...ir sporta veids, kurā ar orientēšanās kartes un kompasa palīdzību tiek veikta kāda no dažādajām orientēšanās distancēm.
Sporta veids radies 19. gadsimtā Zviedrijā.
Pirmās sacensības norisinājās 1897.gadā Norvēģijā.
Ir vairākas orientēšanās disciplīnas. Vispopulārākā ir orientēšanās skrienot. Kartē ir atzīmēti kontrolpunkti, kuri jāapmeklē noteiktā secībā pēc iespējas ātrākā laikā.
Orientēšanās ar slēpēm notiek līdzīgi, tikai ziemā un ar slēpēm pa iedzītiem slēpju ceļiem.
Orientēšanās skrienot
Orientēšanās ar slēpēm
Veloorientēšanās
Taku orientēšanās
Rogainigs
U.c. (kanoe orientēšanās, fotoorientēšanās, ar zirgiem utt.)
Orientēšanās distances izšķir arī pēc garuma. Sprinta distance ir visīsākā un parasti notiek pilsētās vai parkos – labi skrienamos apvidos, kur var attīstīt ātru skriešanas tempu, bet pagarinātā jeb maratona distance ir visgarākā. Stafetes var būt dažādu veidu. Visbiežāk stafetes komandu sastāda 3 cilvēki, kuri dodas mežā viens pēc otra. Kad finišējis pirmais dalībnieks, tad mežā dodas otrs. Kad finišē otrs, tad distanci sāk trešais. Uzvar komanda, kurai trešā etapa sportists finišē pirmais un kur visi komandas dalībnieki ir atraduši visus kartē norādītos kontrolpunktus.
Orientēties var gan dienā, gan naktī. Orientējoties naktī obligāti ir vajadzīga galvas lampa, lai saredzētu karti un tuvāko apvidu.
Karte pēc būtības ir attiecīgā apvidus, teritorijas vizuāls atspoguļojums.
Orientēšanās karte ir speciāli orientēšanās sacensībām veidota karte. Pēc būtības tā ir topogrāfiskā karte papildināta ar citiem papildus elementiem, lai palīdzētu orientieristam sekmīgāk tikt galā ar orientēšanās uzdevumu. Līdz ar to, orientēšanās karte ir daudz detalizētāka par vispārīgām topogrāfiskajām kartēm.
Visās valstīs orientēšanās kartēm ir vieni un tie paši simboli, lai jebkurš varētu tos saprast.
Skaitlis uz mēroga, kas atrodas aiz vieninieka, norāda to, cik ar centimetriem dabā ir vienāds vienu centimetru liels attālums uz šīs kartes.
Piemēram, ja ir mērogs 1:15000, tad vienam centimetram uz kartes atbilst 15000 centimetru jeb 150 metru liels attālums dabā.
Melna – cilvēka veidoti objekti (mājas, ēkas, žogi, kā arī ceļi, takas, stigas), un akmens veidojumi (akmeņi, klintis)
Zila – ūdens (ezeri, dīķi, upes, strauti, tērcītes, purvi)
Zaļa – veģetācija (krūmi, brikšņi, biezokņi.. Aizaugušas teritorijas)
Dzeltena – atklātas, pusatklātas vietas, (pļavas, lauki), izcirtumi
Brūna – reljefa formas (kalni, ieplakas) (pauguri, ierakumi, gravas, izskalojumi)
Baltā krāsa orientēšanās kartēs norāda uz viegli pārredzemu un labi skrienamu mežu.
Pļava; grūti pārvarama atklāta vieta; izcirtums; augļu dārzs, kultivēta teritorija (apkopts lauks, dārzs)
Blā blā blā
asfalts
Augstumlīknes utt
Vienīgā papildierīce, kas tik pieļauta orientēšanās sacensībās, ir kompass. Tas ir nozīmīgs, lai noteiktu virzienu un orientētu karti tā, lai tā būtu saskaņā ar apvidu.
Kompasa adatiņa tiek krāsota divās krāsās. Novietojot kompasu plakaniski, sarkanais gals pagriežas pret ziemeļiem, bet baltais pret dienvidiem.
Pastāv divu veidu orientēšanās kompasi:
Orientēšanās distance sastāv no starta, noteiktā kārtībā secīgi izkārtotiem kontrolpunktiem un finiša.
Pirms kustības uzsākšanas ir svarīgi zināt, kā nokļūt nākamajā kontrolpunktā. Tāpēc:
apskatiet leģendu, saprotiet, pie kāda objekta atrodas kontrolpunkts
apskatiet visu etapu kopumā – vai ir iespējams ceļā izmantot līnijvieda orientierus (ceļus, stigas, lauku malas, strautus u.c.), lielus, pamanāmus objektus
vēlreiz pārliecinieties, ka karte ir noorientēta pareizi un pagriezieties vajadzīgajā virzienā, lai sāktu distanci
Kontrolpunktu leģendas ir papildus informācija sportistiem par atsevišķa objekta precīzu atrašanās vietu dabā, kurā tiek raksturotas objekta ārējās pazīmes, izmēri u.c. informācija, ko nav iespējams parādīt kartē, kā arī kontrolpunkta prizmas un atzīmēšanās ierīču precīzu atrašanās vietu pie objekta.
Distancē visu laiku saglabājiet kontaktu ar karti
visu laiku ir nepieciešams zināt jūsu atrašanās vietu uz kartes, kā arī kustības virzienu;
vienmēr turiet karti noorientētu;
Atkal un atkal (ik pa 100m) salīdziniet kartē uzzīmēto ar apkārt redzamo, salīdziniet arī savu skrējiena virzienu ar vēlamo;
Ja kaut kas neizskatās pareizi - piemēram, kartē redzamais objekts nav ieraugāms, tūlīt apstājieties un sevi atkal noorientējiet!
Tiek pielietotas, lai pierādītu, ka ir apmeklēti kontrolpunkti
Vēl šī sistēma tiek izmantota dāžādās tautas sacensībās
Izmanto arī kā rezerves sistēmu, ja SPORTident nestrādā
PRIEKŠROCĪBAS:
Ļoti viegls, ērti skriet
Parocīgi atzīmēties skrienot no visiem virzieniem
Atzīmējoties atskan signāls ( ir gan gaismas, gan skaņas signāls)
Iespēja redzēt savu laiku skrienot
Dubulta atzīmēšanās drošība