EXECUTIVE SUMMARY
Violations varied during the past six months and even now in Egyptian prisons, especially in two Alakrab "heavily guarded" and Wadi El Natroun prison complex (1, 430 and 440).
1- Violent physical torture.
2- Psychological torture.
3- Prevention of visits and correspondence.
4- Prevention of food and water.
5- Cutting off electricity in the dungeon.
6- Failure to provide any medical care.
7- Prevention of imprisoned - in most cases - to complete his
study, and refused to attend examinations.
8- The lack of toilet.
9- Cancel - most - times of exercise and exit from dungeon.
10- The lack of adequate ventilation in the dungeon.
11- Seizure of Complimentary Toiletries.
12- The presence of Hail glass during the visit.
13- Overcrowding in the dungeon.
14- Solitary confinement.
15- Westernization.
16- Seizure of personal belongings.
Brak er interesseorganisasjonen for det rytmiske musikkmiljĆøet i Hordaland og Sogn og Fjordane. For denne herlige gjengen holdt jeg et kurs om hvordan Facebook gog sĆøk kan brukes nĆ„r de skal selge billetter og fĆ„ oppmerksomhet om arrangementer.
Brak driver landets fĆørste regionale kompetansesenter for rytmisk musikk, og skal bidra til Ć„ bedre og tilrettelegge rammebetingelser for musikkmiljĆøet.
Wie Startups unsere Welt verƤndern (2015) Sascha Bƶhr
Ā
Facebook, die grƶĆte News-Maschine der Welt, produziert keine Inhalte. UBER, das weltweilt grƶĆte Taxi-Unternehmen, besitzt keine Fahrzeuge. Airbnb, der grƶĆte Bettenvermieter der Welt, besitzt keine Hotels. Alibaba, der wertvollste Retailer dieser Welt, hat keine Lager. Google, der grƶĆte Verzeichnisdienst der Welt, ist mehr wert als die Unternehmen, die es kartografiert. Einige der erfolgreichsten Startups verƤndern MƤrkte in Rekordgeschwindigkeit und stellen den Status Quo stƤndig in Frage.
EXECUTIVE SUMMARY
Violations varied during the past six months and even now in Egyptian prisons, especially in two Alakrab "heavily guarded" and Wadi El Natroun prison complex (1, 430 and 440).
1- Violent physical torture.
2- Psychological torture.
3- Prevention of visits and correspondence.
4- Prevention of food and water.
5- Cutting off electricity in the dungeon.
6- Failure to provide any medical care.
7- Prevention of imprisoned - in most cases - to complete his
study, and refused to attend examinations.
8- The lack of toilet.
9- Cancel - most - times of exercise and exit from dungeon.
10- The lack of adequate ventilation in the dungeon.
11- Seizure of Complimentary Toiletries.
12- The presence of Hail glass during the visit.
13- Overcrowding in the dungeon.
14- Solitary confinement.
15- Westernization.
16- Seizure of personal belongings.
Brak er interesseorganisasjonen for det rytmiske musikkmiljĆøet i Hordaland og Sogn og Fjordane. For denne herlige gjengen holdt jeg et kurs om hvordan Facebook gog sĆøk kan brukes nĆ„r de skal selge billetter og fĆ„ oppmerksomhet om arrangementer.
Brak driver landets fĆørste regionale kompetansesenter for rytmisk musikk, og skal bidra til Ć„ bedre og tilrettelegge rammebetingelser for musikkmiljĆøet.
Wie Startups unsere Welt verƤndern (2015) Sascha Bƶhr
Ā
Facebook, die grƶĆte News-Maschine der Welt, produziert keine Inhalte. UBER, das weltweilt grƶĆte Taxi-Unternehmen, besitzt keine Fahrzeuge. Airbnb, der grƶĆte Bettenvermieter der Welt, besitzt keine Hotels. Alibaba, der wertvollste Retailer dieser Welt, hat keine Lager. Google, der grƶĆte Verzeichnisdienst der Welt, ist mehr wert als die Unternehmen, die es kartografiert. Einige der erfolgreichsten Startups verƤndern MƤrkte in Rekordgeschwindigkeit und stellen den Status Quo stƤndig in Frage.
