1. Brīžucīma pamatškolas latgalīšu pulciņa daleibnīču
Aivas Ozoliņas, Samantas Šubrovskas i Kristiāna Logina
vuokums 2012.g.
Teicēja ZENTA (dzim. Keiša) LOGINA
(dzim.1933. g. dzimusi un dzīvo Baltinavā)
MEIKLES
1. Četri gultu taisa, divi guni rōda, i vīns acagulst. (suns)
2. Vosaru kažūkā, zīmā plyka. (pupiņa)
3. Svīž geisā, kreit iz zemi, nūkritušu pat cyuka naād. (nauda)
4. Tāvs laidars, mōte lōva, bārni doncotōji. (spriguļi, kulšona)
5. Zaļa vysta, malns pierklis, ūlas diej boltas, lylas i mozas. (kartupelis)
6. Geils loktā, zornas ōrā kōrōjas (pulkstenis)
7. Divi dur, divi krotōs, divi verōs. (maizi meica)
8. Ligzda iz ūlas. (capure iz golvas)
9. Mōtei speid, tāvam karōjōs. (iudens okā)
10. Četras mōsines vīnā ķipītē čuroj. (gūvi slauc)
11. Vosaru skrīn pa kolnīm, pa lejom, ka nūmierst īt iz baznīcu. (vyška)
12. Cytīm cymdus i zečes dūd, a pate plyka staigoj. (vyška)
13. Lyls, lyls škeivs vusōdōs krōsōs, zam to guļ zierneklis caur kuru izsprausts īsms.
(lītussorgs)
14. Bez tāva, bez mōtes, bez rodīm, ni īsokuma, ni gola. (pasaule)
15. Myuža pūrs, myuža vōks. (pasaule)
16. Kas īt bez kōjōm i naīt atpakaļ. (laiks)
17. Krustom škiersom kunga kauli pate mīsa cauri speid. (lūgs)
18. Kas tūp vacs, bet otkal nōk nu jauna. (gods)
19. Lula, gara apse zalta lopas golā. (dorbadīna i svādīna)
20. Kas vakar beja, a šudiņ nav? (vakardīna)
21. Kas tak nagrūžots? (saule)
22. Vīna mōsine vysas pasaules valdnīca. (saule)
23. Kas purvus i avūtus izbrīn? (saule)

2. 24. Lyls, lyls kolns, ni pōri pōrkōpt, ni apkōrt apīt. (debesis)
25. Mozs ganeņš vyškas gona. (mēness)
26. Ni ķerams, ni turams, ni sasīnams. (viejs)
27. Boltas kazines skrīn pa sylu. (mōkūni)
28. Zyrgs skrīn, ōda stāv. (iudens i lads)
29. Vīna saule molku cierte, vysūs sylūs atskaneja. (pārkiuns)
30. Lyls beja kūks, tam beja kōts, kotrā zorā šiupulīts, kotrā šiupulītē mozi bierniņi, i vysīm
kaula kažūciņi. (lozda i rīksti)
31. Moza, moza kleitine, pavierdiņa jumtiņš. (mogūnes golva)
32. Moza zaļa vistine malnas ūlas diej. (melnenes)
TAUTASDZĪSMES
Es meitine kō smildzine,
Man rasines vylnainīte.
Dālu mōte breinovōs,
Kod īgoju ustabā.
Nazabreinoi dālu mōte
Vieļ nōks muni bōlelini.
Cytam bys miglas svōrki,
Cytam rosas capurīte.
Nu smiļdzines man svōrciņi,
Nu rasines vylnainīte.
Dālu mōte breinovās,
Kur es tōda gadejūs. Cīma meita dzaltonīte,
Nazabreinīs dālu mōt, Jou tu byusi muna!
Vieļ man tōdi bōlelini, Vieļ na tova, vieļ na tova
Cytam beja smylgu svōrki, Vieļ es pate sova.
Cytam rosas capurīte. Brauksem abi iz bazneicu,
Vieļ cytam kumeļam Jou tu byusi muna!
Nu rasines īmauktini. Vieļ na tova, vieļ na tova
Vieļ es pate sova.
Labi, labi dāla mōte, Paklōs myusīm raibu deči,
Labi mani geidejuse. Jou tu byusi muna!
Gaišas sveces sadaguse, Vieļ na tova, vieļ na tova
Bolti goldus pōrkōjuse, Vieļ es pate sova.
Puškojuse ustabeņu. Sasajemam rūceņom
Jou tu byusi muna!
Vieļ na tova, vieļ na tova
Vieļ es pate sova.
Sasajemam gradzanīm
Jou tu byusi muna!
Vieļ na tova, vieļ na tova
Vieļ es pate sova.
Brauksem obi iz brōļa sātu
Jou tu byusi muna!

