik prezervatīvu viņām patlaban ir līdzi, sievietes sniedza atbildi, ka tie
vidēji ir 2,6 prezervatīvi (SD 3,5; minimālais skaits – 0, maksimālais – 15; mediāna – 1). 45,2%
sieviešu (n = 52) atbildēja, ka viņām līdzi nav neviena prezervatīva. Biežākie brīvo atbilžu
varianti par to, kāpēc prezervatīvu nav, atspoguļoti 19. tabulā.
(n=115) *
n %
Kontracepcija/aizsardzība pret grūtniecību 73 63,5
Aizsardzība no HIV/AIDS 100 87,0
Aizsardzība no STI 107 93,0
Klienta prasība 19 16,5
Cits iemesls (klienta veselība, lai neinficētu citus,
9 7,8
nepatīkams klients)
„Kas notika pēdējā reizē, kad klients nevēlējās lietot
prezervatīvu?”
(n = 113) *
n %
Pārtraucu kontaktu un nebija seksa 66 58,4
Klients pārtrauca kontaktu un nebija seksa 1 0,9
Apmierināju klientu tikai ar rokām 11 9,7
Bija sekss bez prezervatīva 22 19,5
Izvēlējāmies orālo seksu 4 3,5
Pārliecināju, ka prezervatīvs ir nepieciešams 6 5,3

19. tabula. Respondenšu skaits saistībā ar biežākajiem iemesliem, kādēļ intervijas
20.lapa no 36
veikšanas brīdī nav līdzi neviena prezervatīva
„Kāda iemesla dēļ jums šobrīd nav līdzi neviena prezervatīva?”
Puse sieviešu (52,1%, n = 61) atzīmējušas, ka pēdējā gada laikā ir saņēmušas
prezervatīvus arī bez maksas no kādas organizācijas, ielu darbinieka vai medicīnas iestādē.
Piektā daļa sieviešu (18,8%, n = 22) norāda, ka neizmanto nekāda veida aizsardzību
pret grūtniecību. Vispopulārākā kontracepcijas metode to sieviešu vidū, kuras šādas metodes
pēdējā gada laikā ir izmantojušas, ir prezervatīvs (90,5%, n = 86). Citas metodes tiek
izmantotas ievērojami retāk (skat. 20. tabulu). Neviena sieviete neizvēlējās šādus atbilžu
variantus: diafragma; sieviešu prezervatīvs; sterilizācija.
20. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no izmantotās kontracepcijas
metodes pēdējā gada laikā
Vairāk nekā pusei sieviešu dzīves laikā bijis mākslīgais aborts (59,8%, n = 70). No tām
45,7% (n = 32) bijis viens aborts, 25,7% (n = 18) – divi un 28,6% (n = 20) – trīs un vairāk
aborti.
(n = 50)
n
Patlaban pakalpojumus neplāno sniegt (atvaļinājums, brīvdiena, pakalpojumus
sniedz tikai nedēļas nogalēs u. tml.) 19
Visi prezervatīvi beigušies (t. sk. atdoti citām sievietēm) 7
Atrodas cietumā 6
Nav nopirkti 5
Nenēsā ikdienā līdzi (jo sniedz pakalpojumus dzīvoklī u. tml.) 5
Palikuši citā somā 3
Zina, ka neizmantos prezervatīvus/nelieto prezervatīvus 2
Nav vajadzības pēc prezervatīviem 2
Nav naudas, par ko iegādāties 1
„Kāda veida aizsardzību pret grūtniecību jūs lietojāt pēdējo 12
mēnešu laikā?”
(n = 95) *
n %
Orālā kontracepcija 7 7,4
IUS (spirāle) 5 5,3
Hormonālās injekcijas vai implants 1 1,1
Prezervatīvs 86 90,5
Spermicīdi 3 3,2
Pārtrauktais dzimumakts 1 1,1
Kalendārā metode 2 2,1
Cita (apmazgājas ar citrona šķīdumu; klimakss) 2 2,1

n %
Katru dienu 12 10,3
Gandrīz katru dienu 30 25,9
Divas reizes nedēļā 23 19,8
Vienu reizi nedēļā 15 12,9
Mazāk kā vienu reizi nedēļā 7 6,1
Vienu reizi mēnesī 16 13,8
Vispār nelietoju alkoholu 13 11,2
n %
Katru dienu 17 16,7
Vispār nedzēru 18 17,6
21.lapa no 36
4.5. Atkarību izraisošo vielu lietošana
Pēdējā mēneša laikā alkoholu lietojušas praktiski visas sievietes. Visbiežāk alkohols
lietots katru vai gandrīz katru dienu (skat. 21. tabulu).
21. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no alkohola lietošanas biežuma
pēdējā mēneša laikā
„Cik bieži (vidēji) pēdējo 30 dienu laikā jūs lietojāt alkoholu?”
(n = 116)
Bieži alkohola lietošana bijusi saistīta tieši ar seksa pakalpojumu sniegšanu, t. i.,
alkohols ticis lietots pirms klienta apkalpošanas vai tās laikā (skat. 22. tabulu).
22. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no alkohola lietošanas biežuma
pirms seksa pakalpojumu sniegšanas vai to laikā (pēdējā mēneša ietvaros)
„Cik bieži pēdējo 30 dienu laikā jūs iedzērāt vienu vai vairākus
dzērienus pirms sniedzāt seksa pakalpojumu vai tā laikā?”
(n = 102)
Prostitūcijā nodarbināto sieviešu vidū visai izplatīta ir arī smēķēšana. Pēdējā mēneša
smēķēšanas prevalence ir 90,4% (n = 104). Ik dienas smēķē 80,0% (n = 92) sieviešu (skat. 23.
tabulu).

23. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no smēķēšanas biežuma pēdējā
n %
Katru dienu 92 80,0
Vispār nelietoju nekādus tabakas produktus 11 9,6
n %
Katru dienu 19 20,0
Vispār nelietoju narkotikas 33 34,8
22.lapa no 36
mēneša laikā
„Cik bieži pēdējo 30 dienu laikā jūs smēķējāt vai lietojāt citus
tabakas produktus?”
(n = 115)
Nelegālo narkotisko vielu lietošanas mūža prevalence prostitūcijā nodarbināto sieviešu
populācijā ir 82,9% (n = 97). Pēdējā mēneša laikā narkotikas lietojušas 62 sievietes (65,2% no
tām, kuras jelkad mūžā tās lietojušas) (skat. 24. tabulu).
24. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no narkotiku lietošanas biežuma
pēdējā mēneša laikā
„Cik bieži pēdējo 30 dienu laikā jūs lietojāt narkotikas?”
(n = 95)
Bieži narkotiku lietošana, līdzīgi kā alkohola gadījumā, ir saistīta ar seksa pakalpojumu
sniegšanu (skat. 25. tabulu).
25. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no narkotiku lietošanas biežuma
pirms seksa pakalpojumu sniegšanas vai to laikā (pēdējā mēneša ietvaros)
„Cik bieži pēdējo 30 dienu laikā jūs lietojāt vienu vai vairākas
narkotikas pirms sniedzāt seksa pakalpojumu vai tā laikā?”
(n = 61)
n %
Katru dienu 13 21,3
Nelietoju narkotikas 16 26,1

Visbiežāk tiek minēts, ka galvenā pēdējā mēneša laikā lietotā narkotika ir
amfetamīns/metamfetamīns (44,3%, n = 27), kam seko heroīns (32,8%, n = 20) (skat.
26.tabulu).
26. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no galvenās lietotās narkotiskās
n %
Kanabiss 4 6,8
Ekstazī 2 3,3
Heroīns 20 33,3
Hanka 1 1,7
Amfetamīns, metamfetamīns 26 43,3
Heroīns un amfetamīns 5 8,3
Metadons 2 3,3
23.lapa no 36
vielas pēdējā mēneša laikā
„Kuru no šeit minētajām narkotikām jūs pēdējo 30 dienu laikā
esat lietojusi galvenokārt?”
(n = 60)
Pusi no narkotiku lietotājām var uzskatīt par polinarkomānēm, t. i., pēdējā mēneša laikā
viņas lietojušas 2 un vairāk narkotiskās vielas (50,8%, n = 31). Maksimālais vienlaicīgi lietoto
vielu skaits ir 7.
No visām sievietēm, kuras jelkad dzīvē lietojušas narkotikas, 83,5% (n = 81) tās arī
injicējušas. 61 sieviete (75,3%) to darījusi pēdējā gada laikā, t. sk. 64,2% (n = 52) pēdējā
mēneša laikā. 62,0% (n = 49) sieviešu atzīst, ka narkotiku injicēšanai ir izmantojušas citu
personu iepriekš izmantotas šļirces vai adatas. Tikpat liels sieviešu skaits (62,0%, n = 49)
atbildējušas, ka izmantojušas arī citus nesterilus injicēšanas piederumus (filtrs, devas dalīšana
no kopīga trauka u. tml.). 13,6% (n = 11) sieviešu nesterilu adatu vai šļirci izmantojušas arī
pēdējā injicēšanas reizē. Pēdējā gada laikā vairāk nekā puse respondenšu (59,3%, n = 48)
norāda, ka saņēmušas sterilas šļirces vai adatas no ielu darbinieka, šļirču apmaiņas punktā u.
tml. Vairāk nekā puse sieviešu atzīst, ka pēdējā gada laikā viņām bijuši arī seksa partneri, kuri
ir narkotiku injicētāji (57,0%, n = 61).
4.6. Zināšanas, testēšanās pieredze un infekciju izplatība
Respondentes kopumā savas zināšanas par HIV vērtē kā labas – 68,4% (n = 80) atbild,
ka par HIV zina ļoti vai diezgan daudz.
Taču uz visiem pieciem UNGASS9 zināšanu indikatorjautājumiem pareizu atbildi
sniedza tikai 58,1% (n = 68) sieviešu. Atbildes uz minētajiem jautājumiem atspoguļotas
27.tabulā.

27. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars, kuras sniegušas pareizu atbildi uz
24.lapa no 36
jautājumiem, kas saistīti ar zināšanām par HIV
Zināšanu pārbaudes jautājums (pareizā atbilde)
Lielākā daļa (77,8%, n = 91) sieviešu norādījušas, ka viņas pazīst kādu HIV inficētu
personu. Tāpat lielākā daļa sieviešu uztraucas, ka pašas varētu inficēties ar HIV (skat.
28.tabulu).
28. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no uztraukuma pakāpes par
iespēju inficēties ar HIV
Lielākā daļa prostitūcijā nodarbināto sieviešu zina, kur var doties, lai veiktu HIV testu
(88,9%, n = 104). Šo izmeklējumu dzīves laikā ir veikušas 102 sievietes (89,5%), tostarp
pēdējā gada laikā – 59 sievietes (51,8%). Sievietes, kuras nekad nav veikušas izmeklējumus
HIV infekcijas diagnosticēšanai, tika iztaujātas par testa neveikšanas iemesliem. Biežāk
minētais iemesls ir uzskats, ka konkrētajai personai nav bijis risks inficēties (28,6%, n = 4)
(skat. 29. tabulu).
29. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no HIV testa neveikšanas iemesla
(n = 116)*
n %
Vai cilvēks, kurš izskatās vesels, var būt inficēts ar HIV? (Jā) 109 94,0
Vai iespējams izsargāties no inficēšanās ar HIV, pareizi lietojot
108 93,9
prezervatīvu katra dzimumkontakta laikā (Jā)
Vai var inficēties ar HIV, kopā ēdot/daloties maltītē ar HIV
inficētu cilvēku? (Nē)
106 91,4
Vai iespējams izsargāties no inficēšanās ar HIV, stājoties
dzimumattiecībās tikai ar vienu, uzticīgu, neinficētu partneri (Jā)
100 86,2
Vai var inficēties ar HIV no odu kodumiem? (Nē) 81 69,8
„Vai jūs uztraucaties, ka varētu inficēties ar HIV?”
(n = 115)
n %
Jā, ļoti 71 61,7
Jā, mazliet 22 19,2
Nē, nemaz 17 14,8
Es par to nedomāju 5 4,3
„Kāda iemesla dēļ nekad neesat veikusi HIV testu?”
(n = 14)
n %
Nedomāju, ka man bijis risks 4 28,7
Nezinu, kur var veikt HIV testu 1 7,1
Baidos uzzināt testa rezultātu 1 7,1
Baidos, ka netiks ievērota konfidencialitāte 1 7,1
Neesmu par to domājusi 7 50,0

Neviena sieviete neatzīmē, ka HIV testu nav veikusi šādu anketā minēto iemeslu dēļ: es
lietoju prezervatīvu katra dzimumkontakta laikā; baidos, ka atklāsies, ka es nodarbojos ar
prostitūciju; baidos, ka pret mani slikti izturēsies; neesmu reģistrējusies pie ģimenes ārsta; man
ir bijis sekss tikai ar cilvēkiem, kuri izskatās veseli.
Gandrīz visas HIV testu veikušās sievietes (93,1%, n = 95) šo izmeklējumu veikušas
n %
45 44,1
Pie ginekologa/dermatovenerologa 14 13,7
Pie ģimenes ārsta 5 4,9
Stacionārā (t. i., „guļot” slimnīcā, paliekot pa nakti) 5 4,9
Mobilajā HIV profilakses punktā 5 4,9
Slimnīcā vai klīnikā kā ambulatorais pacients (t. i.,
4 3,9
„neguļot” slimnīcā, nepaliekot pa nakti)
Privātajā laboratorijā 3 2,9
Pie ārsta privātpraksē/doktorātā 2 2,0
Sakarā ar grūtniecību 2 2,0
Poliklīnikā 2 2,0
Donoru centrā, nododot asinis 1 1,0
Citā vietā (cietumā, Latvijas Infektoloģijas centrā
(Linezera ielā 3, Rīgā) u. tml.)
14 13,7
25.lapa no 36
brīvprātīgi, tomēr 7 sievietes atbildējušas, ka viņām to kāds pieprasījis veikt.
Lūgtas norādīt personu vai iestādi, kas likusi veikt testu, respondentes atbildējušas, ka,
viņām iepriekš nejautājot, HIV tests veikts grūtniecības laikā vai medicīnisku manipulāciju
gadījumā. Tāpat tests bez jautāšanas veikts, iestājoties cietumā. Viena respondente norādīja, ka
HIV testu veikt pieprasījis viņas pastāvīgais seksa partneris.
Respondentēm tika lūgts norādīt vietu, kur viņas veikušas pēdējo HIV testu. Visbiežāk
viņas izmeklējušās speciālā centrā, kur veic HIV testu (LIC AIDS konsultāciju kabinetā vai
biedrībā DIA+LOGS) (44,1%, n = 45) (skat. 30. tabulu).
30. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no vietas, kur veikts pēdējais HIV
tests
„Kur jūs veicāt pēdējo HIV testu?”
(n = 102)
Speciālā centrā, kur veic HIV testu (LIC AIDS
konsultāciju kabinets, biedrība DIA+LOGS)
21,4% sieviešu (n = 21) atbildējušas, ka pēdējā veiktā HIV testa rezultāts viņām bijis
pozitīvs. Pētījuma laikā veiktā HIV testa rezultāts pozitīvs izrādījās 22,2% (n = 26)
respondenšu.
No tām sievietēm, kuras sevi uzskatīja par HIV inficētām, trešā daļa (33,3%, n = 7)
regulāri apmeklē infektologu, 28,6% (n = 6) to dara neregulāri, 9,5% (n = 2) to darījušas
kādreiz, bet pārtraukušas, bet 28,6% (n = 6) pie infektologa nav griezušās vispār.

