SlideShare a Scribd company logo
1 of 39
Vesels un veselīgs skolēns un skolotājs –
svarīgākās veselības un drošības problēmas
skolu vidē
Sandra Zariņa, Darba aizsardzības nodaļas vadītāja, sandra.zarina@vdi.gov.lv
Linda Matisāne,Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja
linda.matisane@vdi.gov.lv
28.10.2015., Rīga
Darba vides riska faktori
• traumatiskie faktori – paklupšana,
aizķeršanās, priekšmetu uzkrišana, nokrišana
no augstuma utt.
• fizikālie faktori – troksnis, vibrācija,
apgaismojums, mikroklimats, starojums u.c.
• putekļi – krīta putekļi, sadzīves putekļi u.c.
• ķīmiskās vielas – krāsas, šķīdinātāji,
mazgāšanas līdzekļi u.c.
• bioloģiskie faktori – ērču encefalīts u.c.
• ergonomiskie faktori - fiziski smags darbs,
smagu priekšmetu pārvietošana, redzes
pārslodze, balss pārslodze, darbs piespiedu
pozā, t.sk. stāvus vai sēdus u.c.
• psihoemocionālie faktori – augsta atbildība,
kontakts / konflikti ar skolēniem un viņu
vecākiem, garas darba stundas, emocionāla un
fiziska vardarbība vai tās draudi, daudzi darbi
vienlaicīgi u.c.
2
Ko var izraisīt darba vides riska
faktori?
• arodslimības – slimības, kuru cēlonis ir
darba vidē esošs riska faktors
• ar darbu saistītās slimības
• citu slimību gaitu pasliktināšanos
• darbinieku pašsajūtas un darba spēju
pasliktināšanās
• nelaimes gadījumus darbā – darbaspēju
zaudējums vismaz 1 darba dienu
• gandrīz notikušus nelaimes gadījumus
darbā
• izmaksas – pedagogam, izglītības
iestādei, valstij
3
Muguras un plecu sāpes
Izraisa:
– Smagumu pārvietošana (grāmatu kaudzes,
burtnīcu kaudzes u.c.);
– Pārliekšanās pāri skolēniem, kad viņi raksta
– Griešanās ap savu asi (pie tāfeles u.c.)
– Ilgstoša sēdēšana, nedaudz noliecoties uz priekšu
(darbu labošana u.c.)
– Ilgstošs darbs stāvus + nepiemēroti apavi
Pastiprina – psihoemocionālā slodze
Sūdzības biežāk mācību gada laikā
4
Augstpapēžu apavi un ilgstoša
stāvēšana
10 cm un augstāki rada lielas problēmas
(ieteicami – 3-5 cm)
Izmainās smaguma centrs:
– Slodze uz pēdu priekšējām daļām
– Slodze jostas daļai
Saspringti apakšstilbi
6
Ko darīt pret sāpēm?
•Iemācīties strādāt ergonomiskā pozā
(ausis – pleci – gūžas; kājas nedaudz plati)
•Sekot, kādā pozā tiek veikts darbs
•Noliecoties uz priekšu, balstīt muguru ar
vienu roku vai atbalstīties ar rokā pret
galdu
•Sakārtot galdu (lai nav tālu jāsniedzas
pēc priekšmetiem)
•Izvairīties nest smagus priekšmetus
•Izmantot ērtu krēslu, tā atzveltni
•Regulāri izkustēties (ik 20 min)
•Regulāri vingrot, nostiprināt vēdera presi
•Atmest smēķēšanu
7
Ja var sēdēt, tad izvēlēties sēdēt!
Nenoliekties – tupties ceļos!
Balss pārslodze - sūdzības
•Smagākos gadījumos var novērot balss
zudumu
•Vieglākos gadījumos:
– kasīšanās un kutināšanas sajūta kaklā
– sausuma sajūta rīklē
– sāpes balss saitēs, kaklā
– balss nogurums
– aizsmakums
– balss tembra izmaiņas
– kairinošs klepus
10
Veicinošie faktori
•Psihoemocionāla pārslodze
•Paaugstināts fona troksnis
•Slikta telpu akustika
•Sauss gaiss
•Smēķēšana
•Alkohola lietošana, tējas un kafijas lietošana
•Paaugstināts jūtīgums pret putekļiem
11
Preventīvie pasākumi
•Saudzējošs režīms
•Svarīgi ir lietot daudz dzeramo ūdeni (nevis
kafiju vai tēju, kam piemīt urīndzenošas
īpašības)
•Regulāri atpūtināt balss saites klusējot (t.sk.
izmantojot pat ļoti īsus pārtraukumus)
•Gaisa mitrināšana
12
Interaktīvās tāfeles un
multimediju
•spožā gaisma (bīstamība tīklenei)
•jānovērš tās iespīdēšana acīs:
– projektora novietojums (pie griestiem,