3. Vieļ na tova, vieļ na tova Ni cimdiņus darynōt.
Vieļ es pate sova.
Siessem mes aiz brōļa golda Saulīte, saulīte
Jou tu byusi muna! Mūs’ mōsine;
Vieļ na tova, vieļ na tova Mōkiuņa, mōkiuņa
Vieļ es pate sova. Tys tautu dāls!
Es nūjimšu vainudzini Mōkiuņa saulīti
Jou tu byusi muna! Apānova.
Vieļ na tova, vieļ na tova
Vieļ es pate sova. Izlaide māmine
Es izlikšu lynu zīdu Slinkū meitini;
Jou tu byusi muna! Pōtagu pakāre
Nu jou tova, nu jou tova, Noma vadzē.
Nu navaru acalīgt. Pakārdama tō saceja:
Lai stāveja Līzītei.
Tautu meita izauguse
Diža ceļa malinē;
Namōk putru izvōriet,
Krīvam ceļu parōdiet.
Brōlīt, tova līgaveņa
Tikai toda čabulīte:
Namōceja maizes cept,
Smūdra, gara mūs’ mōsine, Ni putrines izvōreit.
Kō nu nīdres audzynōta.
Zamis, rasnis tautu dāls, Byūt aitiņa bez kakliņa
Kō mōlūs vylinōts. Audekliņš bez malines;
Es ar byutu tautiņōs
Mozs, rasnis tautu dāls, Bez bādōm dzeivovuse.
Kō nu mōla vylinōts.
Tīva, smuidra mūs’ mōsine, Ai, mōsiņ, ai, mōsiņ,
Ko vīntekas zivitiņa Kur jaunīs bōleliņš.
Kas ņems tovu vainudziņi
Kūša, bolta mūs’ mōsine, Nu tōs tautu mōmulines?
Dzymst vosaru saulītē.
Dulumels tautu dāls Aiznesu māminei
Zīmu dzymst zīmelē. Symtu lobu vakareņu:
Mozejai mōsinei
Mūs’ mōsine sied aiz golda Munu zeiļu vainudziņu.
Kō sorkanīs rūžu zīds;
Tautu dāls blokōm sied Pušķ’ īlūki nūskaneja
Kō dzaltana mīžu vōrpa. Tautu durvju daejūt;
Dālu mōte sabijōs
Māminei pīcas meitas, Īs tō molti voi naīs.
Vysas pīcas ceplē guļ. Īšu molti dālu mōte
I tei pate diženō Likš’ īlūkus pūriņā.
Pašā cepļa dybunā.
Čākstej muna zīdu raibe,
Tautu meita nalīlīs, Kliets celiņu staigojūt;
Kas jou teve napazeist. Veira mōte bādovōs,
Ni tu prūti kraklus šiut, Nabūs dubļu bridejiņ’

4. Nābādōj veira mōte Byus brōļam smolki krakli,
Likš’ raibīti pūriņā, Byus man bolti paladzeņi.
Likš raibīti pūriņā, Lynus spriedu kō mateņus
Bridīš dubļus dzīdodama. Pokuleņas kō mateņus.
Saule munus paladzeņus,
Kō smiļdzeņas balynova.
Zynu, zynu tāva sātu
Oijā tāva sātu
Es pīdzymu māminei Navajaga rōdeitoj.
Pošā vosar vidinē. Tī bej muna tāva sāta,
Dīviņš deve veseleibu Kur aug kupli Ūzuleņi.
Laima gudru padūmiņu. Tī es moza gonūs goju,
Tī es pynu vainudzeņu.
Laima lyka vīglu miužu Gudri muni bōleliņi,
Līpeņā sādādama. Gudri leli, gudri mozi.
Audz kō līpa, zīd kō rūze Pats mōzōkīs bōleliņš
Nosoj zeiļu vainadzeņu. Nīdru stalleiti taiseja.
Piuš viejiņš, čaukst nīdreites,
Mōte kāre šiupuleiti Doncoj stallī kumeliņš.
Pi lūdzeņā saulītē. Nu tolīnes es pazynu
Es izaugu daiļa meita Sova tāva kumeliņu
Skaistu dorbu dareitoja. Pylna mute smolku brežģu
Īt galveņu grūziedams.
Kur gaismeņa zyla ausa
Tī sauleite liece
Oi, ļuvai, ļuvai, ļuvai Zīdej bolta ōbeleite
Tī sauleite liece. Papuveites maleņā
Man mōseņa skaista auga Trādi rīdi trallalā
Jou tauteņas brauce. Papuveites maleņā.
Sabrauc tautas, saskan zvoni Jauni puiši art īdami
Munā tāva sātā. Tī puškova capureit.
Siermi zyrgi sagrūžoti, Lai stāv pļova nānūpļauta,
Zalta īmaukteņi. Papuveite naacāta.
Kamaneņas izraksteitas Mōtes meita ziņu laide
Dzaltanom pučītiem. Geida mani atnōkūt.
Tautu dāls kō kundziņš Aram brōļi, aram brōļi,
Skuļlotīm matenīm. Aporuši ecējam.
Augstīm šporu zōbakīm Dzeram brōļi, dzeram brōļi,
Sorkonīm bivdenīm. Padzāruši padzīdam.
Ar dzeršonu, dzīdošonu
Es atrodu leigaveņu.
Aiz kalneņa lynus sieju Cyti puiši naatroda,
Ar naapkoltu kumeliņu. Kod ar naudu līlejos.
Lai tī auga, lai zīdeja Kod mes zemi ecējam,
Zylajīm zīdeņīm. Tod mes meitas precejam.
Audzit muni gari lyni, Kod mes zemi rullejam,
Mierkstit bolti azarā. Tod ai meitom gulejam.

