Begli Latvijā un pasaulē. Pasaules lielākā mācību stunda Audriņos.liela_stunda
Audriņu pamatskolas 4.klases skolēni apsprieda aktuālo jautājumu par bēgļiem Latvijā un pasaulē, uzzinot informāciju par radušos situāciju, paužot un pamatojot savu viedokli par to.Plašāk: http://skolas.unesco.lv/lv/pasaules-lielaka-stunda/begli-latvija-un-pasaule-liela-stunda-audrinu-pamatskolas-4klase/
Begli Latvijā un pasaulē. Pasaules lielākā mācību stunda Audriņos.liela_stunda
Audriņu pamatskolas 4.klases skolēni apsprieda aktuālo jautājumu par bēgļiem Latvijā un pasaulē, uzzinot informāciju par radušos situāciju, paužot un pamatojot savu viedokli par to.Plašāk: http://skolas.unesco.lv/lv/pasaules-lielaka-stunda/begli-latvija-un-pasaule-liela-stunda-audrinu-pamatskolas-4klase/
Šeit apkopotas dažas šobrīd aktuālas starptautiskās iniciatīvas, kā arī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas izstrādāti materiāli, kurus iespējams iekļaut mācību procesā arī attālināti
Šeit apkopotas dažas šobrīd aktuālas starptautiskās iniciatīvas, kā arī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas izstrādāti materiāli, kurus iespējams iekļaut mācību procesā arī attālināti
Salaspils novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde "Atvasīte" 5 – 6 gadus veco bērnu grupiņā "Bitītes" īstenoja Pasaules lielāko mācību stundu „Katram šķīvim savs stāsts”. Autores: Karīna Gavriļčenko un Ilze Cakule.
2. Persona, kas veselības zaudēšanas, bojāejas draudu vai vajāšanas dēļ brīvprātīgi
vai pēc varas iestāžu rīkojuma atstāj savu pastāvīgo dzīvesvietu.
Pēc draudošo briesmu rakstura izšķir politiskos, kara, etniskos, reliģiskos,
ekoloģiskos un ekonomiskos bēgļus.
Bēgļa statusa piešķiršanas noteikumi ir noteikti katras valsts imigrācijas
likumos.
3. Starptautiski bēgļu jautājumus risina īpaša ANO Komisāra pārvalde.
Latvijā uz bēgļa statusu var pretendēt personas, kuras nav Latvijas pilsoņi, bet
kuras ierodas vai atrodas Latvijas Republikas teritorijā tāpēc, ka pamatoti baidās
no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās
pārliecības dēļ savas pilsonības valstī.
4. 1) Brīvprātīga repatriācija: bēgļi var atgriezties savā dzimtenē, jo tur vairāk
nepastāv draudi viņu dzīvei un drošībai
2) Vietēja integrācija: valdība atļauj bēgļiem palikt valstī, kura pirmā piedāvāja
viņiem patverumu
3) Pārvietošana uz trēšo valsti, jo repatriācija nav droša, bet pirmā patveruma
valsts atteicas atstāt bēgļus pie sevis
5. Bēgļu tiesības:
Reliģijas brīvība
Tiesības griezties tiesā un saņemt juridisko palīdzību
Tiesības iegūt sākumskolas līmeņa izglītību
Sociālās apdrošināšanas garantija
Intelektuālā īpašuma aizsardzība
Nodokļu vienlīdzība
Darba tiesības
Tiesības uz arodbiedrībām, politiskajām organizācijām
Īpašuma tiesības
Tiesības izvēlēties dzīves vietu, brīvas pārvietošanas tiesības valsts robežās
6. 1921.g. - Pirmais Augstākais komisars bēgļu jautājumos Tautu Savienībā
1948.g. – Vispārēja cilvēku tiesību deklarācija (ANO)
1949.g. – Eiropas cilvēktiesību konvencija
1951.g. – ANO Konvencija par bēgļu tiesībām (2001.g. ratificēja 140 valstis)
1967.g. – protokols par bēglu statusu
1969.g. – Konvencija par bēgļu jautājumu Afrikā