Veicot pēdējo HIV testu, pirmstesta konsultāciju saņēmušas vien 71,6% (n = 73)
26.lapa no 36
respondenšu, savukārt pēctesta konsultāciju – 62,4% (n = 63).
Turpmāk aptaujas laikā sievietēm tika lūgts nosaukt citas (bez HIV) seksuāli
transmisīvās infekcijas (STI), ko viņas zina. Visbiežāk tika nosauktas tādas STI kā sifiliss un
gonoreja (skat. 31. tabulu).
31. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no nosauktās seksuāli
transmisīvās infekcijas
„Kādas slimības, ko var iegūt dzimumceļā, jūs varat nosaukt?”
Respondentes tika lūgtas arī nosaukt raksturīgākos STI simptomus. Visbiežāk sievietes
kā raksturīgāko STI pazīmi minēja izdalījumus (skat. 32. tabulu).
32. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no nosauktajiem seksuāli
transmisīvo infekciju simptomiem sievietēm
Jautātas par to, vai kādu no šiem simptomiem respondentes pašas ir izjutušas pēdējā
gada laikā, 23,9% (n = 28) sieviešu atbildēja apstiprinoši. Simptomu vai aizdomu gadījumā
aptuveni puse sieviešu griezušās pie ārsta vienas (46,4%, n = 13) vai kopā ar partneri (10,7%, n
= 3). Daļa nav reaģējušas uz šiem simptomiem (42,9%, n = 12) (skat. 33. tabulu).
(n=117) *
n %
Sifiliss 117 100,0
Gonoreja 115 98,3
C hepatīts 109 93,2
B hepatīts 103 88,0
Trihomonoze 102 87,2
Hlamīdijas 87 74,4
Dzimumorgānu herpes 75 64,1
Dzimumorgānu kārpas 67 57,3
„Vai varat aprakstīt, kādi seksuāli transmisīvo infekciju simptomi
mēdz būt sievietēm?”
(n = 117) *
n %
Apjomīgi izdalījumi no dzimumorgāniem 109 93,2
Smakojoši izdalījumi no dzimumorgāniem 109 93,2
Čūlas, jēlumi uz dzimumorgāniem 96 82,1
Nieze dzimumorgānu apvidū 95 81,2
Dedzinoša sajūta urinējot 90 76,9
Sāpes vēdera lejasdaļā 76 65,0
Pietūkumi/pietūkuši limfmezgli dzimumorgānu (cirkšņu)
70 59,8
apvidū

33. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no rīcības seksuāli transmisīvo
27.lapa no 36
infekciju simptomu vai aizdomu gadījumā
„Ko jūs darījāt, kad jums parādījās simptomi vai radās aizdomas,
ka jums varētu būt kāda seksuāli transmisīvā infekcija?”
Uz jautājumu par to, vai pēdējā gada laikā apmeklējušas ārstu, 64,9% (n = 74) sieviešu
atbildēja, ka ir apmeklējušas ģimenes ārstu. Ginekologu apmeklējušas nedaudz vairāk – 66,7%
(n = 78) sieviešu. Vizītē pie dermatovenerologa bijušas 15,0% (n = 16) sieviešu.
Sievietēm, kuras nebija apmeklējušas ginekologu, tika jautāts par iemesliem, kāpēc
viņas to nav darījušas. Visbiežāk tas nav ticis darīts, jo sievietes uzskatījušas, ka nav bijusi tāda
nepieciešamība (46,2%, n = 18) (skat. 34. tabulu).
34. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no ginekologa nepameklēšanas
iemesla
Neviena sieviete uz minēto jautājumu nebija izvēlējusies šādus atbilžu variantus:
nezinu, kur to izdarīt; nepiemērots pieņemšanas laiks; baidos, ka pret mani slikti izturēsies.
(n = 28) *
n %
Devos pie ārsta viena pati 13 46,4
Nedarīju neko 12 42,9
Ārstējos ar zālēm, ko iegādājos aptiekā pēc ārsta izrakstītas
receptes 4 14,3
Kopā ar partneri devos pie ārsta 3 10,7
Nenodarbojos ar seksu, līdz simptomi izzuda 3 10,7
Dzēru pretsāpju zāles 2 7,1
Draudzene/paziņa ieteica zāles, ar ko ārstēties 1 3,6
Lietoju prezervatīvu seksa laikā, līdz simptomi izzuda 1 3,6
„Kāda iemesla dēļ neesat apmeklējusi ginekologu pēdējo 12
mēnešu laikā?”
(n = 39) *
n %
Nebija nepieciešamības 18 46,2
Nav veselības apdrošināšanas 1 2,6
Nav sava ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu pie
1 2,6
ginekologa
Nav naudas, ko samaksāt par ārsta apmeklējumu 6 15,4
Nav bijis laika ārsta apmeklējumam 5 12,8
Neērta vieta/tālu/grūti nokļūt 1 2,6
Pārāk ilgi jāgaida pieraksts 2 5,1
Baidos, ka noskaidrosies, ka nodarbojas ar prostitūciju 1 2,6
Baidos, ka netiks ievērota konfidencialitāte 1 2,6
Cits iemesls (baidās no ginekologa apmeklējuma, baidās
12 30,8
saņemt sliktus „jaunumus”/izmeklējumu rezultātus u.tml.)

35. tabulā atspoguļota pašu respondenšu ziņotā, kā arī pētījuma laikā iegūtā seksuāli
transmisīvo infekciju prevalence, veicot asins parauga izmeklējumus. Aplūkojot asins analīžu
rezultātā iegūto prevalenci, jāņem vērā, ka pētījuma laikā tika veikta tikai primārā (ne
apstiprinošā) diagnostika.
35. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no pašu ziņotās seksuāli
28.lapa no 36
transmisīvo infekciju prevalences un asins parauga analīzē iegūtā rezultāta
Seksuāli transmisīvā
infekcija
Pašu ziņotais
(n = 117)
Uz jautājumu par to, vai viņām ir LR Ministru Kabineta noteikumos Nr. 32
(22.01.2008) minētās veselības kartes, tikai 10 sievietes (8,5%) atbildēja apstiprinoši.
Sievietēm, kurām šīs veselības kartes nebija, tika uzdots jautājums par to, kāpēc viņām tās nav.
Visbiežāk respondentes atbildēja, ka viņām tā nav nepieciešama (61,7%, n = 66). Daļa sieviešu
nebija informētas, ka viņām šāda karte ir nepieciešama (15,0%, n = 16) (skat. 36.tabulu).
36. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no veselības kartes neesamības
iemesla
Asins analīžu rezultāts
(n = 117)
n % n %
Dzimumorgānu herpes 0 0 73 62,4
C hepatīts 33 28,4 68 58,1
B hepatīts 9 8,0 55 47,0
Hlamīdijas 8 7,1 45 38,5
Sifiliss 10 8,7 27 23,1
Gonoreja 6 5,3 - -
Dzimumorgānu kārpas 6 5,3 - -
Trihomonoze 13 11,3 - -
„Kādēļ jums nav šādas veselības kartes?”
(n = 107) *
n %
Tāda nav vajadzīga 66 61,7
Nezinu, ka tādai jābūt 16 15,0
Nezinu, kur tādu dabūt 7 6,5
Nav naudas nepieciešamo izmeklējumu veikšanai 3 2,8
Man tam nav laika 2 1,9
Bija, bet to pazaudēju/tā ir nozagta/atņemta 5 4,7
Ir cita veida izziņa 7 6,5
Cita atbilde (zināja, ka tādu nedos, jo ir HIV inficēta; baidās
tādu izņemt, jo dati tiek datorizēti u. tml.) 11 10,3

