1. BALTĀ SPIEĶA VĒSTĪJUMS
Zelta mētelīti uzmetis plecos, bija ieradies rudens. Raibajos gumijas zābakos ieautās kājas
naski kustējās soļu ritmā, bet rokas izmisīgi vandījās pa kabatām cerībā atrast cimdus. Pirkstu gali
jau metās tumši sārti, bet draiskules ziemas sūtītie nerātņi krusas graudi tikai smējās. Taču Latvijas
Neredzīgo bibliotēkā bija silti un mājīgi. Tur bija sanācis daudz ļaužu, lai parunātu par svarīgiem
jautājumiem un ieklausītos mūzikas skaņās.
Jau otro gadu pēc kārtas „Latvijas Neredzīgo bibliotēka” Starptautiskās Baltā spieķa dienas
ietvaros rīkoja muzikāli informatīvu sarīkojumu BALTĀ SPIEĶA DZIESMA. Šogad izglītojošā un
emocionālā gaisotnē ikviens pasākuma apmeklētājs saņēma noderīgu informāciju par suņiem-
pavadoņiem, par asistentiem un ar tiem saistītiem Ministru kabineta noteikumiem, par palīglīdzekļu
pasūtīšanas un saņemšanas iespējām, kā arī par drošību uz ceļa. Emocionālo piepildījumu sniedza
petterapijas dalībnieki — Latvijas Kinoloģiskās federācijas pārstāvji un viņu draudzīgie suņi.
Pasākums iesākās ar iepriekšējā gadā aizsākto tēmu par speciāli apmācīto suņu-pavadoņu
tiesībām apmeklēt sabiedriskās vietas bez bailēm tikt izraidītiem. Par šo jautājumu runāja Latvijas
Neredzīgo biedrības (LNB) Rehabilitācijas centra vadītāja Māra Henele. Viņa informēja, ka
projekta ietvaros, ko realizē LNB sadarbībā ar Labklājības ministriju, tiks sagatavoti vien trīs suņi-
pavadoņi deviņu plānoto vietā, taču jautājums par tiesībām suņiem apmeklēt sabiedriskas vietas vēl
tikšot risināts. Pašlaik Latvijā nav nokārtots tiesiskais statuss tādā līmenī, lai neredzīgs cilvēks ar
suni-pavadoni varētu apmeklēt sabiedriskās instances. Heneles kundze norādīja, ka visa informācija
par suņiem-pavadoņiem ir iekļauta LNB informatīvajā izdevumā „Suņi-pavadoņi”, ko var saņemt
Rehabilitācijas centrā gan redzīgo, gan Braila rakstā. Jāpiebilst, ka pašlaik pieprasījums pēc suņiem-
pavadoņiem ir lielāks nekā piedāvājums.
Ne mazāk svarīgs jautājums pasākumā bija par jauno Invaliditātes likumu, kas stāsies spēkā ar
2011. gada 1. septembri. Tajā paredzēts, ka nepieciešamības gadījumā I grupas redzes invalīdiem
tiks nodrošināti asistentu pakalpojumi. Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas
vecākais referents Jevgēņijs Strebkovs informēja klātesošos par šo pakalpojumu pieejamību un
nepieciešamajiem dokumentiem, lai tos varētu saņemt (vairāk informācijas par šo tēmu kādā no
nākamajiem „Rosmes” numuriem). Sākot ar 2011. gadu asistenta pakalpojumi ar 10 stundām nedēļā
būs pieejami I grupas redzes invalīdiem no 18. gadu vecuma, bet jaunākiem bērniem un 40 stundas
nedēļā būs pieejami tikai no 2013. gada. Šie pakalpojumi nebūs pieejami tiem invalīdiem, kuri
saņem valsts pabalstu. Jāteic, ka pilnīgu skaidrību topošajos pakalpojumos Strebkova kungs nespēja
ieviest, jo pats likums un izstrādātie Ministru kabineta noteikumi ir jauni, un tos „pieslīpēt” varēs
tikai darba procesa gaitā. Šobrīd tā arī palika neatbildēts Strazdumuižas skolas direktores Ligitas
Ģeidas uzdotais jautājums par potenciālo asistentu skaitu un viņu pienākumiem saistībā ar bērniem-
redzes invalīdiem, taču ikviens, kuram ir kādi neskaidri jautājumi šajā sakarā, var zvanīt Strebkova
kungam pa tālruni 67021674 vai meklēt informāciju Labklājības ministrijas mājaslapā:
www.lm.gov.lv.
