Publiskais iepirkums Baltijā

1. Publiskais Iepirkums

2. 2 / 22
Satura rādītājs
Ievads ................................................................................................................................... 3
Igaunija ................................................................................................................................. 4
I Izslēgšanas iemesli .......................................................................................................... 5
II Pārsūdzības procedūra ................................................................................................... 7
Latvija .................................................................................................................................... 8
I Izslēgšanas iemesli .........................................................................................................10
II Pārsūdzības un strīdu risināšanas kārtība .....................................................................11
Lietuva .................................................................................................................................15
I Izslēgšanas principi .........................................................................................................16
II Pārsūdzības process .....................................................................................................19
Par VARUL ...........................................................................................................................22

3. 3 / 22
Ievads
Publisko iepirkumu direktīvu dēļ publisko iepirkumu regulējums Eiropas Savienības dalībvalstīs ir samērā vienots, taču, ņemot vērā, ka direktīvas pieļauj dalībvalstu rīcības brīvību to ieviešanā un mērķu sasniegšanā, dažkārt nacionālo tiesību aktu regulējums ir būtiski atšķirīgs. Turklāt pretendenti bieži piedalās publisko iepirkumu procedūrās ārpus valsts, kurā tie ir reģistrēti, it īpaši viena reģiona ietvaros, kā piemēram, Baltijas valstīs. Līdz ar to gan pretendentiem, gan iepirkumu uzraudzības iestādēm ir ļoti būtiski izprast galvenās atšķirības nacionālajos tiesību aktos.
Obligātās izslēgšanas iemesli pretendentiem ir ļoti līdzīgi gan Igaunijā, gan Latvijā – pretendents tiek izslēgts, ja tas ir atzīts par vainīgu noteiktos noziedzīgos nodarījumos, ja pretendentam ir nodokļu parādi, ja tas ir maksātnespējīgs vai arī pretendents ir sniedzis nepatiesas ziņas. Savukārt Lietuvā šie noteikumi ir strukturēti citādi, un vienīgais obligātās izslēgšanas iemesls ir pretendenta atzīšana par vainīgu noteiktos noziedzīgos nodarījumos.
Viens no plašāk piemērojamajiem izslēgšanas iemesliem ir pretendenta nodokļu parāda esamība, un regulējums visās trīs Baltijas valstīs šajā ziņā atšķiras. Igaunijā iespējamais valsts un pašvaldību nodokļu parāda slieksnis ir noteikts 100 euro, kamēr Latvijā tas ir 150 euro, bet Lietuvā šāda parāda sliekšņa nav vispār. Regulējums atšķiras arī attiecībā uz to, kurā brīdī tiek pārbaudīta nodokļu parāda esamība - Igaunijā pretendentam ir jāpierāda nodokļu parāda neesamība brīdī, kad publiskā iepirkuma piedāvājums ir publicēts, un nodokļu parāds tiek pārbaudīts atkārtoti tieši pirms iepirkuma līguma noslēgšanas. Latvijā nodokļu parāds tiek pārbaudīts brīdī, kad tiek iesniegts piedāvājums, savukārt Lietuvā nav noteikts, kurā brīdī tiek pārbaudīts nodokļu parāds.
Attiecībā uz pārsūdzēšanas kārtību visās trīs valstīs ir paredzēts obligāts pirmstiesas process – Lietuvā sūdzība ir iesniedzama attiecīgajai iepirkumu uzraudzības iestādei, kamēr Igaunijā un Latvijā šādas sūdzības izskata īpaša pārsūdzības iestāde, tomēr, ja Latvijā publisko piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena nepārsniedz 42 000 euro un publisku būvdarbu līgumu līgumcena nepārsniedz 170 000 euro, sūdzība ir uzreiz iesniedzama Administratīvajā rajona tiesā. Pārsūdzības izmaksas ļoti atšķiras – kamēr Latvijā un Lietuvā nav piemērojama valsts nodeva vai līdzīgs maksājums jebkādos pirmstiesas pārsūdzības procesos, Igaunijā ir maksājama valsts nodeva EUR 639 vai EUR 1278 apmērā atkarībā no tā, vai iepirkums ir virs vai zem starptautiskā sliekšņa, turklāt valsts nodeva attiecas gan uz pirmstiesas pārsūdzības procesu, gan arī tiesas procesu.

4. 4 / 22
Igaunija

5. 5 / 22
Igaunija
I Izslēgšanas iemesli
Saskaņā ar Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīvām izslēgšanas iemesli ir vienoti, un dalībvalstis nevar paredzēt jaunus izslēgšanas iemeslus savā nacionālajā regulējumā. Tomēr, neraugoties uz minēto, dalībvalstis var īstenot rīcības brīvību, lai sasniegtu ar direktīvām noteiktos pretendentu izslēgšanas iemeslu mērķus.
Obligātās izslēgšanas iemesli (iestādes pienākums izslēgt pretendentu)
Saskaņā ar Igaunijas normatīvajiem aktiem obligātās izslēgšanas iemesli no publisko iepirkumu procedūras ir šādi:
1) pretendents vai tā likumīgais pārstāvis ir bijis apsūdzēts par organizētas grupas izveidošanu vai iesaistīšanos tajā vai par publisko iepirkumu prasību pārkāpšanu, vai krāpšanu, vai par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar profesionālās darbības pārkāpumiem, vai naudas atmazgāšanu, vai noziegumiem nodokļu jomā, vai administratīvajiem pārkāpumiem, un kura sodāmība nav dzēsta no apsūdzību reģistra saskaņā ar Apsūdzību Reģistra likumu, vai kura sodāmība ir spēkā saskaņā ar normatīvajiem aktiem tā dzīvesvietas valstī vai saimnieciskās darbības veikšanas valstī;
2) pretendents ir bankrotējis vai likvidācijas procesā, tā saimnieciskā darbība ir apturēta vai kurš ir līdzīgos apstākļos saskaņā ar tā saimnieciskās darbības veikšanas valsts normatīvajiem aktiem;
Nav skaidri noteikts, vai apstāklis, ka ir iesniegts pretendenta maksātnespējas pieteikums, var būt par iemeslu izslēgšanai no iepirkuma procedūras – Finanšu ministrija ir paudusi viedokli, ka tas būtu pietiekams iemesls pretendenta izslēgšanai.
3) Pret pretendentu ir ierosināts piespiedu likvidācijas process vai jebkāds cits līdzīgs process saskaņā ar tā saimnieciskās darbības veikšanas valsts normatīvajiem aktiem;
4) Pretendentam ir nenomaksāts valsts vai pašvaldību nodokļu parāds tā reģistrētajā saimnieciskās darbības veikšanas valstī vai sociālās apdrošināšanas iemaksas parāds vai procenti, kas aprēķināti no nenomaksātajiem nodokļiem (turpmāk – nodokļu parādi) publiskā iepirkuma procedūras sākumā, vai ja nodokļu parāda maksājuma termiņš ir pagarināts par laika periodu, kas pārsniedz sešus mēnešus sākot no publiskā iepirkuma procedūras uzsākšanas, izņemot, ja maksājuma termiņa pagarinājums ir pilnībā nodrošināts. Tikai Publisko iepirkumu likuma izpratnē ar valsts vai pašvaldības nodokļu parādu dzīvesvietā vai saimnieciskās darbības veikšanas vietā tiek saprasti pretendenta nesamaksātie nodokļi un aprēķinātie procenti no nodokļu parāda, kas pārsniedz 100 euro.
Šis izslēgšanas iemesls līdz šim ir izraisījis visvairāk strīdus, jo sevišķi ar pretendentiem ārpus Igaunijas. Būtiski, ka ārvalstu pretendentiem kopā ar pieteikumu ir jāiesniedz oficiāla izziņa no savas valsts un pašvaldības iestādēm, kas apliecina, ka datumā, kad uzsākta publiskā

