1. nauda
ˉ
ˉ
ˉ
Arturs Breicis par intelektualo ipašumu
paspārne
PREČU ZĪMei
līgumu par preču zīmes un komerci­
ālā know-how izmantošanu. SIA Pērļu
zvejnieks sāks veidoties pastāvīgs
ienā­ ums no intelektuālā īpašuma ko­
k
merciālas izmantošanas, un šajā brīdī
radīsies jautājums – kurā valstī šādu
uzņēmumu izvietot?
Valstis cenšas konkurēt savā star­
pā, piedāvājot intelektuālā īpašu­
ma izvietošanai labvēlīgus noteiku­
mus. Līdz pagājušā gada beigām arī
Latvija piedāvāja nodokļu atviegloju­
mu – pusotrkāršā apmērā atskaitīt li­
cenču (t. sk. preču zīmju) iegādes iz­
maksas. Tomēr tagad šis atvieglojums
ir izslēgts un attiecībā uz preču zīmju
uzturēšanu Latvijas nodokļu režīms
vairs nav no tiem labvēlīgākajiem.
Lai nodrošinātos pret šādu risku, SIA
Smalkās pērles īpašnieki var pieņemt
lēmumu par preču zīmju nodošanu
citam tiem piederošam uzņēmumam –
SIA Pērļu zvejnieks. SIA Pērļu zvejIntelektuālā īpašuma
nieks uzdevums būs turēt šīs preču
pārnešana pasaules praksē
zīmes īpašumā, tās attīstīt un aizsar­
Preču zīmes ir tikai daļa no intelek­
gāt, kā arī izsniegt licenci par preču
tuālā īpašuma, kuru iespējams vieg­
zīmju lietošanu SIA Smalkās pērles.
li pārvietot no vienas valsts uz citu.
Tādā veidā preču zīme atradīsies dro­
Tādas kompānijas kā Apple, Google,
šībā arī SIA Smalkās pērles maksāt­
Amazon un Microsoft līdz šim ir pār­
nespējas gadījumā.
preču zīmi ir ieteicams pārnest
gadījumos, ja tā ir svaiga un tās vērtība
vēl nav tik augsta, piemēram,
tā ir nesen ieviesta.
Ja uzņēmuma darbība paplašinās,
piemēram, Lietuvā un Igaunijā no­
dibinot uzņēmumus Smalkas perles
UAB un Smalkas perles OU, kuri ražos
un pārdos produktus Jautrā pērle un
Pērļu lietus, nākamais SIA Pērļu zvejnieks solis būtu izsniegt licences šiem
uzņēmumiem, piemēram, noslēdzot
ar tiem licences līgumu vai franšīzes
Artūrs Breicis, sertificēts nodokļu konsultants, SIA AAT
48 | FORBES februāris, 2014
vietojušas intelektuālo īpašumu, pie­
mēram, patentus un autortiesības uz
programmatūru, kas liek darboties to
ražotajām precēm, uz intelektuālajam
īpašumam labvēlīgām valstīm, tādām
kā Luksemburga vai Nīderlande. Jā­
piemin arī ātrās apkalpošanas kafejnī­
cu tīkls Starbucks, kas izpelnījies ievē­
rību sakarā ar franšīzes maksāšanu
ilustrācija jeļena kud speciāli forbes
Mūsdienās komercdarbība nav iedomājama bez preču un
pakalpojumu atpazīstamības. Mums
katram ir sava iecienītā auto marka,
brokastīs ēdam pārslas, no kuru iepa­
kojuma uz mums noraugās smaidīgi
zvēriņi, un dodam priekšroku
apģērbam, uz kura ir izšūts pazīstama
dizainera vārds.
Atpazīt preces palīdz tas, ko mēs
saucam par zīmolu jeb preču zīmi.
Veikalos atrodamie zīmoli mums šķiet
pašsaprotami, taču tikai pats uzņē­
mējs (vai uzņēmēji vairākās paau­
dzēs), kurš šo zīmi ir izdomājis, ievie­
sis, izlolojis līdz pilnībai, zina, kāda ir
tā vēsture, cik smags darbs ieguldīts,
kādas izmaksas tas ir prasījis un kāda
ir tā reālā vērtība.