5. Kōdieļ tagad vainudzeņu
Mōsas nalīk galveņā?
Nikod man i to nabeja, Kōdieļ vaira nadzīd dainu
Ko man beja tāva laikā. Ganiedamas teirumā?
Salūcietus grūzus niemu, Soket brōļi, soket mōsas,
Sasukotu kumeliņ. Kas sliegs valie dzīsmu skreini?
Bite, bite, mōsa, mōsa Kas jems rūkōs zalta kūkli,
Nikam ļauna nadareja. Miusu zemi mūdinōs.
Bite pļovu naslīdeja,
Mōsa ežu nadalieja.
San bitīte nūskriejuse
Dagūšā sileņā.
Raud mōsine aizgōjuse
Borgejos tauteņos. Es nasātu driču druvu
Aiz kū rūzes šūvosar Ka jei bolta nazīdietu.
Cik sorkanas nūzīdej; Es najimtu leigaveņu,
Pate rūžu siejejiņa Ka jei mani namīļotu.
Ar tautom sadarieja. Dričīm sieju tū druveņu
Pučei tovu zīdiešonu Mogivniem nūzīdeja.
Mōlainā kaļneņā; To sacieja zīdiedama,
Mōseņ tovu dzeivōšonu Lai zīd myusu siejejiņa.
Borgejos tauteņos. Zīdi, zīdi driču druva
Boltejīm zīdeņīm.
Mozi muni bōleliņi
Eima šelma pa pōram Driču putras striebejiņi.
Tī bys loba doncošona. Skaisti zīd driču druva
Tī bys loba doncošona Par vusōm druveņōm.
Tī bys veižu veiziešona. I bitīte madu ņieme
Kas ar kūrpiem tys nagōja Skaistejā druveņā.
Ai zōbakīm namōceja
Es ar sovom lūku veiziem
Vysu nakti čabinoju.
Soket brōli, soket mōsas,
Kur palyka senī laiki?
Kur palyka bōleliņi Vysapkōrt tautas jōja
Kur mōseņas dzaltonītes? Ap tū munu bārzu bierzi.
Naradz vaira bōleliņu Es vydā stāviedama
Kumeliņus sadlojūt. Vainadziņu darinōju.
Naradz cīma dzaltonīšu Kar tautīti vainadzeņu,
Skaistas dzīsmes dainojūt. Kur acteņas naredzieja.
Senōk cīma dzaltonītiem Redzies acs, sōpies sirds,
Auga rūzes dōrzeņā. Golvā likt navaries.
Senōk rūžu vainudzenis Tautas munu vainadzeņu
Vairōk gūdam pīdarieja. Svīž kolnā, laiž lejā.
Senōk meita dzīdōtōja Vereties bōleliņi,
Beja mōtes lepnumiņš. Kur jī mani pašu liks.
Tautas jōja garu ceļu Eite muni bōleliņi
Redziet skaistas dainotōjas. Eite lyli, eite mozi.
Beja senōk bōleliņi Lylī eite tautu rotu,
Gūdam ciele zūbentiņu. Mozī mane pazavārtu.
Beja cīma dzaltonītes
Gūdam pyna vainudzeņu.

6. Es ar sovu bōleliņu
Leldīnōs šiupojūs. Mozi muni bōleliņi
Vīgli tak šiupuleits Augstu kōre šiupuleites.
Lelu dīnu daudzinūt. Augstu kōre šiupuleites,
Leldīnies lai saule sylda, Lai kōjeņes nasamierktu.
Ūlas tovu punci pylda. Lai kōjeņas nasamierktu,
Kod nu šiupuliem bys mīrs, Nanūrautu vainudziņu.
Gribiesīs jou Jōņa sīra. Es naīšu ni ar vīnu
Začeits aizīt ciku caku, Šiupulōs šiupotīs.
Svilpodams pa meža taku. Īš ai sovu bōleliņu
Grūzeņā nas lelu prīku, Tys man vīgli pašiupos.
Izdaliedams tū kō nīku. Šiupoi mani tautu dāls
Pōri laukīm začeits cilpo, Leidz bierziņa golūtnītei.
Tō kō viejs gar acīm svilpo. Augsti cieļu es galveņu
Navaicosem kur tas nasos, Stalti nešu vainudzeņu.
Lai tik nanas ūlas vacas.
Teicēja MARIJA (dzim. Slišāne) SĪLE
(dzim. 1954.g. dzimusi un dzīvo Briežuciemā)
Meikles
1. Cytam kūž, pats klīdz. (zodžs, grīžūt kūku)
2. Cik dabasūs zvaigžņu, tik uz zemes caurumu. (rugoji)
3. Četri veiri mōju taisa, pīktīs staiga apkōrt. (zeči oda)
4. Vīnam tāvam pīci dāli, četri dzeivoj kūpā, vīns atsevišķi. (rūkas pierksti cymdā)
5. Ni lūgu, ni durovu, bet pylna mōja īmītnīku. (skudru piuznis)
6. Sešas kōjes: četras īt, a divejas karōjōs. (jōtnīks ai zyrgu)
7. Ja īt iz mežu, skotōs iz mōjōm, ja īt iz mōjōm, skotōs iz mežu. (molkas cirtejs ai ciervi
par placu)
8. Zūsei četri daguni. (spilvens)
9. Pylna kūtiņa sorkanu gūteņu, īskrīn malna ķieve i vysas izdzonoi. (izgrob ūgles ai kruķi
nu krōsnes)
10. Zyla gūvs zemi laiza. (izkapts)
11. Dāma doncoj vādars brīst. (ratiņa spūlē vierpj dzeju)
12. Dāma ustabā, pupi ōrā. (ustabas sejas ai golīm)
13. Vacs, vacs veirs riku rikōm kākoi. (ai orku ar zemi)
14. Caurums caurumu aiztaisa. (plitas riņķi)
15. Miusu tīsnešam leiks daguns. (bazvans – senī svori)
16. Kas staigoi iz golvas? (noglas zōbakū zūlē)
17. Kū nas plyku baznīcā? (sveces)
18. Nu aizpakša znūtam, nu kōjstarpes znūtam, nu dybuna znūtam. (cyukgale, pīns, ūlas)