Å iÄ prezentacijÄ 2015 m. spalio 16 d. naudojau webinare apie Facebook rinkodarÄ elektroniniams verslams.
Webinaro ÄÆraÅ”Ä rasite Äia: http://www.webconsulting.lt/facebook-rinkodara-lietuvos-elektroniniams-verslams/
The PODIS Automatic Crash Notification system can reduce road fatalities by minimising the time that first responders are on site.
For more information, contact info (at) podis (dot) uk
Climbing Off The Ladder, Before We Fall OffC4Media
Ā
Video and slides synchronized, mp3 and slide download available at URL http://bit.ly/1ow1OJN.
Chris Angove outlines the challenges having only a linear growth option, the organization of Spotify and the attempt to provide non-linear options to improve happiness and retention within the team. Filmed at qconnewyork.com.
Chris Angove is a Chapter Lead at Spotify in New York City, where he works with a team of backend engineers on the services powering the music streaming service. Since graduating from the University of Michigan he has spent over a decade working with various teams to make high quality software from network simulation tools, education software and now in the music streaming sphere.
PrezentÄcija skaidro esoÅ”o situÄciju politikas pÄtÄ«jumu jomÄ valsts pÄrvaldÄ un pamato uz pierÄdÄ«jumiem balstÄ«tas politikas plÄnoÅ”anas ieguvumus.
Å iÄ prezentacijÄ 2015 m. spalio 16 d. naudojau webinare apie Facebook rinkodarÄ elektroniniams verslams.
Webinaro ÄÆraÅ”Ä rasite Äia: http://www.webconsulting.lt/facebook-rinkodara-lietuvos-elektroniniams-verslams/
The PODIS Automatic Crash Notification system can reduce road fatalities by minimising the time that first responders are on site.
For more information, contact info (at) podis (dot) uk
Climbing Off The Ladder, Before We Fall OffC4Media
Ā
Video and slides synchronized, mp3 and slide download available at URL http://bit.ly/1ow1OJN.
Chris Angove outlines the challenges having only a linear growth option, the organization of Spotify and the attempt to provide non-linear options to improve happiness and retention within the team. Filmed at qconnewyork.com.
Chris Angove is a Chapter Lead at Spotify in New York City, where he works with a team of backend engineers on the services powering the music streaming service. Since graduating from the University of Michigan he has spent over a decade working with various teams to make high quality software from network simulation tools, education software and now in the music streaming sphere.
PrezentÄcija skaidro esoÅ”o situÄciju politikas pÄtÄ«jumu jomÄ valsts pÄrvaldÄ un pamato uz pierÄdÄ«jumiem balstÄ«tas politikas plÄnoÅ”anas ieguvumus.
2. Saturs
ā¢ BÅ«tiskÄkais 59.paragrÄfÄ
ā¢ Shematisms un hipotipoze
ā¢ JÄdziena un vÄrojuma saistÄ«ba; kas ir vÄrojums
ā¢ Hipotipoze un neattÄlojamais
ā¢ ShÄma, simbols, analoÄ£ija
ā¢ Simbols valodÄ un izziÅÄ
ā¢ Skaistais kÄ labÄ simbols
ā¢ DaÅ£as interpretÄcijas
3. Par ko ir 59.Ā§ Ā«Par skaistumu kÄ tikumÄ«bas simboluĀ»?
ā¢ BÅ«tiskÄkais saistÄ«bÄ ar 59. paragrÄfu:
1. Kants piedÄvÄ savu izpratni par to, kas ir āsimbolsā;
2. Balstoties uz simbola izpratni, skaistais tiek sasaistīts
ar labo (estÄtika ar Ätiku);
3. Kants āpÄrveidoā shematisma jÄdzienu, ievieÅ”ot retorikas
jÄdzienu āhipotipozeā.
5. Shematisms
ā¢ TPK Ā«EstÄtikaiĀ» seko Ā«TranscendentÄlÄ analÄ«tikaĀ» - tika
uzrÄdÄ«ta objektu dotÄ«bas formas (vÄrojumu formas). TaÄu tas
vÄl nenodroÅ”ina to izziÅu. AnalÄ«tikÄ tiek izstrÄdÄts, kÄ vÄrojuma
objekti kļūst par domÄÅ”anas objektiem, tÄdÄjÄdi arÄ« paÅ”as
empÄ«riskÄs zinÄÅ”anas.