6. 6 / 22
iepirkuma procedūra (kas parasti ir datums, kad publiskais iepirkums ir ticis izziņots), pretendenta nodokļu parāds un aprēķinātie soda procenti no valsts un pašvaldības nodokļiem nepārsniedz 100 euro un nepastāv nekādi parādi saistībā ar sociālās apdrošināšanas iemaksām un attiecīgi aprēķinātajiem procentiem. Alternatīvi, ja pastāv šāds nodokļu vai sociālās apdrošināšanas parāds, pretendents var iesniegt oficiālu izziņu no kompetentās nodokļu iestādes, kas apliecina, ka publiskā iepirkuma procedūras uzsākšanas laikā attiecīgā parāda nomaksas termiņš ir ticis pagarināts un kopējais pagarinātais termiņš nepārsniedz 6 mēnešus, vai, ja tas ir pagarināts uz ilgāku laiku, ka nodokļu parāds ir ticis nodrošināts pilnībā. Liela daļa strīdu saistībā ar šo izslēgšanas iemeslu rodas tādēļ, ka oficiālajās izziņās, kuras iesniedz ārvalstu pretendenti, nav norādīta nodokļu parāda neesamība publiskā iepirkuma procedūras uzsākšanas brīdī, bet tā vietā ir norādīta nodokļu parāda neesamība kādā citā datumā laika periodā (lielākoties šādās oficiālajās izziņās tiek uzrādīta nodokļu parāda neesamība laikā, kad nodokļu iestāde ir izdevusi attiecīgo oficiālo izziņu, nevis attiecībā uz to periodu, kad publiskais iepirkums ir ticis izziņots).
Svarīgi ņemt vērā, ka iepirkuma iestādei ir pienākums pārbaudīt nodokļu parāda neesamību atkārtoti attiecībā uz uzvarējušo pretendentu pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, un, ja tajā laikā uzvarējušajam pretendentam ir radies nodokļu parāds, šāds pretendents arī ir jāizslēdz.
5) pretendents ir iesniedzis kopīgu piedāvājumu vienā publiskajā iepirkumā vai saistībā ar tā daļu, gadījumā, ja publiskais iepirkums ir sadalīts daļās, un vienlaikus pretendents ir iesniedzis piedāvājumu atsevišķi, vai pretendents iesniedzis vairākus piedāvājumus kopā ar vairākiem kopīgiem pretendentiem, vai arī pretendents ir devis citam pretendentam rakstisku piekrišanu būt tā apakšuzņēmējs publiskā iepirkuma līguma izpildē;
6) pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju par izslēgšanas iemeslu neesamību vai saistībā ar atbilstību līgumslēdzējas iestādes izvirzītajām kvalifikācijas prasībām.
Brīvprātīgās izslēgšanas iemesli (iestādes tiesības izslēgt pretendentu)
Pastāvot obligātās izslēgšanas iemesliem, iepirkuma iestādei nav dota rīcības brīvība un šādā gadījumā attiecīgais pretendents ir jāizslēdz no iepirkuma, savukārt, pastāvot brīvprātīgās izslēgšanas iemesliem, iepirkuma iestādei ir dota rīcības brīvība – izslēgt vai neizslēgt pretendentu.
1) pretendents vai pretendenta pārstāvis ar tiesas lēmumu vai attiecīgās iestādes orderi vai uz cita līdzīga pamata ir atzīts par vainīgu smagā profesionālās darbības pārkāpumā;
Pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesas praksi, Igaunijas tiesas piemēro šo izslēgšanas iemeslu arī tad, ja pretendents ir ievērojami pārkāpis iepirkuma līgumu, un ja iepirkuma iestādei ir pietiekami pierādījumi par šāda pārkāpuma izdarīšanu.
2) pretendents nav iesniedzis līgumslēdzēja iestādes prasītos datus vai dokumentus, kas pierāda pretendenta izslēgšanas iemeslu neesamību, izņemot, ja dati vai dokumenti ir pieejami publiskajās datu bāzēs, un to iegūšana neveido iestādei pārmērīgus izdevumus;
Pamatojoties uz Augstākās tiesas spriedumu, prakse ir izmainījusies, un šobrīd iepirkuma iestādei ir jālūdz pretendentam paskaidrojumi par iztrūkstošajiem dokumentiem pirms lēmuma pieņemšanas par izslēgšanu no publiskā iepirkuma iztrūkstošu dokumentu dēļ. Tomēr šis

