2. SATURS
1. Apgaismes fizikālie pamatjēdzieni
2. Starptautiskās standartizācijas organizācijas
3. Apgaismes normatīvie materiāli
4. Modernās LED tehnoloģijas elektroapgaismē
5. Kvalitatīva un energoefektīva apgaisme
3. Apgaismes fizikālie pamatjēdzieni
Redzamā gaisma ir elektromagnētiskie viļņi, kuru garums vakuumā
ir robežās aptuveni no 39*10-7 m jeb 390 nm līdz 7,6*10-7 m jeb 760 nm;
Spēcīgā apgaismojumā cilvēka acs ir visjūtīgākā pret gaismu, kuras viļņa garums
ir =555 nm.
o
4. Gaismas plūsma
ir optiskā starojuma plūsmas daļa, kuru nosaka saskaņā ar cilvēka acs spektrālo
jutību. Tā ir gaismas jauda , kuru izstaro gaismas avots vai saņem virsma. Gaismas
plūsmas SI vienība ir lūmens (lm). Vienu lūmenu lielu gaismas plūsmu punktveida
avots izstaro konusā, kura virsotnes telpiskais leņķis ir vienu steradiānu (sr) liels, ja
avota gaismas stiprums ir 1 cd.
Apgaismes fizikālie pamatjēdzieni
I , kur Φ – gaismas plūsma[lm]; Ω – telpiskais leņķis, [sr].
Gaismas stiprums I ir pamatlielums fotometrijā. Tā SI vienība ir kandela (cd).
Gaismas stiprums ir 1 cd, ja gaismu izstaro 1/600 000 m2 liela sakarsēta platīna
virsma platīna sacietēšanas temperatūrā 2042 K un spiedienā 101 325 Pa:
Apgaismojums
Ķermeņa apgaismojums E ir gaismas plūsma Φ, ka krīt uz ķermeņa virsmas S
vienu laukuma vienību:
S
E
Apgaismojuma SI vienība ir lukss (lx). Apgaismojumu 1 lx dod 1 lm gaismas
plūsma, kas perpendikulāri krīt uz 1m2 lielu virsmas laukumu.
5. Krāsas temperatrūra
Gaismas avota krāsas temperatūra ir absolūta temperatūra, kelvinos (K), melna
ķermeņa izstarotājam, kura krāsa ir līdzīga gaismas avota krāsai.
Apgaismes fizikālie pamatjēdzieni
6. Apgaismes fizikālie pamatjēdzieni
Gaismas krāsas un krāsu temperatūra
Nr. p.k. Krāsa Krāsu temperatūra
1 Silti balta 3000 K
2 Balta 3500K
3 Auksti balta 4200K
4 Dienas gaisma 6500K
7. ISO IEC ITU
LVS
CEN CENELEC ETSI
SM
LEK
Starptautiskās standartizācijas organizācijas
ISO – Starptautiskā Standartizācijas organizācija (International Organization
for Standardization).
IEC – Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (International Electrotechnical
Commission).
ITU – Starptautiskā Telekomunikācijas apvienība (International
Telecommunication Union).
CEN – Eiropas Standartizācijas komiteja (Comité Européen de Normalisation).
CENELEC – Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (Comité
Européen de Normalisation Électrotechnique).
ETSI – Eiropas Telekomunikāciju standartizācijas institūts (Iinstitut Européen
des normes de Télécomunication).
SM – Satiksmes ministrija.
LVS – Latvijas nacionālā standartizācijas institūcija SIA „Latvijas standarts”.
LEK – Latvijas Elektrotehnikas komisija.