ā¢ Tr.loÄ£ika ā kÄ var tik izteikti patiesi spriedumi par objektiem,
kÄdi ir Å”o spriedumu nosacÄ«jumi. MetafiziskÄs dedukcijas
ietvaros tiek izsecinÄtas kategorijas. TÄs ir aprioras ā
klÄtesoÅ”as visos spriedumos. TÄs ir nosacÄ«jums jÄdzieniem par
empīriskiem objektiem.
ā¢ Rodas problÄma, vai varam kategorijas attiecinÄt uz visu, ko
vÄrojam?
ā¢ Lai to atrisinÄtu, Kants ievieÅ” transcendentÄlÄ apercepcijas
sintÄtiskÄ vienÄ«ba ā izziÅas āsubjektaā vienotÄ«ba, kÄ izziÅas
pamatnosacījums.
6. Shematisms
ā¢ Ā«PaÅ”apziÅas vienÄ«baĀ» iepriekÅ” paredz aprioro sintÄzi starp
vÄrojumÄ doto un kategorijÄm.
ā¢ SadaÄ¼Ä par shematismu, Kants norÄda, ka kategoriju
pielietojums prasa papildu nosacÄ«jumu ā tÄs ir jÄshematizÄ, lai
tÄs varÄtu pielietot telplaiciskajiem objektiem, kas doti
vÄrojumÄ.
ā¢ TPK: Ā«JebkurÄ priekÅ”meta pakļauÅ”anÄ jÄdzienam priekÅ”statam
par priekÅ”metu jÄbÅ«t vienveidÄ«gam ar jÄdzienu, t. i., jÄdzienam
jÄsatur tas, kas tiek priekÅ”statÄ«ts tam pakÄrtojamÄ priekÅ”metÄ,
jo tieÅ”i to nozÄ«mÄ izteiciens: priekÅ”mets pakļauts jÄdzienam.
ā¢ TÄdÄjÄdi empÄ«riskais Ŕķīvja jÄdziens ir vienveidÄ«gs ar tÄ«ro
Ä£eometrisko apļa jÄdzienu, tÄdÄļ ka apaļumu, kas domÄts tÄ«rÄ
Ä£eometriskÄ jÄdzienÄ, var uzskatÄmi priekÅ”statÄ«t Ŕķīvja
empÄ«riskajÄ jÄdzienÄ.Ā»
7. Shematisms
ā¢ Ā«Bet tÄ«rie sapratnes jÄdzieni, salÄ«dzinÄjumÄ ar empÄ«riskiem
(un vispÄr jutekliskiem) vÄrojumiem, ir pilnÄ«gi nevienveidÄ«gi, un
tos nevar sastapt nevienÄ vÄrojumÄ. KÄ tÄdÄ gadÄ«jumÄ
iespÄjama vÄrojumu pakÄrtoÅ”ana tÄ«rajiem jÄdzieniem, t. i.,
kategorijas pielietoÅ”ana parÄdÄ«bÄm, jo neviens taÄu neteiks, ka
kategoriju, piemÄram, cÄlonÄ«bu, var uzskatÄmi priekÅ”statÄ«t arÄ«
ar jutekļiem, un ka tÄs ietvertas parÄdÄ«bÄ. [...]
ā¢ Ir skaidrs, ka jÄbÅ«t kaut kam treÅ”ajam, kam no vienas puses
jÄbÅ«t vienveidÄ«gam ar kategoriju, no otras puses ā ar parÄdÄ«bu,
un kas dara iespÄjamu kategorijas pielietoÅ”anu parÄdÄ«bai. Å im
pastarpinoÅ”ajam priekÅ”statam jÄbÅ«t tÄ«ram (bez jebkÄda
empÄ«riska elementa) un tomÄr no vienas puses intelektuÄlam,
no otras ā jutekliskam. Å Äds priekÅ”stats ir transcendentÄlÄ
shÄma.Ā»
8. Shematisms
ā¢ Shematisms ir tas, kas padara iespÄjamu kategoriju
pielietojumu objektiem.
ā¢ ShÄmas nav attÄli.
