1. VALENTĪNDIENA NĀK
AR SAVAS SIRDS PASAULI
Ikvienā dzīves posmā — gaišākā vai tumšākā — ir tikai viena lieta, kas ir nemainīgi spēcīga
un iedvesmojoša. Tā ir mīlestība! Mīlestība var būt dažāda – gan cilvēkmīlestība, gan mīlestība uz
savu zemi, gan savu mājdzīvnieku. Ikviena cilvēka krūtīs pukstošā sirds ir spējīga sajust un izbaudīt
mīlestību un nav svarīgi, vai tās ir spēcinošas un pacilājošas sajūtas, vai gluži pretēji — sāpīgas un
nelaimīgas. Ikviena šāda sajūta paliek cilvēka krūtīs un nekad neizgaist. Šī paliekošā sajūta var būt
klusa un bailīga, arī skaļa un gatava kliegt, līdz kāds to sadzirdēs. Sajūtas var izkliegt dažādi, taču
vispilnīgāk to iespējams izdarīt ar literāriem vārdiem. Par to domājot, «Latvijas Neredzīgo
bibliotēka» nonāca pie atziņas, ka ir jārada iespēja cilvēkiem izteikt savas mīlestības izraisītās
emocijas prozā vai dzejā. Šim nolūkam tika izsludināts konkurss MANAS SIRDS PASAULE, kura
gaitā ikviens redzes invalīds (un ne tikai) varēja iesniegt savus literāros sacerējumus par mīlestības
tēmu. Konkursā piedalījās cilvēki vecumā no 14 līdz pat 79 gadiem! Lai varētu izvērtēt iesniegtos
darbus, talkā nāca dzejnieki Imants Auziņš, Eduards Aivars (īstajā vārdā Aivars Eipurs), Māris
Salējs, Rūta Mežavilka un divas bibliotēkas darbinieces, kuras arī ir publicējušas savus darbus, —
Zane Daugule un Dina Kāgane.
Konkursa rezultāti tika paziņoti 15. februāra Valentīndienas pasākumā, kurā bija iespēja gan
baudīt bibliotēkas darbinieku un viņu draugu sagatavotus muzikālus priekšnesumus, gan iepazīties
ar žūrijas locekļu literāriem sasniegumiem autoru lasījumā.
Bibliotēkas lasītava bija izdaiļota ar Valentīndienas atribūtiku, kurā neizpalika nedz mīļas
sirsniņas, nedz nerātnie amoriņi, kuri mērķēja uz klausītājiem, nedz arī pasākuma logo atveidotā
amormeiča, kura drošā solī pastaigājās pa mākoņmalu, kas bija izvietojies uz skatuves.
Valentīndienas pasākumu vadīja tās idejas autore bibliotēkas Braila raksta nodaļas vadītāja
Gunta Bite, kura bija vienīgā gan no bibliotēkā strādājošiem, gan no žūrijas locekļiem, kas zināja
iesniegto darbu autoru īstos vārdus un uzvārdus. Nosūtot žūrijas locekļiem iesniegtos darbus
elektroniski, katram konkursantam tika piešķirts segvārds, izmantojot puķu un koku nosaukumus.
Kā viens no svarīgiem vērtēšanas kritērijiem bija arī autora vecums, jo tas ir būtisks literārā darba
pasniegšanā.
Kopumā konkursā piedalījās 27 cilvēki ar 36 saviem literārajiem darbiem, no kuriem 8 bija
stāsti. Tik lielai atsaucībai bibliotēkai jāpateicas divām Starzdumuižas internātvidusskolas
skolotājām — Jolantai Junakai un Ligitai Kūlei, kuras uzrunāja ikvienu klasē sēdošo un aicināja
caur dzeju atklāt savas sirds pasauli. Rezultātā mēs saņēmām ļoti daudz interesantu darbu, kuri
pārsteidza pat profesionālo žūriju. Ikviens no viņiem darbu vērtēja pēc saviem izvirzītiem
kritērijiem, piemēram, dzejnieks Māris Salējs tos vērtēja, ņemot vērā to, ka autori bija cilvēki,
kuriem rakstīšana ir vaļasprieks un zināmā mērā terapija. Tādēļ vērtējumos viņš vairāk ņēma vērā
autoru emocionālo atvērtību, nebaidīšanos atklāt savu intīmo pasauli, nevis atbilstību stingri
profesionāliem kritērijiem. Savukārt Rūta Mežavilka, būdama vājdzirdīga, darbus vērtēja no
profesionālā viedokļa, jo uzskatīja, ka, vērtējot darbus,
nedrīkst dot atlaides tāpēc vien, ka autors ir redzes invalīds.
Apkopojot rezultātus, žūrija bija izvēlējusies vienu
stāsta autoru, kuram tika piešķirta I vieta. Stāsta nosaukums
— SILVA, bet tā autore ir bibliotēkas darbiniece Vineta, kura
no visa kolektīva bija vienīgā, kas saņēma drosmi iesniegt
savu darbu konkursam.
Dzejas darbiem konkurence bija lielāka, tāpēc
godalgotās vietas bija trīs. Pasākuma noslēgumā klausītājiem
bija iespēja dzirdēt uzvarētāju darbus to autoru izpildījumā
(Edgara Rungas vietā dzeju lasīja Alda Zariņa). Konkurence Uzvarētāju dzejas autorlasījumi
patiešām bija sīva, īpaši par otro un trešo vietu, kuras ieguva (no kreisās: Dinija Bite, Laima Locāne
vienādu punktu skaitu — 27. Tā kā balvas nebija paredzētas un Alda Zariņa (E. Rungas vietā)).
diviem otrās vietas ieguvējiem, tad žūrijai nācās vēlreiz

2. analizēt abu konkursantu iesniegtos darbus. Rezultātā žūrija nolēma, ka 3. vietas ieguvējs ir Edgars
Runga ar dzejoli PIEPILDĪTĀS ILGAS. Šis dzejolis tapis 1950. gadā ar mērķi bildināt meiteni ar
uzvārdu Balode. Darbs sacerēts akrostihā, un no pirmajiem dzejas rindu burtiem veidojas vēstījums:
«Es mīlu tevi, Balodīt!». Kā šis vēstījums ir ievīts dzejas rindās, spriediet paši:
Es vēroju plašumus zilus.
