66 67
Būvinženieris Nr.71
Tātad minimālais energoefektivitātes līmenis
šajā gadījumā ir 45x5/3,5=64 kWh/m2
gadā.
Pēc minimālā līmeņa šī sporta ēka klasificēja-
ma kā gandrīz nulles enerģijas ēka, bet, tā kā
energoefektivitātes klase tiek piešķirta pēc
60 kWh/m2
gadā, tā ir B klases ēka, līdz ar to
pēc energoefektivitātes klases tā neatbilst gan-
drīz nulles enerģijas ēkas klasei. Būtu jāvērtē
noteikumu grozījumi, lai nodrošinātu, ka arī
ēkas ar augstajām telpām varētu klasificēt pēc
gandrīz nulles enerģijas ēkas principiem. 3. ta-
bulā ir attēlotas jaunas prasības pārbūvēm.
Trešdaļa neievēro prasības
Lai gan būvnormatīvs par norobežojošo kon-
strukciju siltumtehniku pastāv jau vairākus
gadus, ap 30% gadījumu nākas sastapties ar
būvnormatīvaprasībuneievērošanu.Visbiežāk
neatbilstības ir konstatētas tieši saistībā ar būv-
konstrukciju siltumcaurlaidības maksimālās
vērtības pārsniegšanu. Iespējams, iemesls tam
ir projektētāja un energoauditora sadarbības
trūkums. Bieži vien energoauditors nemaz ne-
ieskatās projektā un nenoskaidro, ar kādu
U vērtību projektēti logi vai stikla fasādes, kā-
da iekštelpu temperatūra projektēta AVK – ap-
kures, ventilācijas, kondicionēšanas – sadaļā.
Savukārt būvprojekta vadītājs bieži vien arī ne-
pārbauda energoauditora aprēķinātās vērtības,
tā iegūstot konstrukcijas ar pārsniegtu siltum-
caurlaidību. Tādā gadījumā Būvniecības valsts
kontroles birojs (BVKB) lūdz pārrēķināt ēkas
energoefektivitātes novērtējumu vai pagaidu
energosertifikātu atbilstoši būvprojektam. Ja
pārrēķina rezultātā tiek pārsniegtas minimālās
energoefektivitātes prasības, tad neatbilstības
jānovērš būvniecības laikā autoruzraudzības
kārtībā.
Pieņemot ēku ekspluatācijā, BVKB būvin-
spektori raugās, lai pagaidu energosertifikāts
būtu atbilstošs būvprojektam un būvprojekta
grozījumiem, ja tādi bijuši. Pagaidu energo-
sertifikātam jābūt saskaņotam ar objekta iz-
pilddokumentāciju, kā arī tas ir obligāti jāre-
ģistrē Būvniecības informācijas sistēmas ēku
energosertifikātu reģistrā. Pārbaudes laikā
būvinspektori pārbauda, vai publiskajā ēkā
energosertifikāts ir izvietots apmeklētājiem
redzamā vietā. Šo prasību reglamentē ES di-
rektīva par ēku energoefektivitāti. BI
Gandrīz nulles enerģijas ēkas principu attēlošana energosertifikātā
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Namu atjaunošanai un energoefektivitātes uz-
labošanai visā Latvijā iesniegti jau vairāk nekā
685 projekti, un, saprotot, ka grantu jeb dāvi-
nājumu nauda iet uz beigām – ir atlikuši aptu-
veni 5%, iedzīvotāji kļūst krietni aktīvāki un
steidzīgāki. Tomēr steiga te nav labs sabiedro-
tais. Redzam, ka tā negatīvi ietekmē projektu
kvalitāti un nekādi netuvina māju svarīgāka-
jam brīdim – pozitīvam lēmumam par granta
piešķiršanu. Lēmumu par granta piešķiršanu
ALTUM var pieņemt tikai tad, kad iepriekšējie
projekta sagatavošanas posmi ir kvalitatīvi pa-
beigti, tai skaitā kāda komercbanka ir gatava
aizdot otru pusi no projekta īstenošanai nepie-
ciešamās summas, un dokumenti ir iesniegti,
nevis brīdī, kad tiek saņemts pieteikums. Do-
kumentu sagatavošanas laiks atšķiras – ir gadī-
jumi, kad projekts iesniegts un pēc tam 12 mē-
nešus no mājas pārstāvjiem nav ne ziņas, ne
miņas, savukārt citkārt projekta iesniedzēji vi-
Dina Kaupere, ALTUM Energoefektivitātes programmu
departamenta vadītāja
Katru nedēļu ALTUM saņem aptuveni desmit pieteikumus daudzdzīvokļu
māju energoefektivitātes atbalsta programmā. Tas ir aptuveni četras reizes
vairāk nekā programmas sākumā.
