Kvalitatīva apgaismojums izvēle darbinieku komfortam un efektivitātei

1
Darba drošības un vides veselības
institūts
Žanna Martinsone
RSU Aroda un vides medicīnas katedra
Darba drošības un vides veselības institūts
zanna.martinsone@rsu.lv
31.01.2024.
Kvalitatīva apgaismojuma izvēle
darbinieku komfortam un
produktivitātei

2
institūts
◼ Apgaismojums - teorija
◼ Apgaismojuma kvalitātes kritēriji (apžilbinājums, apgaismojuma līmenis,
krāsas temperatūra)
◼ Apgaismojuma iedalījums
◼ Apgaismojuma ietekme uz veselību (ar redzi saistītie un ar redzi
nesaistītie veselības/komforta traucējumi)
◼ Piemēri apgaismojuma līmeņiem
◼ Svarīgākās atziņas
Saturs

3
institūts
institūts
Avots: http://stradavesels.lv/Uploads/2014/02/12/Darba_higiena.pdf
Mākslīgā apgaismojuma evolūcija
No elektroenerģijas līdz
mākslīgajam apgaismojumam
Avots: https://communityin.oppo.com/thread/1239778659415097349
Energoefektīvākais
apgaismojums
ir
dabiskais
apgaismojums
!Ar nosacījumu, ka tas nerada nepieciešamību
pēc papildus elektroenerģijas izmantošanas
atbilstoša mikroklimata uzturēšanai telpās un/vai
netīru logu dēļ (apgaismojuma līmeņa
samazināšanās pat līdz 90%).
Avots:
https://www.facebook.com/englishvocabandgrammar/photos/a.104616101912318/1
84392563934671/?type=3

4
institūts
◼ Aptuveni 85%1 informācijas tiek uztverta ar redzi.
◼ Labs apgaismojums ļauj:
»bez grūtībām redzēt veicamo darbu;
»nodrošināt redzes komfortu.
◼ Svarīgi:
»regulēt ne tikai uz darba virsmu krītošā apgaismojuma daudzumu, bet arī tā
kvalitāti!
»paredzēt apgaismošanas iekārtu uzturēšanu (nomaiņu, tīrīšanu). Netīras
apgaismošanas sistēmas var samazināt apgaismojuma līmeni vairāk par 20–30%
starp tīrīšanas reizēm.
Ievads
31.01.2024.
1
Canadian Centre for Occupational Health and Safety (CCOHS), https://www.ccohs.ca/oshanswers/ergonomics/lighting/lighting_general.html

5
institūts
Gaismas enerģija,
kas izplūst caur
kādu virsmu laika
vienībā. Gaismas
plūsma tiek mērīta
lūmenos (Lm).
Gaismas stiprums, kas raksturo
gaismas avota izstarotās
plūsmas atkarību no starojuma
virziena. Tā vienība ir kandela
(cd).
Apgaismojums
ir gaismas
plūsma, kas
krīt uz vienu
virsmas
vienību. Tā
vienība ir lukss
(lx).
Virsmas spilgtums
noteiktā virzienā ir
attiecība starp
gaismas stiprumu
noteiktajā virzienā
un redzamo
laukumu.
Kontrasts ir
priekšmeta
virsmas un tā
apkārtnes
spilgtumu
atšķirība vai arī
dažādu
priekšmeta daļu
spilgtumu
atšķirība.
Kas ir apgaismojums?

6
institūts
Mākslīgā
apgaismojuma
krāsu spektrs ir
nesabalansēts,
salīdzinot ar
dabisko.
Gaismas spektrs
Avots: https://www.sunlightinside.com/light-and-health/natural-light-vs-artificial-light/
Cilvēkam piemērots (uz cilvēku orientēts)
apgaismojums
(Human centric lighting)

