2. Literatūra
Šilters E., Reguts V., Cābelis A.
Fizika 10. klasei.
53-58. lpp.
Puķītis P.
Fizika 10. klasei
20 - 22. lpp.
3.
4. Deformācija –
ārējās iedarbības rezultātā
mainās ķermeņa izmēri (tilpums)
un forma
elastīga deformācija – izzūd pēc
mijiedarbības beigšanās,
plastiska deformācija – saglabājas
pēc mijiedarbības beigšanās
Sagraušana – pārsniegta
deformācijas izturības robeža
7. Stiepe un spiede
Attālums starp diviem ķermeņa punktiem palielinās
vai samazinās:
Δ x = l – l0
Stiepei pakļautas auklas, ķēdes, sakabes u.c.
Spiedei pakļauti ēku un tiltu pamati, sēdekļi, atbalsti.
9. Centriski spiesta kolona (buckling effect)
Jau Da Vinči laikā zināja, ka kolonu (tagad arī fermu)
sabrukums iestājas zinbensātri. Daži kilogrami var izšķirt
tūkstoštonnīgas konstrukcijas noturību. Jo strādā
atgriezeniskā saite – jo vairāk ieliecas, jo leņķa tangenss
vairāk palielina lauzējmomentu.
10. Liece
Apvienojas stiepe un spiede:
Saliecot lineālu, ārmalu stiepj, iekšmala
tiek saspiesta
Lineāla iekšējais slānis netiek deformēts
⇒Liecei pakļautus elementus gatavo kā caurules
vai leņķveida sliedes
⇒Dabā daudziem orgāniem ir caurules forma
11. Bīde
Savstarpēji nobīdās ķermeņa vielas
slāņi
Pakļauti ķermeņi, kad tos griež, zāģē,
skrūves, kad tās skrūvē utt.
Sākotnējais tilpums var nemainīties
12. Vērpe
Divi pretējos virzienos vērsti spēki
ķermeni savērpj
Pakļautas auklas, skrūves, urbji, stieņi
u.c.
REĀLAJĀ DZĪVĒ DEFORMĀCIJU
VEIDI KOMBINĒJAS
13. Huka likums
Lai palielinātu ķermeņa izmērus vai mainītu
formu, ir jāpalielina deformējošais spēks.
Ķermenis pretojas deformācijai jeb, citiem
vārdiem sakot, šādi izpaužas deformācijas
pretestības spēks.
Deformācijas pretestības spēku sauc
par elastības spēku.
14. Huka likums
Elastības spēka modulis ir tieši
proporcionāls ķermeņa deformācijai
(Huka likums). Spēks vērsts pretēji
garuma maiņu izraisošajam spēkam.
Fel = - kΔx,
kur Fel – elastības spēka modulis,
Δx - pagarinājums vai saīsinājums,
k – elastības koeficients, bet atsperēm to sauc par stinguma
koeficientu.
16. Huka likums
Stinguma koeficienta SI mērvienība ir
ņūtons uz metru (N/m).
Stinguma koeficients ir atkarīgs no
ķermeņa izmēriem, formas, kā arī no
materiāla.
17. Fermas un tilti
Pratt truss
King post truss
Town's lattice truss
Vierendeel truss
Lenticular Truss
(lēcas loka forma)
Andreini tesselations
Brown truss
Geodetic dome
Space frame
20. Uzdevums:
Gumijas auklas stinguma koeficients ir 250 N/m.
Auklu stiepj ar 10 N spēku. Noteikt auklas
pagarinājumu Δl un nedeformētas auklas garumu lo, ja
pēc izstiepšanas tās garums ir 38 cm.
k = 250 N/m
F = 10 N
F = k Δl Δ l =10 / 250 = 0,04 m
Δ l = ?, lo = ?
l = 38
cm=0,38m
Δl = F/k
Tā kā Δl = l - l0, tad l0= l - Δl
l0 = 0,38 – 0,04 = 0,34 m
21. Materiāli papildus mācībām
Šilters E., Reguts V., Cābelis A. Fizika 10. klasei. - 53.-58.lpp.
Puķītis P. Fizika 10. klasei. 46 –47. lpp.
Dzērve U., Eidiņš I. Fizikas uzdevumu krājums 10. klasei. – 34.-38.lpp.
Puķītis P. Fizika 10. klasei. Praktiskie darbi. –. lpp.
Informācija internetā:
http://www.dzm.lu.lv/fiz/IT/F_10/default.aspx@tabid=3&id=269.html
http://www.uzdevumi.lv/vs/fizika-10-klasei/Program?themeId=8070
Informācija krievu valodā:
http://interneturok.ru/ru/search?
utf8= &q=✓ деформация&sort=desc&commit=