Māju siltināšanas
programma: ne visi finišēs
2.
68 69
Būvinženieris Nr.71Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
sus procesa posmus izstrādā raiti un kvalitatīvi
un ceļu uz atjaunotu māju veic daudz ātrāk. Un
te nav nekādas nozīmes, kurš iesniedzis pro-
jektu agrāk, kurš vēlāk – ar projekta iesniegša-
nu granta saņemšana vēl nav garantēta.
Pārdomāti projekti
Patlaban notiekošo var salīdzināt ar skrējie-
nu – projektu iesniedzēji tajā piedalās, nezi-
not, cik daudz un cik labi sagatavotu un tre-
nētu skrējēju kopumā ir trasē. Kāds ar savu
projektu pievienojies skrējienam tikai nesen,
kāds cits trasē jau ir labu laiku. Turklāt tiem,
kas šķietami ir distances vidū – jau pirms kāda
laika iesnieguši projektu ALTUM, vēl nebūt
nav garantēta finiša līnijas sasniegšana jeb
pozitīvs lēmums par granta piešķiršanu agrāk
par tiem, kas tagad tikai startē – iesniegs pie-
teikumu šī gada beigās. Daži skrējienam ir
labi sagatavojušies – kvalitatīvs projekts, raita
un profesionāla projekta vadība, savukārt
citi, turpinot runāt līdzībās, skrien nepiemē-
rotos apavos vai ir ar sliktu veselību. Tikai lē-
mums par granta piešķiršanu nozīmē, ka pro-
jektam ir rezervēta konkrēta granta līdzekļu
summa.
Turpinoties līdzšinējam projektu iesnieg-
šanas tempam, var prognozēt, ka jau pēc da-
žiem mēnešiem – 2020. gada pirmajā ceturk-
snī – visa grantiem paredzētā nauda, kopumā
tie ir vairāk nekā 130 miljoni eiro no Eiropas
Reģionālās attīstības fonda, būs rezervēta. Jā-
uzsver – rezervēta, nevis ieguldīta konkrētos
projektos. Pieņemot pieteikumus, mēs rēķi-
nāmies ar pieredzi, ka vairāki projekti dažādu
apstākļu dēļ no maratona var izstāties, tāpēc
nosacītajā trasē var atbrīvoties vietas pārdo-
mātiem un kvalitatīvi sagatavotiem projek-
tiem.
Kvalitatīva tehniskā dokumentācija
Šī programma Latvijā darbojas jau gandrīz
četrus gadus – kopš 2016. gada marta. Visu šo
laiku mūsu galvenā prioritāte ir bijusi un pa-
liek prasība pēc kvalitatīvas projektu tehnis-
kās dokumentācijas visos projekta norises
posmos. Tas ir pamats, lai projekts arī dzīvē
tiktu realizēts kvalitatīvi un sasniedz gaidīto
pozitīvo rezultātu. Šī ir apjomīgākā namu
energoefektivitātes programma, kas veikta
Latvijā, tāpēc visu projektu gaita līdz fini-
šam – no ieceres un projektēšanas līdz bankas
finansējuma, granta saņemšanai un pašam
būvniecības procesam – prasa laiku līdz pat
24 mēnešiem. Projektu realizācija jeb māju
renovācijas turpināsies vēl vismaz četrus ga-
dus – līdz 2023. gada rudenim.