Brīdī, kad prece – minerālūdens,
šokolāde, apģērbs vai veļas pulveris –
no parastas preces kļūst par preci ar
vārdu, zīmols kļūst par nemateriālu
īpašumu, kuram ir patstāvīga vērtī­
ba. Kā jau katra vērtība, tā ir pakļau­
ta dažādiem riskiem, pret kuriem tā
jāaizsargā.
Vispirms ir jāizsver iespējas reģis­
trēt izņēmuma tiesības uz preču zīmi.
To mērķis ir aizliegt citām personām
komercdarbībā izmantot konkrētajai
preču zīmei identisku vai sajaucami
līdzīgu apzīmējumu saistībā ar iden­
tiskām vai līdzīgām precēm. Tomēr
zīmola reģistrācija nepasargā no biz­
nesa riskiem, kuriem materializējo­
ties preču zīme var tikt neatgriezenis­
ki zaudēta. Aplūkosim piemēru.
Konditorejas uzņēmums SIA Smalkās pērles, kuram pieder preču zīmes
uz izstrādājumiem Jautrā pērle un
Pērļu lietus, kļūdainas finansēšanas
politikas dēļ kļūst maksātnespējīgs un
likvidācijas rezultātā šīs zīmes zaudē.

2. nauda
ˉ
ˉ
ˉ
Arturs Breicis par intelektualo ipašumu
par preču zīmi un biznesa procesu iz­
mantošanu īpaši izveidotiem intelek­
tuālā īpašuma uzņēmumiem.
Lai gan šo kompāniju darbība ir bi­
jusi sabiedrības uzmanības lokā, jo
tās ievērojami samazinājušas nodok­
ļu maksājumus, piemēram, Apple ASV
vai Starbucks Lielbritānijā, tomēr
šāda darbība nav uzskatāma par izvai­
rīšanos no nodokļu maksāšanas (tax
evasion), bet gan par nodokļu plāno­
šanu (tax avoidance), t. i., plānošana
notiek likuma ietvaros. Kas nodroši­
na šo likumību? Trīs lietas: labvēlīgais
nodokļu režīms attiecīgajā valstī, da­
rījuma atbilstība transfertcenu prin­
cipiem (transfer pricing) un komerc­
darbības pamatojuma nodrošināšana
(business substance). Kā tas darbojas?
Turpinot iepriekšējo piemēru –
konditorejas uzņēmums SIA Smalkās pērles izveido uzņēmumu valstī,
kas ir labvēlīga intelektuālā īpašu­
ma izvietošanai (piemēram, Kiprā);
nosauksim šo uzņēmumu par Pearl
Haven LLC. Preču zīmes Jautrā pērle
un Pērļu lietus tiek pārdotas uzņēmu­
mam Pearl Haven LLC. Jāatceras, ka
preču zīme ir jāpārdod par tirgus vēr­
tību, savukārt tās tirgus vērtība paras­
ti būs nosakāma, balstoties uz ieņē­
mumu metodēm (prognozējamiem
ienākumiem no preču zīmes licen­
ces izsniegšanas). Līdz ar to ieņēmu­
miem no preču zīmes pārdošanas ir
jābūt izskaidrojamiem kopsakarā ar
paredzamajiem licenču maksājumiem
(autoratlīdzībām).
Pearl Haven LLC kļūst par preču
zīmes īpašnieku un izsniedz tās lie­
tošanas licenci SIA Smalkās pērles, kā
arī Smalkas perles OU un Smalkas perles UAB, kas maksā autoratlīdzību par
preču zīmju izmantošanu. SIA Smalkās pērles, kas izmanto šo licenci,
maksā autoratlīdzību, teiksim, 5% no
apgrozījuma, un būs tiesīga atskaitīt
šīs licences maksas no ienākuma, kas
PreČu Zīmes
strukturēšana
Holdings
Dividendes
Pearl Haven LLC
(Kipra)
Autoratlīdzība
Preču zīme
Licence
Autoratlīdzība
Licence
Smalkas
perles OU
(EST)
Smalkas perles
UAB (LT)
SIA Smalkās
pērles (LV)
apliekams ar uzņēmumu ienā­ uma
k
nodokli. Savukārt licences īpašnieks
(Pearl Haven LLC) saņems licences
ieņē­ umus un būs tiesīgs atskaitīt iz­
m
maksas, kuras ir saistītas ar licences
uzturēšanu un amortizāciju, kā arī
parasti maksās minimālu nodokli par
ieņē­ umiem no preču zīmes licences
m
izsniegšanas.