ā¢ ShÄmatisms ir iztÄles produkts. IztÄles izŔķiroÅ”Ä loma
izziÅas procesÄ.
ā¢ PiemÄrs:
ā¢ Ā«TÄ, ja es nostatu piecus punktus vienu pÄc otra: . . . . ., tas ir
skaitļa pieci attÄls. Turpretim, ja es domÄju tikai skaitli vispÄr, kas
var bÅ«t tiklab pieci, kÄ simts, tad Å”Äda domÄÅ”ana drÄ«zÄk ir
priekÅ”stats par kÄdu metodi, kÄ atbilstoÅ”i noteiktam jÄdzienam mÄs
iedomÄjamies daudzumu (piemÄram, tÅ«kstoti) vienÄ attÄlÄ, nekÄ
pats Å”is attÄls, ko gadÄ«jumÄ, kad es domÄju tÅ«kstoti, nÄktos grÅ«ti
pÄrredzÄt un salÄ«dzinÄt ar jÄdzienu. Å o priekÅ”statu par vispÄrÄ«gu
iztÄles rÄ«cÄ«bu, sagÄdÄjot jÄdzienam tÄ attÄlu, es saucu par Å”Ä
jÄdziena shÄmu.Ā»
9. Shematisms
ā¢ Laiks kÄ shematisma un lÄ«dz ar to kategoriju pielietoÅ”anas
pamats (laiks kÄ jÄdziens):
ā¢ Ā«Sapratnes jÄdziens satur daudzÄjÄdÄ vispÄr tÄ«ro sintÄtisko vienÄ«bu.
Laiks kÄ iekÅ”ÄjÄs izjÅ«tas daudzÄjÄdÄ«bas un lÄ«dz ar to visu priekÅ”statu
saistÄ«juma formÄlais nosacÄ«jums satur daudzÄjÄdo a priori tÄ«rajÄ
vÄrojumÄ. Laika transcendentÄla noteikÅ”ana ir vienveidÄ«ga ar
kategoriju (kas veido Å”Äs noteikÅ”anas vienÄ«bu) tiktÄl, ciktÄl tÄ ir
vispÄrÄ«ga un pamatojas uz aprioru regulu. Bet, no otras puses, tÄ ir
vienveidÄ«ga ar parÄdÄ«bu, jo jebkurÄ empÄ«riskÄ priekÅ”statÄ par
daudzÄjÄdo ietverts laiks. TÄpÄc ir iespÄjams kategorijas pielietojums
parÄdÄ«bÄm ar transcendentÄlÄs laika noteikÅ”anas starpniecÄ«bu, kas kÄ
sapratnes jÄdzienu shÄma pastarpina parÄdÄ«bu pakÄrtoÅ”anu
kategorijÄm.Ā»
ā¢ TÄlÄk Kants min katras kategorijas shÄmas, piemÄram, lieluma
shÄma ir skaitlis, Ä«stenÄ«bas shÄma ir esÄ«ba noteiktÄ laikÄ,
nepiecieÅ”amÄ«bas shÄma ir priekÅ”meta esÄ«ba jebkurÄ laikÄ.
10. Hipotipoze
ā¢ Retorikas termins ā ilustrÄcija, demonstrÄcija. To plaÅ”i
izmanto SengrieÄ·u retorikas izstrÄdÄtÄji.
ā¢ Kants runÄ par Darstellung ā prezentÄcijas, attÄloÅ”ana
(atŔķirÄ«bÄ no reprezentÄcijas, priekÅ”statÄ«Å”anas ā
Vorstellung) sensiblu ilustrÄciju.
ā¢ Hypotyposis ā sengrieÄ·u vÄrds, saliktenis: hypo ā zem,
apakÅ”Ä, typosis ā figÅ«ra, skice.
11. Hipotipoze
ā¢ SÄkotnÄji nozÄ«mÄ paÅ”u skici, uzmetumu, paraugu vai ierakstu, un Å”ajÄ
nozÄ«mÄ ir sastopams Seksta EmpÄ«riÄ·a darbos.
ā¢ Aristotelis Å”im vÄrdam pieŔķir filosofisku nozÄ«mi: tas, kas formÄ, veido
būtību (esenci).
