2015.gada novembrī notika seminārs pedagogiem, kurā Valsts darba inspekcijas pārstāve Sandra Zariņa stāstīja par svarīgākajām pedagogu darba vides problēmām.
Vesels un veselīgs skolēns un skolotājs – svarīgākās veselības un drošības problēmas skolu vidē
1. Vesels un veselīgs skolēns un skolotājs –
svarīgākās veselības un drošības problēmas
skolu vidē
Sandra Zariņa, Darba aizsardzības nodaļas vadītāja, sandra.zarina@vdi.gov.lv
Linda Matisāne,Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja
linda.matisane@vdi.gov.lv
28.10.2015., Rīga
2. Darba vides riska faktori
• traumatiskie faktori – paklupšana,
aizķeršanās, priekšmetu uzkrišana, nokrišana
no augstuma utt.
• fizikālie faktori – troksnis, vibrācija,
apgaismojums, mikroklimats, starojums u.c.
• putekļi – krīta putekļi, sadzīves putekļi u.c.
• ķīmiskās vielas – krāsas, šķīdinātāji,
mazgāšanas līdzekļi u.c.
• bioloģiskie faktori – ērču encefalīts u.c.
• ergonomiskie faktori - fiziski smags darbs,
smagu priekšmetu pārvietošana, redzes
pārslodze, balss pārslodze, darbs piespiedu
pozā, t.sk. stāvus vai sēdus u.c.
• psihoemocionālie faktori – augsta atbildība,
kontakts / konflikti ar skolēniem un viņu
vecākiem, garas darba stundas, emocionāla un
fiziska vardarbība vai tās draudi, daudzi darbi
vienlaicīgi u.c.
2
3. Ko var izraisīt darba vides riska
faktori?
• arodslimības – slimības, kuru cēlonis ir
darba vidē esošs riska faktors
• ar darbu saistītās slimības
• citu slimību gaitu pasliktināšanos
• darbinieku pašsajūtas un darba spēju
pasliktināšanās
• nelaimes gadījumus darbā – darbaspēju
zaudējums vismaz 1 darba dienu
• gandrīz notikušus nelaimes gadījumus
darbā
• izmaksas – pedagogam, izglītības
iestādei, valstij
3
4. Muguras un plecu sāpes
Izraisa:
– Smagumu pārvietošana (grāmatu kaudzes,
burtnīcu kaudzes u.c.);
– Pārliekšanās pāri skolēniem, kad viņi raksta
– Griešanās ap savu asi (pie tāfeles u.c.)
– Ilgstoša sēdēšana, nedaudz noliecoties uz priekšu
(darbu labošana u.c.)
– Ilgstošs darbs stāvus + nepiemēroti apavi
Pastiprina – psihoemocionālā slodze
Sūdzības biežāk mācību gada laikā
4
5.
6. Augstpapēžu apavi un ilgstoša
stāvēšana
10 cm un augstāki rada lielas problēmas
(ieteicami – 3-5 cm)
Izmainās smaguma centrs:
– Slodze uz pēdu priekšējām daļām
– Slodze jostas daļai
Saspringti apakšstilbi
6
7. Ko darīt pret sāpēm?
•Iemācīties strādāt ergonomiskā pozā
(ausis – pleci – gūžas; kājas nedaudz plati)
•Sekot, kādā pozā tiek veikts darbs
•Noliecoties uz priekšu, balstīt muguru ar
vienu roku vai atbalstīties ar rokā pret
galdu
•Sakārtot galdu (lai nav tālu jāsniedzas
pēc priekšmetiem)
•Izvairīties nest smagus priekšmetus
•Izmantot ērtu krēslu, tā atzveltni
•Regulāri izkustēties (ik 20 min)
•Regulāri vingrot, nostiprināt vēdera presi
•Atmest smēķēšanu
7
12. Preventīvie pasākumi
•Saudzējošs režīms
•Svarīgi ir lietot daudz dzeramo ūdeni (nevis
kafiju vai tēju, kam piemīt urīndzenošas
īpašības)
•Regulāri atpūtināt balss saites klusējot (t.sk.
izmantojot pat ļoti īsus pārtraukumus)
•Gaisa mitrināšana
12
13. Interaktīvās tāfeles un
multimediju
•spožā gaisma (bīstamība tīklenei)
•jānovērš tās iespīdēšana acīs:
– projektora novietojums (pie griestiem,
maksimāli tuvu ekrānam)
– runātāja/tāfeles lietotāja atrašanās vieta
– rādāmkociņa izmantošana
– pagriešanās tā, lai gaisma spīdētu uz
muguras
– samazināt apgaismojuma intensitāti
telpā
13
14.
15.
16.
17.
