1
Daudzdzīvokļu ēku
atjaunošana jeb kā
valstij nopelnīt 12
miljardus eiro
24.03.2023

2
Problēmas
• 14 gadu laikā (no 2009. gada līdz 2023. gada beigām) Latvijā atjaunotas ~
2000 daudzdzīvokļu ēkas jeb 8% (Latvijā kopumā ir ~ 23 000 atjaunojamu ēku*)
• Šādā tempā visu ēku atjaunošanai nepieciešams vēl 161 gads
• Ēkas tehniski noveco, jaunu ēku būvniecība ir minimāla,
esošajām mājām nepieciešama ne tikai siltināšana
• Lietuvā gadā atjauno ~300 ēku, Igaunijā ~200 ēku, Latvijā 143
*Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums "Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija"
https://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40487380

3
Problēmas (2)
• Birokrātija, programmu laikietilpīgums mazina ne tikai iedzīvotāju interesi dalībai programmā,
bet arī būvnieku interesi (ilgā laika posmā iesaldēti līdzekļi)
• Atkarība no ES fondu finansējuma un programmu nosacījumu saskaņošanas
• Viļņveidīga finansēšana nespēj nodrošināt stabilu ēku atjaunošanas pieprasījumu un
būvniecības piedāvājumu, neveicina būvniecības cenu stabilitāti un atbilstošu būvmateriālu
piegādi
• Jaunajā «Altum» programmā minēto 49% kapitāla atlaides vietā, reālais atbalsts ~ 30% (PVN
un neattiecināmās izmaksas)
• Iedzīvotājiem grūti saprotami programmas nosacījumi (5 000 eiro ir sasniegts primārās enerģijas
ietaupījums – 1 MWh/gadā, aizdevums jāņem par visu summu, kapitāla atlaides izmaksāšanu izvērtēs pēc projekta
pabeigšanas un izmaksās, ja primārās enerģijas ietaupījums atbilst, projektā paredzētas nepieciešamās darbības
principa «nenodarīt būtisku kaitējumu», citu sabiedrības "Altum" tīmekļvietnē norādīto informāciju, kas nepieciešama
projekta īstenošanas izvērtēšanai, finanšu korekcijas risks)

4
Praksē balstīti pieņēmumi
• Atjaunojot māju, nepieciešams veikt visus mājas ilgtspējību nodrošinošos pasākumus (nesošo
elementu drošība, aukstā, karstā ūdens un kanalizācijas stāvvadi, kāpņu telpu remonts, liftu remonts (ja
attiecināms), fasāžu vizuālā noformēšana u.c. pasākumi pēc iedzīvotāju vajadzībām)
• Noteikumiem jābūt viegli saprotamiem dzīvokļu īpašniekiem, ēku apsaimniekotājiem un
būvniekiem
• Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju nevar pārkreditēt, jo tādu balsojumu nebūs, tāpēc summas
nav jāierobežo
• Programmai jābūt pastāvīgai ar nemainīgiem nosacījumiem
• Jāparedz iespēja ēkas atjaunot pa kārtām, paredzot mazāku atbalsta intensitāti
• Līdzfinansējumu tehniskās dokumentācijas izstrādei jāizmaksā, uzsākot būvniecības darbus
• Nav pieņemami neattiecināt PVN, gadījumos, kad PVN nav atgūstams

5
Risinājums
• Analizējot tāmes, tajās redzamas nodokļu komponentes (PVN 21%, darba devēja VSAOI
23,59% un darba ņēmēja VSAOI 10,50% no darba algām, IIN 20 vai 23%), kas tuvojas 30%
robežai no tāmes kopsummas
• Valsts atrod iespēju nodrošināt vai aizņemas, piemēram, 100 milj. eiro, nosakot atbilstošas
garantijas aizdevējam
• Tiek sagatavota vienkārša un saprotama «Altum» līdzfinansējuma programma ar
beznosacījumu atbalstu 30% apmērā, ja tiek panākts 30% energoefektivitātes uzlabojums
apkurei
• Programmai jābūt pastāvīgai ar nemainīgiem nosacījumiem
• Nav pieļaujama finanšu korekcija dzīvokļu īpašniekiem
• Pārējos 70% finansē komercbankas
• «Altum» veic iepirkumu starp finansētājiem uz vispārējās vienošanās pamata. Iepirkumā
uzvarējušās finanšu iestādes sniedz finanšu piedāvājumu par katru ēku, kas iesniedz
projektu «Altum» un dzīvokļu īpašnieki tiek pie iespējami zemākām aizdevuma % likmēm

6
Risinājums (2)
• Ja pieprasījums pārsniedz 100 milj. eiro, valstij jāveic papildu aizņēmums, fonds jāpapildina
atbilstoši pieprasījumam
• Papildu finansējuma nepieciešamība apstāsies, jo būs sasniegta maksimālā projektu
kapacitāte un naudas plūsma pagriezīsies pretējā virzienā
• Pieņemot, ka vienas ēkas atjaunošana izmaksām 0,5 milj. eiro, visu nepieciešamo (~23 000)
Latvijas daudzdzīvokļu māju atjaunošana, ieguldot 30% jeb 3,45 miljardus eiro, valsts
ekonomikai radītu 11,5 miljardu eiro apgrozījumu
• Būvniecība gada laikā tiek pabeigta un valsts atgūst projekta līdzfinansējumos ieguldīto
naudu augstākminēto nodokļu veidā
• Ministrijas vienojas savā starpā šo atgriezto naudu ieguldīt atkārtoti
• Veidojoties stabilam pieprasījumam, Latvijā straujāk attīstīsies būvmateriālu ražošana, jo tā
būs ekonomiski pamatota

7
Risinājums (3)
• Šāda investīcija rada multiplikatora efektu, jo liela daļa līdzekļu paliek apritē Latvijā,
minimālais efekts ir x2, rezultātā valsts nopelna vismaz dubultā. Tiek samazināti maksājumi
par importētajiem energoresursiem
• Pat sasniedzot kapacitāti 1 000 ēkas gadā, būtu nepieciešami vairāk nekā 20 gadi
• VARAM jāuzdod pašvaldību namu apsaimniekotājiem 5 gadu laikā noslēgt pārvaldīšanas
pilnvarojumu līgumus visās apsaimniekotajās dzīvojamās mājās
• Programmā jāparedz, ka māju var atjaunot pa kārtām, paredzot 10% līdzfinansējumu.
Motivācijai - pēdējai kārtai/ām jāparedz 30% līdzfinansējums
• ES fondu līdzekļus nepieciešams izmantot pilotprojektiem inovāciju ieviešanai māju
atjaunošanā, nosakot augstu līdzfinansējuma intensitāti, lai uzskatāmi pierādītu inovāciju
efektivitāti un ekonomisko pamatojumu

8
Paldies!