Your SlideShare is downloading. ×
0
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Thanks for flagging this SlideShare!

Oops! An error has occurred.

×
Saving this for later? Get the SlideShare app to save on your phone or tablet. Read anywhere, anytime – even offline.
Text the download link to your phone
Standard text messaging rates apply

Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks

1,177

Published on

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total Views
1,177
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

Report content
Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
No notes for slide

Transcript

  • 1. Gunta DarbiņaRīgas Stradiņa universitāteMĀJA PIEPILSĒTĀ kāaugšupejošas sociālāsmobilitātes stratēģija un risksPierīgas situācija Apvienotais PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3.KONGRESS UN LETONIKAS 4.KONGRESS Cilvēkdrošība Latvijā: lokālie, nacionālie un starptautiskie izaicinājumi 2011.gada 24.-27.oktobrī IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
  • 2. cilvēka drošība Pārskata par tautas attīstību 2002/2003 pētījumā “Cilvēkdrošība Latvijā” atzīts, ka cilvēka drošību veido daudzi faktori un ir praktiski neiespējami izmērīt drošību visā pasaulē, jo riski un draudi dažādās valstīs un kultūrās tiek traktēti atšķirīgi, bet cilvēka drošība ir būtisks tautas attīstības nosacījums (aut. A. Kalniņa un V. Meņšikovs). Pārskatā nosauktas sekojošas cilvēka drošības vērtības: ekonomiskā drošība, pārtikas drošība, veselības drošība, vides drošība, personiskā drošība, komūnas drošība, politiskā drošība ... ... Iespējams, pievienojies jauns cilvēkdrošības izaicinājums- mājokļa esamības drošība ?Pētījums apskata vienu no postsociālisma izaicinājumiem- ko nozīmē prestižs mājoklis piepilsētā, iegūts ar hipotekārā kredīta palīdzību...
  • 3. PIERĪGA• Līdz ar sociālisma beigām Austrum un Centrālajā Eiropā sākās nozīmīgs process urbānās telpas pārveidē – suburbanizācija – piepilsētu paplašināšanās, jaunu mājokļu būvniecība un turp- atpakaļ migrācijas uz darbu pieaugums.• Latvijā kā piepilsēta, klasisko urbāno teoriju izpratnē, attīstījusies galvenokārt valsts galvaspilsētas Rīgas piepilsēta Pierīga.• Šajā pētījumā ar piepilsētu Pierīga tiek saprastas bijušā Rīgas rajona, kas kā otrā līmeņa pašvaldība reorganizēta pēc 2009.gada administratīvi teritoriālās reformas, teritorija (3058 km2).• Pierīgas pašvaldības (ap 180 000 iedzīvotāju): Ādaži, Babīte, Baldone, Carnikava, Garkalne, Inčukalns, Krimulda, Ķekava, Mālpils, Mārupe, Olaine, Ropaži, Salaspils, Saulkrasti, Sēja , Sigulda, Stopiņi.
  • 4. PIERĪGA
  • 5. PIERĪGA
  • 6. dzīvot piepilsētā• Sapnis par piepilsētas vidi un īpašu privātmāju, rietumu valstīs parādās diskusijās par dzimumu lomām jau kopš 18.un 19.gs.• 20.gs 50-tajos gados pētnieki saskatīja akcentu pārbīdi uz ikdienas dzīves privatizāciju ar individualizētu mājas vidi.• Šī pārformulētā mājas dzīve bija fenomens, kas parādījās līdztekus jaunai izpratnei par sociālo labklājību, kura fokusējās uz īpašu ģimenes formu, suburbanizāciju, debatēm par izveidojušos vīrišķumu un sievišķumu (masculinity and femininity). Līdz ar to aktualizējās vairāk uz bērnu orientēta pieeja bērniem, pieaugoša bagātība nedaudziem un arī pieaugoša patērnieciskuma kultūra, kura ietver kino, žurnālus, grāmatas, māju celtniecību, mājas patēriņa priekšmetus, mēbeles, drēbes, greznumlietas ( Giles,2007).• Tiek uzsvērta vīriešu dominance valstiskajā un biznesa dzīvē , sievietēm tiek ierādīta mājas dzīves sargātāju loma, ideālā variantā – piepilsētā (Hirt,2008).
