2. Godinot 1919.gada Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu, ik gadus Lāčplēša dienā Sudrabkalniņā notiek svinīgs atceres
pasākums, ko organizē Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcija sadarbībā ar Rīgas Kurzemes rajona Politiski represēto
klubu.
Arī šogad, 11.novembrī plkst.15.30 Sudrabkalniņā pie pieminekļa 6.Rīgas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem notiks
piemiņas pasākums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles meta veidotais piemineklis uzstādīts vietā, kur 6.Rīgas kājnieku pulks 1919.gadā cīņās ar
bermontiešiem Pārdaugavā cieta vislielākos zaudējumus - bojā gāja trīs pulka virsnieki un 38 kareivji, ievainojumus
guva 11 virsnieki un 284 kareivji.
Pieminekļa atklāšana notika 1937.gada 31.oktobrī, piedaloties Latvijas Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. Arī
turpmāk valsts pirmā amatpersona piedalījās piemiņas pasākumos Sudrabkalniņā, kas ik gadu pulcēja simtiem
rīdzinieku un cīņu dalībnieku.
Latvijas atjaunotās neatkarības laikā šogad pirmo reizi svinīgais atceres brīdis Sudrabkalniņā notiks klātesot Latvijas
Valsts prezidentam Valdim Zatleram. Pasākumā piedalīsies arī Aizsardzības ministrs Atis Slakteris, Rīgas domes
priekšsēdētājs Jānis Birks, Rīgas domes un Kurzemes rajona izpilddirekcijas pārstāvji, Latvijas Nacionālo karavīru
biedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Skreija.
Pasākuma svinīgā daļā Sudrabkalniņā pie pieminekļa soļos karavīri, tiks teiktas svinīgās uzrunas, pieminekļa pakājē
saguls ziedi un iedegsies svecīšu liesmas.
Spēlēs pūtēju orķestris “Rīga”, dziedās vīru koris “Absolventi” un vīru kopa “Vilki”. Pasākuma svinīgajai daļai sekos
neformālā daļa, kuras laikā turpat uz vietas ikviens varēs nobaudīt īstu karavīru biezputru no armijas lauku virtuves.
3.
4.
5. Kopā tika izsniegti 2146 Lāčplēša kara ordeņi
(322 ordeņi tika izsniegti ārzemniekiem)
6. Latvijas Brīvības cīņas. 1918-1920. 1918.gada 18.novembrī
proklamētās Latvijas neatkarība bija jāizcīna militārā ceļā
ne tikai karā pret Padomju Krieviju, bet pēc 1919.gada
16.aprīļa arī pret Latvijā esošajiem ģenerāļa R. fon der Golca
komentētajiem vācu spēkiem.
Pēc Strazdumuižas pamiera (1919.gada 3.jūlijs.) R. fon der
Golca komandētie vācu spēki nepiedalījās sadursmēs ar
Latvijas armiju, taču uz to bāzes 1919.gada augustā un
septembrī izveidojās Rietumkrievijas brīvprātīgo armija P.
Bermonta vadībā, kas uzsāka plašas cīņas ar Latvijas armiju
Kurzemē un Zemgalē, kā arī darbojās Lietuvā.
Brīvības cīņas noslēdzās 1920.gada 11.augustā ar Latvijas–
Padomju Krievijas miera līguma parakstīšanu.
7. Bermontiāde. 1919.g.
8.oktobrī Bermonta spēki sāka plašu uzbrukumu Rīgai un dažās dienās ieņēma
Tukumu, Jūrmalu, Torņakalnu. Latvijas armija nostiprinājās Daugavas labajā
krastā. Latvijas valdība un Sabiedroto karaflote pameta Rīgu.
15.oktobrī 9. Rēzeknes pulka 1. bataljons no Mīlgrāvja, Sabiedroto kara flotes
artilērijas atbalstīts, desantējās netālu no Daugavgrīvas tilta pār Lielupi
(Buļļupi), kā arī uz ziemeļiem no Daugavgrīvas forta. Šo nocietināto punktu
Latvijas armijas vienības samērā viegli arī ieņēma. Pēc Sabiedroto artilērijas
atbalsta pārtraukšanas ienaidnieks izveidoja aizstāvēšanās fronti Lielupes
labajā krastā, ko vairāku ložmetēju uguns aizsegā salauza un iznīcināja 8. rota.