Projektu kvalitātes kritums kļūst izteiktāks
līdz ar projektu iesniegšanas tempu pieaugu-
mu. Iespējams, lēmums par energoefektivitā-
tes pasākumiem ir ticis atlikts, taču tagad na-
mu pārvaldnieki steidz rakstīt un iesniegt
projektus pēc principa, ka tik būtu iesniegts.
Tomēr projekta iesniegšana negarantē fi-
nansējuma saņemšanu – kļūdaini, nepilnīgi
projekti nevar kvalificēties granta saņemša-
nai. Kamēr projekts tiek labots, ceļu uz finan-
sējumu turpina bez kļūdām sagatavoti pro-
jekti.
Stingras kreditēšanas prasības
ALTUM grants, kas tiek finansēts no Eiro-
pas Savienības līdzekļiem, sedz pusi no kopē-
jām mājas atjaunošanas izmaksām. Pārējais
finansējums jāpiesaista mājai pašai, un paras-
ti tas ir komercbankas aizdevums. ALTUM
var pateikt jā grantam tikai pēc tam, kad jā
aizdevuma piešķiršanai teikusi banka. Ja ban-
ka aizdevumu nepiešķir, var vērsties arī pēc
ALTUM aizdevuma. Taču projektu gatavotā-
jiem jāapzinās, ka arīdzan bankas ļoti skrupu-
lozi vērtē visus aizdevuma izsniegšanas as-
pektus. Bankām ir striktas prasības pret vi-
siem projektā iesaistītajiem, tajā skaitā būv-
niekiem, tiek vērtēti daudzi aspekti, arī
reputācija, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēša-
nas novēršanas kritēriji u. c. Turklāt pieaugo-
šais pieprasījums un aktivitāte būvniecības
tirgū nozīmē, ka piesaistīt kvalitatīvus projek-
tētājus un pieredzējušus būvniekus par adek-
vātām izmaksām ir milzīgs izaicinājums.
Minētie faktori nozīmē vienu – pašlaik
kvalitatīvi realizēt mājokļa energoefektivitā-
tes projektu ir grūtāk, nekā tas bija pirms di-
viem trim gadiem. Būvniecības un projektē-
šanas izmaksas ir pieaugušas, banku kreditē-
šanas prasības saglabājas stingras. Tāpēc, lai
pretendētu uz grantu finansējumu, ir nevis
jācenšas par katru cenu ātri savākt dokumen-
tus un tos iesniegt, bet tieši pretēji – jābūt pa-
cietīgiem un jāsagatavojas projektam kvalita-
tīvi.
ALTUM aizvadītajos gados vairākkārt aici-
nāja iedzīvotājus laikus pieņemt lēmumu par
energoefektivitātes pasākumiem. Katru reizi
esam atgādinājuši arī par projektu tapšanas
kvalitāti, kas ir galvenais kritērijs granta jeb
dāvinājuma saņemšanai. Atbalsta būtība ir ie-
dot otru mūžu novecojušajiem un neekono-
miskajiem daudzdzīvokļu namiem. Pabeigta-
jiem projektiem ir būtisks enerģijas patēriņa
samazinājums – ja pirms mājas atjaunošanas
vidējais enerģijas patēriņš bija 165 kWh gadā
uz 1 m2
, tad pēc renovācijas darbiem tas ir vi-
dēji par 67% zemāks jeb 54 kWh gadā. Taču
šos ieguvumus var sasniegt vien tad, ja pro-
jekts ir rūpīgi izstrādāts un realizēts visā tā
gaitā.
Tāpēc aicinām visus skrējiena dalībniekus,
gan tos, kas distancē, gan tos, kas pie starta
līnijas, vislielāko uzmanību veltīt projektu
kvalitātei. Tā būs aktuāla ne tikai šajā daudz-
dzīvokļu māju siltināšanas programmā, bet
arī ikvienā citā programmā, kuras mērķis būs
uzlabot cilvēku dzīves apstākļus un mājokļu
energoefektivitāti. BI
Apguves dati
685 500
252
148 70 30
Dati: ALTUM.