  • 7. dzīvot piepilsētā• Piepilsētas privātmāja ar zaļu mauriņu – bija sociālisma aizliegtais auglis un pēc sociālisma daudziem kļuva par jauno laiku simbolu, jo visuviet sociālisma valstu pilsētās trūka rietumu tipa vienģimeņu mājas, daudzdzīvokļu rajoni bija slikti apgādāti ar darba vietām un sadzīves pakalpojumiem(Fincher,2007).• Ir atšķirība starp Amerikas un postsociālisma Eiropas piepilsētām. Amerikāņu piepilsētās apdzīvotā zona ir kopēja , amerikāņi uzsver vīrieti kā apgādnieku un sievieti kā mājsaimnieci, un tas ir modelis, kur darbs ir šķirts no mājas dzīves.• Izteikti tikai dzīvojamā zona piepilsētā, bez lauksaimniecības vai industriālajām zonām, ir reta parādība Eiropā, bet daudzās postsociālisma valstīs tādas vispār nav.• Pierīgā ir gan industriālā, gan dzīvojamā zona, gan “pļavu ciemi”, gan lauksaimnieciskā, gan mežu zeme, gan dārzkopības kooperatīvi, gan jaunās apbūves privātmāju kopas.
  • 8. dzīvot piepilsētā “The American Dream” 1949 “The American Dream” 1949  William Levitt produced 150 houses per week. The ideal 1950s man was the provider, protector, and the boss of the house. -- Life magazine, 1955
  • 9. dzīvot piepilsētāJaunā privātmāju apbūve Pierīgā
  • 10. dzīvot piepilsētā The future of suburbs? Suburbs ARE the future,jautā un atbild interneta portāls http://www.newgeography.com
  • 11. dzīvot piepilsētā• Ģimenes ieguldījumi bieži kalpo statusa patēriņam, nodrošinot augšupejošu sociālo mobilitāti.• Pētot piepilsētas māju saistībā ar statusa patēriņu, svarīgi atpazīt patēriņu, kurš vieno ģimeni un ir balstīts emocijās. Šāds process vērtējams kā kultūras process.• Jāatceras arī par gaumi, kas var parādīties kā apsēstība gan vīriešiem, gan sievietēm un gaume augšupejošā sociālajā mobilitātē var tikt iegūta no iepriekšējā sociālā līmeņa konteksta. Postsociālisma zemēs tas bieži ir strādnieku šķiras konteksts (Silva,2007).• Tomēr pēc sociālisma vispārējā publiskuma, māja piepilsētā nav tikai ekskluzīva dzīves vieta, tā ir arī ilgi kārotā ģimenes intīmā teritorija.
  • 12. dzīvot piepilsētāPētījumā ietverti vairāki pētījumi:• PIERĪGAS APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA (Rīgas plānošanas reģions, Pužulis, Šķiņķis,2009.)• IEDZĪVOTĀJU ATTIEKSME PRET DZĪVI SAVĀ PAŠVALDĪBĀ (SKDS, 2009.)• Daļēji strukturētas intervijas ar Pierīgas jauno privātmāju iedzīvotājiem (Darbiņa, 2011.)
  • 13. dzīvot piepilsētā Apbūves ietekme uz Pierīgu: Pētījums par Pierīgas apdzīvojuma struktūru veikts Rīgas plānošanas reģiona uzraudzībā 2009. gada vasarā un rudenī. Tas ir pirmais mēģinājums apzināt apbūves struktūru kā apdzīvojuma elementu Pierīgā neatkarības gados (aut. Pužulis un Šķiņķis,2009.) Pierīgas suburbanizācijas process veidojas uz lauksaimniecības, bijušo dārzkopības sabiedrību un daļēji meža teritorijām. Ap Rīgu veidojas urbanizētas teritorijas ar funkcionālām un ainaviskām īpatnībām.Secinājumi par Pierīgas apbūvi:• Attīstība pašvaldībās tiek maldīgi saprasta ar iedzīvotāju skaita pieaugumu.• Jāsecina, ka pašvaldībās pēdējos gados ir bijusi pārprasta arī teritorijas attīstības izpratne, kas balstījās uz tirgus spekulatīvajiem darījumiem, bieži vien to papildināja pašvaldību neprasme strādāt ar investoriem (attīstītājiem).• Būvniecība kopš 2000-šo gadu vidus notikusi intensīva zemes tirgus ietekmē, radot izkaisītas apbūves teritorijas bez kopēja plānojuma un infrastruktūras. Veidojušies arī t.s.”pļavu ciemi”, kas šobrīd tālāk neattīstās.• Rezultātā – Pierīgā veidojas katras pašvaldības plānots savstarpēji konkurējošs un nekoordinēts apdzīvojuma tīkls.• Tomēr zemes transformācija ietver ne tikai vizuālās izmaiņas, bet arī dzīves veida izmaiņas. Palielinoties iedzīvotāju skaitam Pierīgā , darba vietas tomēr koncentrējas Rīgā. Tas rada arvien pieaugošu iedzīvotāju migrāciju uz darbu un atpakaļ.• Pierīgas suburbanizāciju sekmēja ekonomiskā uzplaukuma gados migrējošās vidusšķiras ģimenes, jo īpašumu cenas bija augstas. Dzīve piepilsētā kļuva par statusa patēriņa veidu, kas daudziem balstījās cerībās uz augšupejošu mobilitāti.
