Rīgas 6. vidusskolas vecāku padomes vēstule Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, izglītības un zinātnes ministrei, kultūras ministrei, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam.

1. Valsts prezidentam
Raimondam Vējonim
Ministru prezidentam
Krišjānim Kariņam
Izglītības un zinātnes ministrei
Ilgai Šuplinskai
Kultūras ministrei
Dacei Melbārdei
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam
Latvijas unikālā mūzikas kultūra – zem sitiena
“Dziesmu svētku tradīcija ir visbūtiskākā Latvijas kultūras tradīcija, kura tiek sargāta un
stiprināta, jo ar to mēs esam atšķirīgi un vērtīgi visā pasaulē,” teikts Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapas publikācijā (09.05.2019.).
Ziņa, ka pamatizglītības standarta reformas no 2020./2021. mācību gada paredz vairs
nefinansēt specializēto novirzienu programmas vispārizglītojošās skolās, mums, Rīgas
6. vidusskolas skolēnu vecākiem, nāca kā liels un nepatīkams pārsteigums. Mūsu skola ir
ar vislielāko padziļināti mūziku apgūstošo skolēnu skaitu visā Latvijā, tāpēc ar šo vēstuli
vēlamies paust savu kategorisko nostāju PRET plānoto reformu un turpmāk iztirzāsim,
kāpēc.
Latvijas vispārizglītojošajās skolās mūziku padziļināti apgūst 4300 skolēni. Tie ir bērni,
kuri paralēli vispārizglītojošai mācību programmai dzied koros, apgūst mūzikas
instrumentu spēli, solfedžo, mūzikas literatūru, kā arī mācās muzicēt ansambļos, pūtēju
orķestros un simfoniskajā orķestrī. Tā ir šo bērnu un viņu vecāku apzināta izvēle.
Ņemot vērā, ka Rīgas 6. vidusskola jau daudzus gadus veiksmīgi īsteno profesionāli
orientētā mūzikas virziena programmas (kods 21014111) apguvi 1.–9. klašu skolēniem,
kuru 2018./2019. mācību gadā apgūst jau 642 bērni, arī tās muzikālā darbība ar katru
gadu turpina paplašināties un kļūst arvien daudzpusīgāka. Skolas muzikālie kolektīvi
regulāri koncertē, piedalās skolas, pilsētas un valsts nozīmes pasākumos. Tāpat katru
mācību gadu tiek rīkoti instrumenta spēles nodaļu atklātie koncerti. Mūzikas novirziena
programmas ir ļoti pieprasītas – katrā klašu grupā ir 3 (!) paralēlklases ar bērniem, kuri
padziļināti apgūst mūziku. Arī vidusskolas klasēs mūzikas programmu izvēlējušies
26 jaunieši (dati uz 01.09.2018.). Tikai 10 bērni (jeb 0,7 %) no šiem skolēniem apmeklē
kādu no mūzikas skolām, jo vajadzības, kuru dēļ bērni un viņu vecāki izvēlas Rīgas

2. 2
6. vidusskolu, lielākoties tiek pilnībā apmierinātas vispārizglītojošajā programmā ar
mūzikas novirzienu.
Rīgas 6. vidusskolas vārds jau kopš 1975. gada saistās ar pūtēju orķestriem. Skolas
tradīcijas un pedagogu ieguldījums ir spēlējis nozīmīgu lomu Latvijas pūtēju orķestru
kustības attīstībā. Rīgas 6. vidusskolas skolēnu pūtēju orķestru klātbūtne visās
nozīmīgākajās pūtēju mūzikas norisēs un citos kultūras pasākumos ir kļuvusi par
neatņemamu Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu (piem., ikgadējā pūtēju orķestru defilē
priekšnesumu skate 4. maijā pie Brīvības pieminekļa, dalība Latvijas Skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētkos un Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos). Muzicēšana
pūtēju orķestrī daudzus no tā kādreizējiem dalībniekiem ir mudinājusi izvēlēties šo skolu
arī savu bērnu izglītošanai.
Lepojamies, ka mūsu bērnu skola ir vienīgā vispārizglītojošā skola Rīgā, kurai ir arī savs
simfoniskais orķestris (dibināts 1997. gada novembrī). Vairāk kā 20 gadus tas bagātina
skolas svinīgos un reprezentācijas pasākumus, piedalās dažādos projektos un sniedz
koncertus ārpus skolas, par ko prieks gan vecākiem, gan pašiem bērniem.
