Atsaucoties LIZDA aicinājumam, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izbraukuma sēde par Latvijas zinātnes finansējumu un ilgtspējīgu attīstību 06.02.2013. / www.lizda.lv

1. Zinātnes finansējums un
zinātnes attīstība Latvijā
2013.gada 6.februāris
Ilze Trapenciere
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības
speciāliste augstākās izglītība un zinātnes jautājumos

2. 33.pants. Zinātniskās darbības finansēšana no
valsts budžeta līdzekļiem
(2) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai
gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz
ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai
darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no
iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais
finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz
vismaz vienu procentu no iekšzemes
kopprodukta.

3. Zinātnes finansējuma shēma
Bāzes finansējums
Valsts budžeta
finansējums Grantu finansējums
VPP
Eiropas struktūrfondi
Zinātnes finansējums
(t.sk. līdzfinans.)
Tirgus orientētie
pētījumi, Sadarbības
Starptautiskie
projekti
projekti (t.sk.
līdzfinans.)

4. Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība
“Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts
zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un
valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem”
(2009.gada 10.novembra MK noteikumi Nr.1316)
Binst= (I + P) x At
I – finanšu līdzekļi zinātniskās institūcijas uzturēšanai
P – finanšu līdzekļi zinātniskā personāla atalgojumam
At – zinātniskās institūcijas attīstības koeficients

5. Atalgojums (MK Not.1316, 4.)
Finanšu līdzekļus zinātniskā personāla atalgojumam (P) vienam kalendāra
gadam aprēķina, ņemot vērā zinātniskā personāla skaitu un noteikto bāzes
atalgojuma apmēru, izmantojot šādu formulu:
P = Zz x (A + N) x 12 , kur
Zz – vidējais zinātniskā personāla skaits (pilna darba laika ekvivalenta
izteiksmē) zinātniskajā institūcijā iepriekšējā gadā;
A – viena vadošā pētnieka (pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē) bāzes
atalgojums mēnesī, kas atbilst 50 % no profesora zemākās mēneša darba
algas likmes saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumiem
Nr.836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”;
N – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Bāzes finansējumu neaprēķina zinātniskajam personālam, kas iepriekšējā
gadā nav piedalījies neviena zinātniska projekta vai līgumdarba
izpildē.

6. Bāzes finansējums
Samazinoties kopējam piešķirtajam gada finansējumam valsts
budžeta apakšprogrammai 05.02.00 „Zinātnes bāzes finansējums”,
visām zinātniskajām institūcijām tiek proporcionāli samazināts.
Piešķirtais zinātniskās darbības bāzes finansējuma apjoms:
- 1.01.2009. līdz 13.07.2009. veidoja 44% no nepieciešamā
finansējuma (kas būtu jāpiešķir, izmantojot normatīvajā aktā
noteikto bāzes finansējuma aprēķina formulu);
- 14.07.2009. līdz 31.12.2009. veidoja 31% no nepieciešamā
finansējuma;
- kopš 01.01.2010. veido 21% no nepieciešamā finansējuma.

7. Zinātnes bāzes finansējuma apmērs (Ls)
2011 2012 2013
KOPĀ: 7 939 628 8 141 528 7 939 628
Kopš 2005.gada nozares koeficients dabaszinātnēm (fizika, bioloģija, ķīmija),
inženierzinātnēm un tehnoloģijām (t.sk.arhitektūrai un būvniecībai), veselības
zinātnēm, lauksaimniecības, vides, zemes un meža zinātnēm nav mainīts.

8. Bāzes finansējuma izmantošana
(MK Noteikumi Nr.1316)
Zinātniskā institūcija piešķirto bāzes finansējumu izmanto
zinātniskās institūcijas darbības stratēģijā noteikto
uzdevumu un mērķu sasniegšanai, tai skaitā Eiropas
Savienības struktūrfondu, citu ārvalstu un starptautisko
finanšu instrumentu un starptautisko zinātnisko pētījumu
projektu līdzfinansējuma nodrošināšanai. Zinātniskā
personāla atalgojumu no zinātniskajai institūcijai
piešķirtā bāzes finansējuma... zinātniskā institūcija
nosaka proporcionāli kārtējā gadā saņemtajam bāzes
finansējuma apmēram, ņemot vērā zinātniskās
institūcijas darba samaksas politiku, zinātniskā
personāla kvalifikācijas rādītājus un katra zinātnieka
personīgo ieguldījumu institūcijas zinātniskās darbības
kvalitātes rādītāju summā.

9. Valsts pētījumu programmas
• Maksājumi parasti sākas ne agrāk par aprīli -
maiju, bet darbs veicams no gada sākuma
• Izdevumi pētījuma veikšanai, izdevumi
infrastruktūrai sākas no gada janvāra.

10. Eiropas struktūrfondu finansējums zinātnei
„Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”:
Vismaz divus gadus pēc projekta īstenošanas beigām
finansējuma saņēmējam – zinātniskajam institūtam vai
augstskolai – būs jānodrošina vismaz vienas darba vietas
saglabāšana vienam zinātniskajā grupā piesaistītam
zinātniskajam darbiniekam.
Līdzfinansējuma problēma
Šogad beidzas ESF un ERAF projekti, kas zinātnē ap 10 milj. latu,
no kura finansējumu saņēma apmēram 1000 Latvijas zinātnieku.