maksimāli tuvu ekrānam)
– runātāja/tāfeles lietotāja atrašanās vieta
– rādāmkociņa izmantošana
– pagriešanās tā, lai gaisma spīdētu uz
muguras
– samazināt apgaismojuma intensitāti
telpā
13
Darbā notikušo nelaimes gadījumu dinamika
(2010. gads –2015. gads)
18
1232
1035
172
25
1366
1143
190
33
1545
1291
219
35
1740
1389
230
31
1763
1510
212
41
1239
1106
116
17
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2010 2011 2012 2013 2014 2015*
Kopā
Nesmagi
Smagi
Letāli
* Par 2015. gadu grafikā norādīti operatīvie dati
Kopējā notikušo nelaimes gadījumu skaita izglītības nozarē
(2012. gads – 2015. gads)
*Par 2015. gadu grafikā norādīti operatīvie dati
19
71
60
11
0
60
54
6
0
40
32
8
0
38
30
8
0
0
10
20
30
40
50
60
70
80
2012 2013 2014 2015*
Kopā Nesmagi Smagi Letāli
Izglītības nozarē nodarbinātajiem visbiežāk traumētās
ķermeņa daļas (2015. gads)
Galva, tajā skaitā sejas
daļa
24%
Plecs un pleca locītava
21%
Potīte
21%
Kāja ieskaitot celi
17%
Gūža un gūžas locītava
17%
20
Izglītības nozarē nodarbinātajiem visbiežāk konstatētie
traumēšanas faktori (2015. gads)
Krišana, pakrišana
74%
Trieciens, sitiens,
grūdiens, spēriens
13%
Fiziskā spriedze
skeleta muskuļu
sistēmā
13%
21
Izglītības nozarē cietušā darbinieka vidējais portrets
Nelaimes gadījumā darbā
cietusi:
•55 gadus jauna sieviete
(pilsone) ar 12 gadu darba
stāžu;
•Profesija – visbiežāk
skolotāja;
•Nelaimes gadījums darbā
noticis trešdienā, apmēram
pulksten 12:00 dienā;
•Darba nespēja ilgusi vidēji 4
dienas.
22
Nelaimes gadījumu grupas
skolotāji paklūp, paslīd, aizķeras un
pakrīt – uz kāpnēm, no klases
paaugstinājumiem, uz līdzenas vietas,
aizķeras aiz bērnu skolas somām utt.
skolotājus neuzmanības dēļ nejauši
traumē skolnieki – uzskrien virsū,
uzgrūžas, strauji pieceļas, parauj aiz rokas
utt.
skolotājus tīšām dusmās traumē agresīvi
skolnieki vai kolēģi
skolotāji cieš ceļu satiksmes negadījumos
23
2015. gadā izglītības nozarē notikušais smagie nelaimes
gadījumi darbā-paslīdēšana
Nelaimes gadījums darbā notika ar pirmsskolas izglītības iestādes skolotāju. Aizpildījusi
bērnu apmeklējuma lapu, viņa devās uz iestādes otro stāvu, lai šo informāciju nodotu
lietvedei. Telpas bija tīras un sausas. Nepilnu 50 cm attālumā no lietvedes kabineta durvīm,
kuras bija atvērtas uz koridora pusi, pirmsskolas izglītības iestādes skolotājai paslīdēja
kāja uz kurpes papēža malas. Viņa krita un guva smagu pleca lūzumu.
Cietušās vecums – 43 gadi,
darba stāžs amatā – 8 gadi
.
24
2015. gadā izglītības nozarē notikušie smagie nelaimes
gadījumi darbā-kritiens no paaugstinājuma
Skolotāja, ienākot klasē, uzkāpa uz 0,1 m augsta paaugstinājuma, kas izbūvēts1,4 m platumā
gar visu kabineta priekšējo sienu. Uz paaugstinājuma novietots skolotājas darba galds un
krēsls, pie sienas – tāfele. Skolotāja ielika vāzē ziedus un pagriezās, lai nokāptu no
paaugstinājuma. Viņa lika kāju pie zemes, zaudēja līdzsvaru un krita. Kritiena rezultātā
atsitās ar labo roku un sejas deguna daļu pret grīdu, kā arī guva smagu rokas traumu.
Cietušās vecums – 63 gadi,
darba stāžs amatā – 8 gadi
25
Skolotāja paklūp uz
paaugstinājuma klases
Skolotāja, sākoties mācību stundai, palūdza
vienu no skolniekiem apsēsties pirmajā solā.
Ieraudzījusi, ka skolniekam ir apsaitēta roka,
viņa piecēlās no sava krēsla uz paaugstinājuma
klases priekšā, lai to apskatītu, ar kurpes
papēdi aizķērās aiz paaugstinājuma metāla
malas, pakrita un vairs nevarēja piecelties,
jo bija salauzusi gūžu.
Klātesošo skolnieku paskaidrojumi būtiski