7
institūts
◼ Apgaismojuma līmenis – palīdz samazināt veselības riskus un vizuālo
diskomfortu. To var nodefinēt kā atbilstošu, ja ir zināms darba uzdevums.
◼ Apžilbinājums – tiešs no apgaismes avota vai netiešs no virsmu/objektu
atstarotās gaismas. Tas var radīt diskomfortu, redzes uztveres
samazināšanos, redzes sasprindzinājumu, negadījumus.
◼ Gaismas krāsa, krāsas temperatūra, vienmērīgums.
◼ Mirgošana – izraisa vizuālo diskomfortu, it īpaši darbos, kur jāstrādā ar
rotējošiem, kustīgiem objektiem. Tā var radīt stroboskopisko efektu, kas
rada optisko ilūziju, ka objekts nekustas, lēni kustas vai darbojas pretējā
virzienā.
◼ Objektu vizualizācija un ēnas – laba objektu, virsmu, struktūru
vizualizācijai ir nepieciešamas ēnas.
Apgaismojuma kvalitātes kritēriji

8
institūts
◼ Vispārējais
◼ Vietējais
◼ Kombinētais
Apgaismojuma iedalījums
◼ Tiešs
◼ Netiešs
◼ Tiešs-netiešs
◼ Aizklāts/nosegts

9
institūts
◼ aplūkojamo detaļu izmēra;
◼ attāluma starp acīm un
apskatāmo objektu;
◼ objekta atstarošanas
koeficienta;
◼ objekta detaļu kontrasta un to
fona;
◼ skatītāja (nodarbinātā) vecuma
un redzes.
Nepieciešamais apgaismojums atkarīgs no:
Avots: http://stradavesels.lv/Uploads/2014/02/12/Ergonomika.pdf

10
institūts
◼ JO APGRŪTINĀTĀKA IR VIZUĀLĀ UZTVERE, JO AUGSTĀKAM JĀBŪT VIDĒJAM APGAISMOJUMA LĪMENIM
MK not. 359 «Darba aizsardzības prasības darba
vietās» 2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
Iekštelpu apgaismojuma līmeņi atkarībā no darba vietas un
darba veida*
Piezīme.
*Apgaismojuma līmenis darba vietā var būt augstāks, bet
apgaismojums nedrīkst radīt nelaimes gadījuma risku, tai
skaitā paaugstinātu redzes sasprindzinājumu un
apžilbinājumu.

11
institūts
◼ Galvenie faktori, kas izraisa
apžilbinājumu, ir:
»gaismas avota vai
apgaismotu virsmu spilgtums;
»gaismas avota novietojums,
jo apžilbinājums rodas
gadījumā, ja šis gaismas
avots parādās redzes lokā
45° leņķī attiecībā pret
vertikāli.
◼ Apžilbinājums var rasties no
tiešas redzes saskares ar
žilbinošas gaismas avotu un
atstarojot gaismas avotus uz
atstarojošām virsmām.
Apžilbinājumu izraisa
spilgta gaisma, tā sekas ir
priekšmetu izšķiršanas
spējas traucējumi un/vai
samazināšanās.

12
institūts
◼ Jo lielākas spilgtuma atšķirības starp
priekšmetu un tā apkārtni, jo lielāks
izraisītais apžilbinājums.
◼ Maksimālās pieļaujamās spilgtumu
attiecības:
»starp redzes uzdevumu un darba virsmu 3:1;
»starp redzes uzdevumu un apkārtējo telpu
10:1;
◼ Ekspozīcijas laiks, zema spilgtuma
gaismas avoti, kas atrodas redzes lokā,
var izraisīt apžilbinājumus, ja
ekspozīcijas laiks ir ilgstošs.
Apžilbinājums
◼ krāsu kontrastu, kas
pastāv dažādo priekšmetu
krāsu un to fonu starpā.

13
institūts
◼ Daļa no apgaismojuma līmeņa rodas,
gaismai atstarojoties no virsmas.
◼ Atstarošanas faktors ir kādas virsmas
atstarotās gaismas attiecība pret
saņemto gaismu; tas piemīt visiem
materiāliem, un tā vērtība svārstās
starp 0 un 1.
◼ Svarīgs atstarošanās koeficients.
◼ Pārmērīgi gaišas krāsas var izraisīt
apžilbinājumu.
Apgaismojuma atstarošanās
Avots: http://stradavesels.lv/Uploads/2014/02/12/Ergonomika.pdf

14
institūts
Gaismas krāsu temperatūra
Avots: https://www.radiantvisionsystems.com/blog/human-centric-lighting-how-leds-support-health-productivity
◼ Siltās krāsas - no sarkanās
līdz dzelteni zaļai. Siltie toņi
uzbudina nervu sistēmu,
paaugstina asinsspiedienu,
paātrina pulsu un rada
pieaugošas temperatūras
sajūtu.
◼ Aukstās krāsas – no zaļās
līdz zilai. Aukstie toņi izraisa
pretējus efektus, radot
subjektīvu zemākas
temperatūras sajūtu.