7. 19. Kungs īt par teirumu būms par mugaru. (kačs aste geisā)
20. Kungs īt pa ceļu, riteni nas iz mugaras. (suns ai rinķē sagrīztu asti)
21. Preilenei caurums, mozs kungs tīvs i gars spļaun kū var, bōž cik grib, a īkšā nadaboi.
(odatā ver dīgu)
22. Zam jūstas vītas īlīk dzeivu mīsu sasildiet. (rūkas bōž karmanūs)
23. Ontans Čudaram izdūra aci. (atslāga ai sliedzeni)
24. Kas kūž bez zūbīm? (morūzs)
25. Kas iztaisa tyltu bez rūkom? (morūzs)
Teicēja STEFĀNIJA (dzim. Supe) MATISĀNE
(dzim, 1927.g. Šķilbēnu pag. Rīkas ciemā, dzīvo Rekovā)
Narōtnō posaka
Reiz dzeivova tāvs, mōte i dāls. Dāls beja palutynots, paslinks. Kō jou i tymūs laikūs pīnimts
staigova bez bikšu garā kraklā. Izauga lyls. Dagoja precību godi, beja jōbrauc svōtūs. Mōte
saspriede vylnu i izaude sukni. Nu suknes pašiva ancuku. Pyrms braukšonas svōtūs tāvs pamōca
dālu, ka jam jaunejōs mōjōs arī vajagūt izstōstiet par sovu bagateibu, ka tōda driebe, nu kō
pašyva ancuku, vieļ mōjōs palyka.
Beja zīma. Dāls gatavovos braucīnam: kō parosti uzvylka kraklu, sertuku, a bikses aizmiersa, jo
beja pīrads staigōt bez tōm. Apvylka paļti, i kūpā ai tāvu devies pi briutes.
Pīmārotā breidē dāls rozsvīž paļtei polas i soka sovai izradzātajai: „Vot itōda aršina na vīn
mugarā, bet vieļ i dvorā ir.”
Meita pōrzabeist i pi seve nūdūmoj: „Ko ta bys ai divejōm aršinōm dzeivot.” Tō jei precinīku
atraida.
Zeiliešona
Jaunos meitas gribeja zynōt, kōds bys izradzātīs. Lai tū nūskaidrotu, vajadzeja sageidiet jaunu
mienesi, īlīt bļūdā iudeni i paņemt teiru dvīli, kurā nivīns vieļ nav slaucejīs Tod, skotūtīs
mienesē, jōnūzamozgojōs, treis reizes jōpōrmat krysts. Bļūda ai iudeni jōnūlīk zam gultas, dvīļs

8. zam poduškas. Leidz gulietīšonai ni ai vīnu nadreiksteja runōt. Kū sapynā redziesi, tys i tevi
apprecies.
Anekdotes
Ticības mōcības stundie škūlōtōja bārnīm stōsta par Dīvu trejosō: Dīvs-Tāvs, Dīvs – Dāls, Dīvs-
Svātīs Gors. Bārni sazatraukušs, kō nu byus acacerietīs.
Škūlōtōja soka: „Nauzatrauceties! Pazaveretīs kotrs iz sovu sertuku, kuram ir treis pūgas. Pyrmō
pūga – Dīvs- Tāvs, ūtrō pūga- Dīvs- Dāls, trešō pūga – Dīvs- Svātīs Gors.”
Nu bārni prīcīgi, ka bys vīgli acacerietīs.
Pīterīts atīt nu školas, i valkūt bikses nūst, nūtriukst i paziud pūga. Mōte navarādama tū atrast,
atgrīž trešū pūgu nu sertuka i pišiun biksiem.
Ūtrā dīnā škūlōtōja sauc Pīterīti atbildiet. Jys lepni izīt klases prīkšā.
„Cik personōs ir Dīvs?” prosa škūlōtōja.
„Trejos, ”atbild Pīterīts, i pīlykdams rūku pi pyrmōs pūgas, sōk skeitiet, „pyrmō pūga – Dīvs –
Tāvs, ūtrō pūga- Dīvs – Dāls.”
Trešōs pūgas vītā satausta tikai caurumu, naapmulst i soka: „Dīvu – Svātū Goru mōte biksies
īšiva.”
Senōk saimies Latgalē nikōdas bagateibas nabeja. Bārnu daudz, a rūcība moza. Tō kōdā saimiē
tāvs beja lyls peipietōjs, peipeja papirosus „Sports” (tī beja paši lātōkī) Vītejīs veikalnīks saprota
tūs, kam nabeja naudas. Pi jō preci vareja dabōt par ūlōm. Tō tāvs dālu izsūta iz klāva augšas
piec ūlōm.
Siutiedams dālu iz veikalu piec papirosīm, tāvs soka: „Pīcas ūlas atdūsi par peipu pačku, a par
pōrejōm ūlōm paņem sev kampetkas.”
Tō dāls aizgōjis iz veikalu ai ūlu grūzini. Veikalnīks jam prosa: „Kū tu gribi nūpierkt?”
Dāls atbild: „Par tāva ūlōm sportu, a par munōm ūlōm kampetkas.”
Meikles
1. Kū pi mane vysi prosa? Prosa kungs, prosa kolps, prosa pašas orōjiņš. (sōļs)
2. Papīdie šaun, dagunā trāpa. (apsapukot)
3. Šmārgatine, mārgatine i pate ād, i cytīm dūd. (kliets aclāga)