atšķiras no skolotājas stāstītā. Viņi savos
paskaidrojumos raksta, ka skolotāja bija
nokāpusi no paaugstinājuma un tad, kāpjoties
atpakaļ, zaudējusi līdzsvaru un uzkritusi uz
paaugstinājuma malas.
Paaugstinājuma augstums – 13 cm
Skolotājas darba stāžs – 10 gadi
Skolotājas vecums – 51 gads
26
Skolotāja paslīd, nokrīt un salauž
mugurkaulu
– Skolas zālē notika skolas projektu nedēļas noslēguma
pasākums. Skolēni zālē klausījās un skatījās prezentācijas.
Skolotājas prezentācija bija ierakstīta zibatmiņā, taču
datorā, kas atradās prezentācijas zālē, nevarēja atvērt
nepieciešamos failus. Skolotāja nolēma aiziet uz ķīmijas
kabinetu un atnest portatīvo datoru. Nākot atpakaļ uz zāli,
apmēram 2 m pirms zāles durvīm, skolotājai skolas
gaitenī paslīdēja kāja, viņa nokrita guļus uz grīdas un
salauza mugurkaula skriemeli.
– Skolas gaitenis bija pietiekami gaišs, grīdu klāja lakots
parkets. Grīda bija sausa, bez izciļņiem, uzkopšana bija
veikta iepriekšējā vakarā. Skolotājai kājās bija kurpes ar
vaļēju, 5 cm augstu papēdi, ādas zoli bez rievām.
– Skolotājas darba stāžs – 31 gads
– Skolotājas vecums – 55 gadi
27
Ceļu satiksmes negadījums
Ķīmijas skolotāji ar mikroautobusu devās uz
pieredzes apmaiņas semināru. Uz šosejas
mikroautobuss strauji saslīdēja, sāka
kūleņot un iekrita grāvī ar riteņiem uz leju.
Autobusa šoferis pa telefonu izsauca policiju un
ātro palīdzību.
Skolotāji ar drošības jostām nebija
piesprādzējušies.
Nelaimes gadījumā cieta 7 skolotāji
2 skolotājām traumas bija smagas - vienai bija
lauzta mugura, otrai - smagi traumēts kakls
28
Zēns nejauši salauž pedagogam
degunu
Pedagogs strādāja ar 5 - 6 gadus veciem bērniem.
Nodarbības tēma bija „Apģērbs no dzijas”. Nodarbība
notika atsevišķā telpā, bērni sēdēja pie galdiem,
darbojās ar dzijas kamoliem, apguva jaunus burtu
savienojumus, sarunājās par apģērbu un tā kopšanu.
Bērnu izkustēšanās un fiziskās aktivitātes šajā
nodarbībā nebija paredzētas. Tad bērnu nodarbību
telpā ienāca sporta skolotāja, sasveicinājās ar
bērniem un gribēja aicināt viņus uz rīta vingrošanu.
Šajā brīdī skolotāja apstaigāja sēdošos bērnus, lai
pārbaudītu, kā viņi tiek galā ar uzdoto darbu.
Skolotāja noliecās pie viena no zēniem. Zēns tajā
brīdī, strauji ceļoties kājās, lai sasveicinātos ar
ienākušo sporta skolotāju, ar galvu stipri iesita
skolotājai pa degunu, kā rezultātā deguns tika
lauzts.
Skolotājas darba stāžs – 6 mēneši
Skolotājas vecums – 39 gadi
29
Skolniece nejauši apgāž skolotāju
Sporta stundas laikā skolotājs deva
uzdevumu skolniekam pievilkties pie stieņa.
Skolnieks, veicot uzdevumu, netīšām
aizskāra savu klasesbiedreni, kura
zaudēja līdzsvaru un krita, aizķerot
skolotāju. Skolotājs krītot, izmežģīja
celi.
Skolotāja darba stāžs – 10 gadi
Skolotāja vecums – 51 gads
30
Agresīvs skolnieks uzbrūk
Skolotāja iegāja klasē, lai pārbaudītu, vai
skolēni gatavo mājas darbus. Klasē bija viens
skolnieks. Uz skolotājas jautājumiem par
sagatavošanos nākamās dienas stundām,
skolnieks atbildēja, necenzēti lamājoties, kā
arī apgalvoja, ka nekas neesot jāmācās. Kad
skolotāja zvanīja skolnieka vecākiem,
viņš paņēma grāmatu cietos vākos un no
visa spēka iesvieda to skolotājas sejā,
traumējot skolotājas labo aci.
Skolotājas darba stāžs – 12 gadi
Skolotājas vecums – 48 gadi
31
35
Kabeļu organizatori
Kurš rada darba vides riskus
izglītības iestādēs?
38
Sandra Zariņa, Darba aizsardzības nodaļas vadītāja
Sandra.zarina@vdi.gov.lv
28.10.2015., Rīga
Paldies
par
uzmanību!