7. 7 / 22
kritērijs neattiecas uz gadījumiem, kad dokumenti, kurus pretendents ir iesniedzis kopā ar savu piedāvājumu, neatbilst iepirkuma noteikumiem.
Pirms minētā Augstākās tiesas nolēmuma līgumslēdzēja iestādes šo izslēgšanas iemeslu diezgan bieži izmantoja, jo īpaši attiecībā uz ārvalstu pretendentiem, kuri nebija iesnieguši kādu no likumā vai iepirkuma noteikumos paredzētajiem dokumentiem vai kuri nebija iesnieguši dokumentu tulkojumus igauņu valodā.
3) pretendents nav informējis līgumslēdzēja iestādi par nozīmīgām apstākļu izmaiņām, kas attiecas uz obligātajiem izslēgšanas iemesliem;
Šim izslēgšanas iemeslam ir ļoti ierobežots pielietojums praksē. Teorētiski šis izslēgšanas iemesls varētu būt piemērojams, kad tiek iesniegts pretendenta maksātnespējas pieteikums (pirms bankrota pasludināšanas) vai kad uzsākts kriminālprocess (pirms apsūdzības izvirzīšanas).
4) piedāvājuma sagatavošanā piedalījusies persona, kura ir piedalījusies tā paša iepirkuma līguma dokumentu izveidē vai kura ir citādā veidā saistīta ar līgumslēdzēja iestādi un informācija, kas šai personai ir pieejama, sniedz tai priekšrocību pār citiem pretendentiem;
Praksē šis izslēgšanas iemesls nereti ir iekļauts konkurentu pārsūdzības procedūrā, kuri apgalvo, ka uzvarējušais pretendents ir bijis kādā veidā saistīts ar līgumslēdzēja pusi iepirkuma dokumentu izstrādes laikā un minētā iemesla dēļ uzvarējušais pretendents ir ieguvis negodīgu priekšrocību.
II Pārsūdzības procedūra
Igaunijas normatīvajos aktos noteiktā pārsūdzības kārtība paredz iepirkuma procedūras dalībnieku tiesības un aizsardzības līdzekļus atbilstoši direktīvai 2007/66/EK. Tā kā direktīva pieļauj ievērojamu rīcības brīvību dalībvalstīm izvēlēties piemērotākos līdzekļus direktīvas mērķu sasniegšanai, nacionālie tiesību akti šajā ziņā var būtiski atšķirties.
Pārsūdzības un strīdu risināšanas iestādes
Finanšu ministrijas izveidotā Pārsūdzības komiteja ir obligātā pirmā instance publisko iepirkumu strīdu risināšanā pirms puses var vērsties tiesā. Pārsūdzības komitejas lēmumi var tālāk tikt pārsūdzēti administratīvajā tiesā.
Pārsūdzības termiņi
Parasti sūdzībai Pārsūdzības komitejā jābūt iesniegtai desmit dienu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs uzzināja vai tam bija jāuzzina par tā tiesību pārkāpumu vai interešu kaitējumu, bet ne pēc publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas (izņemot gadījumus, kad sūdzība ir par iepirkuma līgumu pilnīgu atcelšanu). Sūdzība par publiskā iepirkuma dokumentāciju (piemēram, iepirkuma paziņojums vai citi iepirkuma dokumenti) ir iesniedzama ne vēlāk trīs darba dienas pirms pieteikuma termiņa beigām publiskajam iepirkumam. Tomēr sūdzība tāpat ir iesniedzama ne vēlāk kā 10 dienu laikā no brīža, kad sūdzības iesniedzējs uzzināja par attiecīgajiem dokumentiem no elektroniskā publiskā iepirkuma reģistra vai jebkādiem citiem līdzekļiem, kurus iepirkuma iestāde izmanto komunikācijai.

8. 8 / 22
Tikai tad, ja ar sūdzību tiek prasīta iepirkuma līguma pilnīga atcelšana vai zaudējumu atlīdzība, sūdzība Pārsūdzības komitejai var tikt iesniegta 30 dienu vai 6 mēnešu laikā atkarībā no brīža, kad sūdzības iesniedzējs uzzināja vai tam būtu vajadzējis uzzināt par tā tiesību pārkāpumu.
Pārsūdzības priekšmets
Principā visi iepirkuma dokumenti, kuri ir pamatā iepirkuma procedūrai, ieskaitot iepirkuma paziņojumu un iepirkuma dokumentus, var tikt apstrīdēti. Tāpat būtībā visi iepirkumu iestādes lēmumi, kas pieņemti iepirkuma procedūras laikā, var tikt apstrīdēti, ja lēmumi tieši ietekmē sūdzības iesniedzēja tiesības. Igaunijas tiesu praksē ir nostiprinājies uzskats, ka sūdzības iesniedzējam ir pamatota interese uzsākt strīdu publiskajā iepirkumā, ja prasības apmierināšana varētu novest sūdzības iesniedzēju pie iepirkuma līguma noslēgšanas ar iepirkumu iestādi – ja prasības apmierināšana nevarētu novest pie šāda mērķa, prasība tiek noraidīta nepietiekama pamatojuma dēļ.
Sūdzības iesniedzējs var iesniegt sūdzību par iepirkuma līgumu, kas noslēgts ar trešo pusi, pieprasot Pārsūdzības komitejai atzīt līgumu par spēkā neesošu, ja publiskā iepirkuma līguma noslēgšana notikusi bez paziņojuma par publisko iepirkumu vai publiskā iepirkuma paziņojumā nav bijis norādīts, ka iepirkums pārsniedz ES noteiktos sliekšņus.
Dažos gadījumos sūdzības iesniedzējs arī var iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzību, ja sūdzības iesniedzējs jau ir izlietojis iepriekšējos aizsardzības līdzekļus, t.i., sūdzības par attiecīgiem iepirkumu iestādes lēmumiem, kas sūdzības iesniedzējam ir radījuši zaudējumus.
Sūdzības par iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, tāpat kā zaudējumu atlīdzības prasības Igaunijas praksē ir salīdzinoši maz.
Pārsūdzības procedūras izmaksas
Valsts nodeva 639,11 euro apmērā ir maksājama, ja paredzamā iepirkuma summa ir zem starptautiski noteiktā sliekšņa, un valsts nodeva 1278,23 euro apmērā ir maksājama, ja paredzamā iepirkuma summa ir vienāda vai pārsniedz starptautiski noteikto slieksni. Tādas pašas valsts nodevas ir piemērojamas saistībā ar turpmākajiem strīdiem administratīvajā tiesā un apgabaltiesā.
Aptuvenais pārsūdzības ilgums
Pārsūdzības komitejai ir pienākums noturēt mutisku lietas izskatīšanu 7 darba dienu laikā kopš sūdzības saņemšanas un Pārsūdzības komitejai ir pienākums pieņemt lēmumu 10 darba dienu laikā no mutiskās lietas izskatīšanas. Ja sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, Pārsūdzības komitejai ir pienākums pieņemt lēmumu 10 darba dienu laikā no sūdzības iesniegšanas brīža. Šie termiņi lielākoties praksē tiek ievēroti, tādēļ pārsūdzības process ir salīdzinoši ātrs.

