Kā aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Latvijas zemnieku organizāciju, valdības un Eiropas Parlamenta deputātu sadarbība Latvijas interešu aizstāvībā.

1. Kā aizstāvēt Latvijas
intereses Eiropas Savienībā?
Sandra Kalniete
Eiropas Parlaments, Brisele
15.10.2013

2. Rīcības programma cīņā par
labvēlīgāku KLP reformu
STAY ON THE MESSAGE!

3. Pamatprincipi

4. Kampaņas ietekmes aģenti

5. Ko mēs darījām?

6. Ko mēs darījām?

7. Ko mēs darījām?

8. Secinājumi un ieteikumi

9. Lobisms – mīti un realitāte

10. KLP reforma
• Kopumā KLP budžets salīdzinot ar iepriekšējo periodu samazināts par
aptuveni 17%
Tiešmaksājumi - 283 miljardi
Lauku attīstība - 89 miljardi
• EK sākotnēji plānotais KLP budžets - 404 miljardi eiro; vienošanās - 372
miljardi eiro (samazinājums par 8%)
• Latvijas KLP līdzekļi pieauguši par 50%

11. KLP ieguvumi

12. KLP ieguvumi
• Tiešmaksājumos Latvija 7 gados saņems ap 1,717 miljardus eiro (līdz šim
saņēmām ap 790 miljoniem).
• Lauku attīstībai
• 7 gados Latvija saņems 969 miljonus eiro (saglabājas gandrīz līdzšinējā apmērā).
• kopā ar valsts finansējumu Lauku attīstībai būs pieejami ap 1.5 miljardiem eiro.
• Latvija drīkst no nacionālā budžeta piemaksāt TM arī 2014. gadā.

13. KLP reforma - zaļināšana
• 30% no TM aploksnes ir jāatvēl “zaļajam” maksājumam.
• 3 kritēriji:
- Jāsaglabā ganības un zālāji;
- Kultūru rotācija saimniecībām;
- 5% no aramzemes jāatstāj atmatā, no 2017. gada skaitlis palielināsies līdz 7%;

14. KLP reforma – zaļināšana
•
•
•
•
EK prasība 7% aramzemes atmatā no 2014.g.
EP pazemina līdz 5% aramzemes atmatā līdz 2016.g.
2016. gadā notiks zaļo pasākumu efektivitātes novērtēšana.
Pirmajos 2 gados zaļināšanas pasākumu neievērošana neatstāj ietekmi uz
pamatmaksājuma lielumu.
• EP un EK ņēmusi vērā Latvijas mežu platības un uz mežainākajiem Latvijas
novadiem zaļināšanas pasākumi nav attiecināti.

15. KLP reforma – aktīvā zemnieka definīcija
• Nav universālas ES aktīvā zemnieka definīcijas. Katra DV nosaka savu.
• ES negatīvais saraksts ar organizācijām, kuras nevar saņemt TM:
- Lidostas;
- Sporta laukumi;
- Dzelzceļa kompānijas;
- Ūdens apgādes uzņēmumi;
- Nekustamo īpašumu uzņēmumi.

16. KLP reforma – aktīvā zemnieka definīcija
• Dalībvalstīm tiesības papildināt negatīvo sarakstu, lai netiktu atbalstītas
organizācijas, kuras nenodarbojas ar lauksaimniecību.

17. KLP reforma – maksājumu samazināšana
lielajām saimniecībām
• EK projekts paredzēja noteikt TM griestus vienai saimniecībai 300 tūkstošus
eiro gadā.
• Gala vienošanās: 5% samazinājums attiecināts uz saimniecībām ar TM virs
150 tūkstošiem eiro; 5% tiek iekļauti izdevumi par darba algām saimniecībā
nodarbinātajiem.
• Vēl diskusijas par to, vai šis būs obligāts pasākums, jo Latvijā tas rada
papildus administratīvo slogu.

18. KLP reforma – piena kvotas
• Piena kvotas beidzas 2015. gada 1. aprīlī.
• Šobrīd kvotas gandrīz / pilnībā / pārsniedz Austrija, Dānija, Polija, Vācija,
Īrija, Latvija, Itālija, Beļģija, Igaunija.
• LV viena no zemākajām piena iepirkuma cenām, tomēr piena pulveris tiek
pārdots par ES vidējo cenu.

19. Svarīgākie darbi Lauksaimniecības komitejā
nākamajā EP sasaukumā
• 2014. – 19. gada EP Lauksaimniecības komiteja sāks darbu pie nākamās KLP
reformas un līdzekļu sadales.
• Saglabāt Baltijas valstu jautājumu KLP darba kārtībā un turpināt cīņu par
KLP finansējuma izlīdzināšanu un godīgu konkurenci nākamajā periodā.
• 2016. gadā likumdošanas ziņojums ar zaļināšanas pasākumu novērtējumu.

20. Svarīgākie darbi turpmāk Lauksaimniecības
komitejā
• Uzmanīgi sekot piena cenu svārstībām pēc kvotu sistēmas izbeigšanās, lai
neatkārtotu 2009. gada piena krīzi.
• Taisnīgāka ienākumu sadale starp zemniekiem un ražotājiem (Latvijā piena
cenas iepirkuma atšķirība no piena pulvera pārdošanas cenas).