18. Darbā notikušo nelaimes gadījumu dinamika
(2010. gads –2015. gads)
18
1232
1035
172
25
1366
1143
190
33
1545
1291
219
35
1740
1389
230
31
1763
1510
212
41
1239
1106
116
17
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2010 2011 2012 2013 2014 2015*
Kopā
Nesmagi
Smagi
Letāli
* Par 2015. gadu grafikā norādīti operatīvie dati
19. Kopējā notikušo nelaimes gadījumu skaita izglītības nozarē
(2012. gads – 2015. gads)
*Par 2015. gadu grafikā norādīti operatīvie dati
19
71
60
11
0
60
54
6
0
40
32
8
0
38
30
8
0
0
10
20
30
40
50
60
70
80
2012 2013 2014 2015*
Kopā Nesmagi Smagi Letāli
20. Izglītības nozarē nodarbinātajiem visbiežāk traumētās
ķermeņa daļas (2015. gads)
Galva, tajā skaitā sejas
daļa
24%
Plecs un pleca locītava
21%
Potīte
21%
Kāja ieskaitot celi
17%
Gūža un gūžas locītava
17%
20
21. Izglītības nozarē nodarbinātajiem visbiežāk konstatētie
traumēšanas faktori (2015. gads)
Krišana, pakrišana
74%
Trieciens, sitiens,
grūdiens, spēriens
13%
Fiziskā spriedze
skeleta muskuļu
sistēmā
13%
21
22. Izglītības nozarē cietušā darbinieka vidējais portrets
Nelaimes gadījumā darbā
cietusi:
•55 gadus jauna sieviete
(pilsone) ar 12 gadu darba
stāžu;
•Profesija – visbiežāk
skolotāja;
•Nelaimes gadījums darbā
noticis trešdienā, apmēram
pulksten 12:00 dienā;
•Darba nespēja ilgusi vidēji 4
dienas.
22
23. Nelaimes gadījumu grupas
skolotāji paklūp, paslīd, aizķeras un
pakrīt – uz kāpnēm, no klases
paaugstinājumiem, uz līdzenas vietas,
aizķeras aiz bērnu skolas somām utt.
skolotājus neuzmanības dēļ nejauši
traumē skolnieki – uzskrien virsū,
uzgrūžas, strauji pieceļas, parauj aiz rokas
utt.
skolotājus tīšām dusmās traumē agresīvi
skolnieki vai kolēģi
skolotāji cieš ceļu satiksmes negadījumos
23
24. 2015. gadā izglītības nozarē notikušais smagie nelaimes
gadījumi darbā-paslīdēšana
Nelaimes gadījums darbā notika ar pirmsskolas izglītības iestādes skolotāju. Aizpildījusi
bērnu apmeklējuma lapu, viņa devās uz iestādes otro stāvu, lai šo informāciju nodotu
lietvedei. Telpas bija tīras un sausas. Nepilnu 50 cm attālumā no lietvedes kabineta durvīm,
kuras bija atvērtas uz koridora pusi, pirmsskolas izglītības iestādes skolotājai paslīdēja
kāja uz kurpes papēža malas. Viņa krita un guva smagu pleca lūzumu.
Cietušās vecums – 43 gadi,
darba stāžs amatā – 8 gadi
.
24
25. 2015. gadā izglītības nozarē notikušie smagie nelaimes
gadījumi darbā-kritiens no paaugstinājuma
Skolotāja, ienākot klasē, uzkāpa uz 0,1 m augsta paaugstinājuma, kas izbūvēts1,4 m platumā
gar visu kabineta priekšējo sienu. Uz paaugstinājuma novietots skolotājas darba galds un
krēsls, pie sienas – tāfele. Skolotāja ielika vāzē ziedus un pagriezās, lai nokāptu no
paaugstinājuma. Viņa lika kāju pie zemes, zaudēja līdzsvaru un krita. Kritiena rezultātā
atsitās ar labo roku un sejas deguna daļu pret grīdu, kā arī guva smagu rokas traumu.
Cietušās vecums – 63 gadi,
darba stāžs amatā – 8 gadi
25
26. Skolotāja paklūp uz
paaugstinājuma klases
Skolotāja, sākoties mācību stundai, palūdza
vienu no skolniekiem apsēsties pirmajā solā.
Ieraudzījusi, ka skolniekam ir apsaitēta roka,
viņa piecēlās no sava krēsla uz paaugstinājuma
klases priekšā, lai to apskatītu, ar kurpes
papēdi aizķērās aiz paaugstinājuma metāla
malas, pakrita un vairs nevarēja piecelties,
jo bija salauzusi gūžu.
Klātesošo skolnieku paskaidrojumi būtiski
atšķiras no skolotājas stāstītā. Viņi savos
paskaidrojumos raksta, ka skolotāja bija
nokāpusi no paaugstinājuma un tad, kāpjoties
atpakaļ, zaudējusi līdzsvaru un uzkritusi uz
paaugstinājuma malas.
Paaugstinājuma augstums – 13 cm
Skolotājas darba stāžs – 10 gadi
Skolotājas vecums – 51 gads
26
27. Skolotāja paslīd, nokrīt un salauž
mugurkaulu
– Skolas zālē notika skolas projektu nedēļas noslēguma
pasākums. Skolēni zālē klausījās un skatījās prezentācijas.