29.lapa no 36
4.7. Saskare ar likumsargiem
Uz jautājumu, vai policijas darbinieki ir respondentes kaut reizi mūžā aizturējuši,
mazāk nekā puse sieviešu atbildēja apstiprinoši (46,2%, n = 54). Vidēji pēdējā gada laikā
sievietes tikušas aizturētas 11,4 reizes (SD 26,0; minimālais reižu skaits – 0, maksimālais –
150; moda – 1,0; mediāna – 2,0). 35,0% sieviešu (n = 41) kaut reizi dzīvē ir atradušās
ieslodzījumā.

30.lapa no 36
5. SECINĀJUMI
5.1. Prostitūcijā nodarbināto sieviešu vidū novērota augsta HIV un citu pētīto seksuālās
transmisijas infekciju izplatība: HIV – 22,2%, dzimumorgānu herpes – 62,4%, C hepatīts –
58,1%, B hepatīts – 47,0%, hlamidioze – 38,5%, sifiliss – 23,1%; salīdzinot ar iepriekš veiktu
pētījumu rezultātiem, attiecībā uz HIV izplatību vērojama pieauguma tendence laikā (2002.
gadā – 16%3, 2004. gadā – 16,8%3), taču jāņem vērā HIV prevalences noteikšanas metožu
atšķirības starp pieminētajiem pētījumiem.
5.2. Augsts ir to sieviešu īpatsvars, kuras nezina, ka ir inficētas.
5.3. Novērojams augsts infekciju seksuālās transmisijas risks saistībā ar ievērojamu
nemaksājošu partneru un maksājošu klientu skaitu, kā arī ar nepietiekamu prezervatīvu
lietošanas biežumu (t. sk. pēc klientu pieprasījuma).
5.4. Novērojams augsts infekciju asins transmisijas risks saistībā ar augstu narkotiku
injicēšanas izplatību prostitūcijā nodarbināto sieviešu populācijā un plaši praktizētu injicēšanās
piederumu kopīgu lietošanu injicētāju vidū.
5.5. Valstī netiek ievēroti MK noteikumos Nr.32 (Prostitūcijas ierobežošanas
noteikumi; 22.01.2008.10) minētie ierobežojumi – bieži sievietes sākušas pakalpojumus sniegt
pirms 18 gadu vecuma, pakalpojumi tiek sniegti neatļautās vietās, sievietēm nav veselības
karšu, policijas kontrole ir nepietiekama.
5.6. Novērojama nepieciešamība pēc populācijai specifiskiem informācijas un atbalsta
pasākumiem – zināšanas par HIV nav vērtējamas kā pietiekamas, HIV testa veikšanas biežums
nav pietiekams, trešā daļa PNP nav saņēmušas pirms un/vai pēctesta konsultāciju, tāpat nav
pietiekama ārstu apmeklējumu regularitāte.