More Related Content

More from State Labour Inspectorate

Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze
Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze
Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze State Labour Inspectorate
 
Darba drošība objektā – riski un secinājumi
Darba drošība objektā – riski un secinājumiDarba drošība objektā – riski un secinājumi
Darba drošība objektā – riski un secinājumiState Labour Inspectorate
 
Novērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidē
Novērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidēNovērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidē
Novērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidēState Labour Inspectorate
 
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...State Labour Inspectorate
 
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...State Labour Inspectorate
 
Biežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikā
Biežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikāBiežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikā
Biežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikāState Labour Inspectorate
 
Ārzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbā
Ārzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbāĀrzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbā
Ārzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbāState Labour Inspectorate
 
Darbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksē
Darbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksēDarbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksē
Darbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksēState Labour Inspectorate
 
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...State Labour Inspectorate
 
Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas
Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas
Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas State Labour Inspectorate
 
Preventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumi
Preventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumiPreventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumi
Preventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumiState Labour Inspectorate
 
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktori
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktoriDarba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktori
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktoriState Labour Inspectorate
 
Pētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultāti
Pētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultātiPētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultāti
Pētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultātiState Labour Inspectorate
 
Bezmaksas interaktīvais darba vides riska novērtēšanas rīks OiRA
Bezmaksas interaktīvais darba vides riska novērtēšanas rīks OiRABezmaksas interaktīvais darba vides riska novērtēšanas rīks OiRA
Bezmaksas interaktīvais darba vides riska novērtēšanas rīks OiRAState Labour Inspectorate
 
Darba vides uzlabošanas piemēri darba koplīgumos
Darba vides uzlabošanas piemēri darba koplīgumosDarba vides uzlabošanas piemēri darba koplīgumos
Darba vides uzlabošanas piemēri darba koplīgumosState Labour Inspectorate
 

More from State Labour Inspectorate (20)

Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze
Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze
Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze
 
Darba vides psihosociālie riska faktori
Darba vides psihosociālie riska faktoriDarba vides psihosociālie riska faktori
Darba vides psihosociālie riska faktori
 
Darba aizsardzība pandēmijas periodā
Darba aizsardzība pandēmijas periodāDarba aizsardzība pandēmijas periodā
Darba aizsardzība pandēmijas periodā
 
Darba drošība objektā – riski un secinājumi
Darba drošība objektā – riski un secinājumiDarba drošība objektā – riski un secinājumi
Darba drošība objektā – riski un secinājumi
 
Novērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidē
Novērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidēNovērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidē
Novērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidē
 
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...
 