9. 9 / 22
Latvija

10. 10 / 22
Latvija
I Izslēgšanas iemesli
Saskaņā ar Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīvām izslēgšanas iemesli ir vienoti, un dalībvalstis nevar paredzēt jaunus izslēgšanas iemeslus savā nacionālajā regulējumā. Tomēr, neraugoties uz minēto, dalībvalstis var īstenot rīcības brīvību, lai sasniegtu ar direktīvām noteiktos pretendentu izslēgšanas iemeslu mērķus.
Obligātie izslēgšanas iemesli (iestādes pienākums izslēgt pretendentu)
Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, Pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā jebkurā no šādiem gadījumiem:
1) Pretendents vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pretendentu, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
a) kukuļņemšana vai kukuļdošana (pasīva vai aktīva),
b) izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas,
c) krāpšana finanšu jomā, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,
d) terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi un citi.
2) Pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu būtiskā darba tiesību pārkāpumā;
Izņēmums izslēgšanas iemesliem 1 un 2: kopš brīža, kad pretendents ir ticis atzīts par vainīgu ar prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir pagājuši trīs gadi.
3) Pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.
Šāds konkurences tiesību pārkāpums var rasties:
a) kā vertikālā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai
b) horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros pretendentu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi.
Izņēmums izslēgšanas iemeslam 3: kopš brīža, kad pretendents ir ticis atzīts par vainīgu ar prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir pagājuši divpadsmit mēneši.

11. 11 / 22
4) Ir pasludināts pretendenta maksātnespējas process, apturēta vai pārtraukta pretendenta saimnieciskā darbība, uzsākta tiesvedība par pretendenta bankrotu vai pretendents tiek likvidēts.
5) Pretendentam Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro.
Izņēmums izslēgšanas iemeslam 5: pēc brīdinājuma saņemšanas no atbildīgās iestādes par nodokļu parādu esamību pretendentam, kurš ir reģistrēts Latvijā vai, kurš nav reģistrēts Latvijā, vai, kuram pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, tiek dots laiks, ne mazāk par 10 darba dienām pēc paziņojuma izdošanas vai nosūtīšanas datuma samaksāt nodokļu parādus un iesniegt parāda maksājuma apstiprinājumu.
6) Pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību šā panta noteikumiem vai saskaņā ar noteiktajām pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai vispār nav sniedzis pieprasīto informāciju.
Ja pretendenta, kurš nav reģistrēts Latvijā vai kura pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, iesniegtie dokumenti nav pietiekami pierādījumi tam, ka 1-6 punkti ir piemērojami, šādi dokumenti var tikt aizvietoti ar zvērestu. Ja nacionālie tiesību akti valstī, kurā pretendents ir reģistrēts vai kur ir tā pastāvīgā dzīvesvieta, neparedz zvēresta nodošanu, tas var tikt aizvietots ar pretendenta liecību kompetentajai izpildinstitūcijai vai tiesu iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentajai iestādei attiecīgajā industrijā.
Brīvprātīgās izslēgšanas iemesli (iestādes tiesības izslēgt pretendentu)
Pastāvot obligātās izslēgšanas iemesliem, pasūtītājam nav rīcības brīvības un attiecīgais pretendents ir obligāti jāizslēdz, taču pasūtītājam ir tiesības izslēgt pretendentu, ja pretendents vai tā pilnvarotais pārstāvis nav pildījis savas saistības saskaņā ar publiskā iepirkuma līgumu vai vispārīgu vienošanos un tādēļ pasūtītājs ir izmantojis savas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma vai vispārīgās vienošanās.
Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja 2014.gada 1.janvārī sniegtajiem paskaidrojumiem, šis nosacījums var tikt piemērojams tādā gadījumā, ja pretendents nav ievērojis prasības vai nav iesniedzis dokumentus publiskajam iepirkumam, bet tikai tad, ja dokumentu iesniegšanas termiņš un/vai prasības dokumentiem ir skaidri noteiktas iepirkuma dokumentos.
II Pārsūdzības un strīdu risināšanas kārtība
Latvijas normatīvajos aktos noteiktā pārsūdzības kārtība paredz iepirkuma procedūras dalībnieku tiesības un aizsardzības līdzekļus atbilstoši direktīvai 2007/66/EK. Tā kā direktīva pieļauj ievērojamu rīcības brīvību dalībvalstīm izvēlēties piemērotākos līdzekļus direktīvas mērķu sasniegšanai, nacionālie tiesību akti šajā ziņā var būtiski atšķirties.