9. Tautasdzīsmes
Seši reiti nedeļā Iz māmini gostūs gōju
Seši reiti nedeļā Iz māmini gostūs goju
Vysi seši darbiņā. Ceļa labi nazynovu.
Pyrmū reitu maizi molu, Zeile man ceļu roda,
Ūtrū reitu īsolini. Lakstīgola rosu trauce.
Trešejā reitiņā Rīksti, rīksti, ūgas, ūgas
Brōļam molu ceļa maizi. Lela ceļa malinē.
Caturtejā reitiņā Iz māmini staigodama
Putraimiņus trinkškinovu. Pa vīnai izlaseju.
Pīktejā reitiņā Ik vokaru lakstīgola
Molu myltus ījovam. Treic bierziņa galinē.
Sastejā reitiņā Ik vokaru māmuliņa
Ustabā cepli kiuru. Geida mani atejūt.
Gordus maizes kukulīšus
Tynu kļova lapinies
Tynu kļova lapinies, Lītiņs leja saulītē
Metu cepļa dybunā.
Nu ceplīša maize gōja, Lītiņs leja saulītē
Capojiņu slavādama. Treis lāsītes vīn nūleja.
Kō šiuniņa man maizīte, Vīna mīžu, ūtra rudzu.
Kō bitīte capojiņa. Trešo zalta, sudrabiņa.
Dūd, Dīviņ, man maizīti, Kam tī rudzi teirumā,
Dūd reitā, vokarā. Kam tōs rūzes vydā zīd.
Bez maizītes, bez dzīsmītes, Brōļam rudzi teirumā,
Izdzeivot navareju. Mōsai rūzes vydā zīd.
Saule bryda rudzu lauku’

10. Palākīm lyndrakīm.
Ceļ saulīte lyndraciņus,
Lai zīdiņus nanūtrauce. Treis dīnines saraudovu
Ap saulīti lītiņs leja,
Myrdzinūt, myrdzinova. Treis dīnines saraudovu
Zīd rudzīši, zīd rūzītes Leicē cykas ganiedama.
Muna tāva teirumā. Sūlej mōte boltu putru,
Navajag man boltas putras.
Sūlej mōte soldu madu,
Vysu dīnu jumi dzynu Navajag man solda mada.
Sōka mōte vaicōtīs
Vysu dīnu jumi dzynu Laikam meita veira grib.
Pa lylū teirumini. Ak tu, Dīviņ, mōmuliņa
Nu sadzynu, nu dzdzynu Tovu jauku volūtiņu.
Teirumiņa galinē. Gales grybu, gales grybu
Jumīts stāv teirumā Par zupini nabādovu.
Vōrpu pušķīts rūciņā. Veira grybu, veira grybu
Vōrpu pušķīts rūciņā,
Vainudziņš gaļviņā. Es māminei vīna meita
Ai, jumīti, okūtīti
Gon leigovi druviņā. Es māminei vīna meita
Leigoi munā klietiņā Kārumnīce izauguse.
Da cytai vosarai. Boltas putras striebejiņa,
Cep, māmiņa, kvīšu maizi, Kriejumiņa laizietoja,
Dori soldu volūtiņu. Kurs puisītis mani nims,
Nu sagoje tolkas bārni, Lai kar kierni vadzītē.
Rudzu jumi sajāmuši. Es māminei vīna meita
Bez darbiņa izauguse.
Pīcas stundes kōjes āvu,
Sen jou Joņa sīva byutu Sastū rūkas pyutinovu.
Kurs puisīts mani nims,
Sen jou Joņa sīva byutu Lai vyn osu pōtadziņu.
Kab na sābru Madalītes. Es māminei vīna meita
Madalīte izpļopova Mīga mice izauguse.
Pubuļainu dzeju spriežu. Voi, Dīviņ, voi Dīviņ,
Kōda dale tev Madale, Dūd ai bōrdu ōrōjiņ.
Ka man dzeja pubuļaina. Es guliešu zam bōrdeņas
Iz bubuļa izkopuse, Kō zam lyša kažūciņ.
Jōņa sātu īraudzeju. Es māminei vīna meita
Nu bubuļa valdamōs, Tīva, gara izauguse.
Jōņam kliepē īzavieļu. Grib man puiši mutes dūt
Vysu dīnu sīnu pļāvu Dazasniedt navareja.
Jōņa sātas tyvumā. Kurs puisīts mani nims,
Te iz pašu vokarpusi Lai nas trepes padusē.
Nūzagrīze perednīks. Es māminei vīna meita
Byus redziet vokarā, Bez gūdiņa izauguse.
Kas jū taisnu saprovies. Ik reitiņus, vakariņus
Mōte radzādama soka Iz puišīm kōjes āvu.
Meitiņ, tova mīsa troka. Kurs puisīts mani nims,
Ja māmine tu zynōtu, Lai sīn mani pi gulteņas.
Tu jou tō narunōtu. Es māminei vīna meita
Pōrōk skaista izauguse.