  • 14. Kāpēc veidojās “pļavu ciemi” ? Apbūvētās un plānotās platības ārpus ciemu robežām apbūvētā platība ārpus plānotajiem ciemiem (ha) plānotā apbūve ārpus ciemiem (ha) Saulkrasti Salaspils Stopiņi Carnikava Daugmale Krimulda Sigulda Ropaži Olaine Mārupe Garkalne Mālpils Inčukalns Ķekava Baldone Sēja Babīte Sala ĀdažiAllaži Pužulis un Šķiņķis, 2009
  • 15. dzīvot piepilsētā Kvantitatīvais SKDS pētījums „Attieksme pret dzīvi savā pašvaldībā: Rīgas rajona iedzīvotāju telefonaptauja, 2009.gada janvāris”. Pētījuma ietvaros tika noskaidrota iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi savā pašvaldībā, pašvaldības darba vērtējums, informētība par pašvaldību, kā arī saistība ar dzīvesvietu.• Pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā iedzīvotāji ir apmierināti ar dzīvi savā pašvaldībā – lielākā daļa aptaujāto (vidēji Rīgas rajona pašvaldībās: 81%) ieteiktu tajā dzīvot saviem draugiem.Pētījums parāda Pierīgu kā iekārojamu dzīves vietu.• Rīgas rajona pašvaldībās dzīvojošie skeptiski vērtē savas iespējas ietekmēt pašvaldības lēmumus, kas skar viņu dzīvi un apkaimi: vidēji Rīgas rajona pašvaldībās katrs desmitais (10%) uzskatīja, ka var lielā mērā ietekmēt šos lēmumus, bet vairākums (59%) pauda viedokli, ka lēmumus var ietekmēt mazā mērā.• To, ka savā pašvaldībā ir iesaistījušies kādā nevalstiskā organizācijā, biedrībā, draudzē, vidēji Rīgas rajonā atzīmēja 5%.
  • 16. Apmierinātība ar dažādām jomāmLūdzu novērtējiet, cik apmierināts Jūs esat savā pilsētā/novadā ar šādāmjomām?Vidējie rādītāji Rīgas rajonā . Apmierināts Neapmierināts . Grūti pateikt/NA % Ekoloģiskā situācija 81 13 6 Teritorijas labiekārtotība, tīrība 80 20 1Pilsētas/pagasta/novada attīstība 74 20 6 Sabiedriskā drošība 71 21 9 Veikali, iespējas iepirkties 70 30 1 Ielu/ceļu stāvoklis 60 39 1 Veselības aprūpe 60 28 12 Komunālo pakalpojumu kvalitāte 59 25 16 Iespēja nodarboties ar sportu 59 15 26 Kultūras, izklaides pasākumi 56 26 19 Bērnudārzi 45 14 41Iespējas saņemt sociālo palīdzību 41 14 45 Atbalsts ģimenēm ar bērniem 33 10 57 Iespējas atrast darbu 8 66 26Bāze: visi respondenti, n=1150 SKDS, 2009
  • 17. Saistība ar savu dzīves vietu: dažādas jomasVidējie rādītāji Rīgas rajonā Savā novadā . citur . nekur . %Apmeklējat ģimenes ārstu, saņemat veselības aprūpes pakalpojumus 74 30 3Apmeklējat kultūras un izklaides pasākumus, koncertus, balles u.tml. 54 52 23 Strādājat algotu darbu vai mācāties 23 45 33 Izsakāt savu viedokli par pašvaldības darba jautājumiem (mājas 19 2 80 lapā, sabiedriskajās apspriešanās, vēršoties pašvaldībā u.tml.) Jūsu bērns/i apmeklē skolu vai bērnudārzu 18 13 71Esat iesaistījies kādā nevalstiskā organizācijā, biedrībā, draudzē u.c. 5 6 89 Darbojaties kādā pašdarbības kolektīvā 5 4 92 SKDS, 2009