12. 12 / 22
Pārsūdzības un strīdu risināšanas iestādes
Iepirkumu uzraudzības birojs ir obligātā iestāde oficiālai strīdu risināšanai publisko iepirkumu lietās pirms tiesas, ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir 42 000 euro vai lielāka un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 170 000 euro vai lielāka. Iepirkumu uzraudzības birojs izveido Iesniegumu izskatīšanas komisiju katrai saņemtajai sūdzībai. Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums tālāk var tikt pārsūdzēts administratīvajā tiesā. Savukārt, ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir 4000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 14 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 euro (tā sauktie „mazie iepirkumi”), pretendents var pieņemto lēmumu uzreiz pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā. Lēmuma pārsūdzēšanai nevajadzētu apturēt tā darbību, bet sūdzības iesniedzējs var tiesai lūgt piemērot pagaidu noregulējumu.
Ja strīda priekšmets izriet no iepirkuma procedūras interpretācijas, grozījumiem vai noteikumu atzīšanas par spēkā neesošiem, vai no vispārēja līguma, tad strīds ir risināms vispārējās jurisdikcijas tiesā.
Personas, kas tiesīgas pārsūdzēt lēmumus
Tiesības pārsūdzēt ir personai, kura:
1) ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu,
2) pretendē uz uzvaru publiskajā iepirkumā un kura
3) saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas Publisko iepirkumu likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums.
Pārsūdzības priekšmets
Sūdzības priekšmets administratīvā procesa ietvaros ir sūdzības par:
1) Kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem;
2) Tehniskajām specifikācijām;
3) Citām prasībām saistībā ar īpašu iepirkuma procedūru vai par citas līgumslēdzēja iestādes darbībām vai iepirkuma komisijas darbībām publiskā iepirkuma procedūras laikā.
Lēmums sūdzību atstāt bez izskatīšanas var tikt pārsūdzēts tiesā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto procesu. Tomēr pārsūdzība neaptur izpildi.
Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs sūdzību atstāt bez izskatīšanas, ja pastāv kāds no šiem kritērijiem:
1) sūdzība neatbilst Publisko iepirkumu likumā noteiktajām prasībām;
2) attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums;
3) iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības.

13. 13 / 22
Sūdzības izskatīšana administratīvā kārtībā
Sūdzības, par iepriekš minēto 1) un 3) punktu pārkāpumiem, var tikt iesniegtas sekojošos termiņos:
• 10 dienu laikā pēc dienas, kad publiskā iepirkuma un metu konkursa rezultāti nosūtīti attiecīgajai personai pa faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu, vai nodota personiski;
• 15 dienu laikā pēc dienas, kad publiskā iepirkuma un metu konkursa rezultāti nosūtīti attiecīgajai personai pa pastu;
• 10 dienu laikā pēc dienas, kad brīvprātīgais paziņojums par iepirkuma rezultātiem publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja iepirkuma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka.
Sūdzības attiecībā uz tehniskajām specifikācijām, var tikt iesniegtas šādos termiņos:
• 10 dienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, - attiecībā uz atklāta konkursa nolikumā un paziņojumā par līgumu iekļautajām prasībām;
• 4 darba dienas pirms tam, kad beidzas pieteikumu iesniegšanas termiņš, - attiecībā uz slēgta konkursa kandidātu atlases nolikumā un paziņojumā par līgumu, kā arī dokumentos par sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, vai konkursa dialoga dokumentos un paziņojumā par līgumu iekļautajām prasībām;
• 4 darba dienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, - attiecībā uz slēgta konkursa, sarunu procedūras vai konkursa dialoga uzaicinājumā iekļautajām prasībām;
• 10 darba dienas pirms tam, kad beidzas metu iesniegšanas termiņš, - attiecībā uz metu konkursa nolikumā un paziņojumā par metu konkursu iekļautajām prasībām;
• 2 darba dienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, - attiecībā uz iepirkuma dokumentos iekļautajām prasībām procedūrai, kas sīkāk paskaidrota Publisko iepirkumu likuma 2.pielikumā, B sadaļā (galvenokārt ikdienas pakalpojumi).
Pārsūdzības izmaksas
Līdz pat 2010.gada vidum bija piemērojama samaksa par sūdzības iesniegšanu. Maksa bija atkarīga no publiskā iepirkuma vērtības (EUR 700 – EUR 142 000). Šis maksājums bija nodrošinājums, kurš varēja tikt atgriezts, ja sūdzība bija pamatota. Satversmes tiesa savā 2010.gada 19.aprīļa spriedumā Nr.2009-77-01 noteica, ka šāda veida maksājums ir nesamērīgs tiesību ierobežojums uz taisnīgu tiesu, kas noteikts Latvijas Republikas Satversmē. Tādējādi pretēji ierastajai praksei šajā jomā Latvijas normatīvie akti neparedz nekādas nodevas par sūdzības iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojā.
Gadījumā, ja lieta nonāk līdz tiesai, valsts nodeva ir EUR 28,46.
Aptuvenais sūdzību izskatīšanas ilgums administratīvā procesa kārtībā
Iesniegumu izskatīšanas komisijai, kuru izveidojis Iepirkumu uzraudzības birojs, ir jāizskata sūdzība 1 mēneša laikā pēc tās saņemšanas. Ja nav iespējams ievērot šo termiņu objektīvu iemeslu dēļ, Komisija to var pagarināt, par to brīdinot iesniedzēju. Sūdzības iesniedzējam ir tiesības rakstveidā atsaukt savu iesniegto sūdzību jebkurā laikā, kamēr Iesniegumu izskatīšanas komisija nav pieņēmusi lēmumu sakarā ar attiecīgo sūdzību.

14. 14 / 22
Lēmums atstāt sūdzību bez izskatīšanas var tikt apstrīdēts administratīvajā tiesā likumā noteiktajā kārtībā, viena mēneša laikā kopš Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmuma pieņemšanas dienas. Tiesai lieta ir jāizskata saprātīgā laikā. Ir sarežģīti precīzāk noteikt lietas izskatīšanas ilgumu administratīvā procesa kārtībā.