31.lapa no 36
6. DISKUSIJA, PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI
6.1. Pētniecība
Pētījuma veikšanas gaitā tapuši secinājumi, kas būtu ņemami vērā, atkārtoti veicot
pētījumus PNP populācijā Latvijā. Pirmkārt, secināts, ka prostitūcijā nodarbinātajām sievietēm
ir samērā šaurs sociālais tīklojums (kā minēts iepriekš, visbiežāk minētais PNP skaits, kuras
respondente personīgi pazīst, ir 2). Tādējādi ir apšaubāma RDS metodoloģijas pielietojuma
lietderība šīs mērķa grupas izpētē. Kā liecina šī pētījuma pieredze, RDS viļņi (jeb ķēdes posmi)
neveidojās, un, lai panāktu pēc iespējas adekvātāku atlases lielumu, pētījuma gaitā nācās pāriet
uz izdevīguma atlasi.
Otrkārt, secināts, ka Latvijā PNP ir izteikti noslēgta populācija. Ar pētniecības,
profilakses vai veselības veicināšanas aktivitātēm praktiski ir iespējams piekļūt tikai personām,
kuras piesaista klientus „uz ielas”. Tā kā bordeļi, kā arī pakalpojumu sniegšana viesnīcās,
naktsklubos u. tml. valstī ir aizliegta, PNP, kuras strādā minētajās iestādēs, noliedz jebkuru
saistību ar seksa pakalpojumu sniegšanu.
Tāpat sieviešu kontaktus ar veselības vai sociālo pakalpojumu sniedzējiem var
ierobežot personas, kuras organizē vai veicina seksa pakalpojumu izmantošanu (pētījuma lauka
darba laikā tika uzsāktas sarunas par pieeju prostitūcijā nodarbinātām sievietēm ar vienu no
Rīgas pierobežas naktsklubiem, kā arī tika izdarīts mēģinājums piekļūt sievietēm ar taksometru
šoferu (kuri piedāvā pasažieriem informāciju par vietām, kur pieejami seksa pakalpojumi)
starpniecību, taču abos gadījumos tika saņemts atteikums).
Saistībā ar to, ka liels īpatsvars PNP ir arī narkotiku lietotājas, kā arī ar pētījuma laikā
respondenšu vidū novēroto izteikto laika deficītu, pētījuma veiksmīgas norises nodrošināšanai
ieteicams:
a) pretstatā stacionārām pētījuma lauka darba veikšanas vietām izmantot mobilās
vienības (tādējādi tuvinot pētījumu PNP pakalpojumu sniegšanas vietām);
b) venozo asiņu paraugu vākšanu aizstāt ar eksprestestiem, kurus veic, noņemot
kapilārās asinis vai izmantojot siekalas (tādējādi būs iespējams precīzāk vadīt
pēctesta konsultāciju un nepieciešamības gadījumā tūlīt nozīmēt tālākos
izmeklējumus pie speciālistiem).
Saskaņā ar pētījuma lauka darba veicēju teikto, respondentes norādījušas, ka būtu
vairāk motivētas piedalīties pētījumā, ja bonuss par dalību tajā būtu bezmaksas ginekologa
pakalpojumi. Tādēļ turpmākajos pētījumos apsverama šāda bonusa ieviešanas iespēja.
Tāpat konstatēts, ka PNP, kuras lieto narkotikas, un tās personas, kuras narkotikas
nelieto, prasa atšķirīgu pieeju. Piemēram, narkotiku lietotājas pētījumā piedalīties motivē
finansiāli bonusi, viņas ir maz ieinteresētas iespējā saņemt bezmaksas izmeklējumus vai
medicīniskos pakalpojumus. Savukārt narkotiku nelietotājām raksturīgākas rūpes par savu

veselību, un šīs PNP norāda, ka iespēja bez maksas veikt veselības pārbaudes ir bijusi galvenā
motivācija dalībai pētījumā.
32.lapa no 36
6.2. Likumdošana
„Prostitūcija” (franču: prostitution, latīņu: prostitutio: nodošanās netiklībai) ir seksuālo
pakalpojumu sniegšana par samaksu11. Prostitūcijas juridiskais statuss dažādās valstīs ir
ievērojami atšķirīgs. Dažās valstīs par to var sodīt ar nāvi, kamēr citās tas ir pilnībā likumīgs.
Latvijā prostitūcija ir legāla un tiek stingri regulēta10, taču nav atļauta prostitūcijas
organizēšana (t. sk. suteneri un bordeļi). Igaunijā prostitūcija ir legāla, taču tā netiek regulēta,
nav atļauta nekāda veida organizēta prostitūcija. Savukārt Lietuvā prostitūcija ir nelegāla.
Lielākajā daļā postkomunisma valstu (t.sk. Krievijā) prostitūcijai ir palicis tāds pats
juridiskais statuss, kāds tas bija PSRS laikā, respektīvi, tā ir nelegāla, skaidrots Vikipēdijā
(skat. 2. attēlu – Eiropas karti).
2. attēls. Prostitūcijas likumdošanas regulējumi Eiropas valstīs
Legāla, tiek regulēta, bordeļi ir legāli
Legāla, tiek regulēta, bordeļi nav legāli
Legāla, taču netiek regulēta, bordeļi nav legāli
Prostitūcija ir nelegāla: prostitūtas tiek krimināli sodītas
Prostitūcija ir nelegāla: klienti tiek krimināli sodīti, taču ne prostitūtas
Nav datu
Pētījums apliecina, ka prostitūcijas pašreizējais regulējums Latvijā (Ministru kabineta
noteikumi Nr.32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”, 22.01.2008.10) nedarbojas, un tas
viennozīmīgi norāda uz nepieciešamību pēc šī normatīvā akta izmaiņām. Īpaši jāatzīmē
„Veselības kartes personai, kas nodarbojas ar prostitūciju” atcelšanas nepieciešamība: šobrīd to
nav 91,5% PNP, šī brīža regulējums veikt veselības pārbaudes reizi mēnesī vistiešākā veidā
maldina pakalpojuma pircēju un arī pašu pakalpojuma sniedzēju. Veselības izmeklējumiem gan
pakalpojuma sniedzējiem, gan tā saņēmējiem (klientiem) jābūt viegli pieejamiem un izvērtējot
individuālā riska pakāpi.