Visa Daugavgrīva un Bolderāja nonāca 9. pulka kontrolē. Gūstā saņēma četrus
Bermonta armijas virsniekus un 300 kareivjus, trofejās ieguva vienu lielgabalu,
divus mīnmetējus, 20 ložmetējus, kā arī lielus šauteņu un munīcijas krājumus.
Tika izveidotas aizsardzības pozīcijas un īsā laikā Daugavgrīvā tika dislocēti 9.
Rēzeknes, 7. Siguldas, 8. Daugavpils pulks, artilērijas baterija un Latgales
divīzijas štābs, kā arī 2. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons.
8.
9.
10. Kaujās par Rīgu
krituši:
4 virsnieki
36 kareivji un instruktori
Ievainoti:
17 virsnieki
344 kareivji un instruktori
11.
12. Šajā vietā atradās Latvijas armijas Latgales divīzijas
komandpunkts, kur 1919.g. 1.novembrī pulkvedis
Krišjānis Berķis parakstīja pavēli par Pārdaugavas
atbrīvošanas operācijas sākšanu.
No 3.-11.novembrim noritēja smagas cīņas Pārdaugavas
ielās, kuru gaitā Latgales divīzija, virzoties no Daugavgrīvas
D virzienā, atspieda Bermonta spēkus no Rīgas.
11.novembrī pār Rīgas tiltiem pārcēlās karaskolas rotas, bet
Cēsu pulks nostiprinājās pie Ķekavas.
Karadarbībai virzoties uz priekšu, 21.novembrī tika
atbrīvota Jelgava, un līdz 1.decembrim no Bermonta
spēkiem tika atbrīvota visa Latvija.
13. Uzbrukumi Bermonta armijai turpinājās,
bermontiešus dzina pavisam ārā no Latvijas. 18.
novembrī Bermonta-Avilova vietā par šīs armijas
komandieri kļuva vācu ģenerālis Eberhards. Viņš tūdaļ
lūdza pārtraukt kaŗa darbību, bet Kārļa Ulmaņa
valdība paziņoja, ka atbrīvošanas kaujas turpinās, jo ir
kaŗa stāvoklī ar Vāciju. 21. novembrī atbrīvoja Jelgavu,
bet jau 28. novembrī bēgošos bermontiešus iedzina
Lietuvā. 1919. gada 1. decembrī Latvijas armijas vadība
ziņoja, ka visa Kurzeme iztīrīta no ienaidnieka. Viens
Latvijas atbrīvošanas cīņu posms bija beidzies.
14. Lai iemūžinātu kaujās pret boļševikiem 1919.gadā kritušo
karavīru piemiņu, Pārdaugavas sabiedriskās organizācijas
1925.gadā nolēma cīņu vietā celt pieminekli. Pēc projektu
konkursā uzvarējušā tēlnieka Kārļa Zāles meta 1929.gadā
Slokas ielas galā sāka celt pieminekli. Tā pamatakmeni
iesvētīja 29.maijā. 1932.gadā pēc koriģēta K.Zāles meta
celtniecība atjaunojās sadarbībā ar arhitektu Ernestu
Štālbergu. No Daugavgrīvas cietokšņa aizsargvaļņa granīta
bluķiem mūrēto un Brīvības pieminekļa pārpalikušā
granīta akmenī kalto memoriālu atklāja 1937.gada
31.oktobrī.
Piemineklim bija piestiprināta bronzas plāksne ar slejās
ierakstītiem kritušo varoņu vārdiem. Padomju varas gados
tā noņemta un iznīcināta. Savukārt siena ir dekorēta ar
Rīgas ģērboņa motīvu - lauvu pilsētas vārtos un uzrakstu:
"Rīgas pulka karavīriem, Rīgas aizstāvjiem 1919".