2. Mākslas stils, kas īpaši aktīvi attīstījās Francijā 20. gadsimta sākumā. Ir
raksturīga abstrakcija jeb aiziešana no realitātes, sastādot mākslas darbu no
ģeometriskām formām, kā arī perspektīves neievērošana.
Mērķis ir parādīt dvēseles protestu, radīt jaunas emocijas.
3. Analītiskaiskubisms- kāda reālaobjekta
attēlošanano dažādiemskatpunktiem
vienlaicīgi (no iekšpuses, aizmugures,
labās puses utt.), radot neparastas un
nepieredzētas domas. "No izjauktām
detaļām, kā no lego klucīšiem, tiek salikts
pavisamcitāds attēls nekāno sākuma bija
domāts"
Sintētiskaiskubisms- atšķiras no
analītiskā kubisma ar kolāžu
veidošanu, kā arī dažādu
dekoratīvu elementu, piemēram,
auduma vai papīra gabaliņu, burtu
vai vārdu(tiekļūst it kā līdzvērtīgi
krāsai, tomēr parasti tiemnepiemīt
kādas nozīmes), izmantošanu.
6. Pasaulslavens spāņu izcelsmes gleznotājs, kurš
dzīvoja Francijā.
Jau 8 gadu vecumā viņš uzgleznojasavu pirmo
eļļas gleznu "Pikador"un augot, sākameklēt
jaunus paņēmienus, kā attēlot pasauli apkārt
mums.
Tieši Pikasotiekuzskatīts par kubisma
pamatlicēju, kurāviņš aktīvi strādāja līdz
1. pasaules karabeigām, kad pievērsās arī vairāk
tradicionāliemgleznošanas veidiem(neskatoties
uz to, turpināja gleznotarī kubismā).
9. Oto Skulme - viens no nedaudzajiem latviešu māksliniekiem
kurš nelielu savas dzīves daļu veltīja kubismam. Interesents
fakts, ka no 18 līdz 19 gadiem apmeklēja slavenā Jāņa Rozentāl
privātās mākslas studijas. Bija ne tikai teicams gleznotājs un
tēlnieks, bet arī scenogrāfs un Rīgas Mākslinieku grupas
priekšsēdētājs.
«Portreta kompozīcija» «Kompozīcija»