11. Ka tī puiši iz mane vieries, Petrogradas sulainīši.
Bikšu pūgas valie spieriēs. Ni pi vīna es naīšu,
Kurs puisīts mani nims, Kō pi sova ōrōjiņa.
Lai tur bikses rūciņos.
Precej mani Reigas kungi
Par māmini nabādovu. Nūleiks muna mugarine.
Nemet mani cīma puiši Leiksti pate rudzu dryva;
Es bogota mōtes meita. Naleiks muna mugarine.
Pīci krakly piuriņā,
Vysi pīci navalāti.
Paņem mani, Pīterīt,
Myžam boda naredziesi.
Ganiedama pīsoleju Gonūs gōju, gonūs gōju
Pīcas mucas varžu kōju.
Iesem abi dzeivodami Gonūs gōju, gonūs gōju,
Desmit bārnus aukliedami. Gonūs man lely prīki.
Lakstīgola īvā dzīd;
Es iz calma stāvādama.
Kas pazeitu vasareni,
Ka pučītes nazīdietu.
Kas zynōtu tōdu gonu,
Kas prīcīgi nadzīdotu?
Ūgas,ūgas, rīkst, rīksti
Pa bōliņa ganībōm.
Tōs ūdzines, tī rīksteņi
Kavej munu rūku dorbu.
Es atrodu ganiedama
Vacōs mōtes vainudziņi.
Pazabeidu golvā likt
Ka man vacai napalikt.
Cytas meitas tiergā gōje
Es izgōju ganeņūs.
Mōtei beju gūvu gane,
Tāvam beju pīguļnīca.
Kod es gōju tautiņōs,
Tāvs man deve siermu zyrgu.
Tāvs man deve siermu zyrgu,
Tōli, tōli, radzu, radzu Mōte gūvi raiboleņu.
Tōli, tōli, radzu, radzu
Ezeriņi leigojam.
Tys nabeja ezerinis;
Tys bej rudzu teirumins.
Siestīs, bōliņ, augstā zyrgā
Aojoj sovu teirumini.
Kū tī tova tolka dora
Vysu dīnu teirumā. Pyrmūdīna, ūtardīna
Voi tu munu, bōleliņi,
Tovu lelu rudzu dryvu. Pyrmūdīna, ūtardīna
Treis dīnines tolka pļāve Tei bej meitu puču dīna.
Vieļ malines naredzeja. Pyrmūdīn rūzes sieju
Rudzu dryva prīcovōs Ūtardīn mogūnītes.

12. Trešdīn tāvs olu dora Kur tū nieme raibō gūvs?
Es iudeņa nasōjiņa. Zaļōs zōles galinē.
Catūrdīn tiergā brauču Kur palyka raibō gūvs?
Pierku zeiļu vainudziņi. Zaļūs bārzūs nyubyzova.
Pīktō dīnine pagōje Kur palyka zaļī bārzi?
Ai laimini runōjūt. Jūs nūcierte Dīva dāly.
Sasdīn mōte pyuru lūka Kur palyka Dīva dāly?
Es stāveju raudodama. Jī nūgōje da Dīviņa.
Svādīn agri īteceju
Ai tautōm baznīcā.
Stāviet vīn pastāveju
Ai tautīti baznīcā.
Jou munam vainugam
Puse zīdu nūbyruse.
Siediet vīn pasiedeju
Ai tautieti aiz gaļdeņa.
Jou munam vainugam
Vysi zīdi nūbyrušs.
Tec, pelīte, ziernu zogtu
Tec, pelīte zierņu zogtu
Atnes man pīzoguse.
Kō tevs tī nasagyva?
Es ībāgu alinē.
Kō tu tī nanūsoli?
Es sakūru syltu guni.
Kō tu tī nasadagi?
Sazazīdu vacu svīkstu.
Kur tu ņiemi vacu svīkstu?
Vacōs mōtes teinītiē.
Kur tū nieme vacō mōte?
Jai īdeve raibō gūvs.
Teicēja VALENTĪNA (dzim.Šicane) KEIŠA
( dzim. 1932.g. Ludzas raj. Kapačova, kopš 1968.g. dzīvo Briežuciemā)
Ticiejumi
KŌZAS
1. Kōzōs jōbyut devīgam gon jaunejam pōram, gom vacōkīm, tod jaunejīm byus turīga
dzeive, ja skūposīs, tod jaunī dzeivos nabadzīgi.
2. Maizes kukulī īlīk naudas monētu, dūd jaunejam pōram kukuli pōrlauzt. Kurā pusē byus
nauda, tys dzeiviē turies naudas moku i vess naudas uzskaiti.
3. Ja leigova kōzōs daudzi raud, tys nūzeimoj, ka izraud dali nu sovōm osarōm, veira
dzeivie dzeivojūt.

13. 4. Kōzōs, kod jaunīs pōrs īt ustabā, slīkšņa prīkšā paklōj dvīli, zam kura nūlīk škeivi.
Leigavains, nasdams leigovu ustabā, sasper škeivi. Cik ir škeiva lausku, tik saimē byus
bārnu.
5. Piec lauleibu ceremonejas da kōzu golda (ja kōdam nu jaunlaulōtōjīm mirs kōds nu
vacōkīm) nūteikti jōbrauc iz kopīm nūlikt zīdus, lai dabōtu svātību nu sova tuvōkō tōdā
svareigā breidē.
BIERES
1. Bieru atribūtus nadreikst nest atpakaļ ustabā, tod otkal dreiži bys bieres.
2. Piec aizgōjeja izvadiešonas nu mōjōm, tei vīta, kur stāveja zōrks ai myrūni, jōizjauc un
jōsalīk (segas, sūli) škiunī voi arī jōiznas nu ustabas ōrā. Piedejī bierenīki eglītes sanas
čupā voi aizlauž tōm golūtnītes.
GODSKŌRTU ĪRAŽU SVĀTKI
1. Pūpolsvādīnā svietietūs pūpolus pōrnas mōjōs, tod kotram mōjenīkam jōnūrej pa dzeivam
pūpolam, lai dzeivē byutu veiksme.
2. Kod pavasarie lūpus pyrmūdīn dzan gonūs, pi klāva slīkšņa jōnūlīk nazs ai pūpolzoru voi
paegļa zoru, kas svietiets pūpolsvādīnā, tod lūpīm napīzamesīs nikōdas slimeibas.
3. Pūpolu svādīnas reitā vysi gulušī jōnūper ai pūpolzoru, sokūt „Vierba syta na es sytu,
veseleiba īkšā, slimeiba ōrā,” tod nūpārtīs bys vasals kō rutkis. Jōper devines reizes.
4. Pyrms Jōņu vokora iz mōjōm pa zemi valk nūlauztus cārmūškas zorus ai golūtniem iz
prīkšu. Tūs līk mōjōs vyusos ustabōs, jo tī aizsorgoi pret ļaunumu.
5. Pyrms Zīmassvātku vokara, ja dzierd trūksni iz kopu pusi, tod tymā godā joaizīt aizsaulē
pašam voi kōdam tuvenīkam.
6. Vacgoda vokarā zivu zveines jōber durovu prīkšā i karmanūs, lai nōkušejā godā byutu
daudzi naudas.
DAŽŌDI
1. Aizgaveņūs jōād bleini i gales iedīni devines reizes, tod sōteigs byus vyuss gods.
2. Sanamūt nu slykta sylvaka kōdu montu, vajaga tū izmest navis pīņemt, ja tei īzadzivojōs,
tod mōjōs ir slykta aura.
3. Ja ejat kōdā nomā, tod vyuspirms jōpazaver iz durovu augšu, lai veiktūs itymā nomā
īgojušam.
4. Ja jauns puisis, sveicinūtīs ai pateikamu meiteni, pakutinoj jos plaukstu, tod tys nūzeimoj,
ka jys grib ai meitu draudzietīs.