Skats sastinga aukstuma skavās.
Miegs ieaijā sērīgi sapņainos silus.
Īss brīdis — un snaudā grims lauki un pļavas.
Lieks lolojums šķita man mīla
Un smaids, kuru apēno glaimi.
Tik cerību dzirkstis bij nākotnes ķīla...
Es ilgojos mirkļa, kas atnestu laimi.
Vējš tumsu jauc mākoņu klaidā,
Ir izgaisis vasaras guvums.
Bet alkstošā dvēs’le tvīkst ziedoņa gaidās...
Ak, neziņas smeldze, cik mokošs tavs tuvums!
Laiks starodams atnesa zeltsaules glāstu.
Odu ziedonim dziedāja plaukstošā daba.
Daile smiedamās rakstīja gaviļu stāstu.
Īsts prieks lija sirdī, kad sastapu tevi!
Tu aizdzini šaubas un laimi man devi!
Pēc žūrijas atkārtota vērtējuma otro vietu ieguva 14. gadus jauna meitene Dinija Bite, kura
dzejoli rakstījusi savai mammai. Dzejoļa nosaukums ir vienkāršs, bet tajā pašā laikā visu ietverošs
— MĀMIŅA. Šis dzejolis žūrijas locekļos izraisīja apbrīnu un pārsteigumu, ka tīņi raksta tik mīļus
dzejoļus par mammām. Dzejniece Zane Daugule to raksturoja kā izjustu un dzejiski skaistu darbu,
kurā interesanti tiek parādīts cilvēka mūžs no pavisam agras bērnības līdz šobrīdējam autora
vecumam, savukārt Māris Salējs uzteica dzejoļa struktūru: «Dzejolis izaudzis no paša autora
pārdzīvojuma. Dzejolis attīstās (pirmie divi panti), tam ir kulminācija («Tu!») un atrisinājums.» Lai
arī jūs varētu spriest, publicējam 2. vietas ieguvēja dzejoli MĀMIŅA:
Es atvēru acis.
Es pacēlu galvu.
Vēroju tevi un iemīlēju.
Mani aiznesa — es raudāju.
Mani atnesa — es smaidīju.
Tu!
Tu biji pirmā, ko redzēju,
Nevis brālēnu, nevis tanti,
Bet tevi, kas mani sargāja.
Tu mani nepameti, bet izglābi.
Tu mani mīlēji un mīlēsi.
Tu man devi visu, ko vēlējos —
Mana dzīve ir piepildīta.

3. Pirmās vietas ieguvējs arī bija izvēlējies sarežģītu dzejas radīšanas veidu, respektīvi, dzejolī
ikviens vārds sākās ar burtu M. Tās autore Laima Locāne pastāstīja, ka viņai ir ļoti daudz šāda tipa
dzejolīšu uz katru latviešu alfabēta burtu. Pēc panākumiem konkursā viņa atnesa visus savus
dzejoļus uz bibliotēku, un drīz vien ikviens interesents varēs tajos ielūkoties. Konkursā uzvarējušais
dzejolis bija MAZS NENOPIETNS DZEJOLIS PAR MĪLESTĪBU UZ BURTA M:
Meitu māte meitas māca —
Mazo Martu muti mazgāt,
Māca Montu, māca Māru
Mīklu mīcīt, mannā maisīt,
Matus modes mezglā mest.
Meitu māte meitas māca —
Mazos mirkļos mūžu mērīt.
Mirkļi mijas, mirkļi mainās
Mātes meitas mīlēt mācās.
Mīlestība medus maize mīksta,
Mīlestība mānīgs mākonītis mēļš.
Mātes meitas mīlestību min —
Margrietiņās meklē, monētiņas met.
Mīlēs mazliet? Mīlēs mūžam? Mūžam mānīs?
Mātes meitas mīlestību meklē.
Mirkļi mijas, mirkļi mainās.
Mirklis mirgo maijpuķītēs mazās.
Maija mēnestiņ(i)s maigu miglu met.
Mēnestiņš meitiņām mirkšķina,
Mēnestiņš meitiņām māj —
Mūžu mācieties mīlēt, mīlēt mācieties mūžam!
Ikviens konkursa dalībnieks saņēma kādu dāvaniņu. Par balvām bibliotēka pateicas
izdevniecībai «Ali S», kura nodrošināja MP3 atskaņotājus, mūzikas kompānijai «Gailītis G», kas
sarūpēja mūzikas diskus, kā arī Kultūras Informācijas sistēmai, kas pasākumu atbalstīja ar
pildspalvām un kalendāriem. Kā papildu balva uzvarētājiem — labāko konkursantu darbu
fragmentus paredzēts publicēt arī laikrakstā «Kultūras Forums».
Pasākums bija mīlestības un lirikas bagāts un ikviens saņēma savu daļu prieka un laimes, tāpēc
aicinām ikvienu piedalīties arī nākošajos bibliotēkas rīkotajos pasākumos. Neviens netiks aizmirsts.
Gunta Bite
VA «Latvijas Neredzīgo bibliotēka»
Braila raksta nodaļas vadītāja