15. 15 / 22
Lietuva

16. 16 / 22
Lietuva
I Izslēgšanas principi
Saskaņā ar Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīvām izslēgšanas iemesli ir vienoti, un dalībvalstis nevar paredzēt jaunus izslēgšanas iemeslus savā nacionālajā regulējumā. Tomēr, neraugoties uz minēto, dalībvalstis var īstenot rīcības brīvību, lai sasniegtu ar direktīvām noteiktos pretendentu izslēgšanas iemeslu mērķus.
Lietuvas Republikas Publisko iepirkumu likums ( turpmāk – „Publisko iepirkumu likums”) paredz, ka līgumslēdzēja iestādei ir pienākums nodrošināt, ka iepirkumu procedūras un iepirkuma uzvarētāja izvēle atbilst vienlīdzības principam, diskriminācijas aizlieguma principam, savstarpējas atzīšanas principam, proporcionalitātes un atklātības principiem. Publisko iepirkumu principu pārkāpumi ir atzīstami par obligāto prasību pārkāpumiem, jo šie principi tāpat kā citas Publisko iepirkumu likuma obligātās prasības ir saistīti ar sabiedrības interešu aizsardzību. Šāda prakse un likuma normu interpretācija ir arī nostiprināta ar Lietuvas Augstākās tiesas spriedumiem.1
Obligātās izslēgšanas iemesli (iestādes pienākums izslēgt pretendentu)
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu obligātās izslēgšanas iemesli no iepirkuma procedūras ir šādi:2
1) ja pret piegādātāju, kurš ir fiziska persona vai piegādātāja, kurš ir juridiska persona, vadītāju, vai apvienības galveno dalībnieku, kuram ir tiesības piedalīties darījumā juridiskas personas vārdā, vai grāmatvedi vai jebkuru citu personu, kurai ir tiesības sagatavot un parakstīt piegādātāja grāmatvedības dokumentus, ir vērsta apsūdzība vai, ja pēdējo piecu gadu laikā pret to ir bijusi vērsta apsūdzība par organizētas grupas izveidi vai vadību, par
a) kukuļdošanu,
b) starpniecību kukuļošanā,
c) kukuļņemšanu,
d) krāpšanu,
e) kredīta, aizdevuma vai atbalsta izmantošanu neatbilstoši tā mērķiem vai paredzētajai procedūrai,
f) krāpšanu ar kredītu,
g) izvairīšanos no nodokļu nomaksas,
h) nepatiesu ienākumu, peļņas vai aktīvu informācijas sniegšanu,
i) nodokļu atskaites neaizpildīšanu vai jebkāda cita pārskata dokumenta neiesniegšanu,
j) jebkāda īpašuma nelikumīgu iegūšanu vai pārvaldīšanu,
k) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai,
1 Lietuvas Republikas Augstākās tiesas Spriedums civillietā Nr. 3K-3-583-2008.
2 1996.gada 13.augusta Lietuvas Republikas Publisko iepirkumu likuma Nr. I-1491 33.panta pirmā daļa, ar grozījumiem un papildinājumiem.

17. 17 / 22
2) ja pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi vērsta apsūdzība pret piegādātājiem no citām valstīm par noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas uzskaitīti direktīvas 2004/18/EK 45.panta pirmajā daļā.
Brīvprātīgās izslēgšanas iemesli (iestādes tiesības izslēgt pretendentu)
Līgumslēdzēja iestādei ir rīcības brīvība noteikt brīvprātīgās pretendenta izslēgšanas iemeslus no publiskā iepirkuma.3 Līgumslēdzēja iestāde var noteikt brīvprātīgās izslēgšanas iemeslus, bet šāds pienākums nav noteikts obligāti. Brīvprātīgās izslēgšanas iemesli ir piemērojami tad, ja tie ir bijuši iekļauti publiskā iepirkuma noteikumos,4 un tie katrā publiskajā iepirkumā var būt atšķirīgi.
1) Pretendentam ir uzsākts bankrota process, tas tiek likvidēts, tam ir strīds ar kreditoriem, ir ierobežota vai apturēta tā saimnieciskā darbība vai tas ir analogā vai līdzīgā situācijā saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā tas ir reģistrēts;
2) Pretendents ir pakļauts reorganizācijas procesam tiesvedības ietvaros, bankrota pasludināšanai tiesvedības procesā vai ārpus tā, uzsāktam piespiedu likvidācijas procesam vai mierizlīguma noslēgšanai ar kreditoriem vai jebkādam citam līdzīgam procesam saskaņā ar normatīvajiem aktiem valstī, kurā tas ir reģistrēts;
Brīdis, ar kuru piegādātājam vairs nav tiesību piedalīties publiskajā iepirkumā pamatojoties uz pastāvošiem brīvprātīgās izslēgšanas iemesliem, ir lēmuma par attiecīgā procesa uzsākšanu spēkā stāšanās brīdis (tiesas spriedums, u. tml.).
3) Pret fizisku vai juridisku personu ir vērsta apsūdzība vai spriedums par apsūdzību stājies spēkā pēdējo piecu gadu laikā par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, īpašumtiesībām un īpašuma interesēm, intelektuālo īpašumu vai industriālo īpašumu, ekonomikas un biznesa praksi, finanšu sistēmu, civildienestu un publiskajām interesēm.
Šis ir brīvprātīgais izslēgšanas iemesls, kurš papildina obligātos izslēgšanas iemeslus, paredzot papildu noziedzīgus nodarījumus, par kuriem paredzēta apsūdzība, kuri var tikt izmantoti par pamatu pretendenta izslēgšanai no publisko iepirkumu procedūras.
4) Pretendents ir ticis sodīts par smagu profesionālās darbības pārkāpumu, kas tiek pierādīts ar jebkādiem līdzekļiem, kas ir līgumslēdzēja iestādes rīcībā.
Ar jēdzienu „profesionālās darbības pārkāpums” ir saprotams konkurences tiesību, darba tiesību, darba drošību, veselībai drošu darba apstākļu un vides aizsardzības regulējošo tiesību aktu pārkāpums, par kuru piegādātājam, kurš ir fiziska persona, piemērojams administratīvais sods, bet piegādātājam, kurš ir juridiska persona – piemērojamas ekonomiskās sankcijas saskaņā ar Lietuvas Republikas normatīvajiem aktiem, ja ir pagājis mazāk par vienu gadu kopš lēmuma par sankciju piemērošanu spēkā stāšanos. Ja piegādātājs, kurš ir juridiska persona un piedalās publiskā iepirkuma procedūrā, izdara Lietuvas Republikas Konkurences likuma 5.panta
3 1996.gada 13.augusta Lietuvas Republikas Publisko iepirkumu likuma Nr. I-1491 33.panta otrā daļa, ar grozījumiem un papildinājumiem.
4 Lietuvas Republikas Augstākās tiesas Spriedums civillietā Nr. 3K-3-567/2011.