14. Teicēja GENOVEFA (dzim. Circene) KAŠA
(dzim. 1931.g. Baltinavas pag. Dzīvo Baltinavas pag. Pliešovā)
Posaka par pupu.
Reiz dzeivova vecīts ai vecenīti. Abi siedeja piertie iz lōvines i iede pupas.Vīna pupine nūkrita.
Abi sarunova, lai tei aug. Pupa auga, auga, leidz izauga da lōvines. Tōļōk leidz grīstīm, cauri tīm
i da dabasu.To vecenīte siuta vecīti, lai jys kōp iz dabasīm. Vecītim nikas cyts naatlyka. Kōpe,

15. kōpe, jou natōli da dabasu. Pupai zors kō lyuza, tō vecīts nūkrita i īkrita pūrvā. Viers pūrva rōvas
palyka toļka jo bōrda. Putni nu bōrdas izveidova perēkli i pīdieja ūlu.
Meikles
1. Vīns soka zīmā labi, ūtrs soka vosarā. Trešīs soka man tōda zīma, tōda vosara. (roti,
rogovas, zyrgs)
2. Maļ dīnu, maļ nakti, ni myltu, ni palovu. (kačs murroi)
3. Te tī, te tur. (blusa)
4. Divi dur, divi mierejōs. (sīvīte meica maizi)
5. Veirs bļaun, aiz nobas raun, nu vysōm pusiem talani skrīn. (zvona baznīcas zvoni, i
cylvāki iz baznīcu skrīn)
6. Pats stāv iz vītas a golva doncoj. (vierpjamais ratins)
7. Ai kōjōm myn, ai vādaru tryn, paoleš kōjes i šaun īkšā. (auž audaklu)
8. Symts suņu, symts medenīku, kō vīna tryukst, tō vysi stāv. (audakls)
9. Pa vīnu caurumu īlein, pa pīcīm rozlein. (rūka pierkstaiņūs)
10. Pats naradz, cytīm rōda. (brilles)
11. Vacs, vacs vecīts sied iz jumta peipiedams. (skūrstuns)
12. Ka guļ, tō mozōks par kači, ka skrīn, tō leloks par zyrgu. (zyrga aizjyugs i duga)
13. Papleš kōjes i spolvainu ībož. (zyrgu ijiudz)
14. Iz staklīšu micine, iz mucines kōpōtōjs, iz kopōtōja ūšnōtōjs, iz ūšnōtōja ziktietōjs, iz
ziktietōja kolns, iz kolna mežs, pa mežu zvierīši dzeivoj. (cyulvāks)
15. Nu reita īt iz četrōm kōjōm, pušdīnies iz divōm, vokarā iz trejōm. (cyulvāks, mozs īt
četrōpus, vālōk iz divōm, a vacumā ai vāzu)
16. Zūbi ir, mutes nav. (grōbeklis)
17. Kolna vyudā vierss bez mieles maun. (dyubuns pū soka)
18. Vīns soka piku paku, ūtrīs soka piku paku, trešīs soka piku paku, catūrtīs soka piku paku,
pīktīs soka šviku švaku. (zyrgs)
19. Ai divīm ziernīšīm apsiej vyusu teirumu. (cyulvāks ai aciem)
20. Dīnu guļ, bet naktie maizi peļnej. (blakts gultā)
21. Cytam kūž, bet pats beigts. (bite)
22. Pylna kūtiņa sorkanu vuškinu, leiko kieve kō skrīn īkšā, to vyusas izdzan. (ceplis, ūgles,
kļūka)
23. Kō zyrgu ījiudz, tō aste geisā. (krōsne, ka tū īkur, to dyumi geisā)
24. Zyurgs ai vīnu aci aprej vyusu goda krōjumu. (ai rūku maļamōs dziernovas)
25. Ai pīcōm bolkom mōju taisa. (oda cymdu)