11. Secinājumi
Kaut gan viens no zinātniskās darbības bāzes
finansējuma piešķiršanas mērķiem ir zinātnisko
institūciju darbības stratēģijās noteikto uzdevumu
un mērķu sasniegšana, IZM bāzes finansējuma
plānošanas un īstenošanas process neveicina
noteiktā mērķa sekmīgu izpildi.
Zinātniskajām institūcijām piešķirtais bāzes
finansējuma apmērs veido tikai 21% no
nepieciešamā, paredzot izdevumus infrastruktūras
attīstībai nepietiekamā apmērā;

12. Secinājumi
Samazinoties valsts budžeta finansējumam zinātnei, IZM
neizvērtē, vai ar esošiem resursiem ir iespējams īstenot
visus plānotos pasākumus noteikto rezultātu sasniegšanai.
IZM īstenotā valsts budžeta plānošanas politika zinātnes
jomā nav izstrādāta uz pamatotiem lēmumiem par
nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem zinātniskās
darbības nodrošināšanai un tās attīstības veicināšanai, jo:
- IZM nav aprēķinājusi Rīcības plānā 2012.–2013.gadam
noteiktajiem pasākumiem nepieciešamo finansējumu.
- Pieejamais valsts budžeta finansējums zinātnei kārtējam
gadam mehāniski tiek sadalīts starp valsts budžeta
apakšprogrammām, neizvērtējot nepieciešamā finansējuma
apjomu katram pasākumam.

13. Secinājumi
- IZM, definējot veicamos pasākumus valsts
zinātnes politikas īstenošanai, ir paredzējusi tos
īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros,
tajā skaitā piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus,
neparedzot valsts budžeta finansējuma izmaiņas
Pamatnostādņu 2009.-2013. gadam ieviešanas
laikā.
- kaut gan VPP īstenošanas periods pārsniedz
vienu gadu, IZM finansējumu šiem pētījumu
veidiem plāno tikai vienam gadam,
finansējumu nepiešķirot gada sākumā.

14. Vai zinātnes finansējuma problēma ir aktuāla?
Galvenās problēmu grupas Riski, nepalielinot valsts budžeta
finansējumu zinātnei
• Netiek pildīts ZDL 33.2.pants
• Kā ar stratēģijas īstenošanu pie • Zinātniskā personāla izglītībā
21% bāzes finansējumu? nelietderīgi izmantoti valsts
• Netiek pildīta norma par pētnieku budžeta līdzekļi
atalgojumu (50% no profesora • Jauno un augsti kvalificēto
atalgojuma) pētnieku emigrācija
• Zinātniskā personāla atlaišana • Kapacitātes samazināšanās
sakarā ar finansējuma trūkumu. • Neuzticēšanās IZM
Darba likums • Pētniecības prestiža mazināšanās
• Neattiecināmās ESF projektu • Neuzticēšanās valsts varai
izmaksas (jauno zinātnieku
grupas)

15. Policy Mix Peer Review, Latvia
Peer Review Outcome Report
Innovation and research have not had much priority in
Latvian policy- and law-making during the last one or two
decades. Interventions have been implemented weakly or
not at all, owing to a combination of administrative
inexperience and lack of political commitment. But the
crisis could be a turning point – a shock and, via the
Structural Funds, a major opportunity for change. Policy
changes launched now will help determine the extent of
Latvia’s longer-term sustainable recovery from crisis
(Erik Arnold, Geir Arnulf, Carl Jacobsson, Jari Romanainen,
Keith Smith, Giedrius Viliūnas, 2010, (CREST OMC 3% Peer
review).

16. Ierosinājumi Saeimas Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijai
• 2013.gadā sākt pildīt Zinātniskās darbības likuma 33.2. pantu
- Pieprasīt Starptautiskajā pētījumu projektu izvērtējumā augstu novērtēto
projektu finansēšanu (papildus vismaz 7miljoni LVL)
- Pieprasīt bāzes finansējuma palielinājumu, kas balstītos uz ilgtermiņa
programmu (2013.g. papildus 18 miljoni LVL)
• Lai zinātniskās darbības bāzes finansējuma aprēķināšanas un
piešķiršanas mehānisms būtu vērsts uz zinātnisko institūciju darbības un
vajadzību izvērtējumu, IZM pārskatīt zinātniskās darbības kvalitātes
rādītājus un to īpatsvaru, lai veicinātu objektīvu katras zinātniskās
institūcijas darbības kvalitāti izvērtējumu, kā arī tādus nozares
koeficientus, kas atbilstu zinātnes nozaru vajadzībām.
• Prasīt IZM pilnveidot zinātniskās darbības finansēšanas modeli. Zinātnes
un tehnoloģijas attīstības Pamatnostādņu 2009.-2013. gadam ieviešanas
rīcības plānu 2012.-2013.gadam; veicamajiem pasākumiem valsts
zinātnes politikas īstenošanai tiek aprēķināts nepieciešamais
finansējums;

17. • Jautājumi?
• Komentāri?
• Ieteikumi rīcībai?
Paldies par uzmanību!