Infekcijām mēdz būt izteikti garš tā sauktais „loga periods”, kad cilvēks ir inficēts, bet
ar rutīnas diagnostikas testiem infekciju vēl atklāt nevar, jo nav pietiekamā daudzumā
izstrādātu antivielu (piemēram, HIV infekcijas gadījumā antivielu diagnostiskie testi no 1 līdz
pat 6 mēnešiem inficēšanos var neuzrādīt). Šķietamā „veselība” neļauj patiesi izvērtēt risku,
vedina nelietot prezervatīvu. Noteikumi nenosaka prezervatīva lietošanas nepieciešamību, šī
norma būtu jāiekļauj jaunajos noteikumos, prezervatīvu bezmaksas pieejamību nodrošinot caur
zema sliekšņa centriem. Spēkā esošo noteikumu izmeklējumu sarakstā ir lepra (Latvijā
reģistrēti tikai atsevišķi reti slimības gadījumi), tai pašā laikā nav noteikti izmeklējumi uz
tuberkulozi, ko, piemēram, citām ar cilvēkiem saskarsmē esošām profesijām Ministru kabineta
noteikumos Nr. 494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku
veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm”
(27.11.2001.) ir noteikts veikt reizi gadā. Tā kā prostitūcija nav un nevar būt tikai viena resora
atbildība (2008. gada noteikumus izstrādāja Iekšlietu ministrija), nepieciešams veidot darba
grupu, pieaicinot pētījumos iesaistītus sabiedrības veselības speciālistus, nevalstisko
organizāciju pārstāvjus un pašas mērķa grupas pārstāvjus. Vadoties no Eiropas citu valstu
prakses, jāizstrādā tādi noteikumi, kas optimāli atbilstu Latvijas situācijai.
33.lapa no 36
6.3. Infekciju izplatība
Ņemot vērā augsto HIV un seksuāli transmisīvo infekciju izplatību, no vienas puses, un
tai pašā laikā zemo ģimenes ārsta un speciālistu apmeklētību un relatīvi augstu uzticēšanos
speciāliem (,,zema sliekšņa”) centriem ārpus ārstniecības iestādēm, no otras puses, izriet, ka
PNP ir nepieciešams organizēt vieglāk pieejamu pakalpojumu centrus pēc līdzības ar zema
sliekšņa punktiem injicējamo narkotiku lietotājiem. Tādējādi rastos iespēja uzlabot PNP
zināšanas par HIV (šobrīd tikai 58% aptaujāto sieviešu tās ir atbilstošas UNGASS zināšanu
indikatoriem) un citām seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI). Bezmaksas konsultāciju,
eksprestestu un prezervatīvu pieejamība šādos centros palielinātu HIV testa veikšanas biežumu,
prezervatīvu lietošanu, tādējādi mazinot inficēšanās risku. „Zema sliekšņa” centru speciālisti
motivētu PNP gan brīvprātīgi veikt izmeklēšanu, gan apmeklēt ārstniecības iestāžu speciālistus.
Lai gan Pasaules Veselības organizācija un Eiropas Slimību kontroles un profilakses centrs
aicina palielināt to personu skaitu, kas tiek izmeklētas uz HIV infekciju un zina testa rezultātu,
pētījumā noskaidrots, ka tikai puse no sievietēm pēdējā gada laikā veikušas HIV testu,
visbiežāk – divos esošajos zema sliekšņa centros Rīgā: „Dia+Logs” un LIC (kopš LIC
reorganizācijas 2012. gada 1. aprīlī – Slimību kontroles un profilakses centrs) HIV/AIDS
konsultāciju kabinetā. Latvijā joprojām nav vadlīniju HIV testēšanai, kā arī nav nevienas
organizācijas, kas ikdienā sniegtu informāciju, konsultācijas, sociālo atbalstu, juridisku
aizstāvību tikai šai mērķa grupai. Tādu speciālistu kā infektologa, venerologa, ginekologa un
urologa pieejamības uzlabošana veselības aprūpē ar tiešās pieejamības ārstu statusa noteikšanu
veicinātu savlaicīgu ārstēšanas uzsākšanu HIV un STI slimniekiem, kas tādējādi ierobežotu
infekciju tālāku izplatīšanos. Nepieciešams izstrādāt nacionālas HIV testēšanas vadlīnijas,

kurās jāiekļauj arī rekomendācijas, kā strādāt ar riskam pakļautām grupām (piemēram, INL,
PNP u. c.).
34.lapa no 36
6.4. Sadarbība
Ņemot vērā pētījumā konstatētos faktus, proti, ka pusei sieviešu ir bērni, lielākoties
mazgadīgi, puse PNP ir bijusi saskarē ar policiju, trešdaļa – atradusies ieslodzījumā, puse lieto
dažādas narkotiskās vielas un lielākā daļa arī alkoholu, kā arī, ņemot vērā daudzos infekciju
pārnešanas riska faktorus, likumsakarīgi būtu savstarpēji sadarboties sociālajiem
dienestiem/bāriņtiesām, policijai, Tieslietu ministrijas resoriem, ārstiem, sabiedrības veselības
speciālistiem un nevalstiskajām organizācijām. Šobrīd regulāras sadarbības starp minētajiem
speciālistiem nav.
Ievērojams ieguldījums sadarbības veicināšanai ir šī ziņojuma tapšanas laikā izveidotā
Tieslietu ministrijas darba grupa (informāciju par darba grupu skat. zemāk). Ir nepieciešams
turpināt šīs darba grupas uzsākto diskusiju tā, lai visām ieinteresētajām pusēm būtu iespējams
maksimāli iesaistīties ar prostitūciju saistīto jautājumu risināšanā.
Pēc resursu centra sievietēm Marta iniciatīvas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisija 25.01.2012 atbalstījusi darba grupas izveidi seksuālo pakalpojumu tirdzniecības
mazināšanai. Tieslietu ministrijas vadībā darba grupa, kurā piedalījās arī LĢPSVA Papardes
zieds pārstāvis, ir sagatavojusi Informatīvo ziņojumu Saeimas komisijai, apkopojot citu valstu
pieredzi un iesniedzot atbildīgo ministriju, institūciju un organizāciju darba grupā diskutētos
priekšlikumus. Tostarp Informatīvajā ziņojumā iekļautas atsauces uz šī pētījuma rezultātiem, kā
arī šajā diskusijas sadaļā identificētie ierosinājumi. Kopumā darba grupa prostitūcijas izplatības
mazināšanai Latvijā Informatīvajā ziņojumā identificējusi šādus iespējamos risinājuma
virzienus:
• turpināt cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas pasākumus (palīdzības
sniegšana cilvēku tirdzniecības upuriem u. c.);
• skaidri noteikt aizliegumu iegādāties seksuālos pakalpojumus no personām, kuras
tos nedrīkst sniegt, kā arī paredzēt atbildību par šāda aizlieguma pārkāpšanu
(prostitūcijas kā tādas aizliegums nav atbalstāms; jāizvērtē Krimināllikuma
regulējums attiecībā uz cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu izmantošanu u.
c.);
• pilnveidot mācību materiālu un izglītības saturu (iekļaut vispārizglītojošo skolu
programmās, pedagogu augstākās izglītības saturā, mācību grāmatu autoru un
mākslinieku apmācībās jautājumus par dzimumu līdztiesību, prostitūciju, cilvēku
tirdzniecību, fiktīvajām laulībām u. c.);
• veicināt informatīvu pasākumu īstenošanu, uzrunājot prostitūcijas klientus,
sabiedrību kopumā un potenciālās vai esošās prostitūtas;