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...
 
Biežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikā
Biežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikāBiežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikā
Biežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikā
 
Digitalizācija un darba aizsardzība
Digitalizācija un darba aizsardzībaDigitalizācija un darba aizsardzība
Digitalizācija un darba aizsardzība
 
Ārzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbā
Ārzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbāĀrzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbā
Ārzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbā
 
Darbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksē
Darbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksēDarbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksē
Darbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksē
 
Attālinātais darbs
Attālinātais darbsAttālinātais darbs
Attālinātais darbs
 
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...
 
Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas
Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas
Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas
 
Preventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumi
Preventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumiPreventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumi
Preventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumi
 
Darba aizsardzība skaitļos un bildēs
Darba aizsardzība skaitļos un bildēsDarba aizsardzība skaitļos un bildēs
Darba aizsardzība skaitļos un bildēs
 
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktori
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktoriDarba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktori
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktori
 
Pētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultāti
Pētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultātiPētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultāti
Pētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultāti
 
Bezmaksas interaktīvais darba vides riska novērtēšanas rīks OiRA
Bezmaksas interaktīvais darba vides riska novērtēšanas rīks OiRABezmaksas interaktīvais darba vides riska novērtēšanas rīks OiRA
Bezmaksas interaktīvais darba vides riska novērtēšanas rīks OiRA
 
Darba vides uzlabošanas piemēri darba koplīgumos
Darba vides uzlabošanas piemēri darba koplīgumosDarba vides uzlabošanas piemēri darba koplīgumos
Darba vides uzlabošanas piemēri darba koplīgumos
 

Vesels un veselīgs skolēns un skolotājs – svarīgākās veselības un drošības problēmas skolu vidē