Tā kā uz pasākumu nebija ieradies LNB CV Tiflotehnikas kabineta speciālists Eduards
Bērziņš-Lācis, tad par speciālo palīglīdzekļu jautājumiem mēģināja atbildēt gan Heneles kundze,
gan Strebkova kungs, taču ne viens, ne otrs nespēja atbildēt, kāpēc vienreizējās iemaksas summu,
kas ir Ls 5, nevar diferencēt. Lai atrisinātu šo jautājumu, Strebkova kungs ieteica izveidot maksas
diferencēšanas piedāvājumu un iesniegt to Ministru kabinetam (MK) izskatīšanai. Šobrīd vien-
reizējās iemaksas apmēru regulē Ministru kabineta Noteikumi Nr. 1474, kas regulē rehabilitācijas
centru „Vaivari”, kas esot saistīti ar MK Noteikumiem Nr. 1472, kas savukārt regulē „Latvijas
Neredzīgo biedrību” un „Latvijas Nedzirdīgo savienību”. Neuzdots palika jautājums par nepie-
ciešamo dokumentu iesniegšanu Neredzīgo biedrībā, ja redzes invalīds pats nespēj ierasties pēc
palīglīdzekļa. Tas nozīmē, ka tik svarīgiem jautājumiem kā asistenti un speciālie palīglīdzekļi ir
nepieciešama atsevišķa diskusija.
Lielu paldies jāteic Mārai Henelei par iespēju pasākuma apmeklētājiem iepazīsties ar
jaunākajiem pieejamajiem un pasūtāmajiem tiflotehnikas paraugiem. Par izveidoto izstādi
bibliotēkas foajē bija liela interese ne tikai no apmeklētājiem, bet arī no masu medijiem. Tikpat liela

2. interese masu medijiem bija par bibliotēkas rīkoto akciju «Baltā spieķa zīme”, kuras ietvaros tika
pārbaudītas autovadītāju zināšanas Ceļu Satiksmes noteikumos (CSN). Šo noteikumu 161. punkts
paredz, ka arī ārpus gājēju pārejām autovadītājam ir jāpalaiž neredzīgs satiksmes dalībnieks, kas
rāda signālu ar Baltu spieķi. Akciju uzraudzīja bibliotēkas pārstāves Zane Rižija un Vineta Bite
sadarbībā ar Ceļu policiju, kas ne tikai kontrolēja akcijas norisi, bet arī apturēja pārkāpējus, lai
informētu par Baltā spieķa zīmes neievērošanas iespējamām sekām. No 152 automašīnām
neapstājās 48, taču šie visai iepriecinošie rezultāti bija pateicoties policijas un masu mediju
klātbūtnei. Bail iedomāties kāds rezultāts būtu, ja neredzīgs cilvēks mēģinātu šķērsot Juglas ielu
patstāvīgi ārpus akcijas. Iegūtie rezultāti parādīja, ka lielākā daļa autovadītāju nav vispār zinājuši
par Baltā spieķa un CSN 161. punkta eksistenci. Ceļu policijas Speciālās rotas 2. vada komandieris
Gints Dzirkalis uzskatīja, ka informācija par Balto spieķi ir nepietiekama, jo daudzi autvadītāji
tiesības likuši pat pirms vairākiem desmitiem gadu, kad CSN punkts par Balto spieķi vēl nebija
iekļauts.
Lai situāciju varētu uzlabot, pasākumā piedalījās CSDD Sabiedrisko attiecību speciāliste Valda
Kjaspere. Viņa informēja, ka pagājušajā gadā aizsāktā informēšanas kampaņa caur autoskolām,
izplatot DVD ar Liepājas Neredzīgo biedrības uzņemto īsfilmu „Uzmanību, cilvēks ar Balto
spieķi!” ir pabeigta. Tagad tā produktivitāte atkarīga no autoskolu godaprāta un sirdsapziņas.