Ja jurisdikcijas efektīvā likme ir,
teiksim, 2,5% (Kipra), nodokļu ietau­
pījums ir 12,5% no autoratlīdzības.
Ņemot vērā, ka šādas struktūras ievie­
šanai un uzturēšanai ir ievērojamas
izmaksas, tā dod finansiālu rezultātu,
ja apgrozījums ir vismaz pieci miljoni
eiro un vairāk.
Kad ir izdevīgi pārnest
intelektuālo īpašumu?
Latvijas uzņēmumam, pārdodot
preču zīmi, starpība starp ieņēmu­
miem un preču zīmes atlikušo bilan­
ces vērtību būs jāapliek ar nodokli
15% apmērā. Ja preču zīme ir vērtīga,
tas nozīmē, ka tās pārdošanas rezul­
tātā tiks samaksāti ievērojami nodok­
ļi. Ja, piemēram, preču zīmes tirgus
vērtība ir 90 000, bet paredzamā au­
toratlīdzība – 20 000 gadā, tad, atsa­
vinot preču zīmi, tiks samaksāti 15%
(90 000 x 15% = 13 500). Tad, teiksim,
piecos gados ietaupījums (100 000 x
12,5% = 12 500) nesegs Latvijas uzņē­
muma nodokļu izmaksas.
Līdz ar to preču zīmi ir ieteicams
pārnest gadījumos, ja tā ir svaiga un
tās vērtība vēl nav tik augsta, piemē­
ram, tā ir nesen ieviesta. Šajā gadīju­
mā preču zīme var tikt pārdota par re­
latīvi zemu cenu un tās īpašnieks var
šo preču zīmi turpināt attīstīt, tādā
veidā ceļot tās vērtību.
Ja Latvijas uzņēmumam ir uzkrāti
februāris, 2014 FORBES | 49

3. nauda
ˉ
ˉ
ˉ
Arturs Breicis par intelektualo ipašumu
nodokļu zaudējumi, kurus pārska­
tāmā nākotnē nav paredzēts izman­
tot, peļņa no preču zīmes pārdoša­
nas var tikt izmantota, lai segtu šos
zaudējumus.
Kur izvietot preču zīmi?
Daudzas valstis ir sapratušas speciā­
lā intelektuālā īpašuma režīma ne­
pieciešamību un radījušas tam īpašus
atvieglojumus.
Latvijai vistuvākā šāda valsts va­
rētu būt Igaunija. Lai arī tur nav pa­
redzēts īpašs režīms intelektuālajam
īpašumam, tomēr peļņai nodoklis pie­
mērots netiek, kamēr tā netiek sada­
līta dividendēs. Ja plānojat akumulēt
autoratlīdzību ienākumu un to no uz­
ņēmuma nekad neizņemt – laipni lū­
dzam Igaunijā! Ja vēlēsieties peļņu
kādreiz sadalīt, rēķinieties, ka nodok­
ļu nasta būs smaga – 21% no dividen­
dēs sadalītās peļņas.
Kipra ir pazīstama kā populā­
ra holdingu sabiedrību zeme, finan­
šu centrs un zemu nodokļu valsts bez
ieturējumu nodokļu piemērošanas
peļņas repatriācijai (procentiem, di­
videndēm un autoratlīdzībai). Kopš
2012. gada Kipra ir ieviesusi pievilcī­
gu nodokļu režīmu attiecībā uz inte­
lektuālo īpašumu. Sistēmas pamatā ir
princips, ka 80% no autoratlīdzības
ienākumiem (pēc saistīto izdevumu
atskaitīšanas) un kapitāla pieauguma
(intelektuālā īpašuma atsavināšanas
gadījumā) nav apliekami ar nodok­
li. 2014. gadā uzņēmumu ienākuma
nodokļu likme ir 12,5%, tāpēc efektī­
vā nodokļu likme autoratlīdzībām ne­
pārsniedz 2,5 procentus.