ā¢ Kants savukÄrt nepieÅem Aristoteļa lietojumu, bet tÄ vietÄ izmanto Ŕī
termina retorikas tradÄ«cijÄ iestrÄdÄto nozÄ«mi, hypotiposis identificÄjot
ar subjectio sub aspectum, t.i., vizuÄlÄ attÄloÅ”ana, neÅ”ana acu
priekÅ”Ä, parÄdÄ«Å”ana daÅ£Ädajos aspektos.
ā¢ Hipotipozes vizuÄlajai dimensijai, kas sastopama arÄ« tÄdos sinonÄ«mos
terminos kÄ energeia, evidentia, illustratio un demonstratio, ir spÄcÄ«ga
ietekme retorikas tradÄ«cijÄ. PiemÄram, Cicerons, iztirzÄjot hipotipozi,
uzsver tajÄ redzes bÅ«tisko lomu, savukÄrt KvintiliÄns definÄ hipotipozi,
kÄ apelÄciju pie redzes, nevis dzirdes.
ā¢ To vara interpretÄt sekojoÅ”i ā kÄ retorikas nojÄgums, hipotipoze
nozÄ«mÄ ilustrÄciju, kurÄ skaidri attÄlotais tiek apveltÄ«ts ar tÄdu
detalizÄtÄ«bu, ka tas Ŕķiet kÄ klÄtesoÅ”s, un parÄda sevi kÄ klÄtesoÅ”u
personÄ un pilnÄ«bÄ pateicoties pats sev, tÄdÄjÄdi hipotipoze ir spÄjÄ«ga
padarÄ«t priekÅ”metu kÄ acu priekÅ”Ä ieraudzÄ«tu.
12. PAR 59.PARAGRÄFU
JÄdziena un vÄrojuma saistÄ«ba; kas ir vÄrojums.
Hipotipoze un neattÄlojamais. ShÄma, simbols,
analoÄ£ija. Simbols valodÄ un izziÅÄ. Skaistais kÄ labÄ
simbols.
14. Kas ir vÄrojums? TPK (A19/B33)
ā¢ Lai kÄds arÄ« bÅ«tu veids un lÄ«dzekļi, kÄ izziÅa attiecas pret priekÅ”metiem,
vÄrojums katrÄ ziÅÄ ir tieÅ”i tas veids, ar ko izziÅa attiecas pret
priekÅ”metiem nepastarpinÄti, un pÄc kura kÄ lÄ«dzekļa tiecas jebkura
domÄÅ”ana. Bet vÄrojums notiek tikai tiktÄl, ciktÄl priekÅ”mets mums tiek
dots; bet tas savukÄrt vismaz mums, cilvÄkiem iespÄjams tikai tÄpÄc, ka
priekÅ”mets kaut kÄdÄ veidÄ iedarbojas uz mÅ«su dvÄseli. SpÄja
(uztvÄrÄ«gums) iegÅ«t priekÅ”status tÄdÄ veidÄ, kÄdÄ priekÅ”meti uz mums
iedarbojas, saucas juteklÄ«ba. TÄtad ar juteklÄ«bu priekÅ”meti mums tiek doti,
un tikai tÄ sniedz mums vÄrojumus; bet ar sapratni priekÅ”meti tiek
domÄti, un no tÄs rodas jÄdzieni. TomÄr jebkurai domÄÅ”anai beigu beigÄs
vai nu tieÅ”i (directe) vai aplinkus (indirecte) ar kÄdu pazÄ«mju starpniecÄ«bu
jÄattiecas uz vÄrojumiem, tÄtad mums ā uz juteklÄ«bu, jo neviens
priekÅ”mets mums nevar bÅ«t dots citÄdÄ veidÄ.
ā¢ PriekÅ”meta iedarbÄ«ba uz priekÅ”statÄ«tspÄju, ciktÄl tas mÅ«s aficÄ, ir sajÅ«ta.
Tie vÄrojumi, kas attiecas uz priekÅ”metu ar sajÅ«tu, saucas empÄ«riski
vÄrojumi. EmpÄ«riska vÄrojuma nenoteiktais priekÅ”mets saucas parÄdÄ«ba.