18. 18 / 22
pārkāpumu, šāds pārkāpums saskaņā ar šo paragrāfu ir uzskatāms par profesionālās darbības pārkāpumu, ja ir pagājuši mazāk kā trīs gadi kopš sprieduma par ekonomisko sankciju, kas atrunātas Lietuvas Republikas Konkurences likumā, piemērošanu spēkā stāšanos.
Līgumslēdzēja iestādei nav tiesību paplašināt profesionālās darbības pārkāpumu uzskaitījumu vai pagarināt laika periodu, kurā šādi pārkāpumi nedrīkst būt izdarīti. Tāpat līgumslēdzēja iestādei, izvēloties piemērot šo izslēgšanas iemeslu un pieprasot šo noteikumu ievērošanu, nav tiesību izslēgt kādu profesionālo pārkāpumu veidu no uzskaitījuma, t.i., ja līgumslēdzēja iestāde ir izvēlējusies šāda izslēgšanas iemesla piemērošanu, tam jātiek piemērotam pilnībā. Ja šādu brīvprātīgās izslēgšanas iemeslu ir noteikusi līgumslēdzēja iestāde, tas kļūst saistošs tikai pēc lēmuma par ekonomisko sankciju piemērošanu spēkā stāšanās.5
5) Nav izpildīts pienākums saistībā ar sociālās apdrošināšanas maksājumiem saskaņā ar tiesību aktiem valstī, kurā pretendents ir reģistrēts vai dibināts.
Ir pietiekami, ja tiek pierādīts, ka sertifikāta izdošanas dienā piegādātājam nav parādu Sociālās apdrošināšanas fondā. Likums nenosaka nekādu parāda slieksni, kas nozīmē, ka piegādātājam ir jābūt absolūti brīvam no jebkādiem parādiem. Izziņa par sociālās apdrošināšanas norēķiniem ir derīga 30 dienas pēc tās izdošanas.
6) Nav izpildīts pienākums attiecībā uz nodokļu nomaksu saskaņā ar normatīvajiem aktiem valstī, kurā pretendents ir reģistrēts vai dibināts.
Uz šajā punktā norādīto brīvprātīgās izslēgšanas iemeslu attiecas tādi paši noteikumi, kā uz piektajā punktā norādīto brīvprātīgās izslēgšanas iemeslu.
7) Pretendents ir vainojams būtiskā informācijas sagrozīšanā, kas var tikt pierādīta ar jebkādiem līdzekļiem, kurus līgumslēdzēja iestāde var pamatot.
Šis izslēgšanas iemesls attiecas uz situāciju, kurā līgumslēdzēja iestāde atklāj un pierāda, ka pretendents ir sniedzis krāpniecisku informāciju par tā kvalifikāciju (piemēram, tehnisko, profesionālo, ekonomisko kapacitāti, u.tml.). Ja līgumslēdzēja iestāde saņem informāciju par to, ka pretendenta sniegtā informācija ir nepatiesa, tai ir pienākums veikt darbības, lai pārbaudītu piegādātāja sniegtās informācijas patiesumu.
8) Fiziska persona ir sodīta par nelegāla darba pieļaušanu, vai piegādātājs, kurš ir juridiska persona, ir sodīts par nelegāla darba pieļaušanu trešo valstu pilsoņiem, ja no soda piemērošanas ir pagājis mazāk kā viens gads.
5 Lietuvas Republikas Augstākās Administratīvās tiesas Spriedums administratīvajā lietā Nr. AS-143-216-11.

19. 19 / 22
II Pārsūdzības process
Tiesības un tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir atrunāti direktīvā 2007/66/EK. Tā kā saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstis var izvēlēties atbilstošus kritērijus direktīvas mērķu sasniegšanai, Lietuvas Republikas regulējums ir vairākos aspektos atšķirīgs.
Pārsūdzības un strīdu risināšanas iestādes
Piegādātājam, kurš vēlas apstrīdēt līgumslēdzēja iestādes lēmumus vai darbības pirms publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas, vispirms ir jāiesniedz sūdzība līgumslēdzēja iestādē saskaņā ar procesu, kas atrunāts Publisko iepirkumu likumā. Sūdzība ir iesniedzama, izmantojot faksu, elektroniski vai pret parakstu kurjeram.6 Pēc sūdzības saņemšanas līgumslēdzēja iestādei nekavējoties ir jāaptur iepirkuma procedūras līdz sūdzība ir pilnībā izskatīta un ir pieņemts lēmums. Sūdzības iesniegšana līgumslēdzēja iestādei ir obligātā pirmstiesas stadija gadījumos, kad publiskā iepirkuma līgums vēl nav noslēgts. Līgumslēdzēja iestādes lēmums, kas pieņemts pēc piegādātāja sūdzības izskatīšanas, ir pārsūdzams tiesā.
Pārsūdzības termiņš
Publisko iepirkumu likums nosaka salīdzinoši īsus termiņus līgumslēdzēja iestādes lēmumu pārsūdzēšanai. Mērķis, nosakot īsus pārsūdzības termiņus, ir padarīt iepirkumu procedūras ātrākas un likt piegādātājiem rīkoties piesardzīgi un veikt pasākumus, lai aizsargātu to intereses un tiesības. Tas arī kalpo kā līdzeklis civilo attiecību stabilitātes nodrošināšanai, proti, lai strīdi saistībā ar publisko iepirkumu procedūrām un attiecīgi pašas procedūras neturpinātos nenoteiktu laika periodu.7 Piegādātājam ir pienākums iesniegt sūdzību līgumslēdzēja iestādei (izņemot par publisko līgumu spēkā neesamību) šādos termiņos:8
1) 15 dienu laikā no rakstiska paziņojuma izsūtīšanas piegādātājiem par līgumslēdzēja iestādes pieņemtajiem lēmumiem;
2) 10 dienu laikā (vienkāršotu publisko iepirkumu procedūru gadījumā – piecu darba dienu laikā) no līgumslēdzēja iestādes lēmuma publikācijas, kur Publisko iepirkumu likums neparedz izsūtīt piegādātājiem rakstisku paziņojumu par līgumslēdzēja iestādes pieņemtajiem lēmumiem.
Tādi paši noteikumi ir piemērojami publisko iepirkumu dokumentu un publisko iepirkumu paziņojumu pārsūdzēšanai. Piegādātājam ir tiesības iesniegt prasību tiesā par publiskā iepirkuma līguma atsaukšanu sešu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.
Pārsūdzības priekšmets
Pasūtītājam, kurš uzskata, ka līgumslēdzēja iestāde nav rīkojusies saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma prasībām un tādējādi ir pārkāpusi vai pārkāps tā likumīgās intereses, ir tiesības pārsūdzēt
6 1996.gada 13.augusta Lietuvas Republikas Publisko iepirkumu likuma 93.pants Nr. I-1491, ar grozījumiem un papildinājumiem.
7 Lietuvas Republikas Augstākās tiesas Spriedums civillietā Nr. 3K-3-170/2012.
8 1996.gada 13.augusta Lietuvas Republikas Publisko iepirkumu likuma 94.pants Nr. I-1491, ar grozījumiem un papildinājumiem.