Maltas nodokļu sistēma nepa­
redz īpašu režīmu intelektuālajam
īpašumam, taču tā pati par sevi ir
50 | FORBES februāris, 2014
viena no pievilcīgākajām Eiropas
Savienībā. Lai gan nominālā peļ­
ņas nodokļa likme Maltā ir 35%, šīs
valsts likumi paredz tiesības saņemt
6/7 nodokļa atmaksu no nodokļu
administrācijas, tādā veidā samazi­
not efektīvo nodokļu likmi līdz pie­
ciem procentiem.
No 2008. gada atvieglojumus in­
telektuālā īpašuma turēšanai piedāvā
arī Luksemburga. Ienākums, kas tiek
gūts kā autoratlīdzība par program­
matūru, patentiem, preču zīmēm un
reģistrētajiem dizainiem, saņem at­
vieglojumu 80% apmērā. Tā kā uzņē­
erosion and profit shifting) ierobežo­
jumiem, kur cita starpā paredzēti ie­
robežojumi nepamatotu uzņēmuma
aktīvu (it īpaši nemateriālo) pārne­
šanai grupas uzņēmumu starpā, kas
neatbilst tam, kā rīkotos nesaistītās
puses. Šāda aktivitāte nav vērtējama
kā potenciāls aizliegums veidot inte­
lektuālā īpašuma struktūras, bet gan
kā norāde, ka jebkurām struktūrām ir
jāatbilst neatkarīgu pušu principam
un jābūt ekonomiski pamatotām; to
vienīgais nolūks nedrīkst būt izvai­
rīšanās no nodokļu maksāšanas (tax
evasion).
Jebkuram augošam uzņēmumam agri
vai vēlu būs jāsaskaras ar savu preču/
pakalpojumu zīmola attīstības,
aizsardzības un komerciālās
aizsardzības jautājumiem.
mumu ienākuma nodokļa likme ir ap­
tuveni 30%, efektīvā nodokļu likme
80% samazinājuma rezultātā ir aptu­
veni seši procenti.
Dažkārt intelektuālā īpašuma iz­
vietošanai tiek izraudzītas tā sau­
camās nerezidentu kompānijas,
piemēram, Lielbritānijā reģistrēta sa­
biedrība, kas, lai arī ir reģistrēta šajā
valstī, netiek uzskatīta par nodok­
ļu rezidentu, tāpēc nodokļus tur ne­
maksā. Šādi uzņēmumi joprojām tiek
izmantoti dažādās struktūrās, tomēr
tas kļūst aizvien riskantāk – galveno­
kārt biznesa pamatotības (business
substance) trūkuma dēļ. Jāatgādina
arī, ka Ekonomiskās sadarbības un at­
tīstības organizācija pērn publicēju­
si ziņojumu par nodokļa bāzes sama­
zināšanas un peļņas pārnešanas (base
Jebkuram augošam uzņēmumam
agri vai vēlu būs jāsaskaras ar savu
preču/pakalpojumu zīmola attīstī­
bas, aizsardzības un komerciālās aiz­
sardzības jautājumiem. Vispirms – ar
mērķi aizsargāt savu lolojumu no at­
darinājumiem, tad – no pazaudēša­
nas riska, un visbeidzot, kad preču
zīme ir attīstīta un uzsākts preču vai
pakalpojumu eksports, – pārvēršot
to par patstāvīgu peļņas rīku. Aprak­
stītās jurisdikcijas tiek plaši izmanto­
tas intelektuālā īpašuma uzņēmumu
izveidošanai un peļņas akumulēša­
nai tajos. Lai arī no nodokļu viedok­
ļa vislabvēlīgākā jurisdikcija ir Kiprā,
tomēr jāatzīst, ka preču zīmes ne­
reti tiek izvietotas arī Luksemburgā,
kam par iemeslu ir šīs jurisdikcijas
prestižs. F