15
institūts
Atspīdums/apžilbinājums Vienkārša iejaukšanās, lai ierobežotu tiešu atspīdumu, ir
izvairīties no gaismas avotiem galvenajā skatīšanās virzienā un
aizsargāt gaismas instalāciju no tieša skata.
Apgaismojuma līmenis Lai izmērītu apgaismojumu ar luksometru, novērtētās
iekārtas/telpas laukums tiek sadalīts vienāda izmēra, vēlams
kvadrātveida, režģī.
Spilgtuma viendabīgums darba zonā
(viendabīgums un gaismas izkliede)
Viendabīgumu var novērtēt, pievēršot uzmanību lielām spilgtuma
(apgaismojuma vērtībām) svārstībām uz virsmas. Tāpēc
pastāvīgu baltas papīra lapas spilgtumu var pārbaudīt dažādās
uzdevuma zonas vietās.
Krāsas temperatūra Kolēģu aptauju var veikt, izmantojot jautājumu: vai šādos
apgaismojuma apstākļos ādai ir dabisks krāsas tonis?
Mirgošana Stroboskopiskos efektus var noteikt, vicinot baltu nūju vai vērojot
ātri kustīgus objektus.
Vizualizēšana un ēnas Zemas vertikālā apgaismojuma vērtības un asas vai vairākas
ēnas norāda uz sliktu modelēšanu.
Apgaismojuma kvalitātes kritēriju novērtēšana

16
institūts
◼ Ar redzi saistītas veselības problēmas – redzes asums, traucēts redzes
pielāgošanās un adaptācijas process, tālredzības veicināšana.
◼ Ar redzi nesaistītās veselības/komforta problēmas – cirkadiānā ritma
izmaiņas, mentālā veselība, fiziskā veselība, produktivitāte, negadījumi.
◼ Fiziskā veselība/komforts – neatbilstošs apgaismojums (nepietiekams,
apžilbinošs, mirgojošs, sīcošs) var radīt aizkaitināmību, miegainību,
bezmiegu, paaugstinātu kļūdīšanos, galvassāpes, migrēnas, nogurumu,
atmiņas traucējumus, kognitīvo procesu traucējumus u.c., galvenais -
redzes sasprindzinājumu.
Apgaismojums un veselība/komforts 1

17
institūts
◼ Garīgā veselība - neatbilstošs apgaismojums darba vidē var radīt stresu,
neapmierinātību. Gaisma trūkums tiek saistīts arī ar sezonāli saistītiem
traucējumiem (Seasonal Affective Disorders jeb SAD). Gaismas
mirgošana un sīkšana var radīt papildus aizkaitinātību, nogurumu, zemu
koncentrēšanās spēju.
◼ Produktivitāte – neatbilstošs apgaismojums, rada zemāku produktivitāti,
jo nogurums, lēnāka darba izpilde, biežākā kļūdīšanās u.c.
◼ Neatbilstošs apgaismojums var izraisīt arī muskuļu sasprindzinājumu dēļ
nepareizas ķermeņa pozas.
◼ Negadījumu izraisīšana – jo neatbilstoša apgaismojuma rezultātā var
zust uzmanība, var nesaskatīt bīstamību (paklupt, paslīdēt, pakrist), var
iegūt traumas (stroboskopiskā efekts).
Apgaismojums un veselība/komforts 2

18
institūts
◼ Redzes asuma pakāpi ietekmē neskaitāmi faktori,
piemēram:
»cilvēka vecums;
»gaismas spilgtums;
»kontrasts: redzes asums palielinās laba kontrasta
apstākļos;
»gaismas krāsa: tas palielinās, attiecīgajam spektram
daloties dzelteni – zaļā, un samazinās, sākot ar zilo.
Redzes asums - spēja, kas piemīt acij, lai izšķirtu
mazus, ļoti tuvu vienu otram esošus priekšmetus