15. Hipotipoze un neattÄlojamais
ā¢ Ā«Jebkura hipotipoze (attÄloÅ”ana, subiectio sub aspectum) kÄ
mÄÄ£inÄjums padarÄ«t kaut ko jutekliski uzskatÄmu ir divÄjÄda: vai nu
shematiska ā ja jÄdzienam, ko tver sapratne, apriori tiek dots
atbilstoÅ”s vÄrojums ā, vai simboliska ā ja jÄdzienam, ko var domÄt
tikai prÄts un kam nevar bÅ«t atbilstoÅ”s jutekliskais vÄrojums, pamatÄ
liek vÄrojumu, kas ļauj spriestspÄjas rÄ«cÄ«bai ā gan tikai pÄc analoÄ£ijas
ā sakrist ar shematizÄcijÄ novÄroto, t.i., saskaÅoties ar to tikai
atbilstoÅ”i Å”Äs rÄ«cÄ«bas kÄrtulai, nevis paÅ”am vÄrojumam, tÄtad tikai
atbilstoÅ”i refleksijas formai, nevis saturam.Ā»
ā¢ subiectio sub aspectum ā priekÅ”statÄ«jums uzskatei, vizuÄla
prezentÄcija, nomest acu priekÅ”Ä.
ā¢ RezumÄjot ā to, ko nevar attÄlot, var tomÄr attÄlot
(āpadarÄ«t jutekliski uzskatÄmuā) ar analoÄ£ijas
palÄ«dzÄ«bu. Tas nozÄ«mÄ ā simboliski.
16. ShÄma, simbols, analoÄ£ija
ā¢ Ā«Visi vÄrojumi, kurus liekam aprioro jÄdzienu pamatÄ,
tÄtad ir vai nu shÄmas, vai simboli; shÄmas satur tieÅ”us,
bet simboli ā netieÅ”us jÄdziena attÄlojumus.
ā¢ ShÄmas attÄlo jÄdzienus demonstratÄ«vi, bet simboli ā ar
analoģijas starpniecību (tiek izmantoti arī empīriski
vÄrojumi), spriestspÄjai veicot divkÄrÅ”u darbu:
ā¢ pirmkÄrt, tiek lietots jÄdziens jutekliska vÄrojuma priekÅ”metam, un,
ā¢ otrkÄrt, tiek lietota refleksijas kÄrtula par Å”o vÄrojumu gluÅ£i citam
priekÅ”metam, priekÅ” kura pirmais ir tikai tÄ simbols.Ā»
ā¢ Abas Ŕīs formas Kants sauc par Ā«hipotipozÄmĀ».
ā¢ NoŔķīrums starp tieÅ”u (Kanta transcendetÄlÄ shematisma
filosofijÄ) un netieÅ”u attÄloÅ”anu.
17. Kanta piemÄrs simboliskajam
ā¢ Monarhistiskas valsts simbolisks attÄlojums:
ā¢ Valda tautas likumi ā Ā«apgarots Ä·ermenisĀ»;
ā¢ Valda atseviŔķa absolÅ«ta griba ā Ā«rokas dzirnavasĀ».
1. SÄkotnÄjais objekts: monarhistiska valsts.
2. Refleksijas kÄrtula: doma, ka valsts nefunkcionÄ labi, cilvÄki tiek apspiesti
un netiek cienīti.
3. Otrs objekts: rokas dzirnavas, kas visu samaļ.
18. Simbolisms valodÄ un izziÅÄ
ā¢ Simbolisms valodÄ:
ā¢ Kanta konstatÄjums, ka Ā«mÅ«su valoda ir pilna ar Å”Ädiem
netieÅ”iem attÄlojumiem pÄc analoÄ£ijasĀ». PiemÄram,
Ā«pamatsĀ», Ā«bÅ«t atkarÄ«gamĀ», Ā«izrietÄtĀ», Ā«substanceĀ».