  • 1. Vesels un veselīgs skolēns un skolotājs – svarīgākās veselības un drošības problēmas skolu vidē Sandra Zariņa, Darba aizsardzības nodaļas vadītāja, sandra.zarina@vdi.gov.lv Linda Matisāne,Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja linda.matisane@vdi.gov.lv 28.10.2015., Rīga
  • 2. Darba vides riska faktori • traumatiskie faktori – paklupšana, aizķeršanās, priekšmetu uzkrišana, nokrišana no augstuma utt. • fizikālie faktori – troksnis, vibrācija, apgaismojums, mikroklimats, starojums u.c. • putekļi – krīta putekļi, sadzīves putekļi u.c. • ķīmiskās vielas – krāsas, šķīdinātāji, mazgāšanas līdzekļi u.c. • bioloģiskie faktori – ērču encefalīts u.c. • ergonomiskie faktori - fiziski smags darbs, smagu priekšmetu pārvietošana, redzes pārslodze, balss pārslodze, darbs piespiedu pozā, t.sk. stāvus vai sēdus u.c. • psihoemocionālie faktori – augsta atbildība, kontakts / konflikti ar skolēniem un viņu vecākiem, garas darba stundas, emocionāla un fiziska vardarbība vai tās draudi, daudzi darbi vienlaicīgi u.c. 2
  • 3. Ko var izraisīt darba vides riska faktori? • arodslimības – slimības, kuru cēlonis ir darba vidē esošs riska faktors • ar darbu saistītās slimības • citu slimību gaitu pasliktināšanos • darbinieku pašsajūtas un darba spēju pasliktināšanās • nelaimes gadījumus darbā – darbaspēju zaudējums vismaz 1 darba dienu • gandrīz notikušus nelaimes gadījumus darbā • izmaksas – pedagogam, izglītības iestādei, valstij 3
  • 4. Muguras un plecu sāpes Izraisa: – Smagumu pārvietošana (grāmatu kaudzes, burtnīcu kaudzes u.c.); – Pārliekšanās pāri skolēniem, kad viņi raksta – Griešanās ap savu asi (pie tāfeles u.c.) – Ilgstoša sēdēšana, nedaudz noliecoties uz priekšu (darbu labošana u.c.) – Ilgstošs darbs stāvus + nepiemēroti apavi Pastiprina – psihoemocionālā slodze Sūdzības biežāk mācību gada laikā 4
  • 5.
  • 6. Augstpapēžu apavi un ilgstoša stāvēšana 10 cm un augstāki rada lielas problēmas (ieteicami – 3-5 cm) Izmainās smaguma centrs: – Slodze uz pēdu priekšējām daļām – Slodze jostas daļai Saspringti apakšstilbi 6
  • 7. Ko darīt pret sāpēm? •Iemācīties strādāt ergonomiskā pozā (ausis – pleci – gūžas; kājas nedaudz plati) •Sekot, kādā pozā tiek veikts darbs •Noliecoties uz priekšu, balstīt muguru ar vienu roku vai atbalstīties ar rokā pret galdu •Sakārtot galdu (lai nav tālu jāsniedzas pēc priekšmetiem) •Izvairīties nest smagus priekšmetus •Izmantot ērtu krēslu, tā atzveltni •Regulāri izkustēties (ik 20 min) •Regulāri vingrot, nostiprināt vēdera presi •Atmest smēķēšanu 7
  • 8. Ja var sēdēt, tad izvēlēties sēdēt!
  • 10. Balss pārslodze - sūdzības •Smagākos gadījumos var novērot balss zudumu •Vieglākos gadījumos: – kasīšanās un kutināšanas sajūta kaklā – sausuma sajūta rīklē – sāpes balss saitēs, kaklā – balss nogurums – aizsmakums – balss tembra izmaiņas – kairinošs klepus 10
  • 11. Veicinošie faktori •Psihoemocionāla pārslodze •Paaugstināts fona troksnis •Slikta telpu akustika •Sauss gaiss •Smēķēšana •Alkohola lietošana, tējas un kafijas lietošana •Paaugstināts jūtīgums pret putekļiem 11
  • 12. Preventīvie pasākumi •Saudzējošs režīms •Svarīgi ir lietot daudz dzeramo ūdeni (nevis kafiju vai tēju, kam piemīt urīndzenošas īpašības) •Regulāri atpūtināt balss saites klusējot (t.sk. izmantojot pat ļoti īsus pārtraukumus) •Gaisa mitrināšana 12
  • 13. Interaktīvās tāfeles un multimediju •spožā gaisma (bīstamība tīklenei) •jānovērš tās iespīdēšana acīs: – projektora novietojums (pie griestiem, maksimāli tuvu ekrānam) – runātāja/tāfeles lietotāja atrašanās vieta – rādāmkociņa izmantošana – pagriešanās tā, lai gaisma spīdētu uz muguras – samazināt apgaismojuma intensitāti telpā 13
  • 14.
  • 15.
  • 16.
  • 17.