19
institūts
◼ Tā tiek panākta, palielinoties vai samazinoties
lēcas izliekuma rādiusam.
◼ Nepietiekams apgaismojuma līmenis
samazina piemērošanās amplitūdu, laiku un
precizitāti.
◼ Piemērošanās spēju var traucēt, piemēram,
atstarojumu un/vai spīdīgu virsmu klātbūtne,
vecums, jo lēca zaudē elastību.
Cilvēkam pēc 40 gadu vecuma acs lēcas
elastība samazinās, tāpēc viņš vairs
skaidri nesaredz priekšmetus, kas
novietoti tuvāk par 30–40 cm.
Tā ir presbiopija jeb vecuma tālredzība.
Piemērošanās - acs spēja veidot skaidru
priekšmeta, kas atrodas noteiktā attālumā, tēlu

20
institūts
◼ To realizē acs zīlīte
aizvēršanās un atvēršanās
kustību laikā.
◼ Pārvietojoties no labi
apgaismotas telpas uz tumšu
telpu nepieciešamas aptuveni
30 minūtes.
◼ No tumšas uz apgaismotu
telpu, adaptācijas periods ilgst
tikai dažas sekundes.
Adaptēšanās - acs spēja automātiski piemēroties
dažādiem priekšmetu apgaismojumiem.

21
institūts
◼ Organisms darbojas pēc sava diennakts bioloģiskā ritma, kurš regulē
dažādus fizioloģiskos procesus: miega un nomoda ciklus, ķermeņa
temperatūras svārstības, sirdsdarbību, asinsspiedienu, hormonu
ražošanu, imūno atbildi.
◼ Šis ritms pastāv neatkarīgi no apkārtējās vides kairinātājiem un darbojas
ne tikai smadzenēs, bet visos orgānos, pat šūnās.
◼ Cirkadiānā ritma jeb miega un nomoda ciklu nosaka arī gaisma.
Galvas smadzeņu dziļumā atrodas mazs čiekurveida dziedzeris - epifīze,
kas aktivizējas tumsā: kad uz acs tīkleni nekrīt gaisma, tad epifīze vairāk
izstrādā melatonīnu.
◼ Melatonīns ir bioloģiski aktīva viela, kas palīdz iemigt un nosaka miega
ilgumu. Tāpēc to dēvē par miega hormonu.
Cirkadiānais ritms

22
institūts
Ideālais 24 h cirkadiānais ritms:
Avots: https://www.radiantvisionsystems.com/blog/human-centric-lighting-how-leds-support-health-productivity

23
institūts
Daži piemēri par apgaismojuma līmeņiem
LED lampas telpā (2023),
Ķīmijas laboratorija pie loga
= 818 lx, telpas otrā pusē pie
durvīm = 687 lx
Pie mikroskopa = 619 lx
Pie svariem (sēž ar muguru
pret apgaismojuma avotu) =
370 lx.
LED lampas telpā (2023),
Zobārsniecības kabinets
pacienta krēslā = 2269 lx, ar
vietējo apg. virs krēsla = 20747
lx. Lampu dizains ovāls, U
veida.
DGL lampas telpā (2023), Birojs,
d/v bez lokālā apgaismojuma =
189 lx, ar vietējo apg. = 487 lx, d/v
telpas vidū (zem visp.apg.) = 471
lx, d/v telpas stūrī = 210 lx.

24
institūts
◼ Maksimāli izmantot dabiskā apgaismojuma pieejamību.
◼ Apgaismojuma ierīču uzturēšana darba kārtībā, t.sk. pārsegu tīrīšana (arī
logu).
◼ Darba vietas/darba zonas izvietošana, atrodot maksimāli piemērotu
pozīciju telpā.
◼ Apgaismojuma regulēšanas/kontroles/pielāgošanas iespējas darba
zonai.
◼ Telpu dizaina, krāsojuma, virsmu pārklājumu atbilstoša izvēle, lai
neietekmētu apgaismojuma līmeni, neradītu apžilbinājumu, noēnojumu
u.tml.
◼ Neaizmirst par avārijas apgaismojuma izvietošanu un apkopi.
Svarīgi

25
institūts
Rūpēsimies par savu redzi!

Kvalitatīva apgaismojums izvēle darbinieku komfortam un efektivitātei

Recommended

Recommended

More Related Content

More from Elektrumlv

More from Elektrumlv (20)

Kvalitatīva apgaismojums izvēle darbinieku komfortam un efektivitātei