Šajā mācību gadā vien simfoniskais orķestris jau īstenojis vairākus vērienīgus muzikālos
projektus – Skolotāju dienas koncertu, Latvijas Republikas 100. proklamēšanas
gadadienai veltītu svētku koncertu un Ziemassvētku koncertu, Zaļās ceturtdienas
koncertu u.c. Orķestra dalībnieki ir 5.–9. klašu mūzikas novirziena skolēni. Visa iepriekš
minētā pamatā ir skolēnu un pedagogu regulārs, sistemātisks ikdienas darbs individuālo
instrumenta spēles nodarbību un orķestra mēģinājumu laikā. Šobrīd vispārējās
pamatizglītības profesionāli orientētā virziena mūzikas programmā (kods 21014111)
paredzētas 40 minūtes nedēļā vienam skolēnam individuālai instrumenta spēles
apmācībai.
Mūzikas novirziena skolas vairākus gadu desmitus ir bijušas Latvijas kultūras mantojuma
saglabāšanas viens no lielākajiem balstiem. Uzskatām, ka profesionālās ievirzes izglītība,
proti, mūzikas un mākslas skolas, nenoklāj inteliģentas un kulturālas sabiedrības
pamatvajadzības. Mūzikas novirziena skolām katrā novadā ir būtiska, tradīcijām bagāta
nozīme kultūras mantojuma saglabāšanā un uzturēšanā.
Šobrīd 4300 skolēnu Latvijā ir nodarbināti ar jēgpilnu mūzikas satura apguvi, un ir
pilnīgi nepieņemami, ka, realizējot absurdos grozījumus Vispārējās izglītības likumā,
šiem un nākamajiem skolēniem var tikt liegta padziļināta mūzikas apguve
vispārizglītojošās skolas līmenī. Mūzikas instruments, dziedāšana, koris un orķestris ir tas
kopums, kas bērnus piesaista skolai.
Patiesībai neatbilst IZM apgalvojums, ka 2018. gada vasarā, veicot grozījumus
Vispārējās izglītības likumā, skolas tikušas informētas, ka pēc jaunā mācību satura
ieviešanas faktiski tiek pārtraukts finansējums specializētajiem novirzieniem un ka "par
jauno pamatizglītības standartu un programmu paraugiem no 2017. gada septembra līdz
2018. gada martam notika sabiedriskā apspriešana un diskusijas, tika izskatīti vairāki
simti priekšlikumu."1
Rīgas 6. vidusskolas direktors Haralds Bārzdiņš 2019. gada 9. maijā
atzīst, ka “par gaidāmajām izmaiņām pirmo reizi esot dzirdējis aptuveni pirms divām
1 Publikācija IZM mājaslapā “Jaunais izglītības standarts skolām nodrošinās lielākas iespējas padziļināti īstenot
dažādus mācību priekšmetus“ (09.05.2019.)

3. 3
nedēļām”2
. Ja sabiedriskajā apspriešanā un diskusijās nav piedalījusies skola, kurā mācās
proporcionāli visvairāk jeb 668 mūzikas novirziena skolēni, kā arī uz diskusijām nav
aicināts šīs skolas direktors, mums ir pamats uzskatīt, ka atbilstošas un vispusīgas
apspriešanas nav bijis. Diemžēl par to liecina arī citu mūzikas novirziena atbalstītāju
izteikumi, piemēram, Agneses Pastares atklātā vēstule, kurā teikts: “Pagājušā gada
vasarā kopā ar sešgadnieku apmācības idejām klusi, klusītiņām, īpaši uzmanību tam
nepievēršot, tika ielobēti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, dzēšot pantu Nr. 42, kas
tādējādi paredz visu novirzienu skolu pārvēršanu par parastajām skolām. [..] mūzikas
novirziena skolām tas ir nāves spriedums.”3
Ministrijas apgalvojums, ka “visām izglītības iestādēm būs vienlīdzīgas tiesības un
iespējas piešķirtā finansējuma ietvaros izstrādāt un licencēt savas izglītības programmas,
tajā skaitā profesionāli orientētas”4
, arī nav patiess, jo mūzikas novirzienā katram
bērnam ir nepieciešama mācību stunda mūzikas instrumenta spēles apguvei. Rīgas
6. vidusskolā 668 instrumenta spēles stundas ar koeficientu 1 nav iespējams realizēt
paredzētajos 10 % programmas maiņas ietvaros. Nav arī pieļaujams, ka uz mūzikas
priekšmetu rēķina tiktu atņemtas stundas citiem vispārizglītojošiem priekšmetiem,
piemēram, latviešu valodai, matemātikai vai fizikai.