8. LVS EN 1838:2003 L Avārijapgaisme
LVS EN 40 (visas daļas) Apgaismes stabi
LVS EN 12464-1:2003 Gaisma un apgaismojums - Darbvietu apgaismojums - 1.daļa:
Darbvietas telpās
LVS EN 12665:2003 Gaisma un apgaisme - Apgaismes prasību pamatjēdzieni un
specificēšana
LVS EN 12767 Ceļa aprīkojuma atstaba konstrukciju pasīvā drošība. Prasības,
klasifikācija un testēšanas metodes
LVS CEN/TR 13201-1 2004 Ceļu apgaisme – 1. daļa: Apgaismes klases izvēle
LVS CEN/TR 13201-2 2004 Ceļu apgaisme – 2. daļa: Veiktspējas prasības
LVS EN 13201-3 2004 /AC:2007 Ceļu apgaisme – 3. daļa: Veiktspējas rēķināšana
LVS EN 13201-4 2004 Ceļu apgaisme – 4. daļa: Ietaišu gaismotspējas mērīšana
LVS EN 60598-1:2009 Gaismekļi. 1. daļa: Vispārīgās prasības un testi (IEC 60598-
1:2008, modificēts)
LVS EN 60598-2-1:2002 Gaismekļi - 2.daļa: Īpašās prasības – 1.nodaļa: Stacionāri
universāli gaismekļi
Apgaismes normatīvie materiāli
12. Apgaismes iekārta Sākotnējā gaismas
atdeve
Zudumi Kopējā gaismas
atdeve
Asimetrisks luminiscentais gaismeklis
sienu izgaismošanai
80 lm/W 62% 30 lm/W
Iebūvēts, uz leju izstarojošs gaismeklis
ar KLS
72 lm/W 47% 34 lm/W
Virsmas montāžas gaismas diožu
gaismeklis ar starojumu uz leju
66 lm/W 49% 34 lm/W
Iebūvēts luminiscentais gaismeklis ar
atstarojošu gaismu
68 lm/W 25% 51 lm/W
Piekarināms luminiscentais gaismeklis
ar tiešu/atstarojošu gaismu
74 lm/W 20% 59 lm/W
Sākotnējie gaismas atdeves rādītāji spuldzēm un gaismas avotiem,
kas domāti dažādiem apgaismes iekārtu tipiem
13. Spuldzes tips
un jauda
Elektroenerģijas
patēriņš
gadā
(4 h diennaktī)
Ekvivalentas LED
spuldzes jauda*
Elektroenerģijas
patēriņš
gadā
(4h diennaktī)
Elektroenerģijas
ietaupījums gadā, %
Halogēnā spuldze
35 W
51,1 kWh LED spuldze 3 W 4,38 kWh 91,40 %
Halogēnā spuldze
50 W
73 kWh LED spuldze 4 W 5,84 kWh 92,00 %
Kvēlspuldze
40 W
58,4 kWh LED spuldze 4 W 5,84 kWh 90,00 %
Kvēlspuldze
60 W
87,6 kWh LED spuldze 5 W 7,3 kWh 90,80 %
Kvēlspuldze
100 W
146 kWh LED spuldze 9 W 13,14 kWh 90,00 %
* - pie gaismas plūsmas no 80 lm/W
Dažādu spuldžu elektroenerģijas patēriņa salīdzinājums
14. Gaismas diode
LED
Kvēlspuldze Luminiscentā
spuldze
Metāla halogēnā
spuldze
Redzamā gaisma 15-25% 8% 21% 27%
UV 0% 0% 0% 19%
IS 75-85% 92% 79% 54%
Patērētās enerģijas daļas, ko gaismas diodes un tradicionālie
gaismas avoti pārveido starojuma enerģijā un siltumā
(baltās gaismas)
16. 1 – pieslēgums;
2 – barošana un sprieguma pārveidošana;
3 – siltums;
4 – siltuma novadīšana;
5 – draiveri;
6 – kontrole un pārvalde;
7 – gaismas diodes;
8 – gaismas sajaukšana un izklīdināšana;
9 – starojuma izvadīšana;
10 – gaisma.
Gaismas diožu apgaismes iekārtas struktūrshema
17. Pārejas temperatūras kāpums atkarībā no dažādu krāsu gaismas
diožu gaismas plūsmas grafiskais attēlojums
1 – zilas krāsas gaismas diode; 2 – baltas krāsas gaismas diode;
3 – zaļas krāsas gaismas diode; 4 – sarkanas krāsas gaismas diode;
5 – dzintarkrāsas gaismas diode.
18. Gaismas diožu tipi Gaismas atdeve lm/W Krāsainības koordinātes (x,y)
Divkrāsu gaismas diodes 300-360 (0,31; 0,32)
Divkrāsu gaismas diodes ar plašu
spektru
280-350 (0,31; 0,32)
Trīskrāsu gaismas diodes 240-340 (0,31; 0,32)
Gaismas diodes ar luminoforu 200-280 (0,31; 0,32)
Teorētiskie gaismas atdeves lielumi dažādu tipu gaismas diodēm
ar balto starojumu
19. Kvalitatīva
apgaisme
Indivīda labklājība:
-redzamība
-darbība
-sociālās un komunikāciju
vajadzības
-garastāvoklis, komforts
-veselība, drošība
-estētiskais novērtējums
Ekonomika:
-ieviešana ekspluatācijā
-tehniskā apkalpe
-iekārtu darbība
-enerģijas patēriņš
-apkārtējā vide
Arhitektūras forma:
-forma
-kompozīcija
-stils
-normatīvie dokumenti
un standarti
20. Energoefektīva
apgaisme
Pašreizējo izmaksu
efektivitāte
--pašreizējas elektroenerģijas
patēriņš un izmaksas
--ekspluatācijas izdevumi
--energoaudits (W/m2)
--tehniskais audits
Ieguldījumi
-tiešo ieguldījumu izmaksas
-atmaksāšanas laiks
-finansiāla rentabilitāte
-ekspluatācijas un apkopes
izdevumi
--elektroenerģijas
ekonomija
--kvalitāte
--ekspluatācijas un apkopes
izdevumu samazinājums