Skolotājas prezentācija bija ierakstīta zibatmiņā, taču
datorā, kas atradās prezentācijas zālē, nevarēja atvērt
nepieciešamos failus. Skolotāja nolēma aiziet uz ķīmijas
kabinetu un atnest portatīvo datoru. Nākot atpakaļ uz zāli,
apmēram 2 m pirms zāles durvīm, skolotājai skolas
gaitenī paslīdēja kāja, viņa nokrita guļus uz grīdas un
salauza mugurkaula skriemeli.
– Skolas gaitenis bija pietiekami gaišs, grīdu klāja lakots
parkets. Grīda bija sausa, bez izciļņiem, uzkopšana bija
veikta iepriekšējā vakarā. Skolotājai kājās bija kurpes ar
vaļēju, 5 cm augstu papēdi, ādas zoli bez rievām.
– Skolotājas darba stāžs – 31 gads
– Skolotājas vecums – 55 gadi
27
28. Ceļu satiksmes negadījums
Ķīmijas skolotāji ar mikroautobusu devās uz
pieredzes apmaiņas semināru. Uz šosejas
mikroautobuss strauji saslīdēja, sāka
kūleņot un iekrita grāvī ar riteņiem uz leju.
Autobusa šoferis pa telefonu izsauca policiju un
ātro palīdzību.
Skolotāji ar drošības jostām nebija
piesprādzējušies.
Nelaimes gadījumā cieta 7 skolotāji
2 skolotājām traumas bija smagas - vienai bija
lauzta mugura, otrai - smagi traumēts kakls
28
29. Zēns nejauši salauž pedagogam
degunu
Pedagogs strādāja ar 5 - 6 gadus veciem bērniem.
Nodarbības tēma bija „Apģērbs no dzijas”. Nodarbība
notika atsevišķā telpā, bērni sēdēja pie galdiem,
darbojās ar dzijas kamoliem, apguva jaunus burtu
savienojumus, sarunājās par apģērbu un tā kopšanu.
Bērnu izkustēšanās un fiziskās aktivitātes šajā
nodarbībā nebija paredzētas. Tad bērnu nodarbību
telpā ienāca sporta skolotāja, sasveicinājās ar
bērniem un gribēja aicināt viņus uz rīta vingrošanu.
Šajā brīdī skolotāja apstaigāja sēdošos bērnus, lai
pārbaudītu, kā viņi tiek galā ar uzdoto darbu.
Skolotāja noliecās pie viena no zēniem. Zēns tajā
brīdī, strauji ceļoties kājās, lai sasveicinātos ar
ienākušo sporta skolotāju, ar galvu stipri iesita
skolotājai pa degunu, kā rezultātā deguns tika
lauzts.
Skolotājas darba stāžs – 6 mēneši
Skolotājas vecums – 39 gadi
29
30. Skolniece nejauši apgāž skolotāju
Sporta stundas laikā skolotājs deva
uzdevumu skolniekam pievilkties pie stieņa.
Skolnieks, veicot uzdevumu, netīšām
aizskāra savu klasesbiedreni, kura
zaudēja līdzsvaru un krita, aizķerot
skolotāju. Skolotājs krītot, izmežģīja
celi.
Skolotāja darba stāžs – 10 gadi
Skolotāja vecums – 51 gads
30
31. Agresīvs skolnieks uzbrūk
Skolotāja iegāja klasē, lai pārbaudītu, vai
skolēni gatavo mājas darbus. Klasē bija viens
skolnieks. Uz skolotājas jautājumiem par
sagatavošanos nākamās dienas stundām,
skolnieks atbildēja, necenzēti lamājoties, kā
arī apgalvoja, ka nekas neesot jāmācās. Kad
skolotāja zvanīja skolnieka vecākiem,
viņš paņēma grāmatu cietos vākos un no
visa spēka iesvieda to skolotājas sejā,
traumējot skolotājas labo aci.
Skolotājas darba stāžs – 12 gadi
Skolotājas vecums – 48 gadi
31
39. Sandra Zariņa, Darba aizsardzības nodaļas vadītāja
Sandra.zarina@vdi.gov.lv
28.10.2015., Rīga
Paldies
par
uzmanību!
Editor's Notes
No visiem 2014. gadā valstī kopā notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā 2,27 % ir notikuši izglītības nozarē, 2015. gadā – 3,14 %
Pozitīvi ir tas, izglītības nozarē nav noticis neviens letāls nelaimes gadījums, kas būtu bijis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību.
2014. gadā visbiežāk nelaimes gadījumos cieta skolotāji – 15 NG (no 40 NG 37,5 %), sētnieki, apkopēji – 7 NG (17,5 %), dežuranti, ēkas uzraugi – 5 NG (12,5 %), pavāri – 3 NG (7,5 %)