ā¢ Simbolisms izziÅÄ parÄdÄs attiecÄ«bÄ uz Dieva
izziÅu:
ā¢ Ā«Ja kÄdu priekÅ”statÄ«Å”anas veidu vien jau varam saukt par
izziÅu (kas gan ir atļauts, ja tas ir princips nevis priekÅ”meta
teorÄtiskai noteikÅ”anai, proti, kas Å”is priekÅ”mets ir par sevi,
bet gan praktiskai noteikÅ”anai ā kÄdai jÄbÅ«t priekÅ”meta idejai
priekÅ” mums un tÄs mÄrÄ·tiecÄ«gajam lietojumam), tad katra
mÅ«su atziÅa par Dievu ir tikai simboliska un tas, kurÅ” Å”o
atziÅu uztver shematiski, t.i., apveltÄ« Dievu ar tÄdÄm
Ä«paŔībÄm kÄ sapratne, griba u.tml....Ā»
19. Skaistais kÄ labÄ simbols
ā¢ SecinÄjums:
ā¢ Ā«Un tÄ es saku: skaistais ir tikumiski labÄ simbols, un
tikai Å”ÄdÄ ziÅÄ (tÄpÄc, ka tÄda attiecÄ«ba katram ir
dabiska un katrs to kÄ pienÄkumu gaida no cita) tas
patÄ«k, pretendÄjot uz jebkura cita cilvÄka piekriÅ”anu,
turklÄt dvÄsele reizÄ apzinÄs zinÄmu cildenumu un
pacilÄtÄ«bu pÄri juteklisko iespaidu izraisÄ«tam patikas
jÅ«tÄ«gumam un sprieÅ£ par citu vÄrtÄ«bu arÄ« pÄc maksimas,
kas lÄ«dzÄ«ga tÄs spriestspÄjai.Ā»
20. Skaistais kÄ labÄ simbols
1. SÄkotnÄjais objekts: tikumiski labais.
2. Refleksijas kÄrtula
a. Tikumiski labais tiek izpildÄ«ts nepastarpinÄti;
b. Tikumiski labais tiek izpildÄ«ts bez jebkÄdas ieinteresÄtÄ«bas;
c. Tikumiski labais tiek balstīts uz brīvību;
d. Tikumiski labais tiek balstÄ«ts a priori principÄ un tÄpÄc ir
vispÄrÄjs.
3. Otrs objekts: skaistais ā piemÄ«t visas augstÄk minÄtÄs
īpaŔības.
ā¢ TaÄu Å”is Kanta risinÄjums nenozÄ«mÄ, ka pazÅ«d atŔķirÄ«bas
starp labo un skaisto. PiemÄram, skaistais ir balstÄ«ts
iztÄles brÄ«vajÄ spÄlÄ, bet tikumiski labais ā gribas brÄ«vÄ«bÄ.
22. Gadamers par 59. Ā§.
ā¢ H.G.Gadamers Ā«PatiesÄ«bÄ un metodeĀ» norÄda, ka 19.gs.
notiek retorikas pagrimums, kas rodas no mÄcÄ«bas par
Ä£Äniju un estÄtikas pakÄrtoÅ”anas kritiskajai filosofijai.
Gadamers to raksturo, aplūkojot simbola un alegorijas
attiecības.
ā¢ Ā«Simbols kÄ neizsmeļamais, jo tam piemÄ«t nenoteikta
interpretÄjamÄ«ba, tiek prestatÄ«ts alegorijai, kas kam piemÄ«t
precÄ«za nozÄ«mes korelÄcija un kas tÄdÄjÄdi tiek izsmelta,
gluÅ£i tÄpat kÄ mÄksla mÄkslai.Ā» (PM, 81.lpp.)
ā¢ Gadamers uzskata, ka Kanta veikums attiecÄ«bÄ uz
simbolismu Ā«ir viens no spoÅ£Äkajiem Kanta domas
rezultÄtiemĀ».
ā¢ Kants uzrÄda Ā«valodas simboliskÄ darba veiduĀ».
23. Gadamers par 59. Ā§.
ā¢ Kanta vÄrdus Ā«Skaistais ir tikumiski labÄ simbolsĀ»
Gadamers raksturo sekojoŔi:
ā¢ Ā«Å ajÄ piesardzÄ«gajÄ un vienlaikus precÄ«zajÄ formulÄ Kants
apvieno prasÄ«bu pÄc pilnÄ«gas estÄtiskÄs spriestspÄjas
refleksijas brÄ«vÄ«bas un tÄs humÄno nozÄ«mi ā doma, kas
ieguva milzÄ«gu vÄsturisko iedarbÄ«bu.Ā» (PM, 82.lpp.)