Noklausoties akcijas statistiku, Kjasperes kundze piekrita, ka informēšanas kampaņa jāturpina
plašākā mērogā un piekrita Neredzīgo bibliotēkas piedāvātajam risinājumam veidot sabiedrības
informēšanas īsfilmu, kas tiktu translēta televīzijas kanālos visā Latvijā. Šim nolūkam nākošajā
gadā tiks izveidota CSDD un Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darba grupa, kas izstrādās idejas
realizēšanas plānu.
Ikviena tēma ir saistīta ar cilvēka psiholoģiskiem aspektiem. Jo atvērtāks ir cilvēks, jo problē-
mas risinājums pozitīvāks. Viena no pasākuma emocionālākajām tēmām bija pasaulē piekoptā
petterapija jeb terapija ar dzīvnieku palīdzību. Lai šāda terapija varētu darboties, cilvēkam vispirms
ir jāpieņem dzīvnieks. Par tēmu Dzīvnieks manā dzīvē runāja psiholoģijas maģistre Andra
Jākobsone, kura atklāja dažādus iemeslus, kāpēc cilvēki bieži vien izvēlas sev īpašus dzīvniekus un
kāpēc viņi tos neizvēlas vispār. Klausoties viņas teiktajā, ikviens zālē sēdošais varēja sazīmēt arī
sevi un savas attiecības ar dzīvnieku. Latvijas Kinoloģiskās federācijas Sociālās palīdzības grupas
vadītāja Ingūna Tihomirova pilnībā piekrita Andras paustajm viedoklim par psiholoģisko saderību
ar dzīvnieku, lai terapijas rezultāts būtu pozitīvs. Ingūnai līdzi bija ieradušies vairāki Sociālās
palīdzības grupas pārstāvji kopā ar pieciem suņiem: vienu melnu ņūfaundlendieti, žiperīgu mopsi
un trīs sniegbaltām samojedu šķirnes kucītēm. Ikviens apmeklētājs varēja suņus paglaudīt, paņemt
klēpī mopsīti un pat samīlēt lielo melno suni, kurš ar savu vareno augumu, bet mīlīgo dabu izraisīja
vislielāko sajūsmu. Informācija par petterapiju bija tik liela, ka visu nepaspēja izrunāt, tāpēc tika
nolemts rīkot atsevišķi šim jautājumam veltītu pasākumu.
Priekā mirdzošās apmeklētāju sejas bija kā alga šī pasākuma organizētājiem un rīkotājiem.
Prieku papildināja neredzīgie jaunieši Aleksejs Poplavskis, Edijs Fuksis, Elīze Strazdiņa un
Anna Dubovika, kuri bija sagatavojuši muzikālos priekšnesumus. Lielu atsaucību guva arī
folkmūziķe Anta Eņģele, kura šoreiz apmeklētājus iepazīstināja ar savu jauno mūzikas CD,
nodziedot divas krievu romances. Anta sniedza visiem dvēselisku siltumu un pildīja arī savu sirdi ar
mīļumu, tāpēc „Latvijas Neredzīgo bibliotēka” sadarbībā ar Antu Eņģeli noteikti rīkos kādu
sarīkojumu ar sadziedāšanos.
Pateicoties Rīgas domes atbalstam, pasākumu apmeklēja liels skaits cilvēku. Viņiem bija
iespēja piedalīties diskusijās un izteikt ieteikumus dzīves vides uzlabošanai. Ikviens ieteikums tiks
ņemts vērā un iespēju robežās realizēts, tāpēc lūdzam ikvienu izteikt savu viedokli, rakstot vēstules
uz e-pastu: braille@inbox.lv vai zvanīt pa tālruni 67522131. Tikai kopā mēs esam spēks, tāpēc
nepalieciet vienaldzīgi ne pret sevi, ne apkārtējiem.
Gunta Bite
VA «Latvijas Neredzīgo bibliotēkas»
Braila raksta nodaļas vadītāja