Atņemot bērniem iespēju vispārizglītojošā skolā padziļināti mācīties mūziku, nozīmē
liegt viņiem dziedāt un spēlēt ansambļos, orķestros, kur bērni mācās kopā sastrādāties
kopīgam rezultātam, gūt uzstāšanās pieredzi, nebaidīties no auditorijas, mācās būt
atbildīgi par sevi un savu kolektīvu, bet visam pāri – jau no bērnības mūzikas un
kopmuzicēšanas kultūra viņos veido iemaņas un prasmes, kas kļūs par stabilu pamatu
visai turpmākajai dzīvei. Visticamāk, ka tieši šie skolēni nākotnē būs koncertu, teātru,
kultūras pasākumu apmeklētāji, atbalstītāji un nākamo mūzikas skolu audzēkņu vecāki.
Rīgas 6. vidusskolas absolventu vidū ir pasaulslavenais diriģents Andris Nelsons, operas
zvaigznes Sonora Vaice, Maija Kovaļevska un daudzi citi mūziķi, kuri šobrīd darbojas
Latvijas un pasaules mūzikas elitē. Ne tikai mūzikā, arī jomās, kas ar to saistītas,
veiksmīgi iekļaujas mūzikas novirziena skolu absolventi – vai tas būtu teātris, vai tie būtu
mediji utt. Jo tikai tur, kur ar kādu lietu nodarbojas daudz cilvēku, tikai tādā vidē slīpējas
dimanti. Un tieši pateicoties tam, ka Latvijā līdz šim mūzikai ir bijusi tik liela nozīme,
varam lepoties ar kulturālu sabiedrību un saukt sevi par tautu, kas dzied.
Visbeidzot – nekādi nevaram piekrist IZM apgalvojumam, ka, nefinansējot specializēto
novirzienu programmas vispārizglītojošās skolās, tas neapdraud latviešu Dziesmu un deju
svētku tradīcijas. Mūsuprāt, Dziesmu svētki tiek apdraudēti vistiešākajā veidā, jo,
realizējot nepārdomātas reformas, kas sagraus mūzikas novirziena skolu gadu desmitiem
doto ieguldījumu kultūrā, ar katru gadu būs arvien mazāk bērnu un jauniešu, kuriem koris
un mūzika būs sirdī kopš bērnības. Dziesmu svētki tomēr ir masu kustība, bet iecerētās
2 https://www.delfi.lv/calis/jaunumi/viduvejibu-kalve-likuma-izmainas-paredz-specialo-novirzienu-skolu-parveidi-
visparizglitojosas.d?id=51065195
3 https://diena.lv/raksts/viedokli/latvija/atklata-vestule-vai-dziesmu-svetki-pec-20-30-gadiem-klus-tikai-par-
pagatnes-atminam-14219177
4 Publikācija IZM mājaslapā “Jaunais izglītības standarts skolām nodrošinās lielākas iespējas padziļināti īstenot
dažādus mācību priekšmetus“ (09.05.2019.)

4. 4
reformas rezultātā koros iesaistīto jauniešu skaits krasi samazināsies, nemaz nerunājot par
orķestru pastāvēšanu (nemākot spēlēt mūzikas instrumentu, orķestrī iesaistīties nevar) –
tie izmirs, un jaunbūvētā Dziesmu svētku estrāde stāvēs pustukša. Vai uz to mēs ar šo
reformu ejam?
Ievērojot minēto, lūdzam:
1) izvērtēt grozījumus Vispārējās izglītības likumā un sniegt to novērtējumu;
2) uzdot kompetentajām institūcijām sagatavot priekšlikumus normatīvā regulējuma
pilnveidei.
Atbildi uz šo iesniegumu lūdzam sniegt rakstveidā Rīgas 6. vidusskolas vecāku padomei,
A.Čaka ielā 102.
Rīgas 6. vidusskolas mūzikas novirziena skolēnu vecāku vārdā –
Vecāku padome
Rīgā 2019. gada 10. maijā