• apmācīt veselības aprūpes un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, lai viņi spētu
identificēt prostitūcijā iesaistītās personas un sniegt atbilstošu palīdzību un
informāciju, kas palīdzētu personām izkļūt no prostitūcijas;
• veicināt sadarbības un informācijas apmaiņu starp kompetentajām institūcijām un
35.lapa no 36
nevalstiskajām organizācijām;
• efektīvāk kontrolēt publiski pieejamās informācijas saturu (žurnālistu un redaktoru
apmācība par dzimumu attēlojumu medijos; stingrāku ierobežojumu ieviešana
attiecībā uz publicējamās informācijas saturu u. c.);
• attīstīt kultūras telpu (iedzīvotāju (jo īpaši bērnu un jauniešu) interešu
izglītības/kultūrizglītības attīstīšana reģionos u. c.);
• nodrošināt sociālās integrācijas (izejas) programmu un veselības pakalpojumu
pieejamību prostitūcijā iesaistītām personām (informatīvo materiālu par
sociālajiem pakalpojumiem un darba iespējām pieejamības nodrošināšana PNP ar
ginekologu, policistu u. tml. starpniecību; zema sliekšņa centru izveide PNP mērķa
grupai u. c.).
Detalizēti ar konkrētajiem ierosinājumiem, kā arī ar attiecīgās MK sēdes
protokollēmuma projektu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājas lapā12.

36.lapa no 36
VĒRES
1 European Centre for Disease Prevention and Control. Technical Report: Mapping of
HIV/STI Behavioural Surveillance in Europe. Stockholm: European Centre for Disease
Prevention and Control, 2009.
2 World Health Organization, Joint United Nations Programme on HIV/AIDS.
Guidelines for Second Generation HIV Surveillance. Geneva: WHO Production Services,
2000.
3 European Centre for Disease Prevention and Control. Country mission report. Latvia
country visit HIV, STI and hepatitis B and C. Stockholm: European Centre for Disease
Prevention and Control; 2011. – Pp. 34-35.
4 Latvijas Infektoloģijas centrs. Ikgadējo jauno HIV gadījumu sadalījums pēc
transmisijas veida, 2012. gada 1. janvāris. Sk. internetā (21.01.2012)
http://www.lic.gov.lv/docs/268/Ikikgadeji%20transmisijas%20grupas1.pdf
5 United Nations General Assembly Special Session on HIV/AIDS (UNGASS). The
Declaration of Commitment on HIV/AIDS. Geneva: Joint United Nations Programme on
HIV/AIDS (UNAIDS), 2001. Sk. internetā (21.01.2012)
http://www.un.org/ga/aids/docs/aress262.pdf
6 Dublin Declaration on Partnership to Fight HIV/AIDS in Europe and Central Asia,
2004. Sk. internetā (21.01.2012) http://www.unicef.org/ceecis/The_Dublin_Declaration.pdf
7 World Health Organization, Joint United Nations Programme on HIV/AIDS. Initiating
second generation HIV surveillance systems: practical guidelines. Geneva: Joint United
Nations Programme on HIV/AIDS (UNAIDS), 2002.
8 European Centre for Disease Prevention and Control. Special Report: Implementing
the Dublin Declaration: 2010 Progress Report. Stockholm: European Centre for Disease
Prevention and Control, 2010.
9 Joint United Nations Programme on HIV/AIDS (UNAIDS). Monitoring the
Declaration of Commitment on HIV/AIDS: guidelines on construction of core indicators: 2010
reporting. Geneva: Joint United Nations Programme on HIV/AIDS (UNAIDS), 2009. – P. 54.
10 Latvijas Republikas Ministru kabinets. Noteikumi Nr. 32 "Prostitūcijas ierobežošanas
noteikumi" (22.01.2008.). Latvijas Vēstnesis, 25.01.2008.; 14 (3798).
11 Latviešu literārās valodas vārdnīca. Rīga: Zinātne, 1972.–1996. Sk. internetā
(21.01.2012) http://www.tezaurs.lv/sv/?w=prostit%C5%ABcija
12 Latvijas Republikas Tieslietu ministrija. Informatīvais ziņojums "Par ārvalstu
pieredzi prostitūcijas ierobežošanas jomā un priekšlikumiem prostitūcijas mazināšanai Latvijā".
Sk. internetā (06.11.2012) http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40258143

HIV infekcijas, citu infekciju un ar tām saistīto riska faktoru apzināšana vienā no HIV inficēšanās riskam pakļautajām grupām – prostitūcijā nodarbinātām personām

Recommended

Recommended

More Related Content

Featured

Featured (20)

HIV infekcijas, citu infekciju un ar tām saistīto riska faktoru apzināšana vienā no HIV inficēšanās riskam pakļautajām grupām – prostitūcijā nodarbinātām personām