20. 20 / 22
līgumslēdzēja iestādes lēmumu, kurš neatbilst Publisko iepirkumu likuma prasībām un lūgt tā atcelšanu vai grozīšanu.
Piegādātājs arī var celt prasību par publiskā iepirkuma līguma atsaukšanu. Tiesai ir jāatsauc publiskā iepirkuma līgums, ja cita starpā (i) līgumslēdzēja iestāde ir noslēgusi publisko iepirkumu līgumu bez publikācijas par starptautiskā līguma paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai bez publikācijas par vienkāršotu līguma paziņojumu, kad tas nav atļauts saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, (ii) līgumslēdzēja iestāde ir pārkāpusi obligātos noteikumus, kas atrunāti Publisko iepirkumu likumā, tādējādi samazinot izredzes piegādātājam tikt izvēlētam publiskā iepirkuma līguma noslēgšanai.
Piegādātājs arī var prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kurus izraisījušas līgumslēdzēja iestādes darbības (bezdarbība) vai lēmumi.
Turklāt piegādātājs var iesniegt prasību tiesā par pagaidu līdzekļu piemērošanu pret līgumslēdzēja iestādi (piemēram, apturēt publisko iepirkumu procedūras, aizliegt parakstīt (vai) pildīt publisko iepirkumu līgumu līdz ir pieņemts tiesas galīgais spriedums).
Tāpat tiesa var piemērot alternatīvas sankcijas, ja līgumslēdzēja iestāde pārkāpj Publisko iepirkumu likuma prasības. Tiesai arī jābūt tiesībām neatcelt publiskā iepirkumu līgumu un piemērot alternatīvas sankcijas, kaut arī publiskā iepirkuma līgums ir ticis noslēgts pretlikumīgi saskaņā ar likuma noteikumiem, kur publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas sekas ir nepieciešams saglabāt sabiedrības interešu aizsardzībai, ieskaitot ekonomiskās intereses, kas nav saistītas ar publiskā iepirkuma līguma noslēgšanu, kā rezultātā publiskā iepirkuma līguma atcelšana novestu pie nesamērīga rezultāta. Ekonomiskās intereses, kas tieši saistītas ar publiskā iepirkuma līgumu, cita starpā iekļauj arī izdevumus, kas rodas no publiskā iepirkuma līguma izpildes kavēšanas, jauna publiskā iepirkuma procedūras uzsākšanas, piegādātāja maiņas un juridiskās sekas, kas izriet no publiskā iepirkuma līguma atcelšanas. Alternatīvie sodu veidi, kurus tiesa var piemērot ir:
1) Publiskā iepirkuma līguma termiņa saīsināšana; vai
2) Sods, kuru piemēro līgumslēdzēja iestādei un kurš nevar pārsniegt 10% no publiskā iepirkuma līguma summas, vai atsevišķos gadījumos – 10% no publikā iepirkuma līguma izpildītās daļas.
Pārsūdzības procesa izmaksas
Sūdzības iesniegšanai līgumslēdzēja iestādei nav piemērojama valsts nodeva. Ceļot prasību tiesā pret līgumslēdzēja iestādi par tās lēmumiem, ir maksājama valsts nodeva EUR 290 apmērā.
Aptuvenais pārsūdzības procesa ilgums
Līgumslēdzēja iestādei ir pienākums izskatīt sūdzību un pieņemt pamatotu lēmumu ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no sūdzības saņemšanas brīža un sniegt rakstisku paziņojumu par pieņemto lēmumu piegādātājam, kurš iesniedzis sūdzību, ieinteresētajiem kandidātiem un pretendentiem ne vēlāk kā nākamajā darba dienā.

21. 21 / 22
Līgumslēdzēja iestādes lēmumi ir pārsūdzami tiesā 15 dienu laikā. Ja līgumslēdzēja iestāde neizskata iesniegto sūdzību noteiktajā laikā, piegādātājam ir tiesības iesniegt sūdzību vai celt prasību tiesā 15 dienu laikā no dienas, kurā līgumslēdzēja iestādei vajadzēja iesniegt rakstisku paziņojumu par pieņemto lēmumu piegādātājam, kurš iesniedzis sūdzību, ieinteresētajiem kandidātiem un ieinteresētajiem pretendentiem.
Saskaņā ar Lietuvas Republikas Civilprocesa likumu, prasības, kas izriet no publisko iepirkumu attiecībām parasti ir izskatāmas rakstveida procesā, t.i., netiek noturētas tiesas sēdes. Civilprocesa likums paredz saīsinātus procesuālos termiņus prasību izskatīšanai. Praksē prasības izskatīšana prasa 3 līdz 6 mēnešus pirmajā tiesas instancē.

22. 22 / 22
Par VARUL
Kopš VARUL dibināšanas 1994.gadā birojs ir kļuvis par vienu no vadošajiem advokātu birojiem Baltijā. VARUL ir četri biroji – Igaunijā, Lietuvā un Latvijā, un tajā ir nodarbināti vairāk nekā 90 kvalificētu juristu un advokātu. Birojs sniedz juridiskās konsultācijas vietējiem un starptautiskiem klientiem visos biznesa tiesību aspektos.
Kontakti
IGAUNIJA
Kristina Laarmaa
Zvērināta advokāte
Ahtri 6a, 10151 Tallina
tel +372 626 4300
kristina.laarmaa@varul.com
LATVIJA
Dace Indāne
Zvērināta advokāte
Kaļķu iela 15, LV-1050 Rīga
tel +371 6722 2237
dace.indane@varul.com
LIETUVA
Tomas Venckus
Partneris, Zvērināts advokāts
Konstitucijos ave. 7 LT-09308 Vilņa
tel +370 5248 7337
tomas.venckus@varul.com