16. 26. Skargatine, margatine ni pate ād, ni cytam dūd. (atclāga)
27. Tīvs, gars tāvs, plokana mōte, opali bārni. (zierns)
Ticiejumi
1. Ja sīnu sōk pļaut vokarā, tod vysa pļauja labi veiksīs.
2. Ja ōbuliņa ķirpas līk nu zīmeļu puses, tod labi izkolst i peles naād.
3. Ja burkānus siej pyrmūdīn, tī sadeigst jou pyrmejā nedelie.
4. Ja storp daudzīm kucānīm grib atrast gudrōkū, tī jōlīk augšpiēdus, kurs pyrmīs uzleks
augšā, tys byus eistīs.
5. Ja gribi, lai vairōk vistiņu, tod ūlas periet jōlīk ai kreisū rūku.
6. Ja gribi tikt nu mušom vaļiē, aiz grīstīm jōizlīk zeme nu pyrmōs pavasara vogas.
7. Seipuli jōstōda jaunā mienesī nu reita, a vacā iz vokaru. Tī labi augs, ja stōdiesi pyulna
mieneša catūrdīn.
8. Ja sātu taisa nedeles pyurmejōs dīnos, tod lūpi pōri nalac.
9. Palnu dīnā dōrzi jōkaisa ai palnīm, tod ni tōrpi, ni kukaini nazamess.
10. Krōsne i skurstens jōmyurej vacā miemesie, tod skurstuns natak.
Teicēja ANNA (dzim.Circene) KEIŠA
(dzim.1930. g. Baltinavas pag., dzīvo Valkā)
Meikles
1. Golva ir, motu nav, aste ir, kōju nav. (zivs)
2. Zaļū naād, a vōreitū mat ōrā. (lauru lopa)
3. Saime ād, golds runoj. (cyuka ai syvanīm)

17. 4. Pats jōšus, a kōjes aiz aušu. (brilles)
5. Kas stāv pi grīstu ai kōjōm iz augšu? (muša)
6. Bōbōm pa divi, meiteniem nav, buļļam prīkšā, Jākubam pakalē, a Jōņam nav i nabyus.
(burts B)
7. Steivs stāv, slōbs kōrōjas, apkōrt spolvains, gols plyuks. (rīksts)
8. Kas vyurinōs bez endžīm? (acs)
9. Vacs, vacs vecelīts a vyusīm dybunā verōs. (slīksnis)
10. Četri brōļi īt pa celi, vyusīm bōrdas atpakaļ. (zyurga kōjes)
11. Ni lūgu, ni durovu, pylna ustaba ļaužu. (ogūrcs)
Tautasdzīsmes
Tautu dāla leigavine Dzīsmes dieļ i myusu ļauds
Nikod skaisti nastaigova. Īnaidine nacelet.
Vyusi jos skaistumiņi Dzīsmīte ir tō dzīdota
Krūga golda galinē. Dīvam dūta volūdine.
Dzeram brōļi pleickojam Goniņš beju, gonūs gōju
Vacu ļaužu olutini. Gona driebes mugarā.
Tō pleickova kumeliņš Skuju svōrki, ierkšķu bikses
Calmojā leidumā. Lyla tōšu capurīte.
Timsiņš nōk, timsiņš nōk, Ōriskejam bierziņam
Es par tymsu nabādovu. Daudz smolku žagariņu;
Bej munam kumeļam Gudrejam tautu dālam
Zalta sadly mugarā. Daudz lobu padūmiņu.
Moza beju gonūs gōju Aizamiersa man dzīsmīte,
Peļnie pīci kažūciņ. Izajiudze kumelins.
Kod atgōja Jōņa dīna Pasoket man dzīsmīti
Vysi pīci mugarā. Es sajiugšu kumeliņi.
Cepu, cepu kukulīti Dzīdodama mōte kāre
Cytu lelu, cytu mozu. Sovam dālam šiupulīti.
Saīs muni bōleliņi Raudodama naudas prosa
Cyti lely, cyti mozi. Nu dieliņa leigavines.
Boltas kōjines man beja Na vysōm bitītiem
Malnas palyka staigojūt; Apzeļtieti spōrnu goli;
Lobu ļaužu bierniņš beju Na vysōm mōtes meitōm
Ļauns palyku dzeivodams. Sovas austōs villainītes.
Zīma nōk na vosara, Teci, teci, kumeliņ,
Nazīd vairs purenīši. Naej sūļus skeitiedams.

18. Zīma kiule vasarini Voi es tev auzas devu
Ai sudraba zūbentiņi. Pa vīnai skeitiedams.
Kumeļam golvu glaudu Moza, moza man zemīte,
Ai abōm rūceņōm. Bet ražena labībine.
Tys pronese augumini Man izauga divas vōrpas
Caur deviņi zūbentiņi. Vīna stībra galinē.
Tautīšam i rūku devu Na tī kryta kļova lopa,
Lobū devu na kreisū. Kur jei augšā stāveja;
Lobū devu na kreisū, Na tī auga mōtes meitas,
Lai ir loba dzeivošona. Kur zīdeja rūžu dōrzs.
Dzīdet meitas vokarā Dzīdet meitas vokarā
Vokarā tōli skan. Vokarā tōli skan.
Vokarā dālu mōte Vylku mōte, dālu mōte
Īt pi lūga klausietīs, Īt pi lūga klausietīs.
Kura loba dzīdōtōja Vylku mōte vucunini,
Tei byus dāla leigaviņa. Dālu mōte vedeklini.
Materiālu vāca Briežuciema pamatskolas latgaliešu pulciņa „OTULS”dalībnieces:
• Aiva Ozoliņa (8.kl.)
• Kristiāna Logina (6.kl.)
• Samanta Subrovska (5.kl.)
2012.g.