  • 18. dzīvot piepilsētā Daļēji strukturētajās intervijās Pierīgas jauno privātmāju ģimenēs tika uzdoti 32 jautājumi katrā.Interviju mērķis bija iegūt dziļāku izpratni par ģimeņu pieredzi ikdienas dzīvē saistībā ar māju piepilsētā. Tajās atklājās sieviešu un vīriešu skatījums uz labumiem un trūkumiem piepilsētas dzīvē. Izteikti gan vīrieši, gan sievietes uzsvēra, ka mājas darbi tiek sadalīti vienlīdzīgi un par bērniem jārūpējas abiem. Protams, ir atšķirības ģimenēs.Visās ģimenēs sievietes un vīrieši ir commuting ( regulāri brauc turp-atpakaļ uz darbu), jo darbs ir galvaspilsētā Rīgā un vai tuvējā novada centrā. Tikai viena no aptaujātajām sievietēm pati brauc ar automašīnu, pārējās ir atkarīgas no citiem ģimenes locekļiem. Ģimenes pārvietošanās vajadzībām var atļauties vienu automašīnu – no rīta visi ģimenes locekļi tiek izvadāti uz darba vai mācību vietām un vakarā visi kopā atgriežas mājās. Sabiedriskā transporta izmantošanas iespējas ir mazas.Naratīvi parāda saistību starp patēriņu, vērtībām un pašu vēlmēm. Pamatā tā nebija vienkārši dzīvošanai nepieciešama vieta - visām šīm ģimenēm bija dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās- turklāt māja jau sākumā paredzēja ekonomiskas saistības uz vairākiem gadu desmitiem. Vairākās ģimenēs locekļi ir savstarpēji finansiāli atbildīgi saistīti – kredītu ņēma viens ģimenes loceklis, galvoja cits.Kā secināts Kalniņas un Meņšikova pētījumā par Cilvēkdrošību Latvijā un to parāda arī intervijas Pierīgas ģimenēs, sievietēm ir izteiktāka apdraudējuma sajūta, jo viņas lielākā mērā jūtas atbildīgas par sevi, savu ģimeni un apkārtējiem cilvēkiem kopumā. No viņām palīdzība tiek gaidīta daudz biežāk nekā no vīriešiem.Saistībā ar kredītu par māju, visās ģimenēs bija jūtama nedrošība par nākotni.
  • 19. dzīvot piepilsētāSecinājumi• Padomju valsts ekonomika bija plānveida un to noteica centralizēti, izslēdzot pilsoņu un pat pilsoņu vēlētas vietējās varas iespējas pieņemt patstāvīgus lēmumus par apdzīvotu vietu attīstību un mājokļu būvniecību.• Pierīga kā suburban zona padomju laikā ietvēra gan industriālas teritorijas, gan kolhozu saimniecības ar lopu fermām, labības laukiem un pļavām, gan mazas, pelēcīgas pilsētiņas, gan lielu skaitu valsts uzņēmumiem un iestādēm piederošu dārzkopības kooperatīvu, kuros mazas vasaras mājas ap 50m2, ko sauca dačas, uz 600m2 zemes1 varēja būvēt kāda daļa tur strādājošo.• Pēc padomju sistēmas sabrukuma beidzās „kolhozu ēra”, zemi atguva iepriekšējie īpašnieki, kuri vairs negribēja nodarboties ar lauksaimniecību un sākās aktīvs zemes pārdošanas un pirkšanas tirgus. Rīgas tuvums un piepilsētas statuss noteica augstu zemes cenu. Ap 2000.gadu Latvijā darbību aktīvi sāka Eiropas bankas, piedāvājot viegli pieejamus kredītus zemes un māju iegādei. Daudziem sapnis par privātmāju Pierīgā kļuva reāli sasniedzams. Tomēr 2008.-2010.gada finanšu krīze apturēja ekonomisko augšupeju, radot lielu bezdarbu ( ap 18%) un strādājošo algu samazinājumu pat par 50%. Rezultātā jaunais liela mēroga patēriņa piedāvājums un labāk situēto ģimeņu vēlme pakāpties augšup pa sociālās stratifikācijas kāpnēm postsociālisma valsts iedzīvotājiem neļāva atbildīgi novērtēt iegādātā īpašuma patieso vērtību, vietas infrastruktūru un personiskos ekonomiskos riskus. Pierīga, kā zemas apbūves intensitātes piepilsēta, nenodrošina dzimumvienlīdzību dēļ commuting dzīvesveida.• Ja vēsturiski Rietumos piepilsētas tika veidotas kā ideālas ģimeņu ar bērniem dzīvesvietas, kas nodrošināja bērnu izglītību un paredzēja sievieti kā ideālu mājsaimnieci, tad postpadomju piepilsētas savrupmājā sievietes un vīrieši vienlīdz smagi cīnās par izdzīvošanu, bērnu audzināšanu, mājas uzturēšanu, kredītu nomaksu, turklāt prasot lielāku sieviešu atbildīgumu un rūpes.
  • 20. dzīvot Pierīgā D PALDIES!Gunta Darbiņae-pasts: dargun@inbox.lv

×