  • 18. Darbā notikušo nelaimes gadījumu dinamika (2010. gads –2015. gads) 18 1232 1035 172 25 1366 1143 190 33 1545 1291 219 35 1740 1389 230 31 1763 1510 212 41 1239 1106 116 17 0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600 1800 2010 2011 2012 2013 2014 2015* Kopā Nesmagi Smagi Letāli * Par 2015. gadu grafikā norādīti operatīvie dati
  • 19. Kopējā notikušo nelaimes gadījumu skaita izglītības nozarē (2012. gads – 2015. gads) *Par 2015. gadu grafikā norādīti operatīvie dati 19 71 60 11 0 60 54 6 0 40 32 8 0 38 30 8 0 0 10 20 30 40 50 60 70 80 2012 2013 2014 2015* Kopā Nesmagi Smagi Letāli
  • 20. Izglītības nozarē nodarbinātajiem visbiežāk traumētās ķermeņa daļas (2015. gads) Galva, tajā skaitā sejas daļa 24% Plecs un pleca locītava 21% Potīte 21% Kāja ieskaitot celi 17% Gūža un gūžas locītava 17% 20
  • 21. Izglītības nozarē nodarbinātajiem visbiežāk konstatētie traumēšanas faktori (2015. gads) Krišana, pakrišana 74% Trieciens, sitiens, grūdiens, spēriens 13% Fiziskā spriedze skeleta muskuļu sistēmā 13% 21
  • 22. Izglītības nozarē cietušā darbinieka vidējais portrets Nelaimes gadījumā darbā cietusi: •55 gadus jauna sieviete (pilsone) ar 12 gadu darba stāžu; •Profesija – visbiežāk skolotāja; •Nelaimes gadījums darbā noticis trešdienā, apmēram pulksten 12:00 dienā; •Darba nespēja ilgusi vidēji 4 dienas. 22
  • 23. Nelaimes gadījumu grupas skolotāji paklūp, paslīd, aizķeras un pakrīt – uz kāpnēm, no klases paaugstinājumiem, uz līdzenas vietas, aizķeras aiz bērnu skolas somām utt. skolotājus neuzmanības dēļ nejauši traumē skolnieki – uzskrien virsū, uzgrūžas, strauji pieceļas, parauj aiz rokas utt. skolotājus tīšām dusmās traumē agresīvi skolnieki vai kolēģi skolotāji cieš ceļu satiksmes negadījumos 23
  • 24. 2015. gadā izglītības nozarē notikušais smagie nelaimes gadījumi darbā-paslīdēšana Nelaimes gadījums darbā notika ar pirmsskolas izglītības iestādes skolotāju. Aizpildījusi bērnu apmeklējuma lapu, viņa devās uz iestādes otro stāvu, lai šo informāciju nodotu lietvedei. Telpas bija tīras un sausas. Nepilnu 50 cm attālumā no lietvedes kabineta durvīm, kuras bija atvērtas uz koridora pusi, pirmsskolas izglītības iestādes skolotājai paslīdēja kāja uz kurpes papēža malas. Viņa krita un guva smagu pleca lūzumu. Cietušās vecums – 43 gadi, darba stāžs amatā – 8 gadi . 24
  • 25. 2015. gadā izglītības nozarē notikušie smagie nelaimes gadījumi darbā-kritiens no paaugstinājuma Skolotāja, ienākot klasē, uzkāpa uz 0,1 m augsta paaugstinājuma, kas izbūvēts1,4 m platumā gar visu kabineta priekšējo sienu. Uz paaugstinājuma novietots skolotājas darba galds un krēsls, pie sienas – tāfele. Skolotāja ielika vāzē ziedus un pagriezās, lai nokāptu no paaugstinājuma. Viņa lika kāju pie zemes, zaudēja līdzsvaru un krita. Kritiena rezultātā atsitās ar labo roku un sejas deguna daļu pret grīdu, kā arī guva smagu rokas traumu. Cietušās vecums – 63 gadi, darba stāžs amatā – 8 gadi 25
  • 26. Skolotāja paklūp uz paaugstinājuma klases Skolotāja, sākoties mācību stundai, palūdza vienu no skolniekiem apsēsties pirmajā solā. Ieraudzījusi, ka skolniekam ir apsaitēta roka, viņa piecēlās no sava krēsla uz paaugstinājuma klases priekšā, lai to apskatītu, ar kurpes papēdi aizķērās aiz paaugstinājuma metāla malas, pakrita un vairs nevarēja piecelties, jo bija salauzusi gūžu. Klātesošo skolnieku paskaidrojumi būtiski atšķiras no skolotājas stāstītā. Viņi savos paskaidrojumos raksta, ka skolotāja bija nokāpusi no paaugstinājuma un tad, kāpjoties atpakaļ, zaudējusi līdzsvaru un uzkritusi uz paaugstinājuma malas. Paaugstinājuma augstums – 13 cm Skolotājas darba stāžs – 10 gadi Skolotājas vecums – 51 gads 26
  • 27. Skolotāja paslīd, nokrīt un salauž mugurkaulu – Skolas zālē notika skolas projektu nedēļas noslēguma pasākums. Skolēni zālē klausījās un skatījās prezentācijas. Skolotājas prezentācija bija ierakstīta zibatmiņā, taču datorā, kas atradās prezentācijas zālē, nevarēja atvērt nepieciešamos failus. Skolotāja nolēma aiziet uz ķīmijas kabinetu un atnest portatīvo datoru. Nākot atpakaļ uz zāli, apmēram 2 m pirms zāles durvīm, skolotājai skolas gaitenī paslīdēja kāja, viņa nokrita guļus uz grīdas un salauza mugurkaula skriemeli. – Skolas gaitenis bija pietiekami gaišs, grīdu klāja lakots parkets. Grīda bija sausa, bez izciļņiem, uzkopšana bija veikta iepriekšējā vakarā. Skolotājai kājās bija kurpes ar vaļēju, 5 cm augstu papēdi, ādas zoli bez rievām. – Skolotājas darba stāžs – 31 gads – Skolotājas vecums – 55 gadi 27
  • 28. Ceļu satiksmes negadījums Ķīmijas skolotāji ar mikroautobusu devās uz pieredzes apmaiņas semināru. Uz šosejas mikroautobuss strauji saslīdēja, sāka kūleņot un iekrita grāvī ar riteņiem uz leju. Autobusa šoferis pa telefonu izsauca policiju un ātro palīdzību. Skolotāji ar drošības jostām nebija piesprādzējušies. Nelaimes gadījumā cieta 7 skolotāji 2 skolotājām traumas bija smagas - vienai bija lauzta mugura, otrai - smagi traumēts kakls 28
  • 29. Zēns nejauši salauž pedagogam degunu Pedagogs strādāja ar 5 - 6 gadus veciem bērniem. Nodarbības tēma bija „Apģērbs no dzijas”. Nodarbība notika atsevišķā telpā, bērni sēdēja pie galdiem, darbojās ar dzijas kamoliem, apguva jaunus burtu savienojumus, sarunājās par apģērbu un tā kopšanu. Bērnu izkustēšanās un fiziskās aktivitātes šajā nodarbībā nebija paredzētas. Tad bērnu nodarbību telpā ienāca sporta skolotāja, sasveicinājās ar bērniem un gribēja aicināt viņus uz rīta vingrošanu. Šajā brīdī skolotāja apstaigāja sēdošos bērnus, lai pārbaudītu, kā viņi tiek galā ar uzdoto darbu. Skolotāja noliecās pie viena no zēniem. Zēns tajā brīdī, strauji ceļoties kājās, lai sasveicinātos ar ienākušo sporta skolotāju, ar galvu stipri iesita skolotājai pa degunu, kā rezultātā deguns tika lauzts. Skolotājas darba stāžs – 6 mēneši Skolotājas vecums – 39 gadi 29
  • 30. Skolniece nejauši apgāž skolotāju Sporta stundas laikā skolotājs deva uzdevumu skolniekam pievilkties pie stieņa. Skolnieks, veicot uzdevumu, netīšām aizskāra savu klasesbiedreni, kura zaudēja līdzsvaru un krita, aizķerot skolotāju. Skolotājs krītot, izmežģīja celi. Skolotāja darba stāžs – 10 gadi Skolotāja vecums – 51 gads 30
  • 31. Agresīvs skolnieks uzbrūk Skolotāja iegāja klasē, lai pārbaudītu, vai skolēni gatavo mājas darbus. Klasē bija viens skolnieks. Uz skolotājas jautājumiem par sagatavošanos nākamās dienas stundām, skolnieks atbildēja, necenzēti lamājoties, kā arī apgalvoja, ka nekas neesot jāmācās. Kad skolotāja zvanīja skolnieka vecākiem, viņš paņēma grāmatu cietos vākos un no visa spēka iesvieda to skolotājas sejā, traumējot skolotājas labo aci. Skolotājas darba stāžs – 12 gadi Skolotājas vecums – 48 gadi 31
  • 32.
  • 33.
  • 34.
  • 35. 35
  • 36.
  • 38. Kurš rada darba vides riskus izglītības iestādēs? 38
  • 39. Sandra Zariņa, Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra.zarina@vdi.gov.lv 28.10.2015., Rīga Paldies par uzmanību!

Editor's Notes

  1. No visiem 2014. gadā valstī kopā notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā 2,27 % ir notikuši izglītības nozarē, 2015. gadā – 3,14 % Pozitīvi ir tas, izglītības nozarē nav noticis neviens letāls nelaimes gadījums, kas būtu bijis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību. 2014. gadā visbiežāk nelaimes gadījumos cieta skolotāji – 15 NG (no 40 NG 37,5 %), sētnieki, apkopēji – 7 NG (17,5 %), dežuranti, ēkas uzraugi – 5 NG (12,5 %), pavāri – 3 NG (7,5 %)
  2. Podests, kuram ir metāla maliņa.
  3. Tās ir lampas